¹In the mean time, when there were gathered together an innumerable multitude of people, insomuch that they trode one upon another, he began to say unto his disciples first of all, Beware ye of the leaven of the Pharisees, which is hypocrisy.

¹Bet kad daudz ļaužu bija sapulcējušies, tā ka tie gandrīz viens otru samina, Viņš sāka runāt saviem mācekļiem: Sargieties no farizeju rauga, kas ir liekulība!

²For there is nothing covered, that shall not be revealed; neither hid, that shall not be known.

²Jo nekas nav apslēpts, kas netiks atklāts, un nekas nezināms, kas nenāks zināms.

³Therefore whatsoever ye have spoken in darkness shall be heard in the light; and that which ye have spoken in the ear in closets shall be proclaimed upon the housetops.

³Tāpēc, ko jūs esat teikuši tumsā, to runās gaismā; un ko jūs kambaros sacījāt ausī, tas tiks sludināts no jumtiem.

⁴And I say unto you my friends, Be not afraid of them that kill the body, and after that have no more that they can do.

⁴Un es jums, saviem draugiem, saku: nebīstieties no tiem, kas nonāvē miesu un pēc tam vairs neko nespēj darīt!

⁵But I will forewarn you whom ye shall fear: Fear him, which after he hath killed hath power to cast into hell; yea, I say unto you, Fear him.

⁵Bet es jums rādīšu, no kā jums jābaidās: bīstieties no tā, kam vara pēc nonāvēšanas iemest ellē. Tiešām, es saku jums: tā baidieties!

⁶Are not five sparrows sold for two farthings, and not one of them is forgotten before God?

⁶Vai piecus zvirbuļus nepārdod par diviem grašiem? Un neviens no tiem nav aizmirsts Dieva priekšā.

⁷But even the very hairs of your head are all numbered. Fear not therefore: ye are of more value than many sparrows.

⁷Bet arī visi jūsu galvas mati ir saskaitīti. Tāpēc nebīstieties, jūs esat vērtīgāki nekā daudzi zvirbuļi.

⁸Also I say unto you, Whosoever shall confess me before men, him shall the Son of man also confess before the angels of God:

⁸Un es jums saku: katru, kas mani atzīs cilvēku priekšā, to arī Cilvēka Dēls apliecinās Dieva eņģeļu priekšā.

⁹But he that denieth me before men shall be denied before the angels of God.

⁹Bet kas mani noliegs cilvēku priekšā, tas tiks noliegts Dieva eņģeļu priekšā.

¹⁰And whosoever shall speak a word against the Son of man, it shall be forgiven him: but unto him that blasphemeth against the Holy Ghost it shall not be forgiven.

¹⁰Un katram, kas runā pret Cilvēka Dēlu, tas tiks piedots, bet kas zaimo Svēto Garu, tam to nepiedos.

¹¹And when they bring you unto the synagogues, and unto magistrates, and powers, take ye no thought how or what thing ye shall answer, or what ye shall say:

¹¹Bet kad viņi vedīs jūs sinagogās un iestāžu, un valdības priekšā, nerūpējieties par to, ko jūs atbildēsiet vai ko teiksiet!

¹²For the Holy Ghost shall teach you in the same hour what ye ought to say.

¹²Jo Svētais Gars jūs tanī brīdī mācīs, kas jums jārunā.

¹³And one of the company said unto him, Master, speak to my brother, that he divide the inheritance with me.

¹³Bet kāds no ļaužu pulka sacīja Viņam: Mācītāj, saki manam brālim, lai viņš dalās ar mani mantojumā!

¹⁴And he said unto him, Man, who made me a judge or a divider over you?

¹⁴Un Viņš tam sacīja: Cilvēk, kas mani iecēlis jums par tiesnesi vai mantas dalītāju?

¹⁵And he said unto them, Take heed, and beware of covetousness: for a man's life consisteth not in the abundance of the things which he possesseth.

¹⁵Un Viņš sacīja tiem: Pielūkojiet un sargieties no katras mantkārības, jo ne no pārpilnības un tā, kas viņam ir, atkarīga viņa dzīve!

¹⁶And he spake a parable unto them, saying, The ground of a certain rich man brought forth plentifully:

¹⁶Bet viņš tiem teica līdzību, sacīdams: Kāda bagāta cilvēka tīrums deva bagātu ražu.

¹⁷And he thought within himself, saying, What shall I do, because I have no room where to bestow my fruits?

¹⁷Un viņš sevī domāja, sacīdams: Ko lai es daru, jo man nav kur novietot savu ražu.

¹⁸And he said, This will I do: I will pull down my barns, and build greater; and there will I bestow all my fruits and my goods.

¹⁸Un viņš sacīja: Es darīšu tā: nojaukšu savus šķūņus un uzcelšu lielākus; un tur es savākšu, kas man izaudzis un visu savu mantu.

¹⁹And I will say to my soul, Soul, thou hast much goods laid up for many years; take thine ease, eat, drink, and be merry.

¹⁹Un es sacīšu savai dvēselei: dvēsele, tev mantas piekrātas ilgiem gadiem, atpūties, ēd, dzer un dzīro!

²⁰But God said unto him, Thou fool, this night thy soul shall be required of thee: then whose shall those things be, which thou hast provided?

²⁰Bet Dievs sacīja viņam: Tu neprātīgais, šinī naktī atprasīs tavu dvēseli no tevis, bet kam paliks tas, ko tu sakrāji?

²¹So is he that layeth up treasure for himself, and is not rich toward God.

²¹Tā iet tiem, kas krāj sev mantu, bet nav bagāts pie Dieva.

²²And he said unto his disciples, Therefore I say unto you, Take no thought for your life, what ye shall eat; neither for the body, what ye shall put on.

²²Un Viņš sacīja saviem mācekļiem: Tāpēc es jums saku: nebaidieties par savu dzīvību, ko jūs ēdīsiet, nedz arī par savu miesu, ar ko jūs ģērbsieties.

²³The life is more than meat, and the body is more than raiment.

²³Jo dzīvība ir vērtīgāka par barību, un miesa vairāk par apģērbu!

²⁴Consider the ravens: for they neither sow nor reap; which neither have storehouse nor barn; and God feedeth them: how much more are ye better than the fowls?

²⁴Vērojiet kraukļus! Viņi nesēj un nepļauj, tiem nav ne klēts, ne šķūņa, bet Dievs tos uztur. Cik daudz vērtīgāki par tiem esat jūs?

²⁵And which of you with taking thought can add to his stature one cubit?

²⁵Bet kas no jums rūpējoties var pagarināt savu augumu par vienu olekti?

²⁶If ye then be not able to do that thing which is least, why take ye thought for the rest?

²⁶Ja jūs nespējat pat vismazāko, ko tad jūs raizējaties par citu?

²⁷Consider the lilies how they grow: they toil not, they spin not; and yet I say unto you, that Solomon in all his glory was not arrayed like one of these.

²⁷Ņemiet vērā lilijas, kā tās aug! Tās nestrādā un nevērpj, bet es jums saku: pat Salomons visā savā godībā nebija tā apģērbts kā viena no tām.

²⁸If then God so clothe the grass, which is to day in the field, and to morrow is cast into the oven; how much more will he clothe you, O ye of little faith?

²⁸Bet ja Dievs tā ģērbj zāli, kas šodien tīrumā, bet rīt tiek krāsnī mesta, cik gan vairāk jūs, jūs mazticīgie!

²⁹And seek not ye what ye shall eat, or what ye shall drink, neither be ye of doubtful mind.

²⁹Tāpēc arī jūs nejautājiet, ko ēdīsiet vai ko dzersiet, un neuztraucieties!

³⁰For all these things do the nations of the world seek after: and your Father knoweth that ye have need of these things.

³⁰Jo to visu meklē pasaules tautas. Bet jūsu Tēvs zina, ka visa tā jums vajag.

³¹But rather seek ye the kingdom of God; and all these things shall be added unto you.

³¹Labāk cenšaties vispirms pēc Dieva valstības un Viņa taisnības, un viss tas tiks jums piedots klāt.

³²Fear not, little flock; for it is your Father's good pleasure to give you the kingdom.

³²Nebaidies, mazais ganāmpulciņ, jo jūsu Tēvam labpaticis dot jums valstību!

³³Sell that ye have, and give alms; provide yourselves bags which wax not old, a treasure in the heavens that faileth not, where no thief approacheth, neither moth corrupteth.

³³Pārdodiet savu mantu un dodiet nabagiem dāvanas! Gādājiet sev somas, kas nenoveco, un neizsīkstošu mantu debesīs, kur zagļi netuvojas un kodes nebojā!

³⁴For where your treasure is, there will your heart be also.

³⁴Jo kur jūsu manta, tur arī jūsu sirdis.

³⁵Let your loins be girded about, and your lights burning;

³⁵Jūsu gurni lai ir apjozti un degoša lāpa jūsu rokās!

³⁶And ye yourselves like unto men that wait for their lord, when he will return from the wedding; that when he cometh and knocketh, they may open unto him immediately.

³⁶Esiet līdzīgi ļaudīm, kas gaida savu kungu no kāzām pārnākam, lai tūlīt atvērtu viņam, kad tas nāks un klaudzinās!

³⁷Blessed are those servants, whom the lord when he cometh shall find watching: verily I say unto you, that he shall gird himself, and make them to sit down to meat, and will come forth and serve them.

³⁷Svētīgi tie kalpi, kurus kungs pārnākot atradīs nomodā. Patiesi es jums saku, ka viņš apjozies nosēdinās tos, un, tos apstaigādams, viņiem kalpos.

³⁸And if he shall come in the second watch, or come in the third watch, and find them so, blessed are those servants.

³⁸Un ja viņš nāktu otrā nakts maiņā, un ja viņš nāktu trešajā sardzes maiņā un tā viņus atrastu, tad svētīgi šie kalpi!

³⁹And this know, that if the goodman of the house had known what hour the thief would come, he would have watched, and not have suffered his house to be broken through.

³⁹Bet tas jums jāzina: ja nama tēvs zinātu, kurā stundā zaglis nāks, tad viņš paliktu nomodā un neatļautu tam ielauzties savā namā.

⁴⁰Be ye therefore ready also: for the Son of man cometh at an hour when ye think not.

⁴⁰Tā arī jūs esiet gatavi, jo Cilvēka Dēls nāks tādā stundā, kad jūs to nedomājat.

⁴¹Then Peter said unto him, Lord, speakest thou this parable unto us, or even to all?

⁴¹Bet Pēteris sacīja Viņam: Kungs, vai tu šo līdzību saki mums vai visiem?

⁴²And the Lord said, Who then is that faithful and wise steward, whom his lord shall make ruler over his household, to give them their portion of meat in due season?

⁴²Un Kungs sacīja: Kā tev šķiet, kas ir tas uzticīgais un saprātīgais nama turētājs, ko Kungs iecēlis savai saimei, lai viņš tai dotu laikā kviešu mēru?

⁴³Blessed is that servant, whom his lord when he cometh shall find so doing.

⁴³Svētīgs tas kalps, ko kungs atnācis atradīs tā darām.

⁴⁴Of a truth I say unto you, that he will make him ruler over all that he hath.

⁴⁴Patiesi es jums saku: viņš iecels to pār visiem saviem īpašumiem.

⁴⁵But and if that servant say in his heart, My lord delayeth his coming; and shall begin to beat the menservants and maidens, and to eat and drink, and to be drunken;

⁴⁵Bet ja šis kalps, savā sirdī sacīdams: Mans kungs kavējas nākt, sāks sist kalpus un kalpones un ēdīs, un dzers, un piedzersies,

⁴⁶The lord of that servant will come in a day when he looketh not for him, and at an hour when he is not aware, and will cut him in sunder, and will appoint him his portion with the unbelievers.

⁴⁶Tad tā kalpa kungs nāks tanī dienā, kad tas negaida, un stundā, kuru tas nezina, un atdalīs viņu, un dos tam tā daļu ar neticīgajiem.

⁴⁷And that servant, which knew his lord's will, and prepared not himself, neither did according to his will, shall be beaten with many stripes.

⁴⁷Bet šis kalps, kas zinādams sava kunga gribu, nebūs sagatavojies un nepildīs viņa prātu, saņems daudz sitienu.

⁴⁸But he that knew not, and did commit things worthy of stripes, shall be beaten with few stripes. For unto whomsoever much is given, of him shall be much required: and to whom men have committed much, of him they will ask the more.

⁴⁸Bet kas nezinādams dara to, kas sodāms, tas saņems maz sitienu. Bet no katra, kam daudz dots, daudz arī prasīs; un kam daudz uzticēts, no tā daudz atprasīs.

⁴⁹I am come to send fire on the earth; and what will I, if it be already kindled?

⁴⁹Es atnācu uguni mest uz zemi, un mana vēlēšanās ir, lai tā iedegtos.

⁵⁰But I have a baptism to be baptized with; and how am I straitened till it be accomplished!

⁵⁰Bet man jākristās kristībā: un kā es ilgojos, kamēr tas notiks!

⁵¹Suppose ye that I am come to give peace on earth? I tell you, Nay; but rather division:

⁵¹Jūs domājat, ka es esmu nācis mieru nest virs zemes? Es jums saku nē, bet šķelšanos!

⁵²For from henceforth there shall be five in one house divided, three against two, and two against three.

⁵²Jo no šī laika pieci vienā namā sašķelsies: trīs pret diviem un divi pret trim.

⁵³The father shall be divided against the son, and the son against the father; the mother against the daughter, and the daughter against the mother; the mother in law against her daughter in law, and the daughter in law against her mother in law.

⁵³Sašķelsies tēvs pret dēlu un dēls pret savu tēvu, māte pret meitu un meita pret māti. Vīramāte pret savu vedeklu un vedekla pret savu vīramāti.

⁵⁴And he said also to the people, When ye see a cloud rise out of the west, straightway ye say, There cometh a shower; and so it is.

⁵⁴Bet ļaudīm Viņš sacīja: Kad jūs redzat rietumos paceļamies mākoni, jūs tūliņ sakāt: būs lietus; un tā arī notiek.

⁵⁵And when ye see the south wind blow, ye say, There will be heat; and it cometh to pass.

⁵⁵Un kad pūš dienvidu vējš, jūs sakāt: būs karstums; un tā notiek.

⁵⁶Ye hypocrites, ye can discern the face of the sky and of the earth; but how is it that ye do not discern this time?

⁵⁶Jūs, liekuļi, par debess un zemes izskatu jūs protat spriest, bet kāpēc jūs nespriežat par šo laikmetu?

⁵⁷Yea, and why even of yourselves judge ye not what is right?

⁵⁷Un kāpēc jūs nespriežat paši no sevis, kas taisnīgi?

⁵⁸When thou goest with thine adversary to the magistrate, as thou art in the way, give diligence that thou mayest be delivered from him; lest he hale thee to the judge, and the judge deliver thee to the officer, and the officer cast thee into prison.

⁵⁸Bet ja tu ej ar savu pretinieku pie priekšnieka, pūlies jau ceļā no tā atbrīvoties, lai viņš tevi neaizvestu pie tiesneša un tiesnesis nenodotu tevi tiesas izpildītājam, un tiesas izpildītājs neiemestu tevi cietumā!

⁵⁹I tell thee, thou shalt not depart thence, till thou hast paid the very last mite.

⁵⁹Es tev saku: no turienes tu neiziesi, kamēr nebūsi samaksājis pēdējo grasi.