¹I say the truth in Christ, I lie not, my conscience also bearing me witness in the Holy Ghost,

¹Es runāju patiesību Kristū, es nemeloju; mana sirdsapziņa dod liecību Svētajā Garā,

²That I have great heaviness and continual sorrow in my heart.

²Ka man ir lielas skumjas un nepārtrauktas sāpes manā sirdī.

³For I could wish that myself were accursed from Christ for my brethren, my kinsmen according to the flesh:

³Es vēlētos, ka Kristus mani atmestu manu brāļu dēļ, kas miesīgi ir mani ciltsbrāļi,

⁴Who are Israelites; to whom pertaineth the adoption, and the glory, and the covenants, and the giving of the law, and the service of God, and the promises;

⁴Kuri ir izraēlieši, kam pieder pieņemto bērnu tiesības un godība, un derība, un bauslība, un dievkalpojumi, un apsolījumi,

⁵Whose are the fathers, and of whom as concerning the flesh Christ came, who is over all, God blessed for ever. Amen.

⁵Un tēvi, un no kuriem pēc miesas cēlies Kristus, kas mūžīgi ir augsti teicams Dievs. Amen.

⁶Not as though the word of God hath taken none effect. For they are not all Israel, which are of Israel:

⁶Bet nav tā, it kā Dieva solījumi būtu zaudējuši spēku. Jo ne visi, kas no izraēliešiem cēlušies, ir izraēlieši.

⁷Neither, because they are the seed of Abraham, are they all children: but, In Isaac shall thy seed be called.

⁷Un ne visi Ābrahama pēcnācēji ir arī bērni, bet no Īzāka tev tiks aicināti pēcnācēji;

⁸That is, They which are the children of the flesh, these are not the children of God: but the children of the promise are counted for the seed.

⁸Tas ir: ne mirstīgie bērni ir Dieva bērni, bet apsolīšanas bērni tiek ieskaitīti pēcnācējos.

⁹For this is the word of promise, At this time will I come, and Sarah shall have a son.

⁹Jo šie ir apsolīšanas vārdi: Ap šo laiku es nākšu, un Sārai būs dēls. (1.Moz.18,10)

¹⁰And not only this; but when Rebecca also had conceived by one, even by our father Isaac;

¹⁰Un ne tikai viņai, bet arī Rebeka kļuva grūta no vienas kopdzīves ar mūsu tēvu Īzāku.

¹¹(For the children being not yet born, neither having done any good or evil, that the purpose of God according to election might stand, not of works, but of him that calleth;)

¹¹Un iekams dēli bija dzimuši vai ko labu vai ļaunu darījuši, (lai Dieva lēmums attiecībā uz izvēli nemainītos)

¹²It was said unto her, The elder shall serve the younger.

¹²Ne darbu dēļ, bet Aicinātāja gribas dēļ viņai bija sacīts, ka vecākais kalpos jaunākajam,

¹³As it is written, Jacob have I loved, but Esau have I hated.

¹³Kā rakstīts: Jēkabu es mīlēju, bet Ezavu es ienīdu.

¹⁴What shall we say then? Is there unrighteousness with God? God forbid.

¹⁴Ko tad lai sakām? Vai Dievs rīkojas netaisnīgi? Nekādā ziņā!

¹⁵For he saith to Moses, I will have mercy on whom I will have mercy, and I will have compassion on whom I will have compassion.

¹⁵Jo Mozum Viņš saka: Es apžēlošu to, kuru gribu apžēlot; un es parādīšu žēlsirdību tam, kam vēlos būt žēlsirdīgs.

¹⁶So then it is not of him that willeth, nor of him that runneth, but of God that sheweth mercy.

¹⁶Tāpēc tas nav atkarīgs no vēlēšanās nedz no skriešanas, bet no Dieva, kas apžēlojas.

¹⁷For the scripture saith unto Pharaoh, Even for this same purpose have I raised thee up, that I might shew my power in thee, and that my name might be declared throughout all the earth.

¹⁷Jo Raksti saka faraonam: Tāpēc es tevi iecēlu, lai pie tevis parādītu savu spēku un lai mans vārds tiktu pasludināts visai pasaulei.

¹⁸Therefore hath he mercy on whom he will have mercy, and whom he will he hardeneth.

¹⁸Tātad, kuru Viņš grib, to Viņš apžēlo, un kuram grib, tam nocietina sirdi.

¹⁹Thou wilt say then unto me, Why doth he yet find fault? For who hath resisted his will?

¹⁹Tu varbūt sacīsi man: ko tad viņš vēl pārmet? Jo kas spēj pretoties Viņa prātam?

²⁰Nay but, O man, who art thou that repliest against God? Shall the thing formed say to him that formed it, Why hast thou made me thus?

²⁰Ak cilvēk, kas tu esi, ka gribi ar Dievu tiesāties? Vai veidols saka tēlniekam: Kāpēc tu mani esi tā veidojis?

²¹Hath not the potter power over the clay, of the same lump to make one vessel unto honour, and another unto dishonour?

²¹Un vai podniekam nav varas no tās pašas vielas darināt vienu trauku godam, bet citu negodam?

²²What if God, willing to shew his wrath, and to make his power known, endured with much longsuffering the vessels of wrath fitted to destruction:

²²Bet kas tad, ja Dievs, gribēdams parādīt savas dusmas un zināmu darīt savu varu, lielā pacietībā bija iecietīgs pret dusmības traukiem, kas bija padoti pazušanai,

²³And that he might make known the riches of his glory on the vessels of mercy, which he had afore prepared unto glory,

²³Lai apžēlošanas traukiem, kurus viņš sagatavojis godībai, atklātu savu godības bagātību?

²⁴Even us, whom he hath called, not of the Jews only, but also of the Gentiles?

²⁴Par tādiem Viņš mūs aicinājis ne tikai no jūdiem, bet arī no pagāniem,

²⁵As he saith also in Osee, I will call them my people, which were not my people; and her beloved, which was not beloved.

²⁵Kā Viņš Oseja grāmatā saka: Es saukšu par savu tautu to, kas nav mana tauta, un nemīļoto par mīļoto, un neapžēloto par apžēloto.

²⁶And it shall come to pass, that in the place where it was said unto them, Ye are not my people; there shall they be called the children of the living God.

²⁶Un notiks, ka tanī vietā, kur bija pateikts: Jūs neesat mana tauta, ka tur viņi tiks saukti par dzīvā Dieva bērniem. (Os.1,10; 2,24)

²⁷Esaias also crieth concerning Israel, Though the number of the children of Israel be as the sand of the sea, a remnant shall be saved:

²⁷Bet Isajs izsaucas par Izraēli: Ja Izraēļa bērnu skaits būtu kā jūras smiltis, tad tikai atliekas tiks izglābtas.

²⁸For he will finish the work, and cut it short in righteousness: because a short work will the Lord make upon the earth.

²⁸Jo Viņš savu vārdu izpildīs steidzīgi un taisnīgi, jā, Kungs izpildīs savu vārdu ar steigu virs zemes. (Is.10,22)

²⁹And as Esaias said before, Except the Lord of Sabaoth had left us a seed, we had been as Sodoma, and been made like unto Gomorrha.

²⁹Kā jau Isajs iepriekš pateicis: Ja Kungs Sabaots nebūtu atstājis mums sēklu, mēs būtu kļuvuši kā Sodoma un līdzinātos Gomorai.

³⁰What shall we say then? That the Gentiles, which followed not after righteousness, have attained to righteousness, even the righteousness which is of faith.

³⁰Ko tad lai sakām? Pagāni, kas necentās pēc attaisnošanas, iemantoja attaisnošanu, proti, attaisnošanu, kas iziet no ticības.

³¹But Israel, which followed after the law of righteousness, hath not attained to the law of righteousness.

³¹Turpretī Izraēlis, kas dzinās pēc attaisnošanas likuma, attaisnošanu likumā nesasniedza.

³²Wherefore? Because they sought it not by faith, but as it were by the works of the law. For they stumbled at that stumblingstone;

³²Kāpēc? Tāpēc, ka nemeklēja ticībā, bet ar darbiem; viņi atsitās pret piedauzības akmeni,

³³As it is written, Behold, I lay in Sion a stumblingstone and rock of offence: and whosoever believeth on him shall not be ashamed.

³³Kā rakstīts: Lūk, es nolieku Sionā piedauzības akmeni un apgrēcības klinti, un katrs, kas uz Viņu tic, kaunā nepaliks. (Is 8,14; 23,16)