Cebuano

Latvian: New Testament

Acts

25

1Busa, si Festo sa miabut sa lalawigan sa tapus sa tolo ka adlaw, mitungas sa Jerusalem gikan sa Cesarea.
1Nonācis šinī apgabalā, Fēsts pēc trim dienām devās no Cēzarejas uz Jeruzalemi.
2Ug ang pangulong sacerdote ug ang kadagkuang tawo sa mga Judio, nanag-asoy kaniya batok kang Pablo; ug nanagpakilooy kaniya,
2Augstie priesteri un ievērojamākie jūdi apsūdzēja viņam Pāvilu un griezās pie viņa,
3Nga nagapangayo ug usa ka utang kabubut-on batok kaniya, aron ipatawag niya si Pablo ngadto sa Jerusalem, samtang nagahikay sila sa usa ka pagbanhig, aron ilang pagapatyon siya sa dalan.
3Izlūgdamies labvēlību pret to, lai viņš pavēlētu vest to uz Jeruzalemi, jo tiem bija slepens nodoms ceļā viņu nonāvēt.
4Apan mitubag si Festo nga si Pablo ginabantayan sa Cesarea, ug nga siya gayud usab mopauli didto sa madali.
4Tad Fēsts atbildēja, ka Pāvils tiek apsargāts Cēzarejā, bet viņš pats drīzumā došoties ceļā.
5Busa, matud niya, palugsonga uban kanako ang mga may gahum kaninyo, ug kong sad-an kining tawohana, pasumbonga sila batok kaniya.
5Viņš sacīja: Kas no jums var, lai nāk līdz un, ja šis vīrs noziedzies, lai apsūdz viņu!
6Ug sa nakapabilin siya uban kanila sa wala molabaw sa walo kun napulo ka adlaw, milugsong siya sa Cesarea; ug sa pagkabuntag milingkod siya sa lingkoranan sa hukmanan, ug nagsugo nga paatubangon si Pablo.
6Palicis ar tiem ne vairāk kā astoņas vai desmit dienas, viņš atgriezās Cēzarejā un otrā dienā, noturēdams tiesas sēdi, lika atvest Pāvilu.
7Ug sa pag-abut niya ang mga Judio nga minglugsong gikan sa Jerusalem nanag-alirong kaniya, nga nagadala batok kaniya ug daghan ug dagkung mga pasangil nga wala nila kapamatud-i;
7Kad viņš bija atvests, no Jeruzalemes atnākušie jūdi nostājās ap viņu, celdami daudz un smagas apsūdzības, kuras tie nevarēja pierādīt.
8Samtang si Pablo sa iyang paglaban, miingon: Wala gayud ako makasala batok sa Kasugoan sa mga Judio, bisan batok sa templo, bisan batok kang Cesar.
8Pāvils aizstāvējās: Es neesmu grēkojis ne pret jūdu likumu, ne pret svētnīcu, ne pret ķeizaru.
9Apan si Festo, nga buot magpahamuot sa mga Judio, mitubag kang Pablo, ug miingon: Buot ka ba motungas sa Jerusalem, ug didto pagahukman ka mahitungod niining mga butanga sa atubangan ko?
9Tad Fēsts, gribēdams parādīt jūdiem labvēlību, atbildēja Pāvilam, sacīdams: Vai tu gribi iet uz Jeruzalemi, lai tur tevi tiesātu manā priekšā par šīm lietām?
10Apan si Pablo miingon: Ania ako nagatindog sa atubangan sa lingkoranan sa hukmanan ni Cesar, diin angay ako pagahukman. Sa mga Judio wala akoy nabuhat bisan unsang dautan, ingon nga ikaw usab nasayud gayud kaayo.
10Bet Pāvils sacīja: Es stāvu ķeizara tiesas priekšā, tur pienākas mani tiesāt. Jūdiem neesmu ļaunu darījis, kā tu to vēl labāk zini.
11Busa, kong ako magbubuhat sa dautan, ug nakabuhat bisan unsa nga takus sa kamatayon, dili ako molalis sa pagpakamatay; apan, kong walay matuod niadtong mga butang nga ginasumbong nila batok kanako, walay bisan kinsa nga makatugyan kanako ngadto kanila. Modangup ako kang Cesar.
11Ja es esmu darījis netaisnību vai kaut ko tādu, par ko būtu nāvi pelnījis, tad es neatsakos mirt. Bet ja nekā tāda nav, par ko viņi mani apsūdz, neviens nevar mani tiem nodot. Es pārsūdzu ķeizaram.
12Unya si Festo, sa human ikasabut niya ang Sanhedrin, mitubag: midangup ka kang Cesar, umadto ka kang Cesar.
12Tad Fēsts, apspriedies ar augsto tiesu, atbildēja: Tu parsūdzēji ķeizaram? Pie ķeizara tu iesi!
13Karon sa pag-agi sa pipila ka adlaw, si Agripa nga hari ug si Bernice ming-abut sa Cesarea sa pag-abi-abi kang Festo.
13Kad dažas dienas bija pagājušas, ķēniņš Agripa un Berenīke ieradās Cēzarejā apsveikt Fēstu.
14Ug sa nakapabilin sila didto sa daghang mga adlaw, giasoy ni Festo sa hari ang asunto ni Pablo, nga nagaingon: May usa ka tawo nga gipasagdan nga binilanggo ni Felix;
14Kad tie vairākas dienas tur uzturējās, Fēsts izstāstīja ķēniņam par Pāvilu, sacīdams: Fēlikss atstājis cietumā kādu vīru.
15Nga mahatungod kaniya, sa didto ako sa Jerusalem, nanag-asoy kanako ang mga pangulong sacerdote ug ang mga anciano sa mga Judio, nga nangayo kanako sa hukom batok kaniya.
15To augstie priesteri un jūdu vecākie apsūdzēja man, kad biju Jeruzalemē, lūgdami, lai viņu notiesā.
16Kanila mitubag ako, nga dili batasan sa mga Romanhon ang pagtugyan sa kamatayon sa bisan kinsang tawo, sa wala pa ang sinumbong ikapaatubang sa mga magsusumbong, ug mahatagi sa higayon sa iyang paglaban sa sumbong batok kaniya.
16Es tiem atbildēju, ka romiešiem nav paraduma notiesāt kādu cilvēku, pirms apsūdzētajam nav stājušies pretim sūdzētāji un tas nav dabūjis iespēju aizstāvēties un pierādīt savu nevainību.
17Busa, sa panag-abut nila dinhi sa tingub, wala ako maglangan, apan sa adlaw nga misunod milingkod ako sa lingkoranan sa hukmanan, ug nagsugo nga paatubangon dinhi ang tawo.
17Kad tie bija sanākuši, es bez vilcināšanās nākošajā dienā, tiesas krēslā sēdēdams, pavēlēju šo vīru atvest.
18Nga mahatungod kaniya, sa nanindog ang mga magsusumbong, wala silay dala nga laing sumbong nga sama sa pagkadautan sa mga butang nga akong ginadahum.
18Kad uzstājās apsūdzētāji, tie neuzrādīja nevienu vainu, kurā es varētu saskatīt kādu ļaunumu.
19Apan may mga pagkalalis sila batok kaniya mahatungod sa ilang kaugalingong tinohoan, ug mahatungod sa usa ka Jesus nga namatay nga gipamatud-an ni Pablo nga kini buhi.
19Bet tie cēla apsūdzību pret to par viņu pašu reliģiju un par kādu Jēzu, kas miris, bet Pāvils apgalvo, ka Viņš dzīvo.
20Ug ako, sanglit nalibug kong unsaon ko pagsusi kining mga butanga, nangutana kong buot ba siya moadto sa Jerusalem, ug didto pagahukman mahatungod niining mga butanga.
20Šādus jautājumus nepārzinādams, es sacīju, vai viņš negrib iet uz Jeruzalemi, lai tie viņu tur tiesātu.
21Apan sa pagdangup ni Pablo aron pagbantayan siya alang sa hukom sa Emperador, nagsugo ako nga pagbantayan siya hangtud nga ikapadala ko siya kang Cesar.
21Bet kad Pāvils pārsūdzēja, lai viņu atstāj ķeizara spriedumam, es pavēlēju viņu apsargāt, kamēr to sūtīšu pie ķeizara.
22Ug si Agripa miingon kang Festo: Ako usab buot gayud unta magpatalinghug sa tawo. Ug siya miingon: Ugma. mapatalinghugan mo siya.
22Tad Agripa sacīja Fēstam: Es pats arī vēlētos dzirdēt šo cilvēku. Tas atbildēja: Rīt tu viņu dzirdēsi.
23Busa, sa adlaw nga misunod sa miabut si Agripa ug si Bernice, sa dakung pasundayag; ug sa nakasulod sila sa dapit nga husayanan uban ang mga pangulong capitan, ug ang mga kadagkuan sa ciudad; sa sugo ni Festo gipasulod si Pablo.
23Nākošajā dienā, kad lielā greznumā ieradās Agripa un Berenīke un kopā ar virsniekiem un pilsētas dižciltīgajiem vīriem iegāja tiesas telpās, Fēsts pavēlēja atvest Pāvilu.
24Ug miingon si Festo: Hari nga Agripa, ug kamong tanan nga ania dinhi uban kanamo, nagatan-aw kamo niining tawohana, nga tungod kaniya ang tibook nga panon sa mga Judio midangup kanako sa Jerusalem, ug dinhi usab nagasinggit nga dili siya angay nga mabuhi pa.
24Un Fēsts sacīja: Ķēniņ Agripa un visi vīri, kas līdz ar mums šeit esat! Jūs redzat to, kura dēļ Jeruzalemē man uzmācās viss jūdu vairums, lūgdami un kliegdami: Šis nedrīkst ilgāk dzīvot.
25Apan hipalgan ko nga siya walay nabuhat nga bisan unsa nga takus sa kamatayon; ug tungod kay siya midangup ngadto sa Emperador, ako naghukom sa pagpadala kaniya.
25Bet es pārliecinājos, ka viņš nav nekā nodarījis, par ko būtu nāvi pelnījis. Kad viņš pats pārsūdzēja ķeizaram, es nolēmu viņu sūtīt turp.
26Tungod kaniya ako walay bisan unsa nga ikasulat sa akong ginoo. Tungod niana gipaatubang ko siya kaninyo, ug labi na gayud kanimo, hari nga Agripa, aron nga sa tapus masusi, ako adunay ikasulat.
26Bet man nav nekā noteikta, ko par viņu kungam rakstīt. Tāpēc es viņu atvedu pie jums un sevišķi pie tevis, ķēniņ Agripa, lai pēc nopratināšanas man būtu ko rakstīt.
27Kay sa hunahuna ko, dili makatarunganon ang pagpadala sa usa ka binilanggo, nga dili usab hisgutan ang mga sumbong batok kaniya.
27Jo, man šķiet, būtu neprātīgi sūtīt cietumnieku, neminot viņa vainas.