1Kaj respondante, Jesuo denove parolis al ili parabole, dirante:
1Un Jēzus atbildēja un atkal runāja viņiem līdzībās, sacīdams:
2La regno de la cxielo similas al unu regxo, kiu faris edzigxan feston por sia filo,
2Debesvalstība pielīdzināma cilvēkam, ķēniņam, kas savam dēlam sarīkoja kāzas.
3kaj sendis siajn sklavojn, por voki la invititojn al la edzigxa festo; kaj ili ne volis veni.
3Un viņš izsūtīja savus kalpus aicināt ielūgtos kāzās, bet tie negribēja nākt.
4Poste li sendis aliajn sklavojn, dirante:Diru al la invititoj:Jen mi preparis la mangxon; miaj bovoj kaj miaj grasigitaj brutoj estas bucxitaj, kaj cxio estas preta; venu al la edzigxa festo.
4Viņš atkal sūtīja citus kalpus un teica: Sakiet ielūgtajiem: lūk, es esmu savu mielastu sagatavojis, mani vērši un barotie lopi ir nokauti, un viss sagatavots, nāciet kāzās!
5Sed ili malatentis, kaj foriris, unu al sia bieno, alia al sia komercado;
5Bet viņi, neievērodami to, aizgāja cits uz savu saimniecību, bet cits savā tirdzniecībā.
6kaj la ceteraj, kaptinte liajn sklavojn, perfortis kaj mortigis ilin.
6Bet pārējie satvēra viņa kalpus, nonicināja tos un nonāvēja.
7Kaj la regxo koleris; kaj sendinte siajn armeojn, li pereigis tiujn mortigintojn kaj bruligis ilian urbon.
7Bet, kad ķēniņš to dzirdēja, viņš sadusmojās, un nosūtījis savu karaspēku, nonāvēja šos slepkavas un nodedzināja viņu pilsētu.
8Tiam li diris al siaj sklavoj:La edzigxa festo estas preta, sed la invititoj ne estis indaj.
8Tad viņš sacīja saviem kalpiem: Kāzas gan sarīkotas, bet tie, kas bija aicināti, nebija cienīgi.
9Iru do al la disirejoj de la vojoj, kaj cxiujn, kiujn vi trovos, invitu al la edzigxa festo.
9Tāpēc izejiet krustceļos un aiciniet kāzās, ko vien atradīsiet!
10Kaj tiuj sklavoj, elirinte sur la vojojn, kunvenigis cxiujn, kiujn ili trovis, malbonajn kaj bonajn; kaj la edzigxa festo plenigxis de gastoj.
10Un viņa kalpi izgāja uz lielceļiem un saaicināja visus, kādus atrada: ļaunus un labus; un kāzu nams pildījās viesiem.
11Sed la regxo, enveninte por rigardi la gastojn, tie vidis viron, kiu ne havis sur si edzigxofestan veston;
11Bet ķēniņš ienāca aplūkot viesus un ieraudzīja cilvēku, kas nebija tērpies kāzu drānās.
12kaj li diris al li:Amiko, kiel vi envenis cxi tien, ne havante edzigxofestan veston? Kaj li silentadis.
12Un viņš sacīja tam: Draugs, kā tu šeit ienāci, nebūdams kāzu drānās? Bet tas cieta klusu.
13Tiam la regxo diris al siaj servantoj:Ligu lin mane kaj piede, kaj eljxetu lin en la eksteran mallumon; tie estos la plorado kaj la grincado de dentoj.
13Tad ķēniņš sacīja kalpiem: Sasieniet viņam rokas un kājas, metiet viņu ārējā tumsā! Tur būs raudāšana un zobu griešana.
14CXar multaj estas vokitaj, sed malmultaj estas elektitaj.
14Jo aicināto ir daudz, bet maz izredzēto.
15Tiam iris la Fariseoj, kaj konsiligxis, kiel ili povos impliki lin per interparolado.
15Tad farizeji aizgāja un apspriedās, kā notvert Viņu vārdos.
16Kaj ili sendis al li siajn discxiplojn kun la Herodanoj, por diri:Majstro, ni scias, ke vi estas verama, kaj instruas laux vero la vojon de Dio, kaj ne zorgas pri iu ajn; cxar vi ne favoras la personon de homoj.
16Un tie sūtīja savus mācekļus ar herodiešiem pie Viņa, sacīdami: Mācītāj, mēs zinām, ka Tu esi patiess, ka Tu Dieva ceļu patiesībā māci un ka Tu neraugies ne uz ko, jo Tu neskaties uz cilvēka personu.
17Diru do al ni, kiel sxajnas al vi? cxu konvenas doni tributon al Cezaro, aux ne?
17Tāpēc saki mums: kā Tev šķiet? Vai atļauts ķeizaram maksāt nodokļus, vai nē?
18Sed Jesuo, sciante ilian ruzecon, diris:Kial vi min provas, hipokrituloj?
18Bet Jēzus, pazīdams viņu viltību, sacīja: Kāpēc jūs, liekuļi, mani kārdināt?
19Montru al mi la tributan moneron. Kaj ili alportis al li denaron.
19Parādiet man nodevu naudu! Un tie atnesa Viņam dēnāriju.
20Kaj li diris al ili:Kies estas cxi tiu bildo kaj la surskribajxo?
20Un Jēzus sacīja viņiem: Kā šis attēls un uzraksts?
21Ili diris al li:De Cezaro. Tiam li diris al ili:Redonu do al Cezaro la proprajxon de Cezaro, kaj al Dio la proprajxon de Dio.
21Viņi sacīja: Ķeizara! Tad Viņš tiem sacīja: Tad atdodiet ķeizaram, kas ķeizaram pieder, un Dievam, kas Dievam pieder!
22Kaj auxdinte, ili miris, kaj lin lasis kaj foriris.
22Un kad viņi to dzirdēja, tie brīnījās, atstāja Viņu un aizgāja.
23En tiu sama tago alvenis al li Sadukeoj, kiuj diras, ke ne estas relevigxo; kaj ili demandis lin, dirante:
23Tanī dienā atnāca pie Viņa saduceji, kas māca, ka augšāmcelšanās neesot, un jautāja Viņam,
24Majstro, Moseo diris:Se iu mortas, ne havante infanojn, lia frato edzigxu kun lia edzino kaj naskigu idaron al sia frato.
24Sacīdami: Mācītāj, Mozus teicis: ja kas nomirst bez bērniem, tad lai viņa brālis precē tā sievu un rada savam brālim pēcnācējus!
25Estis cxe ni sep fratoj; kaj la unua edzigxis kaj mortis, kaj ne havante idaron, lasis sian edzinon al sia frato;
25Bet bija pie mums septiņi brāļi; pirmais apprecēja sievu un nomira; un tā kā tam nebija bērnu, viņš atstāja savu sievu savam brālim.
26tiel same ankaux la dua, kaj la tria, gxis la sepa.
26Tāpat otrs un trešais līdz pat septītajam.
27Kaj post cxiuj la virino mortis.
27Un beidzot pēc viņiem visiem nomira arī sieva.
28En la relevigxo do, por kiu el la sep sxi estos edzino? cxar cxiuj sxin havis.
28Tad kuram no septiņiem šī sieva piederēs pēc augšāmcelšanās, jo viņa visiem piederējusi?
29Sed Jesuo responde diris:Vi eraras, ne sciante la Skribojn, nek la potencon de Dio.
29Bet Jēzus atbildēja un sacīja viņiem: Jūs maldāties, nesaprazdami Rakstus, nedz arī Dieva spēku.
30CXar en la relevigxo oni nek edzigxas nek edzinigxas, sed estas kiel angxeloj en la cxielo.
30Jo pēc augšāmcelšanās ne precējas, ne tiek precēti, bet visi būs kā Dieva eņģeļi debesīs.
31Sed pri la relevigxo el la mortintoj, cxu vi ne legis tion, kio estis dirita al vi de Dio, nome:
31Bet vai jūs neesat lasījuši par miroņu augšāmcelšanos, ko Dievs teicis, kas jums saka:
32Mi estas la Dio de Abraham kaj la Dio de Isaak kaj la Dio de Jakob? Dio estas Dio ne de la mortintoj, sed de la vivantoj.
32Es esmu Ābrahama Dievs un Īzāka Dievs, un Jēkaba Dievs. Dievs nav mirušo, bet dzīvo Dievs.
33Kaj kiam la homamaso tion auxdis, ili miregis pro lia instruado.
33Un ļaudis, to dzirdēdami, brīnījās par Viņa mācību.
34Sed la Fariseoj, auxdinte, ke li silentigis la Sadukeojn, kune kolektigxis.
34Bet kad farizeji izdzirda, ka Viņš saducejiem muti aizdarījis, tie sapulcējās kopā.
35Kaj unu el ili, legxisto, demandis lin, provante lin:
35Un viens no tiem, bauslības mācītājs, kārdinādams Viņu, jautāja:
36Majstro, kiu estas la granda ordono en la legxo?
36Mācītāj, kurš lielākais bauslis likumā?
37Kaj li diris al li:Amu la Eternulon, vian Dion, per via tuta koro kaj per via tuta animo kaj per via tuta menso.
37Jēzus sacīja viņam: Mīli Dievu savu Kungu no visas savas sirds, no visas savas dvēseles un no visa sava prāta!
38CXi tiu estas la granda kaj la unua ordono.
38Šis ir lielākais un pirmais bauslis!
39Kaj dua estas simila al gxi:Amu vian proksimulon kiel vin mem.
39Bet otrs tam līdzīgs: mīli savu tuvāko kā sevi pašu!
40De cxi tiuj du ordonoj dependas la tuta legxo kaj la profetoj.
40Šajos divos baušļos ietverta visa bauslība un pravieši.
41Kaj kiam la Fariseoj jam kunvenis, Jesuo ilin demandis,
41Bet kad farizeji bija sanākuši, Jēzus jautāja viņiem,
42dirante:Kion vi pensas pri la Kristo? kies filo li estas? Ili diris al li:De David.
42Sacīdams: Kā jums šķiet, kas ir Kristus? Kā dēls Viņš ir? Viņi atbildēja: Dāvida.
43Li diris al ili:Kial do David, en la Spirito, lin nomas Sinjoro, dirante:
43Viņš sacīja tiem: Kā tad Dāvids garā sauc Viņu par Kungu, sacīdams tā:
44La Eternulo diris al mia Sinjoro: Sidu dekstre de Mi, GXis Mi faros viajn malamikojn benketo por viaj piedoj?
44Kungs sacīja manam Kungam: Sēdies pie manas labās rokas, iekams es lieku Tavus ienaidniekus par paklāju Tavām kājām.
45Se do David nomas lin Sinjoro, kiel li estas lia filo?
45Bet ja Dāvids sauc Viņu par Kungu, kā tad Viņš ir tā dēls?
46Kaj neniu povis respondi unu vorton al li, nek iu post tiu tago plu kuragxis fari al li demandon.
46Un neviens nevarēja Viņam ne vārda atbildēt; un no šīs dienas neviens neuzdrošinājās Viņam vairs jautāt.