1Es saku: tik ilgi, kamēr mantinieks ir mazgadīgs, nav nekādas starpības starp viņu un kalpu, kaut viņš ir visa kungs,
1Ma tahan öelda: Niikaua kui pärija on väeti laps, ei erine ta milleski orjast, ehkki ta on kõige isand,
2Bet līdz tēva nozīmētajam laikam viņš padots aizbildņiem un pārvaldniekiem.
2vaid ta on eestkostjate ja majapidajate meelevalla all kuni isa määratud tähtajani.
3Tā arī mēs, kamēr nebijām pieauguši, bijām pasaules pamatvielu kalpībā.
3Nõnda on ka meiega: kui me olime väetid lapsed, siis olime orjuses maailma algainete meelevalla all.
4Bet Dievs, laikam piepildoties, sūtīja savu Dēlu, dzimušu no sievietes, padotu likumam,
4Aga kui aeg sai täis, läkitas Jumal oma Poja, kes sündis naisest, sündis Seaduse alla,
5Lai atpirktu tos, kuri bija padoti likumam, un lai mēs kļūtu pieņemti bērni.
5lahti ostma seadusealuseid, et me saaksime pojaseisuse.
6Bet tā kā jūs esat bērni, tad Dievs sūtīja sava Dēla Garu jūsu sirdīs, kas sauc: Abba - Tēvs!
6Et te olete aga pojad, siis on Jumal läkitanud teie südamesse oma Poja Vaimu, kes hüüab: 'Abba! Isa!'
7Tātad vairs nav kalps, bet ir dēls, un ja dēls, tad arī mantinieks caur Dievu.
7Nõnda ei ole sa enam ori, vaid poeg, aga kui sa oled poeg, siis sa oled ka pärija Jumala kaudu.
8Toreiz gan jūs, nepazīdami Dievu, kalpojāt tiem, kas savā būtībā nav dievi.
8Kuid siis, kui te ei teadnud midagi Jumalast, te orjasite neid, kes loomult ei olegi jumalad.
9Bet tagad jūs esat Dievu atzinuši, vai labāk: Dievs jūs ir pazinis. Kā tad jūs atkal atgriežaties pie nespēcīgajām un nabadzīgajām pamatvielām, kurām no jauna gribat kalpot?
9Nüüd aga, kui te olete Jumala ära tundnud - pigem küll on Jumal teid ära tundnud -, kuidas te pöördute jälle nõrkade ja viletsate algainete poole, mida te jälle uuesti tahate orjata?
10Jūs ievērojat dienas un mēnešus, un laikus, un gadus.
10Te peate päevi ja kuid ja aegu ja aastaid.
11Es bīstos, ka tik es nebūtu veltīgi pie jums strādājis.
11Ma kardan teie pärast, et ma olen asjata teie heaks vaeva näinud.
12Brāļi, es jūs lūdzu, esiet tādi kā es, jo es esmu tāds kā jūs. Jūs man nekā ļauna neesat darījuši.
12Saage, vennad, niisuguseks nagu mina, sest minagi olen nagu teie. Ma anun teid! Te ei ole mulle mingisugust ülekohut teinud.
13Jūs atminaties, ka es agrāk sludināju jums evaņģēliju, būdams miesīgi vājš, bet manu miesas stāvokli, kas bija jums pārbaudījums,
13Te ju teate, et ma esimesel korral kuulutasin teile evangeeliumi oma ihu nõtruses
14Jūs nenopēlāt un nenicinājāt, bet jūs pieņēmēt mani it kā Dieva eņģeli, it kā Jēzu Kristu.
14ning teie võitsite kiusatuse ega põlastanud mind mu keha pärast ega sülitanud maha, vaid võtsite mu vastu nagu Jumala ingli, nagu Kristuse Jeesuse.
15Kur tad jūsu svētlaimība? Jo es jums apliecinu, ka jūs, ja tas būtu bijis iespējams, savas acis būtu izrāvuši un man atdevuši.
15Kus on nüüd teie õndsakskiitmine? Ma ju tunnistan teile, et kui oleks olnud võimalik, siis te oleksite oma silmad välja kiskunud ja andnud minule.
16Vai es, runādams jums patiesību, esmu kļuvis jūsu ienaidnieks?
16Kas ma olen saanud teie vaenlaseks, rääkides teile tõtt?
17Tie rūpējas par jums, bet ne labā nolūkā; tie grib jūs atšķirt, lai jūs rūpētos par viņiem.
17Nemad ei lipitse teie ümber hea pärast, vaid nad tahavad teid tõrjuda eemale minust, et te innukalt lipitseksite nende ümber.
18Bet teicami ir, ja jūs vienmēr cenšaties uz labu un ne tikai tad, kad es esmu pie jums.
18Alati on hea olla innukas hea suhtes, mitte ainult siis, kui mina teie juures olen.
19Mani bērniņi, es atkal sāpēs jūs dzemdēju, līdz kamēr Kristus izveidosies jūsos.
19Mu lapsed, kelle pärast ma olen jälle lapsevaevas, kuni Kristus teie sees saab kuju!
20Bet es tagad gribētu būt pie jums un mainīt savu balsi, jo esmu nesaprašanā par jums.
20Küll ma tahaksin nüüd olla teie juures ja muuta oma häältki, sest ma olen teie pärast nõutu.
21Sakiet man, jūs, kas gribat padoties likumam, vai jūs likumu neesat lasījuši?
21Öelge mulle teie, kes te tahate olla Seaduse all, kas te ei kuule Seadust?
22Jo ir rakstīts, ka Ābrahamam bijuši divi dēli: viens no kalpones, otrs no brīvās.
22On ju kirjutatud, et Aabrahamil oli kaks poega, üks teenijaga ja teine vaba naisega.
23Tas, kas no kalpones, piedzima miesīgi, bet tas, kas no brīvās, saskaņā ar apsolījumu.
23Teenija poeg oli sündinud lihaliku loomuse järgi, vaba naise poeg aga tõotuse kaudu.
24Tas ir pateikts līdzībā. Šīs ir divas derības: viena Sinaja kalnā, kas dzemdē verdzībai, tā ir Agare.
24Siin on võrdpildid: need kaks naist tähendavad kahte lepingut, üks Siinai mäelt orjapõlveks, see on Haagar -
25Bet Sinaja kalns ir Arābijā; tam ir kopība ar tagadējo Jeruzalemi, kas reizē ar saviem bērniem dzīvo verdzībā.
25Haagar on ju Siinai mägi Araabias ja vastab nüüdsele Jeruusalemmale, sest see orjab koos oma lastega;
26Turpretī Jeruzaleme, kas augšā, ir brīva; tā ir mūsu māte.
26ent ülalasuv Jeruusalemm on vaba naine, kes on meie ema.
27Jo ir rakstīts: Priecājies, neauglīgā, kas nedzemdē; līksmo un gavilē, kas necieš dzemdību sāpes, jo daudz bērnu ir vientulei, vairāk nekā tai, kam ir vīrs.
27Sest on kirjutatud: 'Rõõmusta, sigimatu, kes sa ei kanna ilmale; hõiska ja hüüa, kes sa ei ole lapsevaevas, sest üksildasel on enam lapsi kui sellel, kellel on mees!'
28Bet mēs, brāļi, kā Īzāks esam apsolījuma bērni.
28Teie aga, vennad, olete Iisaki kombel tõotuselapsed.
29Bet kā toreiz miesīgi dzimušais vajāja garīgi dzimušo, tā arī tagad.
29Kuid just nagu tollal lihaliku loomuse järgi sündinu kiusas taga vaimu järgi sündinut, nõnda ka nüüd.
30Bet ko saka Raksti? Padzen kalponi un viņas dēlu, jo kalpones dēls nebūs mantinieks līdzīgi brīvās dēlam.
30Kuid mida ütleb kirjasõna? 'Kihuta välja teenija ja tema poeg, sest teenija poeg ei tohi pärida koos vaba naise pojaga!'
31Tātad, brāļi, mēs neesam kalpones, bet brīvās bērni saskaņā ar brīvību, kādai Kristus mūs ir atbrīvojis.
31Niisiis, vennad, meie ei ole teenija, vaid vaba naise lapsed.