1Antiohijas baznīcā bija pravieši un mācītāji, starp kuriem Barnaba un Sīmanis, saukts Melnais, un kirēnietis Lūcijs, un Manaēns, kas bija uzaudzis kopā ar tetrarhu Herodu un Sauls.
1Sa' xyânkeb laj pâbanel aran Antioquía cuanqueb profeta ut cuanqueb aj tzolonel. A'aneb a'in: laj Bernabé, laj Simón li neque'xye Niger re, laj Lucio Cirene xtenamit, laj Manaén li quiq'uiresîc riq'uin laj Herodes li acuabej, ut laj Saulo.
2Kad viņi kalpoja Kungam un gavēja, Svētais Gars sacīja tiem: Nošķiriet man Saulu un Barnabu darbam, kādam es tos esmu aicinājis!
2Nak yôqueb chi tijoc chiru li Dios ut chi ayunic, li Santil Musik'ej quixye reheb: -Q'uehomakeb xjuneseb laj Saulo ut laj Bernabé re nak te'xbânu li c'anjel a'in li sic'bileb cui' ru inban, chan.
3Tad viņi gavēja un lūdza Dievu, un, tiem rokas uzlikuši, atlaida tos.
3Que'xbânu lix ayûn ut que'tijoc nak que'xq'ue li ruk'eb sa' xbêneb laj Saulo ut laj Bernabé. Tojo'nak que'xchak'rabiheb.
4Un tie, Svētā Gara sūtīti, aizgāja uz Seleikiju, bet no turienes kuģī pārcēlās uz Kipru.
4Laj Saulo ut laj Bernabé que'côeb Seleucia jo' quiyehe' reheb xban li Santil Musik'ej. Que'el aran ut que'côeb chiru ha' toj Chipre.
5Un viņi, nonākuši Salamīnā, sludināja Dieva vārdu jūdu sinagogās, un Jānis tiem bija palīgs.
5Ut nak que'cuulac Salamina, que'xch'olob xyâlal li râtin li Dios sa' eb li cab li neque'xch'utub cui' ribeb laj judío. Ut laj Juan Marcos yô ajcui' chixtenk'anquileb.
6Un tie, pārstaigājuši visu salu līdz Pafai, atrada kādu jūdu vīru, vārdā Barjēzu, burvi, viltus pravieti.
6Yôqueb chixbeninquil chixjunil li na'ajej li sutsu sa' ha'. Que'cuulac sa' li tenamit Pafos. Aran que'xtau jun aj tûl aj judío. Barjesús lix c'aba'. Li cuînk a'an aj balak'. Naxye nak sa' xc'aba' li Dios naâtinac. Abanan moco yâl ta.
7Tas bija kopā ar prokonsulu Sergiju Pāvilu, ļoti saprātīgu vīru. Šis, ataicinājis Barnabu un Saulu, vēlējās dzirdēt Dieva vārdu.
7Li cuînk a'an cuan riq'uin laj Sergio Paulo, li q'uebil xcuanquil chi taklânc sa' li na'ajej a'an. Laj Sergio Paulo, li cuan xna'leb, quixtakla xbokbaleb laj Saulo ut laj Bernabé xban nak quiraj rabinquil li râtin li Dios.
8Bet tiem pretojās burvis Elims (tā tulko viņa vārdu), cenzdamies prokonsulu novērst no ticības.
8Abanan yô chi ch'i'ch'i'înc laj Barjesús laj tûl. (Chi jalbil ru li c'aba'ej a'an naraj naxye Elimas.) Yô chixch'i'ch'i'inquileb xban nak inc'a' quiraj nak tâpâbânk laj Sergio Paulo.
9Bet Sauls, kas ir arī Pāvils, Svētā Gara pilns, uzlūkojis viņu,
9Xban nak cuan li Santil Musik'ej riq'uin, laj Saulo li nayeman ajcui' aj Pablo re, quixnau nak inc'a' us xna'leb laj Barjesús. Jo'can nak quixca'ya sa' ru.
10Sacīja: Ak, tu, sātana bērns, visas viltības un melu pilns, katras taisnības ienaidnieks, vai tu nemitēsies sagrozīt Kunga taisnos ceļus?
10Ut quixye re: -Lâat chanchanat laj tza. Lâat aj tic'ti'. Xic' nacacuil li tîquilal. Junes balak'ic ut mâusilal nacabânu. Lâat nacapo' ru li rusilal li Kâcua'.
11Un, lūk, Kunga roka ir pret tevi; un tu būsi akls un kādu laiku neredzesi sauli. Un tūdaļ krēsla un tumsa nāca pār viņu, un viņš, apkārt staigādams, meklēja, kas viņam sniegtu roku.
11Anakcuan li Kâcua' târakok âtin sa' âbên. Tatmutz'ok' ut najt inc'a' tâilok xnak' âcuu, chan laj Pablo. Ut sa' junpât quimoy ut quik'ojyîno' sa' xnak' ru. Quixyal xsic'bal ani tâch'ilônk re.
12Tad prokonsuls, redzēdams notikušo, ticēja, brīnīdamies par Kunga mācību.
12Ut nak laj Sergio Paulo quiril li c'a'ru quixc'ul laj tûl, quixpâb li Kâcua'. Sachso xch'ôl chirabinquil li tijleb chirix li Kâcua'.
13Aizbraukušu no Pafas, Pāvils un tie, kas kopā ar viņu bija, nonāca Pamfilijas Pergā, bet Jānis šķīrās no viņiem un atgriezās Jeruzalemē.
13Laj Pablo que'el Pafos sa' jucub jo'queb ajcui' li rochben ut que'côeb Perge xcuênt Panfilia. Aran que'xcanab ribeb ut laj Juan Marcos quisuk'i Jerusalén.
14No Pergas, tālāk iedami, viņi nonāca Pizidijas Antiohijā, un, iegājuši sabata dienā sinagogā, apsēdās.
14Eb a'an que'nume' Perge ut que'cuulac Antioquía xcuênt Pisidia. Sa' li hilobâl cutan que'oc sa' li cab li neque'xch'utub cui' ribeb laj judío ut que'c'ojla aran.
15Pēc bauslības un praviešu nolasīšanas sinagogas priekšnieki sūtīja pie viņiem, sacīdami: Brāļi, ja jums ir kādi pamācības vārdi ļaudīm, tad sakiet!
15Eb laj c'amol be que'ril xsa' li chak'rab ut que'ril ajcui' xsa' li hu li que'xtz'îba li profeta. Ut chirix a'an que'xye re laj Pablo: -Ex kas kîtz'in, cui cuan li c'a'ru têye re xq'uebal xcacuil xch'ôleb li tenamit, takaj rabinquil anakcuan, chanqueb.
16Tad Pāvils piecēlās, ar roku norādījis klusēt, sacīja: Izraēliešu vīri un jūs, kas bīstaties Dievu, klausieties!
16Quixakli laj Pablo ut quixtaksi li ruk' re xyebal reheb nak inc'a' chic te'chokînk. Quixye: -Ex aj judío ut lâex li mâcua'ex aj judío, li nequelok'oni li Kâcua', abihomak li tinye êre.
17Izraēļa tautas Dievs izredzēja mūsu tēvus un paaugstināja tautu, kad viņi bija piedzīvotāji Ēģiptes zemē un, paceltu roku, izveda viņus no tās,
17Li Dios li neque'xlok'oni li ralal xc'ajol laj Israel, a'an quixsiq'ueb ru li kaxe'tônil yucua'. Quirosobtesiheb ut quixtamresiheb nak cuanqueb aran Egipto. Ut riq'uin xnimal xcuanquil quirisiheb sa' li tenamit a'an.
18Un četrdesmit gadu laikā Viņš pacieta to izturēšanos tuksnesī.
18Ca'c'âl chihab quixcuy chak rilbaleb nak yôqueb chak chi numec' sa' li chaki ch'och'.
19Viņš iznīcināja septiņas tautas Kanaana zemē un ar lozi piešķīra tiem viņu zemi
19Quixsach ruheb cuukub li xnînkal ru tenamit sa' li na'ajej Canaán ut li na'ajej a'an quicana chok' reheb laj Israel.
20Apmēram pēc četri simti piecdesmit gadiem; pēc tam Viņš deva soģus līdz pravietim Samuēlam.
20Chixjunil a'in quic'ulman chiru câhib ciento riq'uin mero ciento chihab. Chirix a'an li Dios quixq'ueheb aj rakol âtin chi taklânc sa' xbêneb toj qui-oc laj Samuel li profeta.
21Pēc tam viņi prasīja ķēniņu, un Dievs deva tiem Saulu, Kīsa dēlu, Benjamina cilts vīru, četrdesmit gadu ilgi.
21Chirix chic a'an que'xtz'âma xreyeb. Ut li Dios quixq'ue laj Saúl chok' xreyeb. A'an quitaklan sa' xbêneb chiru ca'c'âl chihab. Laj Saúl a'an ralal laj Cis xcomoneb li ralal xc'ajol laj Benjamín.
22To atmetis, Viņš iecēla tiem ķēniņu Dāvidu. Tam Viņš, liecību dodams, sacīja: Es atradu Dāvidu, Jeses dēlu, vīru pēc savas sirds, kas darīs visu, ko vēlos. (1 Ķēn.13,14; Ps.88,21)
22Ut nak qui-isîc laj Saúl, li Dios quixq'ue laj David chok' xreyeb ut quixye: -Xinsic' ru laj David ralal laj Isaí. Nacuulac chicuu lix na'leb li cuînk a'an. A'an tixbânu chixjunil li c'a'ru nacuaj lâin, chan.
23No viņa pēcnācējiem Dievs saskaņā ar solījumu sūtīja Izraēlim Pestītāju Jēzu.
23Ut sa' xyânkeb li ralal xc'ajol a'an, li Dios quixq'ue chi yo'lâc li Jesús laj Colol re li tenamit Israel jo' quixyechi'i reheb.
24Pirms Viņa atnākšanas Jānis sludināja visai Izraēļa tautai grēku nožēlošanas kristību.
24Nak toj mâji' nac'ulun li Jesús, laj Juan yô chixch'olobanquil chiruheb chixjunileb laj Israel nak tento te'xyot' xch'ôl te'xjal xc'a'ux ut te'xc'ul li cubi ha'.
25Bet, kad Jānis bija pabeidzis savas gaitas, viņš sacīja: Es neesmu tas, par ko jūs mani turat, bet, lūk, pēc manis nāk Tas, kam neesmu cienīgs atraisīt kāju apavus.
25Nak ac rakec' re xbânunquil lix c'anjel, laj Juan quixye, "¿Anihin lâin nak nequec'oxla? Moco lâin ta li yôquex chiroybeninquil. Châlc ban re chicuix li yôquex chiroybeninquil. A'an nim xcuanquil chicuu lâin. Moco inc'ulub ta xhitbal xc'âmal lix xâb," chan laj Juan.
26Brāļi, Ābrahama cilts bērni, un jūs, kas bīstaties Dievu, jums šis pestīšanas vārds ir sūtīts!
26Ex kas kîtz'in, lâex ralal xc'ajol laj Abraham, ut lâex li mâcua'ex aj judío li nequexucua ru li Dios, taklanbil chak chok' êre laj Colonel.
27Jo Jeruzalemes iedzīvotāji un viņu priekšnieki, Viņu neatzīdami un notiesādami, izpildīja praviešu vārdus, kas katrā sabatā tiek lasīti.
27Li cuanqueb Jerusalén ut eb li neque'taklan sa' xbêneb li tenamit inc'a' que'xtau ru li que'xye eb li profeta. Inc'a' que'xnau nak li Jesús, a'an laj Colonel. Abanan nak que'xk'axtesi chi câmc li Jesús, quitz'akloc ru li âtin li que'xye li profeta, li na-ile' chiruheb rajlal sa' li hilobâl cutan.
28Un tie, nekādu nāves vainu pie Viņa neatraduši, prasīja Pilātam, lai Viņu nonāvētu.
28Usta inc'a' que'xtau xmâc, que'xtz'âma chiru laj Pilato nak tixq'ue chi camsîc li Jesús.
29Kad tie visu bija izpildījuši, kas par Viņu rakstīts, noņēmuši Viņu no krusta, tie ielika Viņu kapā.
29Nak ac xc'ul chixjunil li raylal li quiyehe' chak chirix xbaneb li profeta junxil, que'risi chiru cruz ut que'xmuk.
30Bet trešajā dienā Dievs uzmodināja Viņu no miroņiem, un Viņš daudzās dienās parādījās tiem,
30Abanan li Dios quixcuaclesi cui'chic chi yo'yo sa' xyânkeb li camenak.
31Kas kopā ar Viņu no Galilejas atnāca Jeruzalemē. Tie līdz šim ir Viņa liecinieki tautā.
31Ut chiru nabal cutan qui-ile' ru xbaneb li que'ochbenin re junxil nak qui-el Galilea ut cô Jerusalén. Ut a'aneb chic neque'yehoc resil li que'ril reheb li tenamit anakcuan.
32Un mēs pasludinām jums to solījumu, kas dots mūsu tēviem;
32Jo'can ajcui' lâo yôco chixch'olobanquil chêru li châbil esilal a'in: nak li Dios quixcuaclesi cui'chic chi yo'yo li Jesucristo.
33Jo Dievs, uzmodinādams Jēzu, izpildīja to mūsu bērniem, kā tas otrā psalmā rakstīts: Tu esi mans dēls, šodien es Tevi esmu dzemdinājis. (Ps.2,7)
33Quitz'akloc ru chok' ke lâo li alal c'ajolbej li quixyechi'i chak li Dios reheb li kaxe'tônil yucua' junxil jo' tz'îbanbil retalil sa' li hu Salmos li naxye chi jo'ca'in: Lâat li tz'akal cualal. Anakcuan xatinq'ue sa' âcuanquil, chan li Dios. (Sal. 2:7)
34Bet ka Viņš To no miroņiem uzmodinājis, un Tas jau vairs iznīcībā neatgriezīsies, to Viņš tā pateicis: Es jums došu Dāvida uzticamos svētumus. (Is.55,3)
34Quixcuaclesi cui'chic chi yo'yo sa' xyânkeb li camenak ut inc'a' chic tâcâmk jo' tz'îbanbil retalil sa' li hu Isaías li naxye chi jo'ca'in: Lâin texcuosobtesi ut tinq'ue êre li mâtan li quinyechi'i re laj David junxil. (Isa. 55:3)
35Tāpat Viņš arī citur saka: Tu nedosi savam Svētajam redzēt satrūdēšanu. (Ps.15,10)
35Ut naxye ajcui' sa' li Salmos: Inc'a' tâcanab chi k'âc lix tibel lâ Santil Alal. (Sal. 16:10)
36Bet Dāvids, nokalpojis savā paaudzē Dieva prātam, aizmiga, un viņš tika guldīts pie saviem tēviem un redzēja satrūdēšanu. (3.Ķēn.2,10)
36Relic chi yâl laj David nak toj yo'yôk quic'anjelac chiru lix tenamit jo' quiraj li Dios. Quicam ut quimuke' chixc'atk lix xe'tônil yucua' ut quik'a lix tibel.
37Bet Tas, ko Dievs uzmodināja no miroņiem, neredzēja satrūdēšanu.
37Abanan li jun li quicuaclesîc cui'chic chi yo'yo xban li Dios, a'an inc'a' quik'a lix tibel.
38Tāpēc, brāļi, lai jums zināms, ka caur Viņu tiek jums pasludināta grēku piedošana, un visās tanīs lietās, no kā jūs Mozus bauslībā nevarējāt attaisnoties,
38Jo'can ut nak chenauhak lâex, kas kîtz'in, nak nakajultica chêru nak ca'aj cui' sa' xc'aba' li Jesús li quicuacli cui'chic chi yo'yo cuan xcuybal xsachbal lê mâc.
39Ikviens, kas tic, caur Viņu tiek attaisnots.
39Inc'a' quitîcobresîc xch'ôleb li kaxe'tônil yucua' riq'uin xbânunquil li naxye sa' lix chak'rab laj Moisés, abanan anakcuan naru chic tâtîcobresîk kach'ôl riq'uin xpâbanquil li Jesús.
40Tāpēc, pielūkojiet, ka pār jums nenāk tas, ko pravieši sacījuši:
40Jo'can nak cheq'uehak retal chi us re nak inc'a' tâchâlk sa' êbên li raylal li que'xye chak li profetas junxil.
41Skatieties, nievātāji, un brīnieties, un iznīkstiet, jo es daru darbu jūsu dienās, darbu, kam jūs neticēsiet, ja kāds jums par to stāstīs.
41A'an a'in li que'xtz'îba li profeta junxil: Cherabihak, lâex li nequextz'ektânan re li cuâtin. Chisachk êna'leb ut chex-osok' ta. Lâin yôquin chixbânunquil jun li sachba ch'ôlej sa' eb li cutan a'in. Li sachba ch'ôlej li yôquin chixbânunquil inc'a' raj têpâb cui yal ani ta junak tâserak'înk êre. (Hab. 1:5)
42Viņiem izejot, tie lūdza, lai nākošajā sabatā tiem runā šos vārdus.
42Nak que'el laj Pablo ut laj Bernabé sa' li cab li neque'xch'utub cui' ribeb laj judío, li mâcua'eb aj judío que'xtz'âma chiru laj Pablo nak tâchâlk cui'chic sa' li hilobâl cutan jun chic re nak tixch'olob cui'chic xyâlal chiruheb.
43Kad sinagoga bija atlaista, daudzi jūdi un dievbijīgie prozelīti sekoja Pāvilam un Barnabam; viņi tiem runāja un skubināja pastāvēt Dieva žēlastībā.
43Nak que'xchak'rabiheb li tenamit, nabaleb laj judío jo'queb ajcui' li que'oc sa' xyânkeb a'an que'xtâke laj Pablo ut laj Bernabé. Laj Pablo ut laj Bernabé yôqueb chixq'uebal xna'lebeb re nak te'cuânk sa' xyâlal jo' naraj li Dios.
44Nākošajā sabatā gandrīz visa pilsēta sapulcējās klausīties Dieva vārdu.
44Sa' li hilobâl cutan jun chic, yal cuib oxib aj chic li inc'a' que'cuulac chi abînc nak que'xch'utub ribeb chixjunileb li cuanqueb sa' li tenamit chirabinquil li râtin li Dios li tixye laj Pablo.
45Bet jūdi, redzēdami daudz ļaužu, iedegās naidā un zaimodami runāja pretim tam, ko Pāvils sacīja.
45Ut nak que'ril li q'uila tenamit eb li neque'c'amoc be sa' xyânkeb laj judío, c'ajo' nak que'cako' xch'ôleb. Que'oc chixcuech'inquil laj Pablo. Que'xhob ut que'xmajecua.
46Tad Pāvils un Barnaba vaļsirdīgi pateica: Dieva vārdu vajadzēja vispirms jums sludināt, bet tā kā jūs to atmetāt un sevi uzskatāt par mūžīgās dzīves necienīgiem, tad, lūk, mēs griežamies pie pagāniem.
46Laj Pablo ut laj Bernabé que'xye chi cauheb xch'ôl: -Relic chi yâl nak xbên cua raj êre lâex aj judío xkaye resil li râtin li Dios. Abanan lâex xetz'ektâna ut xec'oxla nak moco êc'ulub ta li junelic yu'am. Jo'can nak anakcuan takaye resil reheb li mâcua'eb aj judío.
47Jo tā Kungs mums pavēlējis: Es Tevi nolikšu pagāniem par gaismu, lai Tu būtu pestīšana līdz pasaules galam. (Is.49,6)
47Tento takaye xban nak jo'can coxtakla cui' chak li Kâcua' Dios nak quixye: Xatinxakab re tâch'olob xyâlal chiruheb li mâcua'eb aj judío ut tâye resil li colba-ib jun sut sa' ruchich'och'. (Isa. 49:6)
48Pagāni, to dzirdēdami, priecājās un godināja Kunga vārdu; un tie, kas mūžīgai dzīvei bija izredzēti, ticēja.
48Nak que'rabi li c'a'ru quixye laj Pablo, li mâcua'eb aj judío que'saho' sa' xch'ôleb ut que'xq'ue xcuanquil li râtin li Dios. Que'pâban li jo' q'uial li quixye li Dios nak tâcuânk xyu'ameb chi junelic.
49Un Kunga vārds izpaudās visā apgabalā.
49Ut yô rabinquil resil li râtin li Dios sa' chixjunil li na'ajej a'an.
50Bet jūdi, sakūdījuši dievbijīgas un cienītas sievietes un pilsētas ievērojamākos vīrus, sacēla vajāšanu pret Pāvilu un Barnabu un izdzina viņus no savām robežām.
50Eb laj judío que'xtacchi'i chak eb li ixk li neque'xq'ue xcuanquil lix pâbâleb, li neque'q'uehe' xlok'al jo'queb ajcui' li cuînk li cuanqueb xcuanquil sa' li tenamit. Que'xyo'ob jun ra xîc' sa' xbêneb laj Pablo ut laj Bernabé. Ut que'risiheb sa' lix tenamiteb.
51Un tie, nokratījuši uz viņiem putekļus no savām kājām, aizgāja uz Ikoniju.
51Laj Pablo ut laj Bernabé que'xchik'chik'i li poks chi rokeb nak que'el sa' li tenamit re xc'utbal nak inc'a' us que'xbânu reheb. Ut chirix a'an que'côeb Iconio.Ut eb laj pâbanel c'ajo' xsahil sa' xch'ôleb ut li Santil Musik'ej cuan riq'uineb.
52Bet mācekļi bija prieka un Svētā Gara pilni.
52Ut eb laj pâbanel c'ajo' xsahil sa' xch'ôleb ut li Santil Musik'ej cuan riq'uineb.