¹Kad Vasarsvētku diena bija pienākusi, visi viņi bija kopā tanī pat vietā.

¹Sa' xk'ehil li nink'e re li Pentecostés ch'utch'ûqueb chixjunileb laj pâbanel sa' jun chi na'ajej ut junajeb xch'ôl.

²Un piepeši no debesīm nāca rūkoņa, it kā stipra vēja pūsma, un piepildīja visu māju, kur tie sēdēja.

²Que'rabi jun chokînc chanchan xyâb cacuil ik' yô chi châlc sa' choxa. Chixjunileb li cuanqueb sa' li cab que'rabi.

³Un viņiem parādījās mēles it kā no uguns, kas sadalījās un nolaidās uz ikviena no viņiem.

³Que'ril li chanchan rak' xam. Li rak' xam que'xjeq'ui rib ut que'hilan sa' xbêneb chi xjunjûnkaleb.

⁴Un visi tika Svētā Gara piepildīti un iesāka runāt dažādās valodās, kā Svētais Gars deva viņiem izrunāt.

⁴Que'xc'ul li xcuanquilal li Santil Musik'ej, ut que'oc chi âtinac sa' jalan âtinobâl a' yal chanru quic'ute' chiruheb xban li Santil Musik'ej.

⁵Bet Jeruzalemē dzīvoja jūdi, dievbijīgi vīri no visām tautām zem debess.

⁵Cuanqueb aj judío aran Jerusalén cauheb xch'ôl sa' xpâbâleb. Que'chal chak sa' chixjunil li tenamit jun sut rubel choxa.

⁶Kad šī balss atskanēja, daudzi sanāca kopā un apjuka, jo ikviens dzirdēja tos runājam savā valodā.

⁶Nak que'rabi li c'a'ru yôqueb chixc'ulbal eb a'an, que'xch'utub ribeb li q'uila tenamit. Sachsôqueb xch'ôl xban nak que'rabi nak yôqueb chi âtinac sa' li râtinobâleb li junjûnk chi tenamit.

⁷Un visi samulsa un brīnījās, sacīdami: Lūk, vai tie visi, kas runā, nav galilejieši?

⁷C'ajo' nak que'xucuac ut sachsôqueb xch'ôl que'cana ut que'xye chi ribileb rib: -¿Ma mâcua'eb ta bi' aj Galilea chixjunileb a'in li yôqueb chi âtinac sa' jalanil âtinobâl?

⁸Un kā mēs ikviens dzirdējām savu valodu, kurā mēs dzimuši?

⁸¿C'a'ut nak yôco chirabinquileb chi âtinac sa' li kâtinobâl chikajûnkal?

⁹Partieši un mēdieši, un elamitieši, un kas dzīvo Mezopotāmijā, Jūdejā un Kapadokijā, Pontā un Āzijā.

⁹Anakcuan eb a'an yôqueb chi âtinac sa' râtinobâleb laj Partos, laj Medo, laj elamitas ut chikajunilo lâo li cuanco Mesopotamia, ut Judea, Capadocia, Ponto ut Asia,

¹⁰Frīģijā un Pamfīlijā, Ēģiptē un Lībijas daļā ap Kirēni un ienācēji no Romas,

¹⁰jo'queb ajcui' laj Frigia ut laj Panfilia, laj Egipto ut eb li cuanqueb sa' eb li na'ajej xcuênt Libia li cuanqueb nach' riq'uin Cirene, jo'queb ajcui' laj Roma.

¹¹Tāpat jūdi un prozelīti, krētieši un arābi; mēs dzirdējām viņus mūsu valodās sludinām Dieva lielos darbus.

¹¹Cuanqueb aj judío sa' xyo'lajiqueb ut cuanqueb ajcui' li que'xjal xpâbâl ut que'oc sa' xyânkeb laj judío. Cuanqueb ajcui' li que'chal Creta ut Arabia. Nakabi nak yôqueb chixyebal sa' kâtinobâl li c'a'ru yô chixbânunquil li Kâcua' Dios riq'uin xnimal xcuanquilal, chanqueb.

¹²Un visi pārsteigti brīnījās, viens otram sacīdami: Ko tas nozīmē?

¹²Ut chixjunileb sachsôqueb xch'ôl ut inc'a' que'xtau ru. Que'xye chiribileb rib: -¿C'a'ru xyâlal a'in li yôco chixc'ulbal? chanqueb.

¹³Bet citi izsmiedami sacīja: Tie ir salda vīna pilni.

¹³Cuanqueb ajcui' yôqueb chi hoboc ut yôqueb chixyebal: -Mâre te'calâk, chanqueb.

¹⁴Bet Pēteris, nostājies ar tiem vienpadsmit, paceltā balsī sacīja viņiem: Jūdejas vīri un visi, kas dzīvojat Jeruzalemē, lai tas jums zināms, un savām ausīm uzmaniet manus vārdus:

¹⁴Tojo'nak quixakli laj Pedro rochbeneb li junlaju chic chi apóstol ut qui-oc chi âtinac chi cau xyâb xcux. Quixye reheb li q'uila tenamit: -Ex cuech tenamitil aj judío ut chêjunilex lâex li cuanquex Jerusalén, lâin tinye êre c'a'ru xyâlal a'in. Q'uehomak retal chi us li oc cue xyebal êre.

¹⁵Viņi nav iereibuši, kā jūs domājat, jo ir tikai dienas trešā stunda;

¹⁵Li jo' q'uialeb li cuanqueb arin moco te'calâk ta jo' yôquex chixc'oxlanquil lâex. Anakcuan toje' belêb ôr re li cutan cuanco.

¹⁶Bet tas ir, ko pravietis Joēls sacīja:

¹⁶Yôco ban chixc'ulbal li quixye chak resil li profeta Joel nak quixye chi jo'ca'in:

¹⁷Tas būs pēdējās dienās, saka Kungs, es izliešu no sava Gara pār ikvienu miesu, un jūsu dēli un jūsu meitas pravietos, un jūsu jaunieši redzēs parādības, un jūsu sirmgalvji sapņos sapņus.

¹⁷Sa' eb li cutan li telaje'châlk, chan li Dios, lâin tinq'ue lin musik' chi cuânc riq'uineb chixjunileb li tenamit. Eb lê ralal êc'ajol te'yehok râtin profeta. Ut tinc'ut lix yâlal chiruheb li tîxil cuînk sa' xmatq'ueb ut tinc'uteb li visión chiruheb li sâj cuînk.

¹⁸Un arī pār saviem kalpiem un savām kalponēm es tanīs dienās izliešu no sava Gara, un viņi pravietos.

¹⁸Ut tinq'ue ajcui' lin musik' chi cuânc riq'uineb lin môs cuînk ut lin môs ixk, ut talaje'xye resil li c'a'ru tâc'ulmânk mokon.

¹⁹Un es došu brīnumzīmes augšā pie debesīm un apakšā virs zemes: asinis un uguni, un dūmu kvēpus;

¹⁹Ut sachba ch'ôlej tinc'utbesi chêru chiru choxa jo' ajcui' sa' ruchich'och' ut têril li quic', li xam ut li sib chanchan li chok.

²⁰Saule pārvērtīsies tumsā un mēness asinīs, iekams nāks Kunga lielā un redzamā diena.

²⁰Tâk'ojyînok' ru li sak'e ut li po tâcakok' ru chanchan li quic' toj tâcuulak xk'ehil li cutan a'an, li k'axal xiu xiu, nak lâin tinrakok âtin, chan li Dios.

²¹Un notiks, ka ikviens, kas Kunga vārdu piesauks, kļūs pestīts. (Jl.2,28-31)

²¹Abanan chixjunileb li neque'yâban re lix c'aba' li Kâcua', te'colek'. (Joel 2:28-32)

²²Izraēliešu vīri! Uzklausiet šos vārdus: Jēzu no Nācaretes, šo Vīru, ko Dievs jums apliecinājis spēkā un brīnumos, un zīmēs, ko Dievs caur Viņu darījis jūsu vidū, kā arī jūs to zināt,

²²Ex aj Israel, abihomak li tinye êre. Lâex ac nequenau nak li Jesús aj Nazaret, a'an q'uebil xcuanquil xban li Dios sa' êyânk lâex riq'uin li sachba ch'ôlej ut li milagro quilajxbânu. Lâex ac nequenau nak riq'uin xcuanquil li Dios quixbânu li sachba ch'ôlej.

²³To jūs pēc Dieva noteiktā lēmuma un paredzes nodevāt un ar noziedznieku rokām piekalāt krustā, un nonāvējāt.

²³Li Jesús quik'axtesîc sa' êruk' lâex xban nak ac jo'can chak sa' xch'ôl li Dios nak jo'can tixc'ul. Ut lâex quechap ut quek'axtesi sa' ruk'eb li cuînk li inc'a' useb xna'leb. Ut eb a'an que'xcamsi chiru cruz.

²⁴Dievs Viņu, atbrīvodams no miroņu valsts ciešanām, uzmodināja, jo tai bija neiespējami Viņu paturēt.

²⁴Abanan li Dios quicuaclesin cui'chic re chi yo'yo sa' xyânkeb li camenak. Li Dios quirisi xcuanquil li câmc sa' xbên xban nak li câmc inc'a' naru nanumta sa' xbên.

²⁵Jo Dāvids par Viņu saka: Es vienmēr redzēju Kungu savu acu priekšā, jo Viņš ir man pa labi, lai es nešaubītos.

²⁵Jo'ca'in quixye li rey David chirix li Jesús: Lâin junelic ninc'oxla li Dios. A'an cuan cuiq'uin. Mâc'a' c'a'ru tâisînk cue riq'uin li Dios.

²⁶Tāpēc mana sirds priecājās, un mana mēle gavilēja, un arī mana miesa dusēs cerībā.

²⁶Numtajenak li saylal cuan sa' li cuâm xban nak c'ojc'o inch'ôl riq'uin li Kâcua'.

²⁷Jo Tu neatstāsi manu dvēseli mirušo valstī, nedz dosi savam Svētajam redzēt satrūdēšanu.

²⁷Lâin ninnau nak tinâcuaclesi cui'chic chi yo'yo sa' xyânkeb li camenak. Ut ninnau ajcui' nak inc'a' tâcanab chi k'âc lix tibel lâ Santil Alal.

²⁸Tu man esi zināmus darījis dzīves ceļus, un ar līksmību Tu mani piepildīsi sava vaiga priekšā.

²⁸Lâin ninnau nak lâat nacatc'utuc chicuu chanru nak tintau li junelic yu'am. Xban nak lâat cuancat cuiq'uin, junelic sa sa' inch'ôl. Ut ca'aj cui' âcuiq'uin cuan li sahil ch'ôlejil. (Sal. 16:8-11)

²⁹Brāļi, es uzdrošinos ar jums vaļsirdīgi runāt par patriarhu Dāvidu, ka viņš ir nomiris un aprakts, un viņa kaps pie mums ir līdz šai dienai.

²⁹Ex kech tenamitil, lâin ninye êre chi anchal inch'ôl nak tz'akal yâl nak laj David li kaxe'tônil yucua' quicam ut quimuke'. Lâo nakanau nak li muklebâl li cuan cui' toj cuan ajcui' chalen anakcuan.

³⁰Viņš bija pravietis un zināja, ka Dievs viņam zvērēdams apsolīja sēdināt viņa tronī vienu no tā miesas atvasēm. (Ps.131,11)

³⁰Laj David a'an jun profeta. A'an quixnau nak li Dios quixye riq'uin juramento nak sa' xyânkeb li ralal xc'ajol tâyo'lâk li Cristo, ut a'an chic tâxakabâk chok' rey.

³¹Viņš, to paredzēdams, sacīja par Kristus augšāmcelšanos, jo Viņš netika atstāts mirušo valstī, nedz Viņa miesa redzēja satrūdēšanu. (Ps.15,10)

³¹Ut laj David quixnau li c'a'ru tâc'ulmânk mokon. Jo'can nak quixch'olob xyâlal nak li Cristo tâcuaclîk cui'chic chi yo'yo sa' xyânkeb li camenak. Quixnau nak a'an inc'a' tâcanâk sa' xna'ajeb li camenak chi moco lix tibel tâk'âk.

³²Šo Jēzu Dievs cēla augšām, tam mēs visi esam liecinieki.

³²A'an a'in li Jesús li quicuaclesîc cui'chic chi yo'yo xban li Dios. Lâo xkil tz'akal riq'uin xnak' ku. Jo'can nak nakanau nak yâl.

³³Dieva labās rokas paaugstināts un no Tēva saņēmis Svētā Gara apsolījumu, Viņš izlēja to, ko jūs redzat un dzirdat.

³³Quic'ame' xban li Dios re nak tâc'ojlâk sa' lix nim uk' ut quiq'uehe' xcuanquil. Ut quiq'uehe' li Santil Musik'ej re xban li Dios. Ut quixq'ue ajcui' ke lâo li Santil Musik'ej jo' quiyechi'îc ke. A'an a'in li yôquex chirilbal ut chirabinquil anakcuan.

³⁴Jo Dāvids neuzgāja debesīs, bet pats sacīja: Kungs sacīja manam Kungam: sēdies pie manas labās rokas,

³⁴Li rey David inc'a' quic'ame' sa' choxa jo' nak quic'ame' li Cristo sa' choxa. Abanan quixye chi jo'ca'in: Li Dios quixye re li Kâcua': C'ojlan sa' lin nim uk',

³⁵Iekams es Tavus ienaidniekus lieku par paklāju Tavām kājām. (Ps.109,1)

³⁵toj tinq'ueheb li xic' neque'iloc âcue rubel lâ cuanquil. (Sal. 110:1)

³⁶Tāpēc lai viss Izraēļa nams visnoteiktāk zina, ka Dievs padarīja Viņu par Kungu un Kristu, šo Jēzu, ko jūs sitāt krustā.

³⁶Chenauhak chêjunilex lâex aj Israel nak li Jesús li queq'ue lâex chiru cruz, a'an li quiq'uehe' chok' Kâcua' ut chok' Cristo xban li Dios, chan laj Pedro.

³⁷Bet viņi, to dzirdot, satriektu sirdi, sacīja Pēterim un pārējiem apustuļiem: Brāļi, ko mums darīt?

³⁷Nak que'rabi a'an li ch'utch'ûqueb aran, que'yot'e' xch'ôleb ut que'xye re laj Pedro jo' ajcui' reheb li apóstol li jun ch'ol chic: -Ex kas kîtz'in, ¿c'a'ru takabânu? chanqueb.

³⁸Un Pēteris viņiem sacīja: Gandariet par saviem grēkiem, un ikviens no jums lai kristās Jēzus Kristus vārdā jūsu grēku piedošanai, un jūs saņemsiet Svētā Gara dāvanu.

³⁸Laj Pedro quichak'oc ut quixye reheb: -Chiyot'ek' êch'ôl ut jalomak êc'a'ux ut tâcubsîk êha' chi junjûnkalex sa' xc'aba' li Jesucristo re nak tixcuy êmâc li Dios ut tixq'ue êre li Santil Musik'ej.

³⁹Jo solījums pieder jums un jūsu bērniem, un visiem, kas tālu ir, kurus Kungs, mūsu Dievs, vēl aicinās.

³⁹Yechi'inbil êre lâex li mâtan a'in, ut yechi'inbil ajcui' reheb lê ralal êc'ajol ut reheb ajcui' li mâcua'eb aj judío. Yechi'inbil reheb chixjunileb li jo' q'uialeb te'bokek' xban li Kâcua' li kaDios, chan.

⁴⁰Vēl daudz citos vārdos viņš apliecināja un mācīja tos, sacīdams: Glābieties no šīs samaitātās cilts!

⁴⁰Mâcua' ca'aj cui' a'an li quixye laj Pedro reheb. Quixch'olob ban ajcui' xyâlal chiruheb riq'uin nabal chi âtin ut quixq'ue xna'lebeb. Quixye reheb: -Chenauhak xcolbal êrib chiru li tojba mâc li tâchâlk sa' xbêneb li inc'a' useb xna'leb, chan.

⁴¹Kas viņa vārdus pieņēma, tie kristījās; un tanī dienā pievienojās ap trīs tūkstoši dvēseļu.

⁴¹Ut chixjunileb li que'pâban re li râtin que'cubsîc xha'. Oxib mil tana li que'pâban sa' li cutan a'an ut que'oc chok' xcomoneb.

⁴²Un viņi pastāvēja apustuļu mācībā, maizes laušanas sadraudzībā un lūgšanā.

⁴²Cauheb xch'ôl chixpâbanquil li tijleb li quich'olobâc chiruheb xbaneb li apóstol. Junaj xch'ôleb nak cuanqueb ut sa' comonil que'tijoc ut que'cua'ac re xjulticanquil lix camic li Jesucristo.

⁴³Un ikvienai dvēselei bija bailes, jo apustuļi Jeruzalemē darīja daudzus brīnumus un zīmes, un lielas bailes pārņēma visus.

⁴³Chixjunileb sachsôqueb xch'ôl xban li milagro ut li sachba ch'ôlej li yôqueb chixbânunquil li apóstol.

⁴⁴Bet visi, kas ticēja, turējās kopā, un viss viņiem bija kopīgs.

⁴⁴Ut eb li que'pâban junaj xch'ôleb ut chixjunil li c'a'ru cuan reheb, reheb sa' comonil.

⁴⁵Viņi pārdeva savus īpašumus un mantu un izdalīja visiem, kā kuram vajadzēja.

⁴⁵Que'xc'ayi lix ch'och'eb ut chixjunil li c'a'ru cuan reheb ut que'xjeq'ui lix tz'ak reheb chixjunileb a' yal chanru tâc'anjelak chiruheb li junjûnk.

⁴⁶Viņi ik dienas vienprātīgi sanāca svētnīcā un mājās lauza maizi, un gavilējot ar vientiesīgu sirdi pieņēma barību,

⁴⁶Rajlal cutan que'xch'utub ribeb sa' li templo chi lok'onînc. Ut sa' eb li rochoch que'cua'ac sa' comonil chi sa sa' xch'ôleb ut chi junaj xch'ôleb.Que'xlok'oni li Kâcua' Dios ut que'q'uehe' xcuanquil xbaneb chixjunileb li tenamit. Ut rajlal cutan li Dios quixtenk'aheb chi q'uiânc laj pâbanel.

⁴⁷Godinādami Dievu un iegūdami žēlastību visā tautā. Bet Kungs ik dienas pievienoja viņiem tos, kam vajadzēja kļūt pestītiem.

⁴⁷Que'xlok'oni li Kâcua' Dios ut que'q'uehe' xcuanquil xbaneb chixjunileb li tenamit. Ut rajlal cutan li Dios quixtenk'aheb chi q'uiânc laj pâbanel.