¹Bet kāds vīrs, vārdā Ananija, un viņa sieva Safīra pārdeva tīrumu

¹Quicuan jun li cuînk aj Ananías xc'aba'. Quixc'ayi jun lix ch'och' rochben lix Safira li rixakil.

²Un ar sievas ziņu noslēpa daļu no tīruma maksas, bet kādu daļu atnesa un nolika pie apustuļu kājām.

²Ut que'xc'ûb ru chi ribileb rib nak yijach lix tz'ak li ch'och' tâcanâk chok' reheb. Ut li yijach chic quixc'am laj Ananías riq'uineb li apóstol ut quixye reheb: -A'an a'in chixjunil lix tz'ak li kach'och' li xkac'ayi, chan.

³Tad Pēteris sacīja: Ananij, kāpēc sātans iekārdināja tavu sirdi, lai tu melotu Svētajam Garam un noslēptu daļu no tīruma maksas?

³Laj Pedro quixye re: -At Ananías, ¿c'a'ut nak xaq'ue âcuib chirâle laj tza? ¿C'a'ut nak yôcat chixbalak'inquil li Santil Musik'ej riq'uin nak yôcat chixcanabanquil yijach lix tz'ak li ch'och' chok' âcue?

⁴Vai tev piederošais nevarēja tā palikt un vai pēc pārdošanas nebija tavā varā? Kāpēc tu šo lietu ieņēmi savā sirdī? Tu nesameloji cilvēkam, bet Dievam.

⁴¿C'a'ut nak tat-oc xmukbal xtz'ak lâ ch'och'? ¿Ma mâcua' ta bi' âcue? Cui xac'ayi lâ ch'och', ¿ma inc'a' ta bi' raj xru xcana chok' âcue lix tz'ak? Mâcua' chiku lâo yôcat chi tic'ti'ic. Chiru ban li Dios, chan.

⁵Tad Ananija, dzirdēdams šos vārdus, pakrita un nomira; un visus, kas to dzirdēja, pārņēma lielas bailes.

⁵Nak quirabi li âtin li quixye laj Pedro, quit'ane' laj Ananías ut camenak quicana. Ut c'ajo' nak qui-oc xxiuheb chixjunileb li que'iloc re jo'queb ajcui' li que'abin resil.

⁶Tad jaunekļi piecēlušies nogādāja viņu prom un, iznesuši arā, apbedīja.

⁶Ut eb li cuînk li toj sâjeb li cuanqueb aran que'xlan li camenak, que'xpako ut que'xc'am re te'xmuk.

⁷Bet notika, ka pēc apmēram trijām stundām, nezinādama, kas bija noticis, atnāca arī viņa sieva.

⁷Ac xnume' na chic oxib ôr nak quicuulac lix Safira li rixakil. Inc'a' naxnau c'a'ru ac xc'ulman.

⁸Tad Pēteris viņai sacīja: Saki man, sieviet, vai jūs par tādu maksu pārdevāt tīrumu? Un viņa sacīja: Jā, par tādu!

⁸Laj Pedro quixye re: -Ye cue. ¿Ma jo' a'in xec'ayi cui' lê ch'och'?- Ut lix Safira quixye: -Yâl, jo'can xkac'ayi cui', chan.

⁹Tad Pēteris teica viņai: Kāpēc jūs esat vienojušies kārdināt Kunga garu? Lūk, to kājas ir pie durvīm, kas apbedīja tavu vīru, un viņi aiznesīs arī tevi.

⁹Ut laj Pedro quixye cui'chic re: -¿C'a'ut nak xec'ûb chêribil êrib xyalbal rix li Santil Musik'ej? Cue'queb chak li xe'mukuc chak re lâ bêlom ut tate'xc'am ajcui' lâat, chan.

¹⁰Tūliņ tā nokrita pie viņa kājām un nomira. Un jaunekļi ienākuši atrada to mirušu, un viņi aiznesa to un apraka pie viņas vīra.

¹⁰Ut sa' ajcui' li hônal a'an lix Safira quit'ane' chi rok laj Pedro ut camenak quicana. Eb li cuînk que'oc sa' cab ut que'ril nak camenak chic. Que'risi ut coxe'xmuk chak chixc'atk lix bêlom.

¹¹Un lielas bailes pārņēma visu draudzi un visus tos, kas to dzirdēja.

¹¹C'ajo' nak qui-oc xxiuheb chixjunileb laj pâbanel jo'queb ajcui' chixjunileb li que'abin re li resil a'in.

¹²Bet caur apustuļu rokām notika tautā daudz zīmju un brīnumu; un visi vienprātīgi bija kopā Salomona priekštelpā.

¹²Rajlal neque'xch'utub ribeb sa' xmu li templo chixjunileb laj pâbanel cuan cui' li oquebâl Salomón xc'aba'. Nabal li milagro que'xbânu eb li apóstol ut nabal li sachba ch'ôlej.

¹³Bet no pārējiem neviens neuzdrošinājās tiem piebiedroties, bet tauta tos ļoti godināja.

¹³Usta eb li tenamit neque'xq'ue xlok'aleb laj pâbanel, abanan neque'xucuac chi xic sa' xyânkeb.

¹⁴Tad arvien vairāk auga to vīriešu un sieviešu skaits, kas ticēja uz Kungu,

¹⁴C'ajo' nak yôqueb chi tâmc li yôqueb chi pâbânc re li Kâcua', jo' cuînk jo' ixk.

¹⁵Tā kā tie iznesa slimos ielās un nolika gultās un nestavās, lai, Pēterim garām ejot, kaut viņa ēna kādu no tiem apēnotu un tie atbrīvotos no savām kaitēm.

¹⁵Ut nabaleb li que'xc'am chak lix yajeb ut que'xyocob sa' lix cuarib malaj chiru lix pôp chire be. Que'raj nak laj Pedro tixq'uirtesiheb. Eb a'an que'xc'oxla nak usta yal tânumek' chiruheb, te'q'uirâk.

¹⁶Tad sapulcējās Jeruzalemē arī daudzi no kaimiņu pilsētām; tie atnesa neveselos un ļauno garu apsēstos, un tie visi tika izdziedināti.

¹⁶Nabaleb li que'chal chak sa' eb li tenamit li cuanqueb chi nach' riq'uin Jerusalén. Que'xc'am chak li yaj ut eb li cuan mâus aj musik'ej riq'uineb. Ut chixjunileb quilaje'q'uirtesîc.

¹⁷Tad cēlās augstais priesteris un visi, kas kopā ar viņu bija (tie piederēja pie saduceju sektas), kļuva dusmu pilni

¹⁷Ut li xyucua'il aj tij ut eb laj saduceo li cuanqueb rochben, c'ajo' nak que'oc xcakalinquileb li apóstol.

¹⁸Un apcietināja apustuļus, un novietoja tos publiskā cietumā.

¹⁸Jo'can nak que'xtakla xchapbaleb ut que'xq'ueheb sa' li tz'alam li neque'q'uehe' cui' yalak ani.

¹⁹Bet Kunga eņģelis naktī atvēra cietuma durvis, izveda viņus ārā un sacīja:

¹⁹Abanan chiru li k'ojyîn a'an jun lix ángel li Kâcua' quixte lix puertil li tz'alam ut quirisiheb sa' tz'alam ut quixye reheb:

²⁰Ejiet un, dievnamā nostājušies, runājiet ļaudīm visus šīs dzīvības vārdus!

²⁰-Ayukex sa' li templo ut têch'olob xyâlal chiruheb li tenamit chirix li ac' yu'am, chan reheb.

²¹To dzirdējuši, viņi rīta agrumā iegāja svētnīcā un mācīja. Tad ieradās augstais priesteris un tie, kas ar viņu kopā bija, un sasauca augsto tiesu un visus Izraēļa bērnu vecākos un nosūtīja uz cietumu atvest tos.

²¹Cuulajak chic nak toj ek'ela que'côeb sa' li templo eb li apóstol ut que'oc chixch'olobanquil lix yâlal chiruheb li tenamit jo' quiyehe' reheb xban li ángel. Sa' ajcui' li ek'ela a'an que'cuulac li xbênil aj tij rochbeneb chixjunileb li neque'tenk'an re, ut que'xbokeb li jun ch'ol chic li neque'c'amoc be chiruheb laj judío jo'queb ajcui' li neque'taklan sa' xbêneb. Ut que'xtakla xyebal re laj ilol tz'alam nak te'c'amek' li apóstol riq'uineb.

²²Bet kad kalpi atnāca un, cietumu atvēruši, tos neatrada, viņi atgriezās un paziņoja,

²²Que'cuulac li takl sa' li tz'alam ut inc'a' chic que'ta'e' li apóstol aran. Jo'can nak que'suk'i chixyebal resil ut que'xye:

²³Sacīdami: Mēs cietumu gan atradām visā rūpībā aizslēgtu un sargus durvju priekšā stāvot, bet, atvēruši to, mēs iekšā nevienu neatradām.

²³-Relic chi yâl li tz'alam tz'aptz'o chi us nak xkatau. Ut eb laj c'ac'alenel cuanqueb chire li oquebâl. Nak xkate li tz'alam, inc'a' chic xkatauheb li cuînk chi sa', chanqueb li takl.

²⁴Bet svētnīcas priekšnieks un augstie priesteri, dzirdēdami šos vārdus, bija neziņā par to, kas noticis.

²⁴Nak que'rabi a'an, eb li xbênil aj tij ut eb li neque'taklan sa' xbêneb li soldado li neque'c'ac'alen sa' li templo, que'sach xch'ôleb ut que'oc chixc'oxlanquil c'a'ru tâcanâk cui' li yô chi c'ulmânc.

²⁵Bet kāds atnācis paziņoja viņiem: Lūk, vīri, ko jūs iemetāt cietumā, stāv dievnamā un māca ļaudis.

²⁵Quichal jun ut quixye reheb: -Eb li cuînk li que'q'uehe' sa' tz'alam ecuêr cuanqueb sa' li templo ut yôqueb chixch'olobanquil lix yâlal chiruheb li tenamit, chan.

²⁶Tad svētnīcas priekšnieks ar kalpiem aizgāja un atveda viņus, nepielietojot varu, jo baidījās no ļaudīm, ka tie nenomētātu viņus akmeņiem.

²⁶Cô ut li jun li nataklan sa' xbêneb li soldado rochbeneb lix takl. Ut que'xc'ameb chak li apóstol sa' usilal xban nak que'xucuac. Que'xc'oxla nak mâre te'cutek' chi pec xbaneb li tenamit.

²⁷Un tie, viņus atveduši, novietoja augstajā tiesā. Tad augstais priesteris jautāja viņiem,

²⁷Que'c'ame' laj Pedro ut laj Juan ut que'xakabâc chiru li xyucua'il aj tij ut chiruheb li cuanqueb rochben. Ut li xyucua'il aj tij quiâtinac riq'uineb ut quixye reheb:

²⁸Sacīdams: Mēs jums stingri pavēlējām nemācīt šinī vārdā. Un jūs, lūk, piepildāt Jeruzalemi ar savu mācību un gribat šī Cilvēka asinis saukt pār mums.

²⁸-¿Ma inc'a' ta bi' xkaye êre nak inc'a' chic têtzoleb li tenamit sa' xc'aba' li cuînk a'an? Lâex yôquex chixc'utbal li tijleb a'an sa' chixjunil Jerusalén ut têraj xq'uebal sa' kabên lix camic li cuînk a'an, chanqueb.

²⁹Bet Pēteris un apustuļi atbildēja, sacīdami: Dievam jāklausa vairāk nekā cilvēkiem.

²⁹Laj Pedro, jo'queb ajcui' li rech apostolil, que'chak'oc ut que'xye: -¿Ma takak'et li c'a'ru naxye li Dios ut takapâb li c'a'ru neque'xye li cuînk? Inc'a'. Tento takapâb li c'a'ru naxye li Dios.

³⁰Mūsu tēvu Dievs uzmodināja Jēzu, kuru jūs, piesitot krustā, nonāvējāt.

³⁰Li Dios li que'xlok'oni chak li kaxe'tônil yucua', a'an li quicuaclesin cui'chic re li Jesús chi yo'yo sa' xyânkeb li camenak, li queq'ue chi camsîc chiru cruz lâex.

³¹Dievs ar savu labo roku Viņu paaugstinājis par Valdnieku un Pestītāju, lai Izraēli vestu pie grēku nožēlošanas un to piedošanas.

³¹Li Jesús, a'an li quiq'uehe' xlok'al xban li Dios ut quiq'uehe' chi c'ojlâc sa' xnim uk' ut quiq'uehe' xcuanquil chi taklânc ut chi coloc, re nak laj Israel naru te'yot'ek' xch'ôleb te'xjal xc'a'ux ut te'cuyek' xmâqueb.

³²Mēs esam šo vārdu liecinieki un arī Svētais Gars, ko Dievs devis visiem, kas Viņam paklausa.

³²Lâo xkil a'an riq'uin ku. Jo'can nak nakach'olob xyâlal a'in ut li Santil Musik'ej li naxq'ue li Dios reheb li neque'pâban, a'an ajcui' nac'utuc re lix yâlal a'in, chanqueb.

³³To dzirdējuši, tie saniknojās un nodomāja viņus nonāvēt.

³³Li xyucua'il aj tij ut li cuanqueb rochben, c'ajo' nak que'josk'o' nak que'rabi li quixye laj Pedro ut que'raj raj xcamsinquileb li apóstol.

³⁴Bet kāds farizejs, vārdā Gamaliēls, visā tautā iecīnīts bauslības mācītājs, piecēlās augstajā tiesā un lika šos cilvēkus uz īsu brīdi izvest ārā.

³⁴Abanan sa' xyânkeb a'an cuan jun aj fariseo aj Gamaliel xc'aba'. Li cuînk a'an aj tzolol chak'rab ut naq'uehe' xcuanquil xbaneb li tenamit. Quixakli chiruheb ut quixtakla risinquileb li apóstol junpât chirix cab.

³⁵Un viņš tiem sacīja: Izraēliešu vīri, padomājiet sevī, ko jūs gribat darīt ar šiem cilvēkiem!

³⁵Ut quixye reheb: -Ex cuînk aj Israel, c'oxlahomak chi us c'a'ru têbânu riq'uineb li cuînk a'in.

³⁶Jo pirms kādām dienām sacēlās Toedass, sacīdams, ka viņš kaut kas esot. Viņam piebiedrojās skaitā ap četri simti vīru. Viņu nonāvēja; un visi, kas viņam ticēja, tika izklīdināti un iznīcināti.

³⁶Q'uehomak retal li c'a'ru quixc'ul laj Teudas. A'an quixye nak k'axal nim xcuanquil. Cuan na câhibak ciento chi cuînk li neque'tâken re. Aban li jun a'an quicamsîc ut chixjunileb li que'tâken re quilaje'xcha'cha'i ribeb ut que'oso' yal chi jo'can.

³⁷Pēc viņa pierakstīšanās laikā sadumpojās galilejietis Jūdass un aizrāva sev līdz tautu; bet viņš pats gāja bojā, un visi, kas viņam pievienojās, tika izklīdināti.

³⁷Ut jo'can ajcui' quixc'ul laj Judas, Galilea xtenamit, nak quic'ulun sa' xk'ehil chixtz'îbanquil xc'aba'eb li tenamit. Quixbalak'iheb nabaleb li tenamit. Quicam ajcui' a'an ut chixjunileb li que'tâken re que'cha'cha'îc.

³⁸Tāpēc es jums tagad saku: atkāpieties no šiem cilvēkiem un atstājiet tos, jo, ja šis ir cilvēku nodoms un darbs, tad tas neiznāks.

³⁸Anakcuan lâin tinye êre: Canabomakeb li cuînk a'in. Mêch'i'ch'i'iheb chic xban nak cui li c'anjel a'in yal xc'a'ux cuînk, tâosok'.

³⁹Bet ja Dieva, tad jūs nevarēsiet to iznīcināt. Pretējā gadījumā jūs izrādīsities Dieva pretinieki. Tie viņam piekrita.

³⁹Abanan cui ut re li Dios, inc'a' texrûk chixpo'bal ru. Q'uehomak retal chi us mâre anchal yôquex chi pletic riq'uin li Dios, chan laj Gamaliel.

⁴⁰Un viņi, pasaukuši apustuļus, šaustīja tos un, piekodinādami nekad vairs nerunāt Jēzus vārdā, atlaida tos.

⁴⁰Ut que'xc'ul xch'ôl li quixye. Que'xbokeb li apóstol ut que'xq'ueheb chi saq'uec' ut que'xye reheb nak inc'a' chic te'âtinak sa' xc'aba' li Jesús. Ut chirix a'an, que'ach'abâc.

⁴¹Tad viņi priecādamies aizgāja no augstās tiesas, jo bija atzīti par cienīgiem Jēzus vārda dēļ ciest negodu.

⁴¹Ut eb li apóstol que'el chiruheb chi k'axal sa sa' xch'ôleb xban nak chiruheb a'an lok' xc'ulbal li raylal sa' xc'aba' li Jesús.Ut inc'a' que'xcanab xch'olobanquil xyâlal chiruheb li tenamit sa' li templo ut sa' eb li rochoch ut que'xye resil nak li Jesucristo, a'an laj Colonel li yechi'inbil xban li Dios.

⁴²Bet viņi nemitējās svētnīcā un mājās ik dienas mācīt un sludināt Jēzu Kristu.

⁴²Ut inc'a' que'xcanab xch'olobanquil xyâlal chiruheb li tenamit sa' li templo ut sa' eb li rochoch ut que'xye resil nak li Jesucristo, a'an laj Colonel li yechi'inbil xban li Dios.