¹Es saku: tik ilgi, kamēr mantinieks ir mazgadīgs, nav nekādas starpības starp viņu un kalpu, kaut viņš ir visa kungs,

¹Li nacuaj xyebal êre a'an a'in: nak toj ca'ch'in, li tâêchanînk re li jun cablal chanchan junak môs. Mâc'a' naru naxch'e' xban nak mâji' natz'akloc xchihab usta a'an laj êchal re chixjunil.

²Bet līdz tēva nozīmētajam laikam viņš padots aizbildņiem un pārvaldniekiem.

²Toj cuan rubel xcuanquil li na-iloc re ut li nataklan re toj tâtz'aklok ru lix chihab jo' quixye lix yucua'.

³Tā arī mēs, kamēr nebijām pieauguši, bijām pasaules pamatvielu kalpībā.

³Jo'can ajcui' lâo. Junxil chanchano coc'al. Cocuan rubel xcuanquil li najter na'leb nak toj mâji' nakanau bar cuan li yâl.

⁴Bet Dievs, laikam piepildoties, sūtīja savu Dēlu, dzimušu no sievietes, padotu likumam,

⁴Abanan nak quicuulac xk'ehil, li Dios quixtakla li Ralal chi yo'lâc sa' ruchich'och' riq'uin jun li ixk. Ut quicuan ajcui' rubel xcuanquil li najter chak'rab.

⁵Lai atpirktu tos, kuri bija padoti likumam, un lai mēs kļūtu pieņemti bērni.

⁵Li Dios quixtakla li Ralal re nak a'an tâcolok reheb li cuanqueb rubel xcuanquil li chak'rab. Quixbânu a'in re nak lâo naru to-oc chok' ralal xc'ajol.

⁶Bet tā kā jūs esat bērni, tad Dievs sūtīja sava Dēla Garu jūsu sirdīs, kas sauc: Abba - Tēvs!

⁶Re xc'utbal chiku nak lâo chic ralal xc'ajol, li Dios quixtakla li Santil Musik'ej re nak tâcuânk kiq'uin. Ut xban nak cuan li Santil Musik'ej kiq'uin, jo'can nak naru nakaye re li Dios, “at inYucua'.”

⁷Tātad vairs nav kalps, bet ir dēls, un ja dēls, tad arī mantinieks caur Dievu.

⁷Jo'can ut anakcuan mâcua'ex chic lok'bil môs. Lâex ban chic ralal li Dios. Ut xban nak lâex chic ralal li Dios, têrêchani ajcui' li yechi'inbil reheb li ralal xc'ajol xban nak jo'can quiraj li Dios.

⁸Toreiz gan jūs, nepazīdami Dievu, kalpojāt tiem, kas savā būtībā nav dievi.

⁸Nak toj mâji' nequepâb chak li Dios, quelok'oniheb li mâcua'eb tz'akal dios ut quexc'anjelac chak chiruheb.

⁹Bet tagad jūs esat Dievu atzinuši, vai labāk: Dievs jūs ir pazinis. Kā tad jūs atkal atgriežaties pie nespēcīgajām un nabadzīgajām pamatvielām, kurām no jauna gribat kalpot?

⁹Anakcuan ac xexpâban ut rehex chic li Dios. ¿C'a'ut nak têraj cui'chic suk'îc chi c'anjelac sa' lê najteril na'leb li mâc'a' na-oc cui'? Ut, ¿c'a'ut nak têraj cui'chic xq'uebal êrib rubel xcuanquil li najter chak'rab?

¹⁰Jūs ievērojat dienas un mēnešus, un laikus, un gadus.

¹⁰Lâex yôquex cui'chic chixbânunquil lê najteril na'leb nak nequenink'ei eb li cutan, li po ut li chihab ut li c'a'ak chic re ru chi nink'ehil.

¹¹Es bīstos, ka tik es nebūtu veltīgi pie jums strādājis.

¹¹Nachal inc'a'ux êban. Mâre yal mâc'a' rajbal nak xinc'anjelac sa' êyânk.

¹²Brāļi, es jūs lūdzu, esiet tādi kā es, jo es esmu tāds kā jūs. Jūs man nekā ļauna neesat darījuši.

¹²Ex inhermân, usta lâin aj judío, xcuisi cuib rubel xcuanquil li chak'rab. Nintz'âma chêru nak têbânu jo' xinbânu lâin. Mêq'ue chic êrib rubel xcuanquil li chak'rab. Lâex mâc'a' junak raylal xebânu cue.

¹³Jūs atminaties, ka es agrāk sludināju jums evaņģēliju, būdams miesīgi vājš, bet manu miesas stāvokli, kas bija jums pārbaudījums,

¹³Lâex nequenau nak xban nak quinyajer, quincana Galacia. Jo'can nak quiru quinye resil li evangelio êre xbên cua.

¹⁴Jūs nenopēlāt un nenicinājāt, bet jūs pieņēmēt mani it kā Dieva eņģeli, it kā Jēzu Kristu.

¹⁴Lâin ninnau nak ch'a'aj raj chok' êre cuilbal sa' lin yajel. Abanan inc'a' xinêtz'ektâna ut inc'a' xic' quinêril. Xinêril ban jo' junak x-ángel li Dios ut xinêc'ul jo' nak xec'ul raj li Jesucristo.

¹⁵Kur tad jūsu svētlaimība? Jo es jums apliecinu, ka jūs, ja tas būtu bijis iespējams, savas acis būtu izrāvuši un man atdevuši.

¹⁵¿Bar cuan lix sahil sa' lê ch'ôl querec'a nak quincuan êriq'uin junxil? Li Dios naxnau nak cui ta quiru xbânunquil, querisi raj xnak' lê ru ut queq'ue raj cue.

¹⁶Vai es, runādams jums patiesību, esmu kļuvis jūsu ienaidnieks?

¹⁶¿Ma xic' chic niquinêril anakcuan yal xban nak xinye êre lix yâlal chi jo'canan?

¹⁷Tie rūpējas par jums, bet ne labā nolūkā; tie grib jūs atšķirt, lai jūs rūpētos par viņiem.

¹⁷Chanchan k'axal nequera eb laj balak'. Abanan mâcua' usilal li te'raj êriq'uin. Êbalak'inquil ban li te'raj. Eb a'an te'raj nak têrisi êrib cuiq'uin re nak eb a'an chic li têtâke.

¹⁸Bet teicami ir, ja jūs vienmēr cenšaties uz labu un ne tikai tad, kad es esmu pie jums.

¹⁸Us cui te'raj êtenk'anquil cui chi anchal xch'ôleb te'xbânu. Abanan tento te'xbânu chi junelic ut mâcua' ca'aj cui' nak cuanquin êriq'uin.

¹⁹Mani bērniņi, es atkal sāpēs jūs dzemdēju, līdz kamēr Kristus izveidosies jūsos.

¹⁹Ex inhermân, chanchanex incoc'al nak nequexcuil. C'ajo' nak nayot'e' inch'ôl sa' êc'aba' lâex. Chanchan li raylal li naxc'ul li ixk li cuânc re xc'ula'al. C'ajo' naraho' inch'ôl nak toj mâji' nequek'axtesi êrib chi tz'akal rubel rok ruk' li Cristo.

²⁰Bet es tagad gribētu būt pie jums un mainīt savu balsi, jo esmu nesaprašanā par jums.

²⁰Nacuaj ta ac cuanquin êriq'uin anakcuan re nak tinnau chanru tinâtinak êriq'uin. C'ajo' inc'a'ux chêrix xban nak inc'a' ninnau chanru cuanquex.

²¹Sakiet man, jūs, kas gribat padoties likumam, vai jūs likumu neesat lasījuši?

²¹Lâex li toj têraj cuânc rubel xcuanquil li najter chak'rab, ¿c'a'ut nak inc'a' nequeq'ue retal li c'a'ru naxye?

²²Jo ir rakstīts, ka Ābrahamam bijuši divi dēli: viens no kalpones, otrs no brīvās.

²²Tz'îbanbil retalil nak laj Abraham quicuan cuib li ralal, jun riq'uin li lok'bil môs ut li jun chic riq'uin li tz'akal rixakil. (Gén. 21:2-9)

²³Tas, kas no kalpones, piedzima miesīgi, bet tas, kas no brīvās, saskaņā ar apsolījumu.

²³Ut li ralal laj Abraham li quicuan riq'uin li lok'bil môs, a'an moco yechi'inbil ta xban li Dios. Quiyo'la jo' neque'yo'la chixjunileb sa' ruchich'och'. Abanan li ralal li quiyo'la riq'uin li tz'akal rixakil, a'an quiyo'la xban nak yechi'inbil reheb xban li Dios.

²⁴Tas ir pateikts līdzībā. Šīs ir divas derības: viena Sinaja kalnā, kas dzemdē verdzībai, tā ir Agare.

²⁴Cuan xyâlal nak quixc'ul chi jo'ca'in laj Abraham. A'an a'in lix yâlal: Li cuib chi ixk, a'aneb retalil li cuib chi contrato li quixbânu li Dios riq'uineb laj Abraham ut laj Moisés. Lix Agar, li lok'bil môs, a'an retalil li contrato quixbânu li Dios sa' li tzûl Sinaí. Ut li toj cuanqueb rubel xcuanquil li najter chak'rab chanchaneb li lok'bil môs jo' li ralal xc'ajol lix Agar.

²⁵Bet Sinaja kalns ir Arābijā; tam ir kopība ar tagadējo Jeruzalemi, kas reizē ar saviem bērniem dzīvo verdzībā.

²⁵Lix Agar, a'an retalil li tzûl Sinaí li cuan Arabia. A'an ajcui' retalil li tenamit Jerusalén. Ut eb laj Jerusalén chanchaneb li lok'bil môs nak cuanqueb, xban nak toj cuanqueb rubel xcuanquil li najter chak'rab.

²⁶Turpretī Jeruzaleme, kas augšā, ir brīva; tā ir mūsu māte.

²⁶Abanan lix Sara, a'an retalil li Jerusalén li cuan sa' choxa. Ut lâo ralal xc'ajol a'an.

²⁷Jo ir rakstīts: Priecājies, neauglīgā, kas nedzemdē; līksmo un gavilē, kas necieš dzemdību sāpes, jo daudz bērnu ir vientulei, vairāk nekā tai, kam ir vīrs.

²⁷Jo'ca'in tz'îbanbil sa' li Santil Hu: Chisahok' taxak sa' âch'ôl, at ixk, li inc'a' nacatq'uiresin. Jap âcue xban xsahil âch'ôl lâat li inc'a' âcuec'ahom xrahil li alânc, lâat li tz'ektânanbilat xban lâ bêlom. Chisahok' taxak sa' âch'ôl xban nak k'axal nabal cui'chic lâ cualal âc'ajol tâcuânk chiruheb li ralal xc'ajol li lok'bil môs. (Isa. 54:1)

²⁸Bet mēs, brāļi, kā Īzāks esam apsolījuma bērni.

²⁸Ex inhermân, lâo jo' laj Isaac. Lâo chic ralal xc'ajol li Dios xban li c'a'ru quiyechi'îc re laj Abraham xban li Dios.

²⁹Bet kā toreiz miesīgi dzimušais vajāja garīgi dzimušo, tā arī tagad.

²⁹Najter li alalbej li quiyo'la riq'uin li môs, a'an quirahobtesin re li alalbej li quiyo'la xban xcuanquil li Santil Musik'ej. Ut chalen anakcuan jo'can ajcui' nac'ulman.

³⁰Bet ko saka Raksti? Padzen kalponi un viņas dēlu, jo kalpones dēls nebūs mantinieks līdzīgi brīvās dēlam.

³⁰Aban, ¿c'a'ru naxye sa' li Santil Hu? Naxye chi jo'ca'in: Isi li lok'bil môs rochben lix yum xban nak li alalbej a'an inc'a' naru natz'ak lix jun cablal li yucua'bej. A' ban li alalbej li quiyo'la riq'uin li tz'akal ixakilbej, a'an li tâêchanînk re. (Gén. 21:10)Jo'can ut, ex inhermân, lâo mâcua'o ralal xc'ajol li lok'bil môs. Lâo ban ralal xc'ajol li tz'akal ixakilbej.

³¹Tātad, brāļi, mēs neesam kalpones, bet brīvās bērni saskaņā ar brīvību, kādai Kristus mūs ir atbrīvojis.

³¹Jo'can ut, ex inhermân, lâo mâcua'o ralal xc'ajol li lok'bil môs. Lâo ban ralal xc'ajol li tz'akal ixakilbej.