¹Jēzus Kristus, Dieva Dēla, Evaņģēlija sākums.

¹Jo'ca'in nak quiticla chak resilal li colba-ib sa' xc'aba' li Jesucristo li Ralal li Dios.

²Kā pravietis Isajs ir rakstījis: Lūk, es sūtu savu eņģeli Tava vaiga priekšā, kas sataisīs Tavā priekšā ceļu.

²Li profeta Isaías quixtz'îba li âtin li quixye li Dios re li Ralal: Xbên cua tintakla junak lin takl. A'an tâyehok resil lâ c'ulunic re nak te'xcauresi rib li tenamit re âc'ulbal.

³Saucēja balss tuksnesī: Sataisiet Kungam ceļu, dariet taisnas Viņa tekas!

³A'an tixch'olob xyâlal sa' li chaki ch'och' chi cau xyâb xcux. Tixye: Yîbomak lê yu'am ut yo'on cuânkex chixc'ulbal li Kâcua' jo' nak neque'xyîb li be re xc'ulbal junak li nim xcuanquil. (Isa. 40:3)

⁴Jānis bija tuksnesī. Viņš kristīja un sludināja grēku nožēlošanas kristību grēku piedošanai.

⁴Jo'can nak cô laj Juan laj Cubsihom Ha' sa' li chaki ch'och' ut yô chi cubsînc ha' ut yô chixch'olobanquil lix yâlal chiruheb ut quixye: -Canabomak li mâcobc. Chi yot'ek' êch'ôl ut chejal êc'a'ux ut chec'ul li cubi ha' ut li Dios tixcuy tixsach lê mâc, chan.

⁵Un visa Jūdejas zeme un visi jeruzalemieši izgāja pie viņa, izsūdzēja savus grēkus, un viņš tos kristīja Jordānas upē.

⁵Nabaleb laj Judea ut nabaleb ajcui' laj Jerusalén que'cuulac cuan cui' laj Juan chirabinquil li c'a'ru yô chixyebal. Que'xxôto xmâc chiru li Dios ut laj Juan quixcubsi xha'eb sa' li nima' Jordán.

⁶Un Jānis bija ģērbies kamieļa spalvas drēbēs, un ādas josta bija ap viņa gurniem. Viņš ēda siseņus un meža medu un sludināja, sacīdams:

⁶Li rak' narocsi laj Juan, a'an yîbanbil riq'uin rix li xul camello ut lix c'âmal xsa', a'an tz'ûm. Ut aj sâc' naxtzaca riq'uin xya'al sak c'au.

⁷Pēc manis nāks spēcīgāks par mani; es neesmu cienīgs noliecies atraisīt Viņa kurpju siksnas.

⁷Naxjultica li râtin li Dios reheb li tenamit ut naxye: -Châlc re jun chic li k'axal nim xcuanquil chicuu lâin. Xban nak k'axal nim xcuanquil, moco inc'ulub ta nak tinc'utzub cuib re xhitbal xc'âmal lix xâb.

⁸Es jūs kristīju ar ūdeni, bet Viņš jūs kristīs ar Svēto Garu.

⁸Lâin xincubsi êha' riq'uin ha'. Aban a'an tixq'ue êre li Santil Musik'ej, chan.

⁹Un notika, ka tanīs dienās Jēzus no Nācaretes ienāca Galilejā; un Jānis Viņu kristīja Jordānā.

⁹Sa' eb li cutan a'an li Jesús qui-el chak Nazaret xcuênt Galilea. Quicuulac riq'uin laj Juan ut laj Juan quixcubsi xha' aran sa' li nima' Jordán.

¹⁰Un tūdaļ, izkāpdams no ūdens, viņš redzēja atvērtas debesis un Svēto Garu baloža veidā nolaižamies un paliekam pār Viņu.

¹⁰Ut nak qui-el chak li Jesús sa' li ha', quiril nak quiteli li choxa, ut li Santil Musik'ej quicube chak sa' xbên li Jesús. Chanchan jun li paloma nak yô chak chi cubec.

¹¹Un balss atskanēja no debesīm: Tu esi mans mīļais Dēls; pie Tevis man labpatikšana.

¹¹Ut qui-abîc xyâb xcux li Dios toj sa' choxa. Quixye chi jo'ca'in: -Lâat li cualal k'axal rarôcat inban. Nasaho' inch'ôl âcuiq'uin, chan li Dios.

¹²Un Gars Viņu tūdaļ aizveda tuksnesī.

¹²Ut chirix a'in, li Jesús qui-ec'asîc lix ch'ôl xban li Santil Musik'ej re nak tâxic sa' li chaki ch'och' bar mâc'a' cui' cristian.

¹³Un Viņš bija tuksnesī četrdesmit dienas un četrdesmit naktis un tika sātana kārdināts; un Viņš bija pie zvēriem, un eņģeļi Viņam kalpoja.

¹³Ca'c'âl cutan quicuan chak xjunes sa' li na'ajej a'an sa' xyânkeb li josk' aj xul. Ut chiru li ca'c'âl cutan a'an, li Jesús quiyale' râlenquil xban laj tza, aban inc'a' quixq'ue rib chi âlêc. Ut eb lix ángel li Dios que'cuulac chi c'anjelac chiru.

¹⁴Bet pēc tam, kad Jānis bija nodots, Jēzus atnāca uz Galileju, sludinādams Dieva valstības evaņģēliju.

¹⁴Ac cuan laj Juan laj Cubsihom Ha' sa' tz'alam nak cô li Jesús Galilea ut yô chixjulticanquil resil li colba-ib li naxq'ue li Dios.

¹⁵Un Viņš sacīja, ka laiks piepildījies, un Dieva valstība tuvu klāt; gandariet par grēkiem un ticiet evaņģēlijam!

¹⁵Li Jesús quixye: -Xcuulac xk'ehil lix nimajcual xcuanquilal li Dios. Chiyot'ek' êch'ôl chejal êc'a'ux ut pâbomak li Santil Evangelio, chan li Jesús.

¹⁶Un Viņš, iedams gar Galilejas jūru, redzēja Sīmani un tā brāli Andreju, tīklus jūrā metam, jo tie bija zvejnieki.

¹⁶Ut nak coxnumek' li Jesús chire li palau cuan Galilea quixtau laj Simón rochben laj Andrés li rîtz'in. Yôqueb chixq'uebal lix yoy sa' li palau xban nak a'aneb aj chapol car.

¹⁷Un Jēzus viņiem sacīja: Sekojiet man, un es padarīšu, ka jūs būsiet cilvēku zvejnieki.

¹⁷Li Jesús quixye reheb, -Chinêtâke. Mâcua' chic caribc têbânu. Êras êrîtz'in ban chic têsic' re te'pâbânk, chan reheb.

¹⁸Un tūdaļ tie atstāja tīklus un sekoja Viņam.

¹⁸Ut sa' junpât que'xcanab lix yoy ut que'xtâke li Jesús.

¹⁹Un pagājis nedaudz tālāk, Viņš redzēja Jēkabu, Zebedeja dēlu, un tā brāli Jāni, kas laivā lāpīja tīklus.

¹⁹Junpât chic quibêc li Jesús nak coxtauheb li ralal laj Zebedeo. Laj Jacobo ut laj Juan xc'aba'eb. Cuanqueb sa' lix jucub. Yôqueb chixxitinquil lix yoy.

²⁰Un tūdaļ Viņš tos aicināja. Un tie, atstājuši savu tēvu Zebedeju ar algādžiem laivā, sekoja Viņam.

²⁰Li Jesús quixbokeb ut que'xcanab laj Zebedeo lix yucua'eb sa' li jucub rochbeneb lix môs. Ut que'xtâke li Jesús.

²¹Un tie iegāja Kafarnaumā, un Viņš tūdaļ sabatā iegāja sinagogā un mācīja tos.

²¹Que'cuulac sa' li tenamit Capernaum. Sa' li hilobâl cutan, qui-oc li Jesús sa' li cab li neque'xch'utub cui' ribeb laj judío. Ut qui-oc chixch'olobanquil xyâlal chiruheb li tenamit.

²²Un tie brīnījās par Viņa mācību, jo Viņš mācīja kā tāds, kam ir vara, un ne tā kā rakstu mācītāji.

²²Neque'sach xch'ôleb li tenamit chirabinquil li c'a'ru naxye li Jesús xban nak quixc'ut xyâlal chiruheb chi cuan xcuanquil ut moco jo' ta que'xbânu laj tz'îb li neque'c'utuc lix chak'rab li Dios.

²³Un viņu sinagogā bija nešķīstā gara apsēsts cilvēks; un viņš kliedza,

²³Sa' li cab ch'utch'ûqueb cui' cuan jun li cuînk cuan mâus aj musik'ej riq'uin.

²⁴Sacīdams: Kas mums ar Tevi, Jēzu Nācarieti? Vai Tu esi atnācis mūs nomaitāt? Es zinu, kas Tu esi, Dieva Svētais!

²⁴Li cuînk a'an quixjap re ut quixye: -¿C'a'ru tâcuaj kiq'uin, at Jesús aj Nazaret? ¿Ma chikasachbal xatchal? Ninnau anihat lâat. Lâat lix Santil Alal li Dios, chan.

²⁵Un Jēzus tam piedraudēja, sacīdams: Ciet klusu un izej no šī cilvēka!

²⁵Li Jesús quixk'us li mâus aj musik'ej ut quixye re: -Matchokin. Elen riq'uin li cuînk a'in, chan.

²⁶Un nešķīstais gars, raustīdams viņu un kliegdams stiprā balsī, izgāja no tā.

²⁶Ut li mâus aj musik'ej quixch'ikle chi cau li cuînk. Quixjap re chi cau ut qui-el riq'uin li cuînk.

²⁷Un visi brīnījās, viens otram jautādami un sacīdami: Kas ir tas? Kas tā par jaunu mācību, jo Viņam vara ļaunajiem gariem pavēlēt? Un tie Viņam paklausa.

²⁷Quilaje'sach xch'ôl chixjunileb li tenamit ut que'xye chiribileb rib: -¿C'a'ru xyâlal a'in? ¿C'a'ru li ac' tijleb a'in? Li cuînk a'in cuan xcuanquil sa' xbêneb li mâus aj musik'ej ut li c'a'ru naxye, neque'xpâb.-

²⁸Un Viņa cildināšana tūdaļ izpaudās visā Galilejas zemē.

²⁸Sa' junpât que'rabi resil sa' chixjunileb li tenamit xcuênt Galilea c'a'ru quixbânu li Jesús.

²⁹Un nekavējoties viņi izgāja no sinagogas un kopā ar Jēkabu un Jāni gāja Pētera un Andreja namā.

²⁹Nak que'el sa' li cab li neque'xch'utub cui' ribeb laj judío, li Jesús rochbeneb laj Jacobo ut laj Juan que'côeb sa' rochoch laj Simón ut laj Andrés.

³⁰Bet Sīmaņa sievasmāte gulēja drudzī, un tūdaļ tie pateica Viņam to.

³⁰Nak que'cuulac, ticto que'xye re li Jesús nak nim xyajel lix na' li rixakil laj Simón. Yocyo ut yô xtik.

³¹Un Viņš piegāja un, paņēmis aiz rokas, piecēla to. Un tūdaļ drudzis viņu atstāja; un tā kalpoja viņiem.

³¹Tojo'nak li Jesús quijiloc riq'uin li yaj. Quixchap li ruk' ut quixcuaclesi. Sa' junpât quinume' lix tik ut qui-oc chi c'anjelac chiruheb.

³²Bet pie Viņa, vakaram iestājoties, kad saule bija norietējusi, atnesa visus slimniekus un ļaunā gara apsēstos.

³²Sa' li ecuu a'an nak ac x-oc li sak'e, que'c'ame' chak riq'uin li Jesús nabaleb li yaj. Ut que'c'ame' ajcui' chak li cuan mâus aj musik'ej riq'uineb.

³³Un visa pilsēta sapulcējās durvju priekšā.

³³Ut li q'uila tenamit que'chal ut que'xch'utub ribeb chire li cab cuan cui' li Jesús.

³⁴Un Viņš daudzus izdziedināja, kas sirga ar dažādām slimībām; un Viņš izdzina daudz ļauno garu; un Viņš neļāva tiem runāt, jo tie Viņu pazina.

³⁴Nabaleb li yaj que'q'uirtesîc xban li Jesús. Jalan jalânk xyajeleb li junjûnk. Ut li Jesús quirisiheb nabal chi mâus aj musik'ej riq'uineb. Li Jesús inc'a' quixcanabeb chi âtinac li mâus aj musik'ej xban nak eb a'an que'xnau nak a'an li Cristo.

³⁵Un ļoti agri uzcēlies, Viņš izgāja un aizgāja tuksnešainā vietā; tur Viņš lūdza Dievu.

³⁵Cuulajak chic nak toj mâji' na-iq'ue' li cutan, li Jesús quicuacli ut qui-el sa' li tenamit. Ut cô xjunes chi tijoc sa' jun li na'ajej bar mâc'a' cui' cristian.

³⁶Un Sīmanis un tie, kas ar Viņu bija, sekoja Viņam.

³⁶A'ut laj Simón jo'queb ajcui' li rochben que'côeb chixsic'bal li Jesús.

³⁷Un kad tie Viņu atrada, tie sacīja Viņam: Visi Tevi meklē.

³⁷Nak coxe'xtau que'xye re, -Nabal li tenamit yôqueb chi sic'oc âcue, chanqueb.

³⁸Un Viņš sacīja tiem: Iesim tuvējos ciemos un pilsētās, lai es tur sludinātu, jo tāpēc es esmu atnācis.

³⁸Aban li Jesús quichak'oc ut quixye reheb: -Tento nak toxic sa' eb li na'ajej li cuanqueb chi nach' re nak toxinch'olob ajcui' chak resil li colba-ib reheb xban nak a'an aj e nak xinchal, chan.

³⁹Un Viņš sludināja viņu sinagogās un visā Galilejā un izdzina ļaunos garus.

³⁹Jo'can nak li Jesús quicuulac sa' eb li na'ajej cuan xcuênt Galilea. Yô chixjulticanquil lix yâlal chiruheb sa' li cab li neque'xch'utub cui' ribeb laj judío, ut quirisi li mâus aj musik'ej riq'uineb nabal chi cristian.

⁴⁰Un kāds spitālīgs atnāca pie Viņa un, ceļos nometies, lūdza Viņu, sacīdams Viņam: Ja Tu vēlies, Tu vari mani šķīstīt.

⁴⁰Sa' jun li cutan jun li cuînk saklep rix quicuulac riq'uin li Jesús. Quixcuik'ib rib chiru ut quixtz'âma xtenk'anquil. Quixye re: -Lâin ninnau nak lâat naru tinâq'uirtesi, chan.

⁴¹Bet Jēzus apžēlojās par to; Viņš izstiepa savu roku, pieskārās viņam un sacīja tam: Es gribu, topi šķīsts!

⁴¹Li Jesús quiril xtok'obâl ru li cuînk, li saklep rix. Quixye' li ruk' ut quixch'e' li cuînk. Quixye: -Nacuaj âq'uirtesinquil. Anakcuan tatinq'uirtesi, chan.

⁴²Un kad Viņš to pateica, tūdaļ spitālība no tā nozuda; un viņš kļuva tīrs.

⁴²Ut sa' junpât qui-el li saklep chirix ut quiq'uira. Mâc'a' chic xyajel quicana.

⁴³Un Viņš tam piedraudēja un tūlīt to aizraidīja.

⁴³Li Jesús quixchak'rabi chi us ut quixye re:

⁴⁴Un Viņš sacīja tam: Pielūko, ka tu nevienam nesacītu, bet ej, parādies augstajam priesterim un par savu šķīstīšanu upurē viņiem par liecību, ko Mozus pavēlējis!

⁴⁴-Abi li tinye âcue. Mâ ani aj e tâserak'i li xac'ul. Tîc tatxic riq'uin laj tij re nak a'an târil nak xatq'uira. Ut tâmayeja junak li xul jo' naxye sa' lix chak'rab laj Moisés. Chabânu a'an chok' retalil chiruheb li tenamit nak xatq'uira, chan.Cô li cuînk ut quilajxserak'i reheb chixjunil chanru nak quiq'uira. Riq'uin a'an inc'a' chic naxq'ue rib na-oc li Jesús sa' eb li tenamit xban nak li q'uila tenamit yôqueb chixsic'bal li Jesús. Quicana ban sa' jun li na'ajej bar mâc'a' cui' nabal li cristian ut aran quilaje'cuulac riq'uin li neque'chal chak yalak bar.

⁴⁵Bet tas izgājis sāka sludināt un šo runu izpaust, tā ka Viņš vairs nevarēja atklāti ieiet pilsētā, bet palika ārpusē, vientuļās vietās. Un tie nāca pie Viņa no visām malām.

⁴⁵Cô li cuînk ut quilajxserak'i reheb chixjunil chanru nak quiq'uira. Riq'uin a'an inc'a' chic naxq'ue rib na-oc li Jesús sa' eb li tenamit xban nak li q'uila tenamit yôqueb chixsic'bal li Jesús. Quicana ban sa' jun li na'ajej bar mâc'a' cui' nabal li cristian ut aran quilaje'cuulac riq'uin li neque'chal chak yalak bar.