¹Bet pēc divām dienām bija Lieldienas un neraudzētās maizes svētki; un augstie priesteri un rakstu mācītāji meklēja, kā Viņu viltīgi apcietināt un nonāvēt.

¹Cuib cutan chic mâ nacuulac xk'ehil li nink'e re xjulticanquil li reliqueb laj Israel sa' li tenamit Egipto. Pascua nayeman re li nink'e a'an. A'an ajcui' xk'ehil li nink'e nak neque'xcua' li caxlan cua chi mâc'a' xch'amal. Sa' eb li cutan a'an eb lix bênil aj tij ut eb laj tz'îb yôqueb chixsic'bal chanru nak te'xyo'ob âtin chirix li Jesús re nak te'xq'ue chi camsîc.

²Bet viņi sacīja: Tikai ne svētku dienā, lai kādreiz nesaceļas tautā nemiers!

²Ut que'xye chi ribileb rib: -Inc'a' takachap li Jesús nak yôk li nink'e xban nak te'pok' li tenamit kiq'uin ut te'oc chi pletic, chanqueb.

³Un kad Viņš bija Betānijā, Sīmaņa spitālīgā namā, un, Viņam pie galda esot, nāca sieviete, kurai bija alabastra trauks ar dārgu, tīras nardes svaidāmo eļļu, un, trauku sasitusi, viņa izlēja to uz Viņa galvas.

³Li Jesús cuan aran Betania sa' rochoch laj Simón li saklep rix. Chunchu sa' mêx nak quichal jun li ixk. Cuan chak jun ch'ina botella sununquil ban riq'uin. Lix na'aj li ban a'an yîbanbil riq'uin châbil pec alabastro xc'aba' ut li sununquil ban a'an nardo xc'aba' ut k'axal terto xtz'ak. Li ixk quixtok xcux li ch'ina botella ut quixq'ue li ban sa' xjolom li Jesús.

⁴Bet bija daži, kas sevī apskaitās un sacīja: Kāpēc notikusi šī eļļas izšķērdība?

⁴Cuan li que'josk'o' ut que'xye chi ribileb rib: -¿C'a'ut nak xsach li sununquil ban a'an chi mâc'a' rajbal?

⁵Jo varēja šo eļļu pārdot vairāk nekā par trīs simti denārijiem un atdot nabagiem. Un tie kurnēja pret Viņu.

⁵Xru raj xc'ayiman chi numenak oxib ciento denarios (Q150) ut xkajeq'ui raj reheb li neba', chanqueb. Ut que'oc chixcuech'inquil li ixk.

⁶Bet Jēzus sacīja: Lieciet viņu mierā! Ko jūs viņu apgrūtināt? Viņa man labu darbu darījusi.

⁶Ut li Jesús quixye reheb: -¿C'a'ut nak yôquex chixch'i'ch'i'inquil li ixk? Canabomak xcuech'inquil xban nak us li xbânu cue.

⁷Jo trūcīgie ir vienmēr pie jums, un, ja jūs gribēsiet, varēsiet viņiem labu darīt; bet es neesmu vienmēr pie jums.

⁷Li neba' junelic cuanqueb sa' êyânk. Yalak jok'e naru têtenk'aheb. Abanan lâin moco cuânkin ta junelic êriq'uin.

⁸Ko viņa varēja, to tā darīja; viņa jau iepriekš svaidīja manu miesu apbedīšanai.

⁸Li ixk a'in xbânu li jo' q'uial xru xbânunquil. Mâji' nincam abanan ac xinixban re lin mukbal.

⁹Patiesi es jums saku: kur vien visā pasaulē sludinās šo evaņģēliju, viņas piemiņai tiks stāstīts, ko tā darījusi.

⁹Relic chi yâl tinye êre nak tâyemânk resil li colba-ib yalak bar, tâyemânk ajcui' resil li c'a'ru xbânu li ixk a'in re xjulticanquil a'an, chan.

¹⁰Un viens no tiem divpadsmit, Jūdass Iskariots, aizgāja pie augstajiem priesteriem, lai Viņu tiem nodotu.

¹⁰Ut laj Judas Iscariote, xcomoneb li cablaju, cô riq'uineb lix bênil aj tij chixyebal reheb nak tixk'axtesi li Jesús sa' ruk'eb.

¹¹Un kad viņi to dzirdēja, tie priecājās un apsolīja viņam dot naudu. Un tas meklēja, kā Viņu nodot izdevīgā brīdī.

¹¹Ut eb laj tij nak que'rabi a'an c'ajo' nak que'saho' sa' xch'ôleb ut que'xyechi'i xtumin. Ut laj Judas quixsic' xyâlal chanru nak tixk'axtesi li Jesús sa' ruk'eb.

¹²Bet pirmā neraudzētās maizes dienā, kad upurēja Lieldienu jēru, Viņa mācekļi sacīja Viņam: Kur tu vēlies, lai mēs ejam un sagatavojam Tev Lieldienu maltīti?

¹²Sa' li xbên cutan re li nink'e nak neque'xcua' li caxlan cua chi mâc'a' xch'amal, neque'xmayeja jun li carner. Li nink'e a'an re xjulticanquil li reliqueb laj Israel sa' li tenamit Egipto. Eb lix tzolom que'xye re li Jesús: -¿Bar tâcuaj takacauresi chak li na'ajej re tâtzaca cui' li mayejanbil xul? chanqueb.

¹³Un Viņš sūtīja divus no saviem mācekļiem un sacīja tiem: Ejiet pilsētā, un jūs sastaps cilvēks, kas nes ūdens krūzi; sekojiet viņam!

¹³Li Jesús quixye reheb cuib lix tzolom: -Ayukex sa' li tenamit. Aran têc'ul jun li cuînk yô chak chixc'ambal jun cuc xha'. Têtâke a'an.

¹⁴Un kur viņš ieies, tur sakiet nama kungam, ka Mācītājs jautā: kur ir man telpa, kur es ar saviem mācekļiem varētu ēst Lieldienu jēru?

¹⁴Bar tâoc a'an aran ajcui' tex-oc lâex. Ut têye re laj êchal cab, "Chan laj tzolonel, ¿bar len cuan li na'ajej tâcua'ak cui' rochbeneb lix tzolom?" cha'kex re.

¹⁵Un viņš jums ierādīs iekārtotu lielu istabu; un tur sagatavojiet mums.

¹⁵Ut a'an tixc'ut chêru jun nimla na'ajej takec' sa' xca' tasalil li cab. Ac yîbanbil li na'ajej. Ut aran toxêcauresi li nink'e chok' ke, chan li Jesús.

¹⁶Un Viņa mācekļi aizgāja un iegāja pilsētā, un atrada, kā Viņš tiem bija sacījis, un sagatavoja Lieldienas.

¹⁶Que'côeb sa' li tenamit ut qui-uxman jo' quixye li Jesús. Ut aran que'xcauresi li nink'e.

¹⁷Vakaram iestājoties, Viņš atnāca ar tiem divpadsmit.

¹⁷Nak qui-ecuu, quicuulac li Jesús rochbeneb lix tzolom.

¹⁸Un kad viņi bija pie galda un ēda, Jēzus sacīja: Patiesi es jums saku, ka viens no jums, kas kopā ar mani ēd, nodos mani.

¹⁸Nak ac yôqueb chi cua'ac sa' li mêx, li Jesús quixye reheb lix tzolom, -Relic chi yâl tinye êre nak jun êre lâex tâk'axtesînk cue sa' ruk'eb li xic' neque'iloc cue, chan.

¹⁹Un tie sāka skumt un cits pēc cita jautāja: Vai es tas esmu?

¹⁹Ut eb a'an que'raho' sa' xch'ôleb ut eb li junjûnk que'oc chixyebal re li Jesús: -¿Ma lâin ta bi' tink'axtesînk âcue, Kâcua'? chanqueb.

²⁰Viņš tiem sacīja: Viens no tiem divpadsmit, kas ar mani roku mērc bļodā.

²⁰Ut li Jesús quichak'oc ut quixye reheb: -Li tâk'axtesînk cue, a'an jun êre lâex li yô chixtz'abal lix caxlan cua cuochben sa' li sec'.

²¹Jo Cilvēka Dēls gan aiziet, kā par Viņu ir rakstīts, bet bēdas tam cilvēkam, kas Cilvēka Dēlu nodod! Labāk būtu šim cilvēkam, ja viņš nebūtu dzimis.

²¹Relic chi yâl lâin li C'ajolbej tinc'ul li c'a'ru tz'îbanbil chak retalil chicuix. Abanan raylal cuan sa' xbên li cuînk li tâk'axtesînk cue. K'axal us raj chok' re li cuînk a'an nak inc'a' ta quiyo'la.-

²²Un Jēzus, viņiem ēdot, paņēma maizi, svētīja to, lauza, deva viņiem un sacīja: Ņemiet, šī ir mana Miesa.

²²Ut nak yôqueb chi cua'ac, li Jesús quixchap li caxlan cua. Quixbantioxi chiru li Dios, quixjachi, tojo'nak quixjeq'ui reheb lix tzolom. Ut quixye reheb: -Cua'inkex. A'an a'in intz'ejcual.-

²³Un Viņš ņēma biķeri, sacīja pateicību un deva viņiem; un tie visi dzēra no tā.

²³Ut quixchap ajcui' li sec' re uc'ac ut quixbantioxi chiru li Dios, tojo'nak quixq'ue reheb ut chixjunileb que'uc'ac.

²⁴Un Viņš tiem sacīja: Šīs ir manas jaunās derības Asinis, kas par daudziem tiks izlietas.

²⁴Ut li Jesús quixye reheb: -A'an a'in lin quiq'uel li tâhoyek' sa' xc'aba'eb chixjunileb ut a'an tâxakabânk xcuanquil li Ac' Contrato.

²⁵Patiesi es jums saku, ka es jau vairs nedzeršu no šiem vīna koka augļiem līdz tai dienai, kad es to no jauna dzeršu Dieva valstībā.

²⁵Relic chi yâl tinye êre nak inc'a' chic tincuuc' lix ya'al ru li uva toj tâcuulak xk'ehil nak tincuuc' cui'chic sa' lix nimajcual cuanquilal li Dios, chan li Jesús.

²⁶Un viņi, slavas dziesmu nodziedājuši, izgāja uz Olīvkalnu.

²⁶Ut nak ac xe'rake' xbichanquil jun li bich, que'côeb sa' li tzûl Olivos.

²⁷Un Jēzus sacīja viņiem: Jūs visi šinī naktī ņemsiet apgrēcību no manis, jo ir rakstīts: Es sitīšu ganu un avis tiks izklīdinātas.

²⁷Ut li Jesús quixye reheb: -Chêjunilex lâex tâch'inâk lê ch'ôl ut tinêcanab injunes chiru a k'ojyîn a'in xban nak jo'ca'in tz'îbanbil retalil xbaneb li profeta: Tincanab chi camsîc laj ilol reheb li carner ut eb li carner te'xcha'cha'i ribeb.

²⁸Bet pēc tam, kad es no miroņiem būšu uzcēlies, es pirms jums noiešu Galilejā.

²⁸Ut nak acak xincuacli cui'chic chi yo'yo sa' xyânkeb li camenak, lâin xbên cua tinxic chêru aran Galilea.-

²⁹Bet Pēteris sacīja Viņam: Un ja visi ieļaunotos no Tevis, es tomēr ne.

²⁹Ut laj Pedro quixye re: -Usta chixjunileb tate'xcanab abanan lâin inc'a' tatincanab.-

³⁰Un Jēzus viņam sacīja: Patiesi es tev saku, ka šodien, vēl šinī naktī, pirms gailis otrreiz dziedās, tu mani trīskārt noliegsi.

³⁰Ut li Jesús quichak'oc ut quixye re: -Relic chi yâl tinye âcue nak toj mâji' nayâbac xca' sut li tzo' xul nak lâat ac xaye oxib sut nak inc'a' nacanau cuu.-

³¹Bet viņš runāja tālāk: Un ja man būtu līdz ar Tevi jāmirst, es Tevi nenoliegšu. Tāpat arī visi runāja.

³¹Ut laj Pedro quixye cui'chic chi cau: -Mâ jok'e tinye nak inc'a' ninnau âcuu usta tine'xcamsi âcuochben, chan. Ut jo'can que'xye chixjunileb lix tzolom.

³²Un Viņš gāja uz muižu, kuru sauca Ģetzemane. Un Viņš sacīja saviem mācekļiem: Sēdiet šeit, kamēr es lūgšu Dievu!

³²Li Jesús quicuulac rochbeneb lix tzolom sa' li na'ajej Getsemaní xc'aba'. Li Jesús quixye reheb lix tzolom: -Canâkex arin. Xic cue chi tijoc lâin.-

³³Un Viņš ņēma sev līdz Pēteri un Jēkabu, un Jāni, un iesāka baiļoties un skumt.

³³Ut quixc'am oxib lix tzolom chirix. A'aneb laj Pedro, laj Jacobo ut laj Juan. Ut c'ajo' nak qui-oc chi yot'ec' xch'ôl li Jesús.

³⁴Un Viņš tiem sacīja: Mana dvēsele noskumusi līdz nāvei. Palieciet šeit un esiet nomodā!

³⁴Quixye reheb lix tzolom: -Cuan jun raylal sa' inch'ôl yô chinyot'bal. Lâin nacuec'a nak inc'a' chic tincuy. Canâkex arin ut yo'lenkex.-

³⁵Un Viņš, nedaudz pagājis tālāk, krita zemē un lūdza Dievu: ja tas varētu būt, lai šī stunda paietu Viņam secen.

³⁵Ut li Jesús quibêc chic ca'ch'in ut quixcuik'ib rib sa' ch'och' ut qui-oc chi tijoc ut quixtz'âma re li Kâcua' Dios ut quixye: -Cui ta tixq'ue rib, inc'a' raj tinc'ul li raylal a'in.-

³⁶Un Viņš sacīja: Abba, Tēvs! Tev viss iespējams, novērs šo biķeri no manis, tomēr ne ko es gribu, bet ko Tu.

³⁶Ut quixye ajcui': -At inYucua', lâin ninnau nak chixjunil naru xbânunquil châcuu. Cui ta naru inc'a' raj tinc'ul li raylal a'in. Abanan chi-uxmânk li c'a'ru nacacuaj lâat ut mâcua' li nacuaj lâin.-

³⁷Un Viņš atnāca un atrada tos guļam. Un Viņš sacīja Pēterim: Sīmani, tu guli? Vai tu nevarēji vienu stundu būt nomodā?

³⁷Ut nak quisuk'i chak li Jesús, quixtauheb chi cuârc lix tzolom. Ut quixye re laj Pedro: -At Simón, ¿ma yôquex chi cuârc? ¿Ma inc'a' xru xexyo'lec jun ôrak cuochben?

³⁸Esiet nomodā un lūdziet Dievu, lai jūs nekristu kārdināšanā! Gars gan ir modrs, bet miesa vāja.

³⁸Chexyo'lek ut chextijok re nak inc'a' têq'ue êrib chi âlêc. Lâex nequeraj raj xbânunquil li us, abanan êjunes inc'a' texrûk.-

³⁹Un atkal Viņš nogāja un lūdza Dievu, tos pašus vārdus sacīdams.

³⁹Ut li Jesús cô cui'chic chi tijoc ut quixtz'âma cui'chic sa' lix tij nak inc'a' raj tixc'ul li raylal.

⁴⁰Un atgriezies Viņš atkal atrada tos guļam, jo viņu acis bija smagas kļuvušas; un tie nezināja, ko Viņam atbildēt.

⁴⁰Ut nak quisuk'i cui'chic li Jesús quixtauheb cui'chic chi cuârc lix tzolom xban nak mâ ca'ch'in lix cuaraheb. Ut eb a'an inc'a' chic neque'xtau c'a'ru te'xye.

⁴¹Un Viņš atnāca trešoreiz un sacīja tiem: Guliet jau un dusiet! Ir diezgan! Stunda ir pienākusi: lūk, Cilvēka Dēls tiks nodots grēcinieku rokās.

⁴¹Ut quisuk'i cui'chic sa' rox sut, coxtauheb cui'chic chi cuârc ut quixye reheb: -¿Ma toj yôquex ajcui' chi cuârc? Tz'akalak li hilânc xebânu. Ac xtau xk'ehil nak lâin li C'ajolbej tink'axtesîk sa' ruk'eb laj mâc.

⁴²Celieties, iesim! Lūk, kas mani nodos, jau ir tuvu klāt!

⁴²Cuaclinkex anakcuan, ut yo'keb chixc'ulbal li yô chi châlc chi k'axtesînc cue, chan.

⁴³Un, Viņam vēl runājot, no augstajiem priesteriem un rakstu mācītājiem, un vecākajiem atnāca Jūdass Iskariots, viens no tiem divpadsmit, un ar viņu liels ļaužu pūlis ar zobeniem un rungām.

⁴³Toj yô ajcui' chi âtinac li Jesús riq'uineb lix tzolom nak quicuulac laj Judas. A'an jun reheb li cablaju. Nabal que'chal rochben laj Judas taklanbileb chak xbaneb li xbênil aj tij ut xbaneb laj tz'îb. Taklanbileb ajcui' xbaneb laj c'amol be sa' li rochoch li Dios. Cuanqueb xch'îch' ut cuanqueb xche'.

⁴⁴Bet Viņa nodevējs bija devis tiem zīmi, sacīdams: Ko es skūpstīšu, tas ir Viņš, to gūstiet un vediet uzmanīgi!

⁴⁴Ut laj Judas quixye reheb nak tixq'ue jun retalil chanru nak tixk'axtesi li Jesús. Ac quixye reheb: -Li ani tincuutz' ru, a'an li têchap ut têc'am.-

⁴⁵Un kad Viņš atnāca, tas tūliņ, piegājis pie Viņa, sacīja: Esi sveicināts, Rabbi! Un skūpstīja Viņu.

⁴⁵Ut nak quicuulac laj Judas quijiloc chixc'atk, ut quixye: -At Kâcua',- ut quirutz' ru.

⁴⁶Un tie pacēla pret Viņu rokas un saņēma Viņu.

⁴⁶Ut eb a'an que'xchap li Jesús re nak te'xc'am riq'uin laj rakol âtin.

⁴⁷Bet viens no tiem, kas ap Viņu stāvēja, izvilcis zobenu, cirta augstā priestera kalpam un nocirta tam ausi.

⁴⁷Ut jun reheb li rochben li Jesús quirisi chak lix ch'îch' ut quixch'ot lix xic lix môs li xyucua'ileb aj tij.

⁴⁸Un Jēzus uzrunādams sacīja tiem: Jūs esat izgājuši ar zobeniem un nūjām mani gūstīt it kā kādu slepkavu?

⁴⁸Ut li Jesús quixye reheb li tenamit: -¿Ma lâin ta bi' aj êlk' nak xexchal chinchapbal riq'uin che' ut riq'uin ch'îch'?

⁴⁹Ik dienas es biju pie jums svētnīcā un mācīju; un jūs mani nesaņēmāt. Bet Rakstiem jāpiepildās.

⁴⁹Rajlal cutan cuanquin sa' êyânk chêtzolbal sa' rochoch li Dios ut inc'a' quinêchap. Abanan xc'ulman chi jo'ca'in re nak tâtz'aklok ru li tz'îbanbil sa' li Santil Hu,- chan li Jesús.

⁵⁰Tad Viņa mācekļi, atstājuši Viņu, visi aizbēga.

⁵⁰Ut chixjunileb lix tzolom que'êlelic ut que'xcanab xjunes li Jesús sa' ruk'eb li xic' neque'iloc re.

⁵¹Bet kāds jauneklis, apjozis audeklā kailo miesu, sekoja Viņam; un viņu satvēra;

⁵¹Jun li al yô chi tâkênc re li Jesús lanlo sa' xt'icr. A'an que'xchap raj.

⁵²Bet viņš, nometis audeklu, kails aizbēga no tiem.

⁵²Abanan a'an quiêlelic chiruheb. Quicana lix t'icr sa' ruk'eb ut quiêlelic chi t'ust'u.

⁵³Un viņi atveda Jēzu pie augstā priestera; un tur sapulcējās visi priesteri un rakstu mācītāji, un vecākie.

⁵³Tojo'nak que'xc'am li Jesús riq'uin lix yucua'ileb aj tij ut que'ch'utla chixjunileb lix bênil aj tij. Ut que'ch'utla ajcui' eb laj c'amol be sa' rochoch li Dios ut eb laj tz'îb.

⁵⁴Bet Pēteris sekoja Viņam no tālienes līdz pat augstā priestera pagalma iekšienei un, sēdēdams ar kalpiem pie uguns, sildījās.

⁵⁴Ut laj Pedro chi najt yô chixtâkenquil li Jesús ut quicuulac toj chi ru'uj nebâl sa' rochoch lix yucua'il eb aj tij ut aran quic'ojla chire xam chi k'ixînc rochbeneb laj c'ac'alenel.

⁵⁵Bet augstie priesteri un visa tiesa meklēja liecību pret Jēzu, lai Viņu nodotu nāvei, bet neatrada.

⁵⁵Eb li xbênil aj tij ut li neque'tz'iloc âtin yôqueb chixsic'bal chanru nak te'xyo'ob junak âtin chirix li Jesús re nak te'xq'ue chi camsîc. Abanan inc'a' que'xtau.

⁵⁶Jo daudzi nepareizi liecināja pret Viņu; bet liecības nesaskanēja.

⁵⁶Nabal li que'yo'oban tic'ti' chirix ut inc'a' natukla ru li râtineb xban nak jalan jalânk neque'xye li junjûnk.

⁵⁷Un daži cēlās un nepareizi liecināja pret Viņu, sacīdami:

⁵⁷Cuan li que'xakli chixyebal li yo'obanbil âtin chirix.

⁵⁸Mēs dzirdējām Viņu runājam: Es šo rokām celto dievnamu noplēsīšu un trijās dienās uzcelšu citu, ne rokām celtu.

⁵⁸Ut que'xye: -Lâo quikabi nak quixye, "Lâin tinjuc' li rochoch li Dios li yîbanbil xbaneb li cuînk, ut lâin chiru oxib cutan tinyîb jun chic, aban mâcua' yîbanbil xbaneb li cuînk." Jo'can quixye li cuînk a'in, chanqueb.

⁵⁹Bet viņu liecībā nebija saskaņas.

⁵⁹Abanan inc'a' nach'ola ru li râtineb xban nak jalan jalânk neque'xye li junjûnk.

⁶⁰Un augstais priesteris, nostājies vidū, jautāja Jēzum, sacīdams: Vai Tu nekā neatbildi uz to, ko viņi Tev pārmet?

⁶⁰Ut li xyucua'ileb aj tij quixakli sa' xyânkeb ut quixye re li Jesús, -¿Ma mâc'a' nacaye lâat chirix li yôqueb chixyebal châcuix?-

⁶¹Bet Viņš klusēja un nekā neatbildēja. Atkal augstais priesteris jautāja Viņam, sacīdams: Vai Tu esi Kristus, augsti teicamā Dieva Dēls?

⁶¹Ut li Jesús mâ jun âtin quixye. Ut li xyucua'ileb aj tij quixpatz' cui'chic re li Jesús ut quixye re: -¿Ma lâat li Cristo li Ralal li nimajcual Dios? chan re.

⁶²Bet Jēzus sacīja viņam: Es esmu; un jūs redzēsiet Cilvēka Dēlu sēžam pie Dieva spēka labās rokas un nākam debesu padebešos.

⁶²Ut li Jesús quixye: -Lâin. Ut sa' jun cutan tinêril lâin li C'ajolbej nak c'ojc'ôkin sa' xnim uk' li nimajcual Dios ut têril ajcui' nak yôkin chak chi châlc sa' li chok sa' choxa, chan.

⁶³Tad augstais priesteris saplēsa savas drēbes un sacīja: Kam mums vēl vajag liecinieku?

⁶³Nak quirabi li quixye li Jesús, li xyucua'il eb aj tij quixpej li rak' xban xjosk'il ut quixye: -¿C'a' chic ru aj e nak toj te'xye ke c'a'ru xmâc?

⁶⁴Jūs dzirdējāt zaimus! Kā jums šķiet? Un tie visi Viņu notiesāja, ka Viņš esot pelnījis nāvi.

⁶⁴Ac xerabi nak xjuntak'êta rib riq'uin li Dios. ¿C'a'ru nequeye? ¿Ma cuan xmâc malaj ut inc'a'? chan. Ut chixjunileb que'xye nak cuan xmâc re camsîc.

⁶⁵Un daži sāka apspļaudīt Viņu un, aizklājuši Viņa vaigu, sita Viņu dūrēm, sacīdami Viņam: Pravieto! Un kalpi sita Viņu sejā.

⁶⁵Cuan li yôqueb chi chûbânc re ut cuan ajcui' que'tz'apoc re li ru li Jesús riq'uin t'icr re nak inc'a' tâilok, ut que'xsac' ut que'xye re: -Ye ke ani xsac'oc âcue, chanqueb. Tojo'nak que'xk'axtesi sa' ruk'eb laj c'ac'alenel prêx ut eb a'an que'xsac' cui'chic.

⁶⁶Un Pēterim apakšā pagalmā esot, nāca viena no augstā priestera kalponēm

⁶⁶Ut nak cuan laj Pedro tak'a chi ru'uj nebâl, quicuulac jun li ixk, xmôs li xyucua'il eb aj tij.

⁶⁷Un, redzēdama Pēteri sildāmies, uzlūkoja viņu un sacīja: Arī tu biji ar Jēzu Nācarieti.

⁶⁷Ut li ixk a'an quiril laj Pedro nak yô chi k'ixînc chire li xam. Quixca'ya ut quixye re: -Lâat xat-ochbenin re li Jesús aj Nazaret, chan re laj Pedro.

⁶⁸Bet viņš noliedza, sacīdams: Ne es zinu, ne es saprotu, ko tu runā. Un viņš izgāja ārā, pagalma priekšā; tad gailis dziedāja.

⁶⁸Ut nak quichak'oc laj Pedro, quitic'ti'ic ut quixye: -¿Ani nacaye? Lâin inc'a' ninnau ru ani li nacaye.- Ut laj Pedro qui-el chire li oquebâl ut li tzo' xul quiyâbac.

⁶⁹Bet kalpone, ieraudzījusi atkal viņu, sāka runāt apkārtstāvošajiem: Šis ir viens no tiem.

⁶⁹Ut li ixk nak quiril cui'chic laj Pedro, qui-oc chixyebal reheb li cuanqueb aran: -Li cuînk a'in, a'an jun reheb lix tzolom li Jesús, chan.

⁷⁰Un viņš atkal noliedza. Un pēc brītiņa tie, kas bija klāt, atkal sacīja Pēterim: Patiesi tu esi viens no viņiem, jo tu esi galilejietis.

⁷⁰Ut laj Pedro quitic'ti'ic cui'chic. Ut ac junpât na chic nak eb li cuanqueb aran que'xye cui'chic re laj Pedro: -Yâl. Lâat xcomoneb xban nak lâ cuâtinobâl nac'utuc re nak lâat aj Galilea.-

⁷¹Bet viņš sāka lādēties un zvērēt: Es nepazīstu to Cilvēku, par ko jūs runājat.

⁷¹Ut laj Pedro qui-oc chi majecuânc ut quixye: -Cutan saken chiru li Dios nak inc'a' ninnau ru li cuînk li nequeye. Cui tic'ti' li yôquin chixyebal, chinixtz'ektânâk li Dios, chan.Tojo'nak quiyâbac cui'chic xca' sut li tzo' xul. Ut quinak sa' xch'ôl laj Pedro li âtin quiyehe' re xban li Jesús, "Nak toj mâji' nayâbac xca' sut li tzo' xul, lâat ac xaye oxib sut nak inc'a' nacanau cuu". Nak quijultico' re laj Pedro li âtin a'in, c'ajo' nak quiraho' sa' xch'ôl ut qui-oc chi yâbac.

⁷²Un tūdaļ gailis otrreiz iedziedājās. Un Pēteris atminējās vārdu, ko Jēzus viņam sacīja: Pirms nekā gailis otrreiz dziedās, tu mani trīskārt noliegsi. Un viņš sāka raudāt.

⁷²Tojo'nak quiyâbac cui'chic xca' sut li tzo' xul. Ut quinak sa' xch'ôl laj Pedro li âtin quiyehe' re xban li Jesús, "Nak toj mâji' nayâbac xca' sut li tzo' xul, lâat ac xaye oxib sut nak inc'a' nacanau cuu". Nak quijultico' re laj Pedro li âtin a'in, c'ajo' nak quiraho' sa' xch'ôl ut qui-oc chi yâbac.