¹Kad Jēzus redzēja ļaužu pulkus, Viņš uzkāpa kalnā; un, kad Viņš bija atsēdies, mācekļi piegāja pie Viņa.

¹Ut nak quirileb li q'uila tenamit, li Jesús quitake' sa' xbên jun li tzûl. Ut nak quic'ojla, eb li yôqueb chixtâkenquil que'xch'utub rib riq'uin.

²Un Viņš, atdarījis savu muti, mācīja tos, sacīdams:

²Qui-oc chixch'olobanquil lix yâlal chiruheb ut quixye:

³Svētīgi ir garā nabadzīgie, jo viņu ir debesvalstība.

³-Us xak reheb li neque'rec'a nak cubenak xcuanquileb xban nak eb a'an cuânkeb chic rubel lix nimajcual cuanquilal li Dios.

⁴Svētīgi ir lēnprātīgie, jo viņi iemantos zemi.

⁴Us xak reheb li neque'yâbac xban xrahileb xch'ôl xban nak eb a'an tâc'ojobâk xch'ôleb.

⁵Svētīgi ir tie, kas raud, jo viņi tiks iepriecināti.

⁵Us xak reheb li tûlaneb xban nak eb a'an te'êchanînk re li na'ajej li yechi'inbil reheb xban li Dios.

⁶Svētīgi ir tie, kas alkst un slāpst taisnības, jo viņi tiks piepildīti.

⁶Us xak reheb li te'raj ru xbânunquil li tîquilal. Chanchan li te'tz'ocâk ut te'chakik re. Us xak reheb xban nak li Dios tâtenk'ânk reheb chixbânunquil li us.

⁷Svētīgi ir žēlsirdīgie, jo viņi tiks apžēloti.

⁷Us xak reheb li neque'uxtânan u xban nak eb a'an te'uxtânâk ruheb xban li Dios.

⁸Svētīgi ir sirdsšķīstie, jo viņi skatīs Dievu.

⁸Us xak reheb li tîqueb xch'ôl xban nak eb a'an te'ril ru li Dios.

⁹Svētīgi ir miermīlīgie, jo viņi sauksies Dieva bērni.

⁹Us xak reheb li neque'xtenk'a ras rîtz'in chi cuânc sa' tuktûquil usilal xban nak eb a'an ralal xc'ajol li Dios te'yehek' reheb.

¹⁰Svētīgi ir tie, kas cieš vajāšanu taisnības dēļ, jo viņu ir debesvalstība.

¹⁰Us xak reheb li neque'rahobtesîc sa' xc'aba' li tîquilal, xban nak eb a'an cuânkeb chic rubel lix cuanquilal li Dios.

¹¹Svētīgi esat jūs, ja jūs manis dēļ lamās un vajās, un visu ļaunu netaisni par jums runās.

¹¹Us xak êre nak texhobek' ut texrahobtesîk sa' inc'aba' ut tâyehek' êre c'a'ak re ru chi mâusilal chi yal tic'ti'.

¹²Priecājieties un līksmojieties, jo jūsu alga ir liela debesīs! Tā viņi ir vajājuši praviešus, kas dzīvoja pirms jums.

¹²Miraho' êch'ôl. Chisahok' ban êch'ôl riq'uin li c'a'ru tâuxk êre xban nak k'axal nim lê k'ajcâmunquil tâq'uehek' êre sa' choxa. Moco ca'aj cui' ta lâex yôquex chi c'uluc re li raylal. Jo'can aj ban cui' que'xc'ul li profeta li que'cuan junxil.

¹³Jūs esat zemes sāls. Bet ja sāls zaudē savas spējas, ar ko tad sālīs? Tā neder vairs nekam, tikai izmešanai ārā, lai cilvēki to samītu.

¹³Lâex aj pâbanel chanchanex li atz'am li nac'anjelac arin sa' ruchich'och'. Cui ta li atz'am tâsachk xqui'al, ¿c'a' ta raj chic ru tâoc cui'? Mâc'a' chic tâoc cui'. Yal re tz'ekec' aj chic ut re yek'îc.

¹⁴Jūs esat pasaules gaisma. Pilsēta, kas celta kalnā, nav paslēpjama.

¹⁴Lâex aj pâbanel, lâex lix cutan saken li ruchich'och'. Junak tenamit cuan sa' xbên junak tzûl mâ jaruj naru xmukbal.

¹⁵Tāpat, iededzinājis sveci, neviens neliek to zem pūra, bet svečturī, lai tā dotu gaismu visiem, kas atrodas mājā.

¹⁵Chi moco nalochman junak candil re xq'uebal rubel junak chacach. Naq'ueman ban sa' xbên xna'aj candil re nak tixcutanobresi sa' li cab li cuanqueb cui' chixjunileb.

¹⁶Tā lai jūsu gaisma spīd cilvēkiem: lai viņi redz jūsu labos darbus un godā jūsu Tēvu, kas ir debesīs.

¹⁶Jo'can ajcui' lâex. Lâex lix cutan saken li ruchich'och'. Chic'utûnk bi' lê châbilal chiruheb lê ras êrîtz'in re nak eb a'an te'xq'ue retal li us nequebânu ut te'xq'ue xlok'al lê Yucua' li cuan sa' choxa.

¹⁷Nedomājiet, ka es atnācu atcelt baušļus un praviešus: es neatnācu atcelt, bet izpildīt.

¹⁷Mêc'oxla nak xinchal chixsachbal xcuanquil li chak'rab li quiq'uehe' re laj Moisés chi moco li ac xole'xye li profeta. Inc'a' xinchal chixsachbal xcuanquil a'an. Xinchal ban re nak tâtz'aklok ru a'an.

¹⁸Patiesi es jums saku: kamēr debess un zeme pāries, no baušļiem nepāries neviens jota un neviena zīmīte, kamēr viss izpildīsies.

¹⁸Relic chi yâl tinye êre nak tâosok' li choxa, tâosok' li ruchich'och', ut yal ta jun xlêtril chi moco junak retalil li chak'rab tâsachk xcuanquil. Toj retal talaje'c'ulmânk chixjunil.

¹⁹Kas vienu no šiem vismazākajiem baušļiem atmet un tā mācīs cilvēkus, tas debesvalstībā sauksies par mazāko; bet kas pildīs un mācīs, tas tiks saukts liels debesvalstībā.

¹⁹Li ani naxk'et li chak'rab, usta nac'utun nak inc'a' nim xcuanquil chiru a'an, ut cui naxc'ut chiru li ras rîtz'in xbânunquil chi jo'can, li jun a'an k'axal ca'ch'in lix lok'al tâq'uehek' re sa' lix nimajcual cuanquilal li Dios. Abanan li ani naxbânu chi tz'akal li naxye li chak'rab, ut tixc'ut chiru li ras rîtz'in xbânunquil chi jo'can, li jun a'an k'axal nim lix lok'al tâq'uehek' re sa' lix nimajcual cuanquilal li Dios.

²⁰Es jums saku: ja jūsu taisnība nebūs lielāka kā rakstu mācītāju un farizeju, jūs debesvalstībā neieiesiet.

²⁰Tinye ajcui' êre nak cui lix tîquilal lê ch'ôl inc'a' tixk'ax ru xtîquilal xch'ôleb laj tz'îb ut eb laj fariseo, inc'a' tex-oc rubel lix nimajcual cuanquilal li Dios.

²¹Jūs dzirdējāt, ka senčiem ir sacīts: Tev nebūs nokaut, bet kas nokauj, tiks nodots tiesai.

²¹rabiom resil li chak'rab nak yebil reheb li kaxe' katôn: Mâcamsi âcuas âcuîtz'in. Li ani tâcamsînk, toj tixtoj rix sa' rakba âtin.

²²Bet es jums saku, ka ikviens, kas dusmojas uz savu brāli, tiks nodots tiesai. Bet kas sacīs savam brālim: nelga, tiks nodots augstākai tiesai. Bet kas viņam sacīs: neprātis, tiks sodīts elles ugunī.

²²Aban lâin tinye êre lix yâlal a'an. Li ani tâjosk'ok riq'uin li ras rîtz'in târakek' âtin sa' xbên. Ut li ani tixtz'ektâna li ras rîtz'in cuan xmâc chiru laj rakol âtin. Ut li ani tixye xyaj tiox re li ras rîtz'in, mâre anchal tâxic sa' xxamlel li xbalba.

²³Bet ja tu nes savu dāvanu pie altāra un tur atminēsi, ka tavam brālim ir kas pret tevi,

²³Jo'can nak cui sa' xq'uebal lâ mayej chiru li artal tâjulticok' âcue nak târec'a sa' xch'ôl lâ cuas âcuîtz'in nak cuan âmâc chiru,

²⁴Atstāj tur savu dāvanu altāra priekšā, ej, samierinies iepriekš ar savu brāli, un tad nāc un upurē savu dāvanu.

²⁴canab aran lâ mayej, ut ayu, c'am chak âcuib sa' usilal riq'uin lâ cuas âcuîtz'in, tojo'nak toxâk'axtesi lâ mayej.

²⁵Esi piekāpīgs savam pretiniekam bez kavēšanās, kamēr tu vēl esi ceļā ar viņu, lai pretinieks nenodod tevi tiesnesim, un tiesnesis nenodod tevi tiesas izpildītājam un tevi neiemet cietumā.

²⁵Cui cuan lâ ch'a'ajquilal riq'uin lâ cuas âcuîtz'in, yîb ru chi junpât. Cui inc'a' nacac'am âcuib sa' usilal chi junpât, mâre anchal tatxc'am riq'uin laj rakol âtin ut a'an tatxtakla sa' tz'alam.

²⁶Patiesi es tev saku, ka no turienes tu neizkļūsi, kamēr nebūsi samaksājis pēdējo artavu.

²⁶Ut inc'a' tat-êlk aran cui inc'a' tâtoj chixjunil li jo' q'uial te'xpatz' âcue. Relic chi yâl ninye âcue nak tento tâc'am âcuib sa' usilal riq'uin lâ cuas âcuîtz'in.

²⁷Jūs esat dzirdējuši, ka senčiem ir sacīts: tev nebūs laulību pārkāpt.

²⁷rabiom resil nak quiyeman najter: Matmuxuc caxâr.

²⁸Bet es jums saku, ka ikviens, kas uzskata sievieti, iekārodams viņu, jau savā sirdī pārkāpis laulību ar to.

²⁸Ut lâin tinye êre nak yalak ani tixca'ya junak ixk re xrahinquil ru, ac xmux ru lix sumlajic xban xrahinquil ru.

²⁹Ja tava labā acs apgrēcina tevi, izrauj to un aizmet no sevis projām, jo labāk tev zaudēt vienu no saviem locekļiem, nekā visa tava miesa tiek iemesta ellē.

²⁹Lê najter na'leb tento têcanab chi junaj cua. Li c'a'ak re ru tâq'uehok êre chi mâcobc, têtz'ektâna. Cui li xnak' lâ cuu li cuan sa' ânim naq'uehoc âcue chi mâcobc, us raj nak tâcuisi ut tâtz'ek. K'axal us nak tâsachk li xnak' âcuu chiru nak tatxic lâat sa' xbalba.

³⁰Un ja tava labā roka tevi apgrēcina, cērt to nost un met no sevis projām, jo labāk tev zaudēt vienu no saviem locekļiem, nekā visa tava miesa tiek iemesta peklē.

³⁰Cui lâ nim uk' naq'uehoc âcue chi mâcobc, us raj cui tâyoc' ut tâtz'ek. K'axal us nak tâsachk lâ cuuk' chiru nak tatxic lâat sa' xbalba.

³¹Bet ir arī sacīts: kas savu sievu grib atstāt, lai dod viņai šķiršanās rakstu.

³¹Ut yebil ajcui' chi jo'ca'in: Li ani tixjach rib riq'uin li rixakil, tento nak tixyîb li hu re xjachbal rib ut tixq'ue re.

³²Bet es jums saku, ka ikviens, kas atstāj savu sievu, izņemot laulības pārkāpšanas gadījumu, padara viņu par laulības pārkāpēju; un kas atstātu precē, pārkāpj laulību.

³²Abanan lâin ninye êre lix yâlal a'an. Li ani naxjach rib riq'uin li rixakil chi inc'a' xmux ru xsumlajic li ixakilbej, a' li bêlomej cuan xmâc nak li ixk a'an tixmux ru xsumlajic. Ut li ani tâc'amok re li ixk, li ac xcanabâc xban xbêlom, li cuînk a'an naxmux ru li sumsu.

³³Vēl jūs esat dzirdējuši, ka senčiem sacīts: tev nebūs nepatiesi zvērēt, bet izpildīt to, ko Kungam esi zvērējis.

³³rabiom resil nak quiyehe' reheb lê xe'tônil yucua' chi jo'ca'in: Li c'a'ak re ru têyechi'i xbânunquil riq'uin juramento, tento têbânu.

³⁴Bet es jums saku: nezvēriet nemaz: ne pie debesīm, jo tās ir Dieva tronis,

³⁴Abanan lâin tinye êre tento têbânu li c'a'ru têyechi'i ut mêbânu li juramento chi mâc'a' rajbal. Mêpatz' xc'aba' li choxa xban nak a'an xna'aj li Dios.

³⁵Ne pie zemes, jo tā ir Viņa kāju balsts, ne pie Jeruzalemes, jo tā ir lielā ķēniņa pilsēta!

³⁵Ut mêpatz' xc'aba' li ruchich'och' xban nak a'an xna'aj li rok. Ut mêpatz' xc'aba' li tenamit Jerusalén xban nak a'an xtenamit li nimajcual Dios, li tz'akal Rey.

³⁶Arī pie savas galvas nezvēri, jo tu nevari nevienu matu padarīt baltu vai melnu!

³⁶Chi moco têbânu li juramento sa' xc'aba' lê jolom xban nak lâex inc'a' naru têsakobresi lê rismal chi moco naru têk'ekobresi.

³⁷Bet jūsu runai jābūt: jā, jā! nē, nē! Kas vairāk par to, ir no ļauna.

³⁷Jo'ca'in ban têbânu. Cui têye nak yâl, junes yâl têye. Ut cui têye nak inc'a', junes inc'a' têye. Cui têq'ue xtz'akob li âtin a'an, li na'leb a'an riq'uin laj tza nachal.

³⁸Jūs esat dzirdējuši, ka sacīts: aci pret aci, zobu pret zobu.

³⁸rabiom resil nak quiyehe' chi jo'ca'in najter: Cui ani târisi xnak' âcuu, tâisîk ajcui' li xnak' ru a'an. Cui ani târisi li ruch âcue, tâisîk ajcui' li re a'an.

³⁹Bet es jums saku: nepretojieties ļaunumam, bet ja kāds tev sit labajā vaigā, pagriez viņam arī kreiso!

³⁹Abanan lâin tinye êre: Mêsume mâusilal riq'uin mâusilal. Cui junak tixq'ue junak ruk' sa' âcuu, q'ue cui'chic chixsac' li jun pac'al.

⁴⁰Un tam, kas grib ar tevi iet tiesā un paņemt tavus svārkus, atstāj viņam arī mēteli!

⁴⁰Li ani târaj tatxc'am riq'uin laj rakol âtin ut târaj xmak'bal lâ camîs, q'ue ajcui' lâ chaquêt re.

⁴¹Bet kas spiedīs tevi tūkstoš soļus līdz iet, ej ar viņu vēl citus divus!

⁴¹Cui ani tâminok âcuu chixc'ambal li rîk jun kilómetro, c'am cuibak kilómetro lâat.

⁴²Dod tam, kas no tevis lūdz, un nenovērsies no tā, kas grib aizņemties!

⁴²Li ani tixtz'âma c'a'ru re âcue, q'ue re. Ut li ani tâajok to'onînc âcuiq'uin, mâk'etk'eti âcuib chiru.

⁴³Jūs esat dzirdējuši, ka ir sacīts: mīli savu tuvāko un nīsti savu ienaidnieku!

⁴³rabiom resil nak têra li ani narahoc êre ut xic' têril li xic' na-iloc êre.

⁴⁴Bet es jums saku: mīliet savus ienaidniekus, dariet labu tiem, kas jūs ienīst, un lūdziet Dievu par tiem, kas jūs vajā un godu laupa,

⁴⁴Abanan lâin tinye êre, cherahak li xic' na-iloc êre. Chetz'âma usilal sa' xbêneb li neque'hoboc êre. Chebânuhak li us reheb li xic' neque'iloc êre ut chextijok chirix li neque'bânun mâusilal êre ut neque'rahobtesin êre.

⁴⁵Lai jūs būtu tā Tēva bērni, kas debesīs, kas liek savai saulei uzlēkt pār labajiem un ļaunajiem un lietum līt pār taisnīgajiem un netaisnīgajiem!

⁴⁵Cui têbânu chi jo'can, lâexak ralal xc'ajol lê Yucua' cuan sa' choxa. A'an naq'uehoc chak li sak'e sa' xbêneb li useb xna'leb jo' ajcui' li inc'a' useb xna'leb. Ut a'an ajcui' naq'uehoc chak li hab sa' xbêneb li tîqueb xch'ôl jo' ajcui' li inc'a' tîqueb xch'ôl.

⁴⁶Ja jūs mīlēsiet tos, kas jūs mīl, kādu algu jūs par to saņemsiet? Vai arī muitnieki tā nedara?

⁴⁶Cui ca'aj cui' li neque'rahoc êre nequera, ¿c'a'ru lê k'ajcâmunquil têc'ul? ¿Ma inc'a' ta bi' jo'can ajcui' neque'xbânu eb laj titz'ol toj, li neque'balak'in?

⁴⁷Un ja jūs sveicināsiet tikai savus brāļus, ko jūs darāt sevišķu? Vai arī pagāni tā nedara?

⁴⁷Ut cui ca'aj cui' lê rech tenamitil nequeq'ue xsahil xch'ôleb, ¿c'a'ru rusil a'an? ¿Ma inc'a' ta bi' jo'can ajcui' neque'xbânu li inc'a' neque'xpâb li Dios?Tîcak bi' êch'ôl jo' lê Yucua' li cuan sa' li choxa tîc xch'ôl.

⁴⁸Tāpēc esiet pilnīgi, kā arī jūsu Debestēvs ir pilnīgs!

⁴⁸Tîcak bi' êch'ôl jo' lê Yucua' li cuan sa' li choxa tîc xch'ôl.