¹Tātad es jautāju: Vai Dievs savu tautu ir atmetis? - Nekādā ziņā; jo arī es esmu izraēlietis, Ābrahama pēcnācējs, no Benjamīna cilts.

¹Tinpatz' êre, ¿ma xe'tz'ektânâc laj Israel xban li Dios chi jo'canan? ¡Chi yâl nak inc'a'! Lâin ajcui' aj Israel lâin ut lâin ralal xc'ajol laj Benjamín ut laj Abraham.

²Dievs nav atmetis savu tautu, kuru Viņš iepriekš bija izredzējis. Vai jūs nezināt, ko Raksti saka par Eliju, kā viņš žēlojās Dievam par Izraēli?

²Li Kâcua' Dios inc'a' quixtz'ektâna lix tenamit, li quixsiq'ueb ru junxil chok' ralal xc'ajol. ¿Ma inc'a' nequenau c'a'ru tz'îbanbil sa' li Santil Hu chirix laj Elías nak quitijoc chiru li Dios chixjitbaleb laj Israel? Quixye:

³Kungs, tie nogalināja Tavus praviešus, viņi nopostīja Tavus altārus, un es esmu viens atlicis, un viņi tiecas pēc manas dzīvības.

³At Kâcua', quilaje'xcamsi lâ profetas ut quilaje'xjuc' lâ artal; lâin xincana injunes ut jo'can ajcui' lâin, te'raj incamsinquil.

⁴Bet ko saka viņam Dieva atbilde? - Es atstāju sev septiņus tūkstošus vīru, kas savus ceļus nav locījuši Baala priekšā.

⁴Li Dios quichak'oc ut quixye re: Sic'bileb ru inban cuukub mil chi cuînk chok' cue. Eb a'an inc'a' que'xcuik'ib ribeb chixlok'oninquil li yîbanbil dios aj Baal, chan.

⁵Tā arī šinī laikā izglābts ir atlikums saskaņā ar žēlastības izvēli.

⁵Jo'can ajcui' sa' eb li cutan a'in. Cuan ajcui' li quixsiq'ueb ru li Dios riq'uin lix nimal ruxtân usta moco q'uiheb ta.

⁶Bet ja no žēlastības, tad jau ne darbu dēļ, citādi žēlastība nebūtu žēlastība.

⁶Moco riq'uin ta xyehom xbânuhomeb nak quixsiq'ueb ru. Yal riq'uin ban lix nimal ruxtân li Dios nak quixsiq'ueb ru. Cui ta quixsiq'ueb ru sa' xc'aba' xyehom xbânuhomeb, a'an mâcua' raj chic xban xnimal ruxtân li Dios.

⁷Kā tad ir? - Pēc kā tiecās Izraēlis, to viņš nav sasniedzis, tikai izredzētie to sasniedza, bet pārējie palika apstulbināti,

⁷Nakaq'ue retal nak moco chixjunileb ta laj Israel que'xtau rusilal li Dios li yôqueb chixsic'bal. Ca'aj cui' li sic'bileb ru que'xtau, usta moco q'ui eb ta. Ut li jun ch'ôl chic que'cacuubresîc lix ch'ôleb ut inc'a' que'xbânu li quiraj li Dios.

⁸Kā rakstīts: Dievs deva viņiem truluma garu: acis, lai neredzētu, un ausis, lai nedzirdētu līdz pat šai dienai.

⁸Jo'ca'in tz'îbanbil sa' li Santil Hu: Que'canabâc xban li Dios jo' eb li âleb xch'ôl li inc'a' neque'xtau xyâlal. Cuanqueb xnak' ru ut inc'a' neque'ril c'a'ru li us. Cuanqueb xxic ut inc'a' neque'raj rabinquil lix yâlal. Chalen anakcuan inc'a' neque'raj xtaubal xyâlal. (Isa. 29:10)

⁹Un Dāvids saka: Viņu galds lai tiem kļūst par slazdu un cilpu, un apgrēcību, un atmaksu.

⁹Tz'îbanbil ajcui' sa' li Santil Hu li quixye laj David nak quitijoc: Eb li nink'e neque'xbânu chisuk'îk taxak chok' raylal sa' xbêneb. Raylal taxak tâchâlk sa' xbêneb re nak te'xtoj rixeb lix mâqueb li yôqueb chixbânunquil.

¹⁰Viņu acis lai tiek aptumšotas, ka tie neredzētu, un viņu muguras liec vienmēr!

¹⁰Che'môyk ta li xnak'eb ru re nak inc'a' chic te'ilok, ut inc'a' te'xtau xyâlal. Che'c'utzlâk ta li rixeb chi junaj cua xban li raylal li yôkeb chixc'ulbal. (Sal. 69:23)

¹¹Tātad es jautāju: Vai viņi tā klupuši, lai kristu? Nekādā ziņā; bet viņu grēka dēļ pestīšana nākusi pagāniem, lai viņi ar tiem sacenstos.

¹¹Lâin ninye nak usta que'xtich rib laj judío, inc'a' que't'ane' chi junaj cua. Naraj naxye nak usta que'xtz'ektâna li Cristo eb laj judío toj naru te'pâbânk ut te'colek'. Xban nak que'xk'et râtin li Dios eb laj judío, jo'can nak li colba-ib quiq'uehe' reheb li mâcua'eb aj judío re nak eb laj judío te'xrahi ru li colba-ib ut te'xpâb li Cristo.

¹²Bet ja viņu grēks ir pasaulei bagātība, un viņu mazais skaits pagāniem ieguvums, tad jo vairāk viņu pilnskaits.

¹²Xban nak que'xk'et li râtin li Dios eb laj judío, li rusilal li Dios quiq'uehe' reheb chixjunileb li cuanqueb sa' ruchich'och'. Reheb raj laj judío li osobtesîc, aban que'xtz'ektâna. Jo'can nak quiq'uehe' reheb li mâcua'eb aj judío. Ut k'axal cui'chic li sahil ch'ôlejil takac'ul nak te'pâbânk lix q'uialeb laj judío ut te'q'uehek' sa' ajl sa' kayânk lâo li ac colbilo.

¹³Un jums, pagāniem, es saku: Kamēr es esmu pagānu apustulis, es savu kalpošanu pagodināšu,

¹³Anakcuan tinâtinak êriq'uin lâex li mâcua'ex aj judío. Lâin taklanbilin xban li Dios chixyebal resil li colba-ib êre. Ut ninq'ue xlok'al lin c'anjel.

¹⁴Kaut kādā veidā pamudinādams savus ciltsbrāļus uz sacensību un dažus no viņiem izglābdams.

¹⁴Mâre chi jo'can te'yot'ek' xch'ôleb laj judío li cuech tenamitil ut te'xpâb li Cristo jo' xebânu lâex ut te'colek'.

¹⁵Ja jau viņu atmešana ir izlīdzināšana pasaulei, kas tad būs pieņemšana, ja ne atdzīvināšana no mirušiem?

¹⁵Xban nak que'tz'ektânâc laj judío, li mâcua'eb aj judío que'c'ame' sa' usilal riq'uin li Dios. Ut k'axal numtajenak li xlok'al nak eb laj judío te'colek'. Chanchan te'cuaclîk chak chi yo'yo sa' xyânkeb li camenak.

¹⁶Ja pirmupuris ir svēts, tad arī visa mīkla, un ja sakne ir svēta, tad arī zari.

¹⁶Cui k'axtesinbil sa' ruk' li Dios li xbên caxlan cua na-el, k'axtesinbil ajcui' lix comon. Ut cui k'axtesinbil sa' ruk' li Dios lix xe' li che', k'axtesinbil ajcui' chixjunil li ruk'. A'in naraj naxye: Xban nak li Dios quixsic' ru laj Abraham, jo'can nak sic'bil ajcui' ruheb li ralal xc'ajol.

¹⁷Bet ja daži zari nolauzti un tu, meža olīvkoka atvase, esi uzpotēta to vietā un esi kļuvusi olīvkoka saknes un sulas līdzdalībniece,

¹⁷Texinjuntak'êta riq'uin li che' olivo. Eb laj judío chanchan li châbil che' aubil ut ch'olaninbil chi us. Aban cuan li ruk' qui-isîc ut a'an retalil eb laj judío li que'tz'ektânan re li Cristo. Ut lâex li mâcua'ex aj judío chanchanex li ruk' li che' li moco aubil ta. Yal xjunes quimok chak. Ut anakcuan yôquex chi tz'akônc riq'uin li usilal li quiyechi'îc re laj Abraham xban li Dios.

¹⁸Tad nelielies zaru priekšā! Bet ja lielies, tad zini, ka ne tu nes sakni, bet sakne tevi!

¹⁸Jo'can nak mexnumta chiru li ruk' li che' li que'isîc xban nak lâex yal ruk'ex ajcui' li che'. Chenauhak nak moco lâex ta nequexq'uehoc xyu'am lix xe' li che', aban lix xe' naq'uehoc êyu'am lâex.

¹⁹Tu varbūt sacīsi: Zari tika nolauzti, lai mani uzpotētu.

¹⁹Mâre têye lâex, que'isîc li ruk' li che' re nak lâo toletzek' sa' xna'ajeb.

²⁰Labi! Tie nolauzti neticības dēļ, bet tu stāvi, pateicoties ticībai; neesi augstprātīgs, bet bijīgs!

²⁰Yâl ajcui' nequeye, aban xban nak inc'a' neque'pâban jo'can nak que'isîc. Ut lâex chic quexletze' sa' xna'ajeb a'an xban nak nequexpâban. Jo'can nak chexucua ru li Dios ut mênimobresi êrib.

²¹Jo ja Dievs nav saudzējis dabiskos zarus, tad taču arī tevi nesaudzēs.

²¹Cui li Dios quirisi eb laj judío, li tz'akal ruk' li che', ¿ma toja' ta chic lâex inc'a' texrisi cui inc'a' texpâbânk?

²²Tāpēc vēro Dieva labumu un bardzību: bardzību pret tiem, kas krituši, bet pret sevi Dieva labumu, ja tu labajā pastāvēsi, citādi arī tevi nocirtīs.

²²Cheq'uehak retal nak k'axal châbil li Dios, abanan najosk'o' ajcui' sa' xbêneb li neque'tz'ektânan re li Cristo. Riq'uin cacuil âtin narakoc âtin sa' xbêneb li neque'k'etoc re li râtin. Châbilak êriq'uin lâex cui texcuânk junelic sa' li rusilal. Cui inc'a' nequexcuan sa' li rusilal tex-isîk ajcui' lâex.

²³Bet arī tie tiks uzpotēti, ja viņi nepaliks savā neticībā, jo Dievs ir spējīgs viņus atkal uzpotēt.

²³Jo'can nak cui eb laj judío te'pâbânk, eb a'an te'letzek' cui'chic sa' lix tônaleb. Li Dios nim xcuanquil chixc'ulbaleb cui'chic ut chixcuybal lix mâqueb.

²⁴Jo ja tu esi nocirsts no meža olīvkoka, kam pēc dabas piederi, un pret dabu uzpotēts labajam olīvkokam, tad jo vairāk tie, kas attiecīgi savai dabai tiek uzpotēti savam olīvkokam.

²⁴Lâex mâcua'ex aj judío, nequexinjuntak'êta riq'uin li che' olivo li yal quimok chak. Quex-isîc riq'uin li che' a'an ut quexletze' sa' li aubil che'. Eb laj judío nequebinjuntak'êta riq'uin li tz'akal ruk' li che' olivo li aubil. Inc'a' ch'a'aj nak te'letzek' cui'chic xban li Dios riq'uin li aubil che' xban nak a'aneb tz'akal ruk' li che'.

²⁵Bet es jūs, brāļi, negribu atstāt neziņā par šo noslēpumu (lai jūs nekļūtu iedomīgi), ka viena Izraēļa daļa skarta ar aklumu, līdz kamēr tautu visums būs iegājis.

²⁵Ex hermân, nacuaj nak tênau jun li na'leb mukmu nak quicuan, li quic'utbesîc chak xyâlal chicuu. Cui tênau a'in inc'a' tênimobresi êrib riq'uin xc'oxlanquil nak cuan êna'leb. Eb laj judío li inc'a' que'pâban que'cacuubresîc lix ch'ôleb. Abanan eb a'an te'pâbânk ajcui' nak talaje'pâbânk lix q'uialeb li mâcua'eb aj judío.

²⁶Un tā viss Izraēlis tiktu glābts, kā rakstīts: No Siona nāks Glābējs un novērsīs bezdievību no Jēkaba.

²⁶Jo'can nak te'colek' chixjunileb laj Israel jo' tz'îbanbil retalil sa' li Santil Hu li quixye li Dios: Aran Sión tâchâlk chak laj Colonel ut a'an tixcuy xmâqueb li ralal xc'ajol laj Israel. (Isa. 59:20-21)

²⁷Un šī ir mana derība ar viņiem, ka es piedošu viņu grēkus. (Is.59,20)

²⁷Ut lâin tincuyeb xmâc jo' quinye reheb nak quinq'ue li contrato reheb junxil. (Isa. 27:9)

²⁸Attiecībā uz evaņģēliju viņi ir ienaidnieki jūsu dēļ, bet kas attiecas uz izredzēšanu, viņi ir vismīļie sentēvu dēļ.

²⁸Xban nak eb laj judío que'xtz'ektâna li colba-ib, moco cuanqueb ta sa' usilal riq'uin li Dios. A'an quic'ulman re nak texpâbânk lâex li mâcua'ex aj judío. Abanan li Dios naxraheb laj judío sa' xc'aba'eb lix xe'tônil yucua'eb xban nak eb a'an ac sic'bileb chak ru xban li Dios.

²⁹Jo žēlastības dāvanas un aicinājumu Dievs nenožēlo.

²⁹Li Dios inc'a' naxjal xc'a'ux riq'uin li c'a'ru naxyechi'i ke, chi moco naxjal xc'a'ux nak quixsic' ku.

³⁰Jo kā arī jūs kādreiz neticējāt Dievam, bet tagad esat ieguvuši žēlsirdību viņu neticības dēļ,

³⁰Ut lâex, li mâcua'ex aj judío, lâex aj k'etol râtin li Dios nak quexcuan chak. Ut eb laj judío que'xk'et ajcui' chak râtin li Dios. Jo'can nak lâex chic x-uxtânâc êru xban li Dios.

³¹Tā arī viņi neticēja jūsu apžēlošanai, lai paši iegūtu apžēlošanu.

³¹Eb laj judío que'xk'et chak râtin li Dios. Abanan tâcuulak xk'ehil nak te'pâbânk ut te'uxtânâk ajcui' ruheb xban li Dios jo' nak x-uxtânâc êru lâex.

³²Jo Dievs visu ieslēdzis neticībā, lai visus apžēlotu.

³²Li Dios quiril nak chixjunileb li cuanqueb sa' ruchich'och' aj mâqueb. Jo'can nak quixcanabeb chixbânunquil lix mâusilaleb xbaneb lix k'etba âtin. Aban toj cuan ajcui' ruxtân li Dios sa' xbêneb.

³³Ak, kāds ir Dieva gudrības un zināšanas bagātību dziļums! Cik neizprotami ir Viņa lēmumi un neizdibināmi Viņa ceļi!

³³Relic chi yâl nak k'axal numtajenak li ruxtân li Dios. A'an naxnau chixjunil. Numtajenak cui'chic lix na'leb. Mâ ani nata'oc ru chanru nak narakoc âtin. Ut mâ ani nata'oc ru li naxbânu.

³⁴Jo kas gan ir izpratis Dieva prātu, vai kas bijis Viņa padomdevējs?

³⁴Jo'ca'in tz'îbanbil sa' li Santil Hu: Mâ ani nana'oc re xc'a'ux li Kâcua'. Mâ ani naru naq'uehoc xna'leb. (Isa. 40:13-14)

³⁵Vai kas Viņam iepriekš ko devis, lai saņemtu atlīdzinājumu?

³⁵Mâ ani naru naq'uehoc c'a'ru re li Dios re nak tâq'uehek' ta cui'chic rêkaj re xban li Dios. (Job 35:7; 41:11)Chixjunil li c'a' re ru cuan, riq'uin li Dios nachal chak. Li Dios quiyîban re chixjunil ut a'an aj êchal re chixjunil. Lok'oninbil taxak li Kâcua' Dios chi junelic k'e cutan. Jo'can taxak.

³⁶Jo no Viņa un caur Viņu, un Viņā ir viss. Viņam lai gods mūžīgi! Amen.

³⁶Chixjunil li c'a' re ru cuan, riq'uin li Dios nachal chak. Li Dios quiyîban re chixjunil ut a'an aj êchal re chixjunil. Lok'oninbil taxak li Kâcua' Dios chi junelic k'e cutan. Jo'can taxak.