¹Ak jūs, neprātīgie galatieši, kas jūs apmājis nepaklausīt patiesībai, jo jūsu acu priekšā ir attēlots Jēzus Kristus, it kā Viņš starp jums būtu krustā sists.

¹I uforstandige galatere! hvem har forgjort eder, I som har fått Jesus Kristus malt for øinene som korsfestet?

²Vienīgi to es gribētu no jums dabūt zināt: vai jūs Garu saņēmāt ar likuma darbiem vai ar ticības atzīšanu?

²Bare dette vil jeg få vite av eder: Var det ved lov-gjerninger I fikk Ånden, eller ved troens forkynnelse?

³Vai jūs esat tik neprātīgi, ka iesākuši ar Garu, tagad miesā gribat pabeigt?

³Er I så uforstandige? I begynte i Ånd; vil I nu fullende i kjød?

⁴Vai tik daudz jūs veltīgi esat cietuši? Taču ne veltīgi!

⁴Så meget har I oplevd forgjeves! - om det da virkelig er forgjeves.

⁵Vai tas, kas devis jums Garu un dara jūsos brīnumus, dara to likuma darbu dēļ, vai ticības dēļ, ko pieņēmāt?

⁵Han altså som gir eder Ånden og virker kraftige gjerninger iblandt eder, gjør han det ved lov-gjerninger eller ved troens forkynnelse?

⁶Ir rakstīts: Ābrahams ticēja Dievam, un viņam to pieskaitīja attaisnošanai.

⁶Likesom Abraham trodde Gud, og det blev regnet ham til rettferdighet.

⁷Tātad atzīstiet, ka tie, kas ticībā dzīvo, ir Ābrahama bērni.

⁷Derfor skal I vite at de som har tro, de er Abrahams barn.

⁸Bet Raksti, paredzēdami, ka Dievs ticībā attaisno tautas, Ābrahamam ir iepriekš pasludinājuši: Tevī tiks svētītas visas tautas.

⁸Og da Skriften forutså at det er ved tro Gud rettferdiggjør hedningene, forkynte den Abraham forut det evangelium: I dig skal alle folk velsignes.

⁹Tātad ticīgie tiks svētīti līdz ar ticīgo Ābrahamu.

⁹Så blir da de som har tro, velsignet med den troende Abraham.

¹⁰Jo visi, kas balstās uz likuma darbiem, ir zem lāsta. Jo ir rakstīts: Lai nolādēts katrs, kas nepastāv un nedara visu to, kas rakstīts likuma grāmatā.

¹⁰For så mange som holder sig til lov-gjerninger, er under forbannelse; for det er skrevet: Forbannet er hver den som ikke blir ved i alt som er skrevet i lovens bok, så han gjør det!

¹¹Bet ka likums nevienu Dieva priekšā neattaisno, par to teikts: Taisnīgais dzīvo no ticības.

¹¹Og at ingen blir rettferdiggjort for Gud ved loven, er åpenbart; for: Den rettferdige, ved tro skal han leve;

¹²Bet likums nav no ticības, bet kas ko dara, tas tanī dzīvo. (3 Moz 18,5)

¹²men loven har ikke noget med troen å gjøre, men: Den som gjør det, skal leve derved.

¹³Kristus mūs atpirka no likuma lāsta, pats mūsu dēļ palikdams par lāstu, jo rakstīts: Lai nolādēts katrs, kas pakārts pie koka,

¹³Kristus kjøpte oss fri fra lovens forbannelse, idet han blev en forbannelse for oss - for det er skrevet: Forbannet er hver den som henger på et tre -

¹⁴Lai Ābrahama svētība, nāktu pār tautām Kristū Jēzū, tā ka ticībā mēs saņemam Gara apsolījumu.

¹⁴forat Abrahams velsignelse kunde komme over hedningene i Kristus Jesus, så vi ved troen kunde få Ånden, som var oss lovt.

¹⁵Brāļi, (runājot cilvēcīgi) taču apstiprinātu cilvēka testamentu neviens neatceļ un nepapildina.

¹⁵Brødre! jeg taler på menneskelig vis. Selv en menneskelig pakt vil ingen gjøre til intet eller legge noget til efterat den er stadfestet.

¹⁶Ābrahamam un viņa pēcnācējam ir doti solījumi. Nav sacīts: Un pēcnācējiem, it kā daudziem, bet kā vienam: Un tavā pēcnācējā, kas ir Kristus.

¹⁶Nu blev løftene gitt Abraham og hans ætt; han sier ikke: Og dine ætlinger, som om mange, men som om én: Og din ætt, og dette er Kristus.

¹⁷Bet to es saku, ka likums, kas izdots četri simti trīsdesmit gadus vēlāk, nevar atcelt Dieva apstiprināto gribas izpausmi un iznīcināt solījumus.

¹⁷Dette er da min mening: En pakt som forut er stadfestet av Gud, gjør ikke loven, som er gitt fire hundre og tretti år efter, ugyldig, så den skulde gjøre løftet til intet.

¹⁸Ja mantojums nāk ar likumu, tad jau ne ar solījumu, bet Ābrahamam Dievs to dāvināja ar apsolījumu.

¹⁸For får en arven ved lov, da får en den ikke lenger ved løfte; men Gud har gitt Abraham den ved løfte.

¹⁹Kāda tad nozīme likumam? To eņģeli pavēlējuši ar starpnieka roku, tas izdots pārkāpuma dēļ, kamēr nāks Atvase, uz kuru attiecas solījumi.

¹⁹Hvad skulde da loven til? Den blev lagt til for overtredelsenes skyld, inntil den ætt kom som løftet gjaldt - gitt ved engler, ved en mellemmanns hånd;

²⁰Kur viens, tur starpnieka nav. Bet Dievs ir viens.

²⁰men en mellemmann er ikke bare for én; men Gud er én.

²¹Vai tad likums ir pret Dieva apsolījumiem? Nekādā ziņā! Jo ja būtu dots likums, kas spēj darīt dzīvu, tad patiesi attaisnošana nāktu ar likumu.

²¹Er da loven imot Guds løfter? Langt derifra! for var det gitt nogen lov som kunde gjøre levende, da kom rettferdigheten virkelig av loven;

²²Bet Raksti ir visu ieslēguši grēkā, lai apsolījums tiktu dots ticīgajiem ticībā uz Jēzu Kristu.

²²men Skriften har lagt alt inn under synd, forat det som var lovt, skulde ved tro på Jesus Kristus bli gitt dem som tror.

²³Bet pirms nāca ticība, mēs, ieslēgti zem likuma, tikām uzglabāti ticībai, kura bija jāpasludina.

²³Men før troen kom, blev vi holdt innestengt i varetekt under loven til den tro som skulde åpenbares.

²⁴Tātad likums bija mūsu audzinātājs Kristum, lai mēs ticībā tiktu attaisnoti.

²⁴Så er da loven blitt vår tuktemester til Kristus, forat vi skulde bli rettferdiggjort av tro;

²⁵Bet mēs, atnākot ticībai, audzinātājam neesam vairs padoti.

²⁵men efterat troen er kommet, er vi ikke lenger under tuktemesteren;

²⁶Jūs visi esat Dieva bērni ticībā uz Jēzu Kristu,

²⁶alle er I jo Guds barn ved troen på Kristus Jesus;

²⁷Jo visi, kas esat kristīti Kristus vārdā, esat tērpušies Kristū.

²⁷for I, så mange som er døpt til Kristus, har iklædd eder Kristus.

²⁸Nav ne jūda, ne grieķa, nav verga, ne brīvā, nav ne vīrieša, ne sievietes, jo jūs visi esat viens Kristū Jēzū.

²⁸Her er ikke jøde eller greker, her er ikke træl eller fri, her er ikke mann og kvinne; for I er alle én i Kristus Jesus.

²⁹Bet ja jūs piederat Kristum, tad jūs esat Ābrahama pēcnācēji, mantinieki saskaņā ar apsolījumu.

²⁹Men hører I Kristus til, da er I jo Abrahams ætt, arvinger efter løfte.