¹Kad Jēzus redzēja ļaužu pulkus, Viņš uzkāpa kalnā; un, kad Viņš bija atsēdies, mācekļi piegāja pie Viņa.

¹Og da han så folket, gikk han op fjellet, og da han hadde satt sig, kom hans disipler til ham.

²Un Viņš, atdarījis savu muti, mācīja tos, sacīdams:

²Og han oplot sin munn, lærte dem og sa:

³Svētīgi ir garā nabadzīgie, jo viņu ir debesvalstība.

³Salige er de fattige i ånden; for himlenes rike er deres.

⁴Svētīgi ir lēnprātīgie, jo viņi iemantos zemi.

⁴Salige er de som sørger; for de skal trøstes.

⁵Svētīgi ir tie, kas raud, jo viņi tiks iepriecināti.

⁵Salige er de saktmodige; for de skal arve jorden.

⁶Svētīgi ir tie, kas alkst un slāpst taisnības, jo viņi tiks piepildīti.

⁶Salige er de som hungrer og tørster efter rettferdighet; for de skal mettes.

⁷Svētīgi ir žēlsirdīgie, jo viņi tiks apžēloti.

⁷Salige er de barmhjertige; for de skal finne barmhjertighet.

⁸Svētīgi ir sirdsšķīstie, jo viņi skatīs Dievu.

⁸Salige er de rene av hjertet; for de skal se Gud.

⁹Svētīgi ir miermīlīgie, jo viņi sauksies Dieva bērni.

⁹Salige er de fredsommelige; for de skal kalles Guds barn.

¹⁰Svētīgi ir tie, kas cieš vajāšanu taisnības dēļ, jo viņu ir debesvalstība.

¹⁰Salige er de som er forfulgt for rettferdighets skyld; for himlenes rike er deres.

¹¹Svētīgi esat jūs, ja jūs manis dēļ lamās un vajās, un visu ļaunu netaisni par jums runās.

¹¹Salige er I når de spotter og forfølger eder og lyver eder allehånde ondt på for min skyld.

¹²Priecājieties un līksmojieties, jo jūsu alga ir liela debesīs! Tā viņi ir vajājuši praviešus, kas dzīvoja pirms jums.

¹²Gled og fryd eder! for eders lønn er stor i himmelen; for således forfulgte de profetene før eder.

¹³Jūs esat zemes sāls. Bet ja sāls zaudē savas spējas, ar ko tad sālīs? Tā neder vairs nekam, tikai izmešanai ārā, lai cilvēki to samītu.

¹³I er jordens salt; men når saltet mister sin kraft, hvad skal det så saltes med? Det duer ikke lenger til noget, uten til å kastes ut og tredes ned av menneskene.

¹⁴Jūs esat pasaules gaisma. Pilsēta, kas celta kalnā, nav paslēpjama.

¹⁴I er verdens lys; en by som ligger på et fjell, kan ikke skjules;

¹⁵Tāpat, iededzinājis sveci, neviens neliek to zem pūra, bet svečturī, lai tā dotu gaismu visiem, kas atrodas mājā.

¹⁵en tender heller ikke et lys og setter det under en skjeppe, men i staken; så skinner det for alle i huset.

¹⁶Tā lai jūsu gaisma spīd cilvēkiem: lai viņi redz jūsu labos darbus un godā jūsu Tēvu, kas ir debesīs.

¹⁶La således eders lys skinne for menneskene, forat de kan se eders gode gjerninger og prise eders Fader i himmelen!

¹⁷Nedomājiet, ka es atnācu atcelt baušļus un praviešus: es neatnācu atcelt, bet izpildīt.

¹⁷I må ikke tro at jeg er kommet for å opheve loven eller profetene; jeg er ikke kommet for å opheve, men for å opfylle.

¹⁸Patiesi es jums saku: kamēr debess un zeme pāries, no baušļiem nepāries neviens jota un neviena zīmīte, kamēr viss izpildīsies.

¹⁸For sannelig sier jeg eder: Før himmel og jord forgår, skal ikke den minste bokstav eller en eneste tøddel forgå av loven, før det er skjedd alt sammen.

¹⁹Kas vienu no šiem vismazākajiem baušļiem atmet un tā mācīs cilvēkus, tas debesvalstībā sauksies par mazāko; bet kas pildīs un mācīs, tas tiks saukts liels debesvalstībā.

¹⁹Derfor, den som bryter et eneste av disse minste bud og lærer menneskene således, han skal kalles den minste i himlenes rike; men den som holder dem og lærer andre dem, han skal kalles stor i himlenes rike.

²⁰Es jums saku: ja jūsu taisnība nebūs lielāka kā rakstu mācītāju un farizeju, jūs debesvalstībā neieiesiet.

²⁰For jeg sier eder: Dersom eders rettferdighet ikke overgår de skriftlærdes og fariseernes, kommer I ingenlunde inn i himlenes rike.

²¹Jūs dzirdējāt, ka senčiem ir sacīts: Tev nebūs nokaut, bet kas nokauj, tiks nodots tiesai.

²¹I har hørt at det er sagt til de gamle: Du skal ikke slå ihjel, men den som slår ihjel, skal være skyldig for dommen.

²²Bet es jums saku, ka ikviens, kas dusmojas uz savu brāli, tiks nodots tiesai. Bet kas sacīs savam brālim: nelga, tiks nodots augstākai tiesai. Bet kas viņam sacīs: neprātis, tiks sodīts elles ugunī.

²²Men jeg sier eder at hver den som blir vred på sin bror uten grunn, skal være skyldig for dommen; men den som sier til sin bror: Raka! skal være skyldig for rådet; men den som sier: Du dåre! skal være skyldig til helvedes ild.

²³Bet ja tu nes savu dāvanu pie altāra un tur atminēsi, ka tavam brālim ir kas pret tevi,

²³Derfor, når du bærer ditt offer frem til alteret, og der kommer i hu at din bror har noget imot dig,

²⁴Atstāj tur savu dāvanu altāra priekšā, ej, samierinies iepriekš ar savu brāli, un tad nāc un upurē savu dāvanu.

²⁴så la ditt offer ligge der foran alteret, og gå først bort og forlik dig med din bror, og kom så og bær ditt offer frem!

²⁵Esi piekāpīgs savam pretiniekam bez kavēšanās, kamēr tu vēl esi ceļā ar viņu, lai pretinieks nenodod tevi tiesnesim, un tiesnesis nenodod tevi tiesas izpildītājam un tevi neiemet cietumā.

²⁵Skynd dig å være føielig mot din motstander så lenge du er med ham på veien, forat ikke motstanderen skal overgi dig til dommeren, og dommeren overgi dig til tjeneren, og du bli kastet i fengsel.

²⁶Patiesi es tev saku, ka no turienes tu neizkļūsi, kamēr nebūsi samaksājis pēdējo artavu.

²⁶Sannelig sier jeg dig: Du skal ingenlunde komme ut derfra før du har betalt den siste øre.

²⁷Jūs esat dzirdējuši, ka senčiem ir sacīts: tev nebūs laulību pārkāpt.

²⁷I har hørt at det er sagt: Du skal ikke drive hor.

²⁸Bet es jums saku, ka ikviens, kas uzskata sievieti, iekārodams viņu, jau savā sirdī pārkāpis laulību ar to.

²⁸Men jeg sier eder at hver den som ser på en kvinne for å begjære henne, har alt drevet hor med henne i sitt hjerte.

²⁹Ja tava labā acs apgrēcina tevi, izrauj to un aizmet no sevis projām, jo labāk tev zaudēt vienu no saviem locekļiem, nekā visa tava miesa tiek iemesta ellē.

²⁹Om ditt høire øie frister dig, da riv det ut og kast det fra dig! for det er bedre for dig at ett av dine lemmer går tapt enn at hele ditt legeme blir kastet i helvede.

³⁰Un ja tava labā roka tevi apgrēcina, cērt to nost un met no sevis projām, jo labāk tev zaudēt vienu no saviem locekļiem, nekā visa tava miesa tiek iemesta peklē.

³⁰Og dersom din høire hånd frister dig, da hugg den av og kast den fra dig! for det er bedre for dig at ett av dine lemmer går tapt enn at hele ditt legeme kommer i helvede.

³¹Bet ir arī sacīts: kas savu sievu grib atstāt, lai dod viņai šķiršanās rakstu.

³¹Det er sagt: Den som skiller sig fra sin hustru, skal gi henne skilsmissebrev.

³²Bet es jums saku, ka ikviens, kas atstāj savu sievu, izņemot laulības pārkāpšanas gadījumu, padara viņu par laulības pārkāpēju; un kas atstātu precē, pārkāpj laulību.

³²Men jeg sier eder at hver den som skiller sig fra sin hustru uten for hors skyld, han volder at hun driver hor, og den som gifter sig med en fraskilt kvinne, han driver hor.

³³Vēl jūs esat dzirdējuši, ka senčiem sacīts: tev nebūs nepatiesi zvērēt, bet izpildīt to, ko Kungam esi zvērējis.

³³Atter har I hørt at det er sagt til de gamle: Du skal ikke sverge falsk ed, men du skal holde dine eder for Herren.

³⁴Bet es jums saku: nezvēriet nemaz: ne pie debesīm, jo tās ir Dieva tronis,

³⁴Men jeg sier eder at I aldeles ikke skal sverge, hverken ved himmelen, for den er Guds trone,

³⁵Ne pie zemes, jo tā ir Viņa kāju balsts, ne pie Jeruzalemes, jo tā ir lielā ķēniņa pilsēta!

³⁵eller ved jorden, for den er hans fotskammel, eller ved Jerusalem, for det er den store konges stad.

³⁶Arī pie savas galvas nezvēri, jo tu nevari nevienu matu padarīt baltu vai melnu!

³⁶Heller ikke skal du sverge ved ditt hode; for du kan ikke gjøre ett hår hvitt eller sort.

³⁷Bet jūsu runai jābūt: jā, jā! nē, nē! Kas vairāk par to, ir no ļauna.

³⁷Men eders tale skal være ja, ja, nei, nei; det som er mere enn dette, er av det onde.

³⁸Jūs esat dzirdējuši, ka sacīts: aci pret aci, zobu pret zobu.

³⁸I har hørt at det er sagt: Øie for øie, og tann for tann!

³⁹Bet es jums saku: nepretojieties ļaunumam, bet ja kāds tev sit labajā vaigā, pagriez viņam arī kreiso!

³⁹Men jeg sier eder at I ikke skal sette eder imot den som er ond mot eder; men om nogen slår dig på ditt høire kinn, da vend også det andre til ham,

⁴⁰Un tam, kas grib ar tevi iet tiesā un paņemt tavus svārkus, atstāj viņam arī mēteli!

⁴⁰og om nogen vil føre sak mot dig og ta din kjortel, da la ham også få kappen,

⁴¹Bet kas spiedīs tevi tūkstoš soļus līdz iet, ej ar viņu vēl citus divus!

⁴¹og om nogen tvinger dig til å gå en mil, da gå to med ham.

⁴²Dod tam, kas no tevis lūdz, un nenovērsies no tā, kas grib aizņemties!

⁴²Gi den som ber dig, og vend dig ikke bort fra den som vil låne av dig.

⁴³Jūs esat dzirdējuši, ka ir sacīts: mīli savu tuvāko un nīsti savu ienaidnieku!

⁴³I har hørt at det er sagt: Du skal elske din næste og hate din fiende.

⁴⁴Bet es jums saku: mīliet savus ienaidniekus, dariet labu tiem, kas jūs ienīst, un lūdziet Dievu par tiem, kas jūs vajā un godu laupa,

⁴⁴Men jeg sier eder: Elsk eders fiender, velsign dem som forbanner eder, gjør vel imot dem som hater eder, og bed for dem som forfølger eder,

⁴⁵Lai jūs būtu tā Tēva bērni, kas debesīs, kas liek savai saulei uzlēkt pār labajiem un ļaunajiem un lietum līt pār taisnīgajiem un netaisnīgajiem!

⁴⁵forat I kan bli eders himmelske Faders barn; for han lar sin sol gå op over onde og gode, og lar det regne over rettferdige og urettferdige.

⁴⁶Ja jūs mīlēsiet tos, kas jūs mīl, kādu algu jūs par to saņemsiet? Vai arī muitnieki tā nedara?

⁴⁶For om I elsker dem som elsker eder, hvad lønn har I da? Gjør ikke også tolderne det samme?

⁴⁷Un ja jūs sveicināsiet tikai savus brāļus, ko jūs darāt sevišķu? Vai arī pagāni tā nedara?

⁴⁷Og om I hilser bare på eders brødre, hvad stort gjør I da? Gjør ikke også hedningene det samme?

⁴⁸Tāpēc esiet pilnīgi, kā arī jūsu Debestēvs ir pilnīgs!

⁴⁸Derfor skal I være fullkomne, likesom eders himmelske Fader er fullkommen.