¹Kāda tad jūdiem priekšrocība vai kāds labums no apgraizīšanas?

¹Hvad fortrin har da jøden? eller hvad gagn er det i omskjærelsen?

²Katrā ziņā daudz! Vispirms tas, ka viņiem uzticēti Dieva apsolījumi.

²Meget i alle måter; først og fremst det at Guds ord blev dem betrodd.

³Kas tad, ja daži no viņiem neticēja? Vai tad dažu neticība var atcelt Dieva uzticību? Nekad ne!

³For hvorledes er det? om somme var utro, skulde da deres utroskap gjøre Guds troskap til intet?

⁴Tomēr Dievs ir patiess, bet katrs cilvēks melis, tā kā rakstīts: Tu esi taisnīgs savos vārdos un uzvarēsi, kad ar Tevi ies tiesā.

⁴Langt derifra! la det stå fast at Gud er sanndru, men hvert menneske en løgner, som skrevet er: At du må kjennes rettferdig i dine ord og vinne når du fører din sak.

⁵Bet ja mūsu netaisnība izceļ Dieva taisnību, ko tad lai sakām? Vai Dievs ir netaisnīgs, ja Viņš uzliek sodu?

⁵Men dersom vår urettferdighet viser Guds rettferdighet, hvad skal vi da si? Er vel Gud urettferdig når han fører sin vrede over oss? Jeg taler på menneskelig vis.

⁶(Es runāju cilvēcīgi.) Nekādā ziņā! Jo kā citādi Dievs tiesās šo pasauli?

⁶Langt derifra! hvorledes kunde Gud da dømme verden?

⁷Bet ja manu melu dēļ Dieva patiesība kļuvusi lielāka Viņa paša godam, kāpēc tad es vēl kā grēcinieks tieku tiesāts?

⁷Ja, men dersom Guds sanndruhet ved min løgn åpenbarte sig rikelig til hans ære, hvorfor blir da jeg enda dømt som en synder?

⁸Un vai nevajadzētu darīt ļaunu, ja tam ir labas sekas (kā daži zaimodami saka, ka mēs tā mācot)? Tādu pazudināšana ir taisnīga.

⁸Og skal vi da ikke - som vi spottes for, og som nogen sier at vi lærer - gjøre det onde forat det gode kan komme derav? Rettferdig er den dom som treffer slike.

⁹Kā tad ir? Vai mums ir priekšrocības? Nekādā ziņā, jo mēs jau pierādījām, ka visi, tiklab jūdi, kā grieķi, ir zem grēka,

⁹Hvad da? har vi nogen fordel? Nei, aldeles ikke; vi har jo før anklaget både jøder og grekere for at de alle sammen er under synd,

¹⁰Kā rakstīts: Nav neviena taisnīga,

¹⁰som skrevet er: Det finnes ikke en rettferdig, enn ikke en;

¹¹Neviena, kas saprastu, neviena, kas meklētu Dievu.

¹¹det finnes ikke en som er forstandig; det finnes ikke en som søker Gud;

¹²Visi novērsušies, visi kopā kļuvuši nederīgi; nav neviena, kas darītu labu, pat it neviena.

¹²alle er avveket; alle til hope er de blitt uduelige; det finnes ikke nogen som gjør godt, det finnes ikke en eneste.

¹³Viņu rīkle ir atvērts kaps, ar savām mēlēm viņi runā viltību, odžu inde ir aiz viņu lūpām;

¹³Deres strupe er en åpnet grav; med sine tunger gjorde de svik, ormegift er under deres leber.

¹⁴Viņu mute ir lāstu un rūgtuma pilna;

¹⁴Deres munn er full av forbannelse og bitterhet.

¹⁵Viņu kājas steidzīgas asins izliešanai;

¹⁵Deres føtter er snare til å utøse blod;

¹⁶Izpostīšana un bēdas ir viņu ceļos;

¹⁶ødeleggelse og usælhet er det på deres veier,

¹⁷Un miera ceļu viņi nepazīst;

¹⁷og freds vei kjenner de ikke.

¹⁸Dieva bijības nav viņu acu priekšā.

¹⁸Det er ikke gudsfrykt for deres øine.

¹⁹Bet mēs zinām, ka viss, ko saka likums, ir teikts tiem, kas ir zem likuma, lai apklustu ikviena mute un lai visa pasaule kļūtu Dievam padevīga,

¹⁹Men vi vet at alt det som loven sier, det taler den til dem som har loven, forat hver munn skal lukkes og hele verden bli skyldig for Gud,

²⁰Jo likuma darbi nevienu cilvēku neattaisno Viņa priekšā; likums rada grēku pazīšanu.

²⁰siden intet kjød blir rettferdiggjort for ham ved lov-gjerninger; for ved loven kommer syndens erkjennelse.

²¹Bet tagad Dieva taisnība atklājusies neatkarīgi no likuma; to apliecina bauslība un pravieši.

²¹Men nu er Guds rettferdighet, som loven og profetene vidner om, åpenbaret uten loven,

²²Bet Dieva taisnība caur ticību uz Jēzu Kristu ir visiem un pār visiem, kas tic uz Viņu, jo nav nekādas izšķirības.

²²det vil si Guds rettferdighet ved troen på Jesus Kristus for alle og over alle som tror. For det er ingen forskjell;

²³Jo visi ir grēkojuši, un viņiem trūkst Dieva godības.

²³alle har syndet og fattes Guds ære,

²⁴Viņa žēlastība tos nepelnīti attaisnojusi caur atpestīšanu, kas ir Jēzū Kristū.

²⁴og de blir rettferdiggjort uforskyldt av hans nåde ved forløsningen i Kristus Jesus,

²⁵Viņu Dievs nolicis tiem, kas tic, par grēku izpircēju Viņa asinīs un, piedodams iepriekšējos grēkus, parāda savu taisnību

²⁵som Gud stilte til skue i hans blod, som en nådestol ved troen, for å vise sin rettferdighet, fordi han i sin langmodighet hadde båret over med de synder som før var gjort -

²⁶Dievišķā pacietībā, lai tagadējā laikā parādītos Viņa taisnība; pats būdams taisnīgs, attaisnotu to, kas tic uz Jēzu Kristu.

²⁶for å vise sin rettferdighet i den tid som nu er, så han kunde være rettferdig og gjøre den rettferdig som har troen på Jesus.

²⁷Kur paliek tava dižošanās? Tā ir izslēgta. Ar kādu likumu? Darbiem? Nē, bet ar ticības likumu.

²⁷Hvor er så vår ros? Den er utelukket. Ved hvilken lov? Gjerningenes? Nei, ved troens lov.

²⁸Jo mēs esam pārliecināti, ka cilvēks tiek attaisnots ticībā bez likuma darbiem.

²⁸For vi holder for at mennesket blir rettferdiggjort ved troen, uten lov-gjerninger.

²⁹Vai Dievs ir jūdiem vien? Vai nav arī pagāniem? Taču arī pagāniem!

²⁹Eller er Gud bare jøders Gud? er han ikke også hedningers? Jo, han er også hedningers,

³⁰Jo ir tikai viens Dievs, kas attaisno caur ticību apgraizītos un neapgraizītos ticībā.

³⁰så sant Gud er én, og han rettferdiggjør de omskårne av troen og de uomskårne ved troen.

³¹Tātad mēs ar ticību atceļam bauslību? Nekādā ziņā, bet mēs apstiprinām bauslību.

³¹Ophever vi da loven ved troen? Langt derifra! vi stadfester loven.