1Bet apustuļi un brāļi, kas bija Jūdejā, dzirdēja, ka arī pagāni pieņēmuši Dieva vārdu.
1Huan, Judia agama sawltak leh unau omten Jentelten leng Pathian thu a gingta uh chih a zata ua.
2Kad Pēteris nonāca Jeruzalemē, apgraizītie pārmeta viņam,
2Huchiin, Peter tuh Jerusalem khua a tun touh takin, Zeksumten a kiangah,
3Sacīdami: Kāpēc tu gāji pie neapgraizītajiem un ēdi kopā ar viņiem?
3Zeksumloute in ah na luta, a kiang uah nane viala, a chi ua, a kalhta ua.
4Tad Pēteris iesāka un attēloja viņiem pēc kārtas, sacīdams:
4Himahleh, Peterin a bul akipanin kizom jelin a kiang uah a hilhchian a:
5Jopes pilsētā būdams, es lūdzu Dievu un, garā aizrauts, redzēju parādību: kāds trauks nonāca it kā liels palags aiz četriem stūriem no debesīm, nolaidās, un tas nonāca pie manis.
5Joppa khua ah thumin ka oma, huan, mengmu bangin ka oma, banghiam bawm puan liantak banga ningli a khiha, van akipana khiak suk bangin ka mu a; ka kiang ngeingei ahongtunga.
6Tanī ieskatījies, es redzēju zemes četrkājaiņus un zvērus, un rāpuļus, un debess putnus.
6Huai tuh ka en kilkela, ka ngaihtuah a, leia gan kheli neite, gamsate, ganhingte leh tungleng vasate ka mu a.
7Bet es dzirdēju arī balsi man sakām: Celies, Pēteri, nokauj un ēd!
7Huan, awin, Peter, thou inla; gou inla; ne in, honchiin, ka ja a.
8Bet es sacīju: Nekad nē, Kungs, jo nekas nešķīsts vai netīrs nekad nav nācis manā mutē.
8Himahleh, ken, Toupa, hi lou e, sianglou leh nin bangmah himhim ka kam ah a lut ngeikei, ka chi a.
9Tad balss no debesīm otrreiz man atbildēja: Ko Dievs šķīstījis, to nesauc par nešķīstu!
9Himahleh, van akipanin awin, a nihveinain, Pathian in a hihsiangthousa nang sianglou chi ken, chiin a hondawnga.
10Tas notika trīskārt, un viss tika paņemts atpakaļ debesīs.
10Huchibang ngenin thumvei a hongoma: huan, bangkim van ah khaitouh in a om nawnta hi.
11Un, lūk, trīs vīri no Cēzarejas, kas bija sūtīti pie manis, tūdaļ nostājās pie nama, kurā es biju.
11Huan, ngai in, mi thum Kaisari khua akipan ka kiangah a honsawl ua, ka omna in mai uah a nading nilouh ua.
12Un Gars man sacīja, lai es, nemaz nešaubīdamies, eju tiem līdz. Bet arī šie brāļi nāca kopā ar mani, un mēs iegājām tā vīra namā.
12Huan, Khain kuamah khentuam neiloua amau jui dingin a honsawl hi. Hiai unau guk inleng a honjui sam ua, mi in ah ka lut ua.
13Bet tas mums stāstīja, ka viņš savā namā redzējis stāvam eņģeli un viņam sakām: Sūti uz Jopi un liec ataicināt Sīmani, kas tiek saukts Pēteris,
13Huan, aman ka kiang uah, a ina angel ding a muhdan leh, angelin a kianga, Joppa khua ah mi sawl inla, Simon, Peter a chih uh, honpi sak in;
14Viņš tev pateiks vārdus, ar kuriem tu un viss tavs nams tiks atpestīti.
14aman thu a honhilh dinga, huai mi thuin nang leh na inkuanpihte hotdamin na om ding uh, a chihdan leng a honhilh hi.
15Bet kad es sāku runāt, Svētais Gars nāca pār viņiem tāpat kā sākumā pār mums.
15Huan, thu ka gen tungin, Kha Siangthou ka tunguah a hongtungta.
16Tad es atminējos Kunga vārdu, ko Viņš sacījis: Jānis kristīja ar ūdeni, bet jūs tiksiet kristīti Svētajā Garā. (Apd.1,5; Mt.3,11; Mk.1,8; Lk.3,16)
16Huan, Toupa thu, Johanin tuiin a baptis jel; ahihhangin nou jaw Kha Siangthoua baptisin na hongom ding uh, a chihdante, ka hontheikhe nawnta a.
17Ja tad Dievs to pašu žēlastību devis viņiem, kā arī jums, kas esam ticējuši uz Kungu Jēzu Kristu, kas tad es esmu, ka spētu pretoties Dievam?
17Huchiin Toupa Jesu Kris I gintak ua, Pathianin thilthawnpiak a honpiak bang, a kiang ua a piak sam nung tuh, kei soplai Pathian sel vual ka hi hia? a chi a.
18To dzirdējuši, tie apklusa un godināja Dievu, sacīdami: Tātad arī pagāniem Dievs devis atgriešanos no grēkiem dzīvībā.
18Huai thu a jak un a daita ua, huchi ahihleh Pathianin Jentelte leng hing dinga kisik phalta ahi ngei vo oi, chiin, Pathian a phatta ua.
19Bet tie, kas tika izklīdināti vajāšanās, kuras notika Stefana dēļ, aizgāja līdz Feniķijai un Kiprai, un Antiohijai, nesludinādami šo vārdu nevienam kā tikai jūdiem.
19Huan, Stephen jiaka a sawi uh dalhte, Phinisi gam bang, Kupra tuikulh bang, Antiok khua bang phain a pai ua, Judate kiang kia ah loungal kuamah kiangah thu a gen kei uhi.
20Bet daži no tiem bija vīri no Kipras un Kirēnes, kas, nonākuši Antiohijā, runāja grieķiem, sludinādami Kungu Jēzu.
20Himahleh, a lak ua akhen tuh Kupra tuikulh leh Kurini khua a mite ahi ua, huai miten Antiok khua a tun un Grikte leng a houpih ua, Toupa Jesu Tanchin Hoih a hilh samta uhi.
21Un Kunga roka bija ar viņiem; liels skaits ticēja un atgriezās pie Kunga.
21Huan, Toupa khutin amaute a panpiha; mi tampiin a gingta ua, Toupa lam a hongnga chiatta uhi.
22Tad šī vēsts nonāca Jeruzalemes baznīcas ausīs, un viņi sūtīja Barnabu uz Antiohiju.
22Huan, a tanchin thu uh Jerusalem khuaa saptuam omte bil ah a lutta a: huchiin Antiok kho phain Barnaba a sawlkhia ua.
23Viņš, atnācis un Dieva žēlastību redzējis, priecājās un pamudināja visus turēties pie Kunga ar patiesu sirdi.
23Huan, amah a vatunga, Pathian hehpihdan a muhin a kipak mahmah hi, phatuamngai takin Toupa tuh len gige dingin a vek un a hasuanta hi.
24Jo viņš bija labs cilvēks un Svētā.Gara un ticības pilns. Un daudz ļaužu pievienojās Kungam.
24Barnaba tuh mi hoihtak ahia, Kha Siangthou leh ginnaa dim ahi. Huan, mi tampiin Toupa kiangah a beh, lapta uhi.
25Tad Barnaba aizgāja uz Tarsu uzmeklēt Saulu. Un atradis to, atveda uz Antiohiju.
25Huan, Barnaba tuh Saula zong dingin Tarsa khua ah a hoha, huan, a muhin Antiok khua ah a honpi a.
26Un veselu gadu viņi tur darbojās baznīcā un mācīja daudz ļaužu, un Antiohijas mācekļi pirmo reizi sāka saukties par kristīgajiem.
26Huan, kum khat hilhial saptuamte kikhopna ah a pang jel ua, mi tampi leng thu a hilh uhi. Antiok khua ah ahi, nungjuite, Kristian, a chih masak pen uh.
27Tanīs dienās no Jeruzalemes uz Antiohiju atnāca pravieši.
27Huan, huai lain jawlnei kuahiam Jerusalem khua akipanin Antiok khua ah a hoh suka.
28Un viens no tiem, vārdā Agabs, cēlās un Garā norādīja, ka liels bads nāks pār visu zemeslodi. Tas notika Klaudija laikā.
28Huan, a lak ua mi khat, a min Agaba, a dinga, khovel tengteng ah tam thupitak a tung dek chih Kha hilhin a theisaka; huai tam tuh Klaudia lal lain a hongomta.
29Bet visi mācekļi apņēmās, kā kurš varēdams, sūtīt pabalstu brāļiem, kas dzīvoja Jūdejā.
29Huchiin nungjuiten, a theihdan chiat un, Judia gama unau omte kiangah panpihna khak a tum ua;huai tuh a hihta ngei uhi, Barnaba leh Saula khut ah upate kiangah a khakta uh.
30To viņi arī izdarīja. Caur Barnabas un Saula rokām viņi sūtīja vecākajiem.
30huai tuh a hihta ngei uhi, Barnaba leh Saula khut ah upate kiangah a khakta uh.