1Antiohijas baznīcā bija pravieši un mācītāji, starp kuriem Barnaba un Sīmanis, saukts Melnais, un kirēnietis Lūcijs, un Manaēns, kas bija uzaudzis kopā ar tetrarhu Herodu un Sauls.
1Huan, Antiok khuaa saptuam omte lakah jawlnei kuate hiam leh, thuhilhmi kuate hiam a om ua; huaite tuh Barnaba bang, Sumeon Niger a chih bang uh, Kurini khuaa mi Lusia bang, kumpipa Herod unau ding Manaen bang, Saula bang ahi uh.
2Kad viņi kalpoja Kungam un gavēja, Svētais Gars sacīja tiem: Nošķiriet man Saulu un Barnabu darbam, kādam es tos esmu aicinājis!
2Huan, Toupa na a sem ua, an a ngawl lai un, Kha Siangthouin, Barnaba leh Saula amaute ka sehna hih dingin honhih khensak un, a chi a.
3Tad viņi gavēja un lūdza Dievu, un, tiem rokas uzlikuši, atlaida tos.
3Huchiin, an a ngawl ua, a thum khit un a tunguah a khut uh a koih ua, a paisakta uh.
4Un tie, Svētā Gara sūtīti, aizgāja uz Seleikiju, bet no turienes kuģī pārcēlās uz Kipru.
4Huchiin, Kha Siangthou sawlkhiak in a pai ua, Seliusia khua ah a hoh suk ua, huai akipanin Kupra tuikulh ah longin a pai uh.
5Un viņi, nonākuši Salamīnā, sludināja Dieva vārdu jūdu sinagogās, un Jānis tiem bija palīgs.
5Huan, Salami khuaa a om lai un Judate kikhopna in ah Pathian thu a gen ua; Johan leng a nek uh bawl dingin a pi ua.
6Un tie, pārstaigājuši visu salu līdz Pafai, atrada kādu jūdu vīru, vārdā Barjēzu, burvi, viltus pravieti.
6Huan, tuikulh tuh Papho khua phain a nawk suak ua, bumsiam, jawlnei taklou, Juda mi khat a mu ua, a min tuh Bar-Jesu ahi.
7Tas bija kopā ar prokonsulu Sergiju Pāvilu, ļoti saprātīgu vīru. Šis, ataicinājis Barnabu un Saulu, vēlējās dzirdēt Dieva vārdu.
7Huai mi tuh gamukpa Serjia Paulus -mi piltak kianga om ahi. Huai gamukpa Barnaba leh Saula a sama, Pathian thu jak a tum a.
8Bet tiem pretojās burvis Elims (tā tulko viņa vārdu), cenzdamies prokonsulu novērst no ticības.
8Himahleha, bumsiam Elima, (Bar-Jesu min omdan ahi a); huaiin gamukpa ginlouhsak tumin, amau tuh a na khak hi.
9Bet Sauls, kas ir arī Pāvils, Svētā Gara pilns, uzlūkojis viņu,
9Huchiin, Saula, Paula a chih mah uh; Kha Siangthouin a dima, amah tuh a ensala.
10Sacīja: Ak, tu, sātana bērns, visas viltības un melu pilns, katras taisnības ienaidnieks, vai tu nemitēsies sagrozīt Kunga taisnos ceļus?
10Nang mi khem leh huathuai chitenga dimpa, diabol tapa aw, nang diktatna teng teng melmapa aw, Toupa lam diktakte hihsiat na tawp kei ding maw?
11Un, lūk, Kunga roka ir pret tevi; un tu būsi akls un kādu laiku neredzesi sauli. Un tūdaļ krēsla un tumsa nāca pār viņu, un viņš, apkārt staigādams, meklēja, kas viņam sniegtu roku.
11Theiin, tuin Toupa khut na tungah a tu ahi, na mita hongto dinga, khovak na mu tadih kei ding, a chi a. Huchiin mei leh mialin amah a boh pah ngala, khuta kai ding zongin a vak a vakta hi.
12Tad prokonsuls, redzēdams notikušo, ticēja, brīnīdamies par Kunga mācību.
12Huan, gamukpan huai thilhih tuh a mu a, Toupa thuhilh tuh lamdang a sa mahmah hi, a gingtata hi.
13Aizbraukušu no Pafas, Pāvils un tie, kas kopā ar viņu bija, nonāca Pamfilijas Pergā, bet Jānis šķīrās no viņiem un atgriezās Jeruzalemē.
13Huan, Paula tuh a tonpihte toh Papho khua akipanin longin a pai ua, Pamphilia gama Perga khua a tung ua; huan, Johanin amau a paisana, Jerusalem khua ah a kik nawnta hi.
14No Pergas, tālāk iedami, viņi nonāca Pizidijas Antiohijā, un, iegājuši sabata dienā sinagogā, apsēdās.
14Himahleh, amau Perga khua akipan a pai jel ua, Pisidia gama Antiok khua a tung ua; huan, Khawlniin kikhopna in ah a lut ua, a tu ua.
15Pēc bauslības un praviešu nolasīšanas sinagogas priekšnieki sūtīja pie viņiem, sacīdami: Brāļi, ja jums ir kādi pamācības vārdi ļaudīm, tad sakiet!
15Huan, Dan laibu leh jawlneite laibu a sim khit un, kikhopna in upaten a kiang uah mi a sawl ua, Unaute aw, mite hasotna thu banghiam na neih uh leh gen un, a chi ua.
16Tad Pāvils piecēlās, ar roku norādījis klusēt, sacīja: Izraēliešu vīri un jūs, kas bīstaties Dievu, klausieties!
16Huan, Paula a dinga, khutin a japa, a gen a; Israel mite leh Pathian laudansiamte aw, ngai un.
17Izraēļa tautas Dievs izredzēja mūsu tēvus un paaugstināja tautu, kad viņi bija piedzīvotāji Ēģiptes zemē un, paceltu roku, izveda viņus no tās,
17Hiai Israel chite Pathianin I pipute a tela, Aigupta gama a tam lai un a hihthupi a, tungnung khutin huaia kipanin a pikheta.
18Un četrdesmit gadu laikā Viņš pacieta to izturēšanos tuksnesī.
18Huan, kum sawmli khawng gamdai ah a thilhihte uh a thuak theitheia.
19Viņš iznīcināja septiņas tautas Kanaana zemē un ar lozi piešķīra tiem viņu zemi
19Huan, Kanan gama nam sagih a hihsiat khitin, a gam uh luah dingin a pe jela, kum za li leh kum sawmnga sung teng.
20Apmēram pēc četri simti piecdesmit gadiem; pēc tam Viņš deva soģus līdz pravietim Samuēlam.
20Huai nungin vaihawmmite a pe jela, jawlnei Samuel tannin.
21Pēc tam viņi prasīja ķēniņu, un Dievs deva tiem Saulu, Kīsa dēlu, Benjamina cilts vīru, četrdesmit gadu ilgi.
21Huan, huai nungin kumpipa a ngen ua; huchiin Pathianin, Saula, Kish tapa, Benjamin chia, amau a pia a, kum sawmli sung dingin.
22To atmetis, Viņš iecēla tiem ķēniņu Dāvidu. Tam Viņš, liecību dodams, sacīja: Es atradu Dāvidu, Jeses dēlu, vīru pēc savas sirds, kas darīs visu, ko vēlos. (1 Ķēn.13,14; Ps.88,21)
22Huan, amah a suan mang nungin a kumpipa ding ua om dingin David a bawlta a; Pathianin huai thu theihsakin, David, Jesai tapa, ka lungtang bang pu mi ka mukheta, aman ka deihlam peuh a hih ding, a chi a.
23No viņa pēcnācējiem Dievs saskaņā ar solījumu sūtīja Izraēlim Pestītāju Jēzu.
23Huai suante lakah Pathianin, thuchiam bang jelin, Israelte kiangah Hondampa Jesu a hontuna;
24Pirms Viņa atnākšanas Jānis sludināja visai Izraēļa tautai grēku nožēlošanas kristību.
24A hongpai main Johanin kisikna baptisma thu Israel mi tengteng kiang ah a na hilh msask hi.
25Bet, kad Jānis bija pabeidzis savas gaitas, viņš sacīja: Es neesmu tas, par ko jūs mani turat, bet, lūk, pēc manis nāk Tas, kam neesmu cienīgs atraisīt kāju apavus.
25Huan, Johanin a lam a tot khit kuan lain, Nouten kua dingin non sep ua? Amah jaw ka hi kei. Himahleh, ngai un, ka nungah mi kuahiam khat hongpai dek ahi, kei jaw a khepeka khetuam phel tham leng ka hi kei, a chi a.
26Brāļi, Ābrahama cilts bērni, un jūs, kas bīstaties Dievu, jums šis pestīšanas vārds ir sūtīts!
26Unaute aw, Abraham suana tate aw, na lak ua Pathian laudansiamte tengteng aw, eimahte kiangah hiai hotdamna thu a honkhakkhia uhi.
27Jo Jeruzalemes iedzīvotāji un viņu priekšnieki, Viņu neatzīdami un notiesādami, izpildīja praviešu vārdus, kas katrā sabatā tiek lasīti.
27Jerusalem khuaa omten a makaite utoh, amah tuh a theih louh jiak uleh, jawlneite thu, Khawlni peuhmahai a sim jel uh, a theih louh jiak un, amah tuh siamlouh tangsakin, huai thu ana hihtangtungta uh ahi.
28Un tie, nekādu nāves vainu pie Viņa neatraduši, prasīja Pilātam, lai Viņu nonāvētu.
28A sihna ding khop a tungah bangmah a muh louh un leng, Pilat kiangah hihlup dingin a ngen ua.
29Kad tie visu bija izpildījuši, kas par Viņu rakstīts, noņēmuši Viņu no krusta, tie ielika Viņu kapā.
29Huan, a thu jawlneiten a gelh kholh tengteng uh a hihtangtun khit un, singa kipanin a lakhia ua, han ah a sialta uhi.
30Bet trešajā dienā Dievs uzmodināja Viņu no miroņiem, un Viņš daudzās dienās parādījās tiem,
30Himahleh, Pathianin misi lak akipan a kaithou nawnta a;
31Kas kopā ar Viņu no Galilejas atnāca Jeruzalemē. Tie līdz šim ir Viņa liecinieki tautā.
31huan, Galili gam akipan Jerusalem khuaa amah toh hohtoute kiangah ni sawtpi tak a kilak ngitngeta; huai mite tun ah mi kianga a thu theihpihte ahi uh.
32Un mēs pasludinām jums to solījumu, kas dots mūsu tēviem;
32Kou leng pipute kianga chiamsa huai thuchiam a tanchin kipahhuai ka honhilh uhi;
33Jo Dievs, uzmodinādams Jēzu, izpildīja to mūsu bērniem, kā tas otrā psalmā rakstīts: Tu esi mans dēls, šodien es Tevi esmu dzemdinājis. (Ps.2,7)
33huchia Pathianin Jesu a kaihthoh, I tate kiangah huai tuh a hihtangtung ahi; Sam nihna ah, Ka tapa na knahi a, tuniin kon suang, chih gelh bangin.
34Bet ka Viņš To no miroņiem uzmodinājis, un Tas jau vairs iznīcībā neatgriezīsies, to Viņš tā pateicis: Es jums došu Dāvida uzticamos svētumus. (Is.55,3)
34Muatna muna pai nawn lou dingin Pathianin amah misi akipan a kaihthoh dingdan thu sehsa bangin a gen, David kianga hehpihna ka chiamte nangmah ka honpe ding, chiin.
35Tāpat Viņš arī citur saka: Tu nedosi savam Svētajam redzēt satrūdēšanu. (Ps.15,10)
35Huaijiakin Sam dangah, Na Mi Siangthou muatmang na phal kei ding, a chi behlap hi.
36Bet Dāvids, nokalpojis savā paaudzē Dieva prātam, aizmiga, un viņš tika guldīts pie saviem tēviem un redzēja satrūdēšanu. (3.Ķēn.2,10)
36David jaw, Pathian vaihawm sak bangin a hinpihte na a sep khitin, a ihmu a, a pipute kiangah a sial ua, a muat mangta ahi;
37Bet Tas, ko Dievs uzmodināja no miroņiem, neredzēja satrūdēšanu.
37himahleh Pathian kaihthohin jaw muatna a mu kei hi.
38Tāpēc, brāļi, lai jums zināms, ka caur Viņu tiek jums pasludināta grēku piedošana, un visās tanīs lietās, no kā jūs Mozus bauslībā nevarējāt attaisnoties,
38Huchiin, unaute aw, thei un; amah jiakin khelhna ngaihdamna thu na kiang ua gen ahi;
39Ikviens, kas tic, caur Viņu tiek attaisnots.
39kuapeuh a gingta tuh bangkim ah amah siamtan sakin a om, huaiah tuh Mosi danin siamtansakin na om theikei uh.
40Tāpēc, pielūkojiet, ka pār jums nenāk tas, ko pravieši sacījuši:
40Huaijiakin pilvang un, huchilou in jaw jawlneite laibu a a gen uh na tunguah a hongtung ding hi,
41Skatieties, nievātāji, un brīnieties, un iznīkstiet, jo es daru darbu jūsu dienās, darbu, kam jūs neticēsiet, ja kāds jums par to stāstīs.
41Musitte aw, en un, lamdang sa unla, mangthang un; na damsung un na khat ka sem hi, huai na tuh, min nou honhilh mahle uh, na gingta kei hial ding uhi, chih, a chi a.
42Viņiem izejot, tie lūdza, lai nākošajā sabatā tiem runā šos vārdus.
42Huan, a pawtun, Khawlni nawn chianga huai thute gen nawn dingin a ngen uh.
43Kad sinagoga bija atlaista, daudzi jūdi un dievbijīgie prozelīti sekoja Pāvilam un Barnabam; viņi tiem runāja un skubināja pastāvēt Dieva žēlastībā.
43Huan, kikhawmte tuh a kikhen tak un, Judate leh phungkaite Pathian limsak laka mi tampiin Paula leh Barnaba a jui jel ua; amau a na houpih ua, Pathian hehpihna ah om gige dingin a hasuan uh.
44Nākošajā sabatā gandrīz visa pilsēta sapulcējās klausīties Dieva vārdu.
44Huan, Khawlni nawnin, a khojang phialin Pathian thu ngaikhe dingin a hongkikhawm ua.
45Bet jūdi, redzēdami daudz ļaužu, iedegās naidā un zaimodami runāja pretim tam, ko Pāvils sacīja.
45Himahleh, Judaten mipite a muh tak un a haza mahmah ua; Paula thugen a kalh ua, a gensia uhi.
46Tad Pāvils un Barnaba vaļsirdīgi pateica: Dieva vārdu vajadzēja vispirms jums sludināt, bet tā kā jūs to atmetāt un sevi uzskatāt par mūžīgās dzīves necienīgiem, tad, lūk, mēs griežamies pie pagāniem.
46Huan, Paula leh Barnabain hangtakin a genkhia ua, Pathian thu jaw noumaute kiangah gen masak ding him ahi; himahleh, na nial ua, khantawna hing tak loua na kisehkhit nung un, thei un, Jentelte lam ka ngata uh.
47Jo tā Kungs mums pavēlējis: Es Tevi nolikšu pagāniem par gaismu, lai Tu būtu pestīšana līdz pasaules galam. (Is.49,6)
47Huchibangin Toupan thu a honpia hi, Jentelte hihvakpa din ka honsep a, kawlmong pha a Hondampa dia na om theihna dingin, chih gelh bangin, a chi a.
48Pagāni, to dzirdēdami, priecājās un godināja Kunga vārdu; un tie, kas mūžīgai dzīvei bija izredzēti, ticēja.
48Huan, Jentelten huai thu a jak un, a kipak ua, Pathian thu a pahtawi ua, huan, khantawna hing dinga seh peuhmahin a gingta uhi.
49Un Kunga vārds izpaudās visā apgabalā.
49Huan, Toupa thu tuh, huai gam khokim khovel ah a dalhta a.
50Bet jūdi, sakūdījuši dievbijīgas un cienītas sievietes un pilsētas ievērojamākos vīrus, sacēla vajāšanu pret Pāvilu un Barnabu un izdzina viņus no savām robežām.
50Himahleh, Judaten numei zahtakhuai Pathian limsakte leh khua upahonte a hasuan ua, Paula leh Barnaba a sawisak ua, a gam ua kipan a delhkhia uh.
51Un tie, nokratījuši uz viņiem putekļus no savām kājām, aizgāja uz Ikoniju.
51Huan, amau a tunguah a khepek ua leivui a singkhia ua, Ikoniam khua a tung uh.Huan, nungjuite kipahna leh Kha Siangthouin a dim chiat uh.
52Bet mācekļi bija prieka un Svētā Gara pilni.
52Huan, nungjuite kipahna leh Kha Siangthouin a dim chiat uh.