¹Brāļi un tēvi, uzklausiet tagad aizstāvēšanos, kādu es jums teikšu!

¹Unaute aw, pate aw, tun ah na kiang uah ka siamna thu ka honhilh ding hi, ngaikhia un, a chi a.

²Kad tie dzirdēja, ka viņš tos uzrunā ebreju valodā, tie kļuva vēl klusāki,

²Huan, Hebru pauin a kiang uah thu a gen chih a jak tak un, a dai nawn sem ua; huan, aman,

³Un viņš sacīja: Es esmu jūds, dzimis Tarsā, Kilikijā, bet uzaudzināts šinī pilsētā, izglītojies pie Gamaliēla kājām saskaņā ar tēvu bauslības patiesībām, bauslības cīnītājs, kādi arī jūs šodien visi esat;

³Juda mi ka hia, Silisia gama Tarsa khua a piang ka hi a, himahleh hiai khua ah Gamaliel khe bula zila khanglian ka hi, i pipute Dan omdan kimtak zil jela om ka hia, tunia noumau tengteng bangtakin Pathian adinga phatuam ngai sam jel ka hi.

⁴Un šo mācību esmu vajājis līdz nāvei, saistīdams un nododams cietumā vīriešus un sievietes,

⁴Huan, hiai Lama mite hihlum hial khopin ka sawi jela, numei-pasal ka hena, suangkulh ah ka khumsak jel ahi.

⁵Kā to man apliecina augstais priesteris un visi vecākie, no kuriem, saņēmis vēstules, gāju pie brāļiem uz Damasku, lai no turienes tos sasaistītus vestu uz Jeruzalemi un sodītu.

⁵Siampu Lianpen leh upate tengtengin leng huai thu hontheihpih thei hi, amau akipanin leng unaute piak dingin lai ka mu hi, huan, Damaska khua a om peuhmah, a sawi ding un, hensa a Jerusalem khua a pi dingin ka hoh hi.

⁶Bet notika, ka, man ejot un dienas vidū tuvojoties Damaskai, piepeši mani apspīdēja spilgta gaisma no debesīm.

⁶Huan, kapaia, Damaska khua kiang ka tunin, sun annek hun lain, thakhatin van akipan vak thupitak ka kim ah a hongvak puapa,

⁷Un es nokritu zemē un dzirdēju balsi man sakām: Saul, Saul, kāpēc tu mani vajā?

⁷lei ah ka puka, ka kiangah, Salua, Saula, nang bangachia honsawi? chiin aw ka ja a.

⁸Bet es atbildēju: Kungs, kas tu esi? Un Viņš sacīja man: Es esmu Jēzus Nācarietis, ko tu vajā.

⁸Huan, ken, Toupa kua na hia? chiin, ka donga. Huan, aman ka kiangah, Nazarit Jesu na sawi ka hi, a chi a.

⁹Un tie, kas bija kopā ar mani, gaismu gan redzēja, bet Viņa balsi, kas ar mani runāja, nedzirdēja.

⁹Huan, ka lawmten vak jaw a mu ua, honhoupihpa aw jaw a za kei uhi.

¹⁰Es sacīju: Kungs, kas man jādara? Bet Kungs sacīja man: Celies, ej uz Damasku, un tur tev pateiks visu, kas tev jādara.

¹⁰Huan, ken, Toupa, bang ka hih dia? ka chi a. Huan, Toupan, ka kiangah, Thou inla, Damaska khua ah lutin, thil tengteng na hihding a chih peuhmah a honhilh ding uh, a chi a.

¹¹Un tā kā es no tās gaismas spilgtuma nevarēju vairs redzēt, pavadoņi veda mani aiz rokas, un tā es nonācu Damaskā.

¹¹Huan, huai vak thupi jiakin khua ka mu theita keia, ka lawmten khutin a honkai ua, Damaska khua ah ka lutta ahi.

¹²Tur Ananija, bauslības vīrs, par ko liecina visi tur dzīvojošie jūdi,

¹²Huan, mi khat, Anania, Dan lama Pathian limsak leh, huai Juda omte tengteng kianga min hoih,

¹³Atnāca un, nostājies pie manis, sacīja man: Brāli Saul, topi redzīgs! Un es tanī pat stundā uzlūkoju viņu,

¹³ka kiangah a honga, ka kiangah a dinga, ka kiangah, Unau Suala, mit vak nei in, a honchi a. Huan, huai laitakin amah ka mu touta hi.

¹⁴Bet viņš sacīja: Mūsu tēvu Dievs tevi izredzējis, lai tu atzītu Viņa prātu un redzētu Taisnīgo, un dzirdētu balsi no Viņa mutes;

¹⁴Huan, aman I pipute Pathianin a deihlam thei leh Mi Kichian mu a, a kamsuak za dingin a honsepta hi.

¹⁵Jo tu visiem ļaudīm liecināsi par Viņu to, ko redzēji un dzirdēji.

¹⁵Na muh leh na jak thu ah mi tengteng kiangah amah thutheihpihpa na hi ding.

¹⁶Un ko tagad vēl kavējies? Celies un pieņem kristību, un, Viņa vārdu piesaucis, nomazgā savus grēkus!

¹⁶Huan, bangdia omom na hia? thou inla, amah min lou kawmin baptisma tang inla, na khelhna hihsiang tanla, a honchi hi.

¹⁷Bet notika, kad atgriezos Jeruzalemē un svētnīcā lūdzu Dievu, ka es tiku garā aizrauts;

¹⁷Huan, Jerusalem khua a ka pain awn nungin, Pathian biakina ka thum laiin, mengmu bangin ka oma.

¹⁸Un es redzēju Viņu man sakām: Steidzies un žigli izej no Jeruzalemes, jo viņi tavu liecību par mani nepieņems.

¹⁸Huan, Kin inla, Jerusalem khua akipan pawtin; ka tanchin nag en ding a pom tuak kei uh, a honchih lai ka mu a.

¹⁹Un es sacīju: Kungs, viņi zina, ka es tos, kas uz Tevi ticēja, metu cietumā un šaustīju sinagogās.

¹⁹Huan, ken, Toupa kikhopna in tenga nang gingta peuhmah ka hentasak a, ka vuak jel dan a thei ngal ua.

²⁰Un kad Tava liecinieka Stefana asinis tika izlietas, es biju klāt un piekritu tam, un sargāju drēbes tiem, kas viņu nonāvēja.

²⁰Huan, na thu theihpihpa Stephen sisan a suah lai un kei leng a kiang uah ka dinga, ka nalemsa a, a hihlumte puan khawng leng ka nakem ahi, ka chi a.

²¹Un Viņš man sacīja: Ej, jo es tevi sūtīšu tālumā starp pagāniem.

²¹Huan, aman, Pai in, hiai akipanin gamla taka Jentelte kiangah ka honsawl ding ahi, a honchita a, a chi a.

²²Uzklausījuši viņu līdz šiem vārdiem, tie pacēla savas balsis, sacīdami: Nost tādu no šīs zemes, jo tāds nedrīkst dzīvot!

²²Huan, huai thu tanin a ngaikhia ua; huan, aw ngaihtakin, Mi hichi bang phiangsan khovel akipan hihmangthang un; hingtak ahi kei hi, a chita ua.

²³Bet, kad tie kliedza un nometa savas drēbes, un svieda putekļus gaisā,

²³Huan, a kikou ua, a puan khawng uh a hawk ua, a pai ua, leivui a vik ua,

²⁴Priekšnieks lika viņu ievest mītnē, šaustīt rīkstēm un mocīt viņu, lai uzzinātu, kāda iemesla dēļ tie tā kliedza uz viņu.

²⁴huchiin, sepaih heutu lalpenin Paula kulh sunga pilot thu a pia a, a tungah huchi tela a kikouna uh a theihna dingin vuak kawma dottel ding, a chi a.

²⁵Un kad tie sasēja viņu siksnām, Pāvils sacīja virsniekam, kas stāvēja viņam klāt: Vai jums atļauts šaustīt nenotiesātu Romas pilsoni?

²⁵Huan, savun khaua a lehhensawm khit un, Paulain, a kianga ding sepaih zaheutu kiangah, Rome mi himhim na vo thei ua hia? siamlouh tansak nung leng lah hilouin? a chi a.

²⁶To dzirdējis, virsnieks aizgāja pie priekšnieka un paziņoja viņam, sacīdams: Ko tu gribi darīt? Šis cilvēks taču ir Romas pilsonis.

²⁶Huan, sepaih zaheutuin huai a jak takin, sepaih zaheutu lianpen kiangah a hoh a, na thilhih ding pilvang dih aw; hiai mi Rome mi a na hi e, a chi a, a hilh a.

²⁷Tad priekšnieks, piegājis, jautāja viņam: Saki man, vai tu esi romietis? Un viņš sacīja: Jā!

²⁷Huan, sepaih heutu lianpen a honga, a kiangah, Rome mi na hi maw? honhilh in, a chi a.

²⁸Tad priekšnieks atbildēja: Es šo pilsonību ieguvu par augstu maksu. Un Pāvils sacīja: Bet es tāds jau esmu dzimis.

²⁸Huan, aman, Hi e, a chi a. Huan, sepaih heutu lianpenin, hiai khomi hihna ken sum tampia ka lei ahi, chiin, a dawnga. Huan, Paulain, kei jaw Romemi a piang him kahi, a chi a.

²⁹Tad tūdaļ aizgāja no viņa tie, kas taisījās viņu mocīt. Bet priekšnieks, uzzinājis, ka viņš ir Romas pilsonis, izbijās, jo bija viņu saistījis.

²⁹Huchiin, dottel tumten amah a paisan pah ngal ua; sepaih heutu lianpenin leng Rome mi ahi chih a theihin a kihta a, a hen jiakin a lau hi.Huan, a jingin, Judaten bangjiakin ahia Paula a hek uh chih theihtel tumin, sepaih heutu lianpenin amah a phela, siampu liante leh vaihawm tengteng kikhop ding thu a pia a, Paula a pi suka, a ma uah a dingsakta hi.

³⁰Bet nākošajā dienā, gribēdams skaidrāk zināt, kāpēc jūdi viņu apsūdz, viņš to atbrīvoja un, pavēlējis sanākt priesteriem un visai augstajai tiesai, izveda Pāvilu un nostādīja viņu starp tiem.

³⁰Huan, a jingin, Judaten bangjiakin ahia Paula a hek uh chih theihtel tumin, sepaih heutu lianpenin amah a phela, siampu liante leh vaihawm tengteng kikhop ding thu a pia a, Paula a pi suka, a ma uah a dingsakta hi.