¹Agripa sacīja Pāvilam: Tev atļauts runāt par sevi. Tad Pāvils izstiepa roku un iesāka aizstāvēšanos.

¹Huan, Agrippain, Paula kiangah, Na siamna thu na gen thei hi, achia. Huan, Paulain a khut a jaka, a siamna thu a gen a;

²Es jūtos laimīgs, ķēniņ Agripa, ka es šodien varu aizstāvēties tavā priekšā pret visu, par ko jūdi mani apsūdz.

²Kumpipa Agrippa, Judaten a honhekna tengteng ua ka ka siamna thu tunia na maa ka gen ding jiakin kipakin ka kithei hi;

³Jo vairāk tāpēc, ka tu zini visas jūdu paražas un strīdus jautājumus; tāpēc es tevi lūdzu pacietīgi mani uzkausīt.

³Hiai ka kipahna pen ahi, Judate lakah dan leh thubuai tengteng thu a na pil mahmah jiakin; huaijiakin muangtaka non ngaihkhiaksak dingin ka honngen ahi.

⁴Manu dzīvi no pat jaunības, kāda tā bijusi no sākuma manas tautas vidū Jeruzalemē, zina visi jūdi.

⁴A tunga ka naupan laia kipan, ka chite lakah leh Jerusalem khua a ka omdan Judate tengtengin a thei uh.

⁵Viņi pazīst mani no sākuma (ja tie gribētu liecināt), ka es esmu dzīvojis pēc mūsu reliģijas visstingrākā novirziena, būdams farizejs.

⁵A tunga patin ka tanchin a thei uh, huchia ka sabiak dan ua ngentel pen angeina a Pharisai hi inga, a ut uleh a hon genpih thei uh ahi.

⁶Un tagad es stāvu tiesas priekšā par cerību uz apsolījumu, ko Dievs devis mūsu tēviem;

⁶Huan, Pathianin ka pipute uh kianga thu achiam lametna jiakin hiaiah tuin vaihawm sakin ka ding ahi,

⁷To mūsu divpadsmit ciltis, dienām un naktīm kalpodamas, cer sasniegt. Šīs cerības dēļ, ķēniņ, jūdi mani apsūdz.

⁷huai thuchiam, ka nam uh sawmlenihin, sun leh janin Pathian na phatuamngai taka semin, muh a lamen uhi. Kumpipa aw, huai lametna tungthu ah Judaten a honhek uhi.

⁸Kāpēc jums šķiet neticami, ka Dievs uzmodina mirušos?

⁸Pathianin misite a kaithou chih bangchin gintak huailou a sep na hi ua?

⁹Arī es domāju, ka man vajag Nācarieša Jēzus vārdam daudz pretoties.

⁹Ken leng Nazaret Jesu min kalh lamin thil lampi hih leng hoihin ka nagingta naka.

¹⁰To es arī darīju Jeruzalemē. Saņēmis pilnvaras no augstajiem priesteriem, es daudzus no svētajiem ieslēdzu cietumos un viņu nonāvēšanai devu savu piekrišanu.

¹⁰Huai bang Jerusalem khua ah leng ka hih jel ahi; huan, siampu liante kiangah thu ka mu a, mi siangthoute laka mi tampi suangkulh ah ka khum jela; huan, a hihlup lai un, lemsa lamah leng ka napang jel ahi.

¹¹Visās sinagogās, daudzkārt tos sodīdams, es piespiedu zaimot un, pārāk pret tiem trakodams, vajāju tos pat svešās pilsētās.

¹¹Huan, kikhopna in tengah ka sawi gige a. Jesu thu gensiatsak ka tum teitei nak hi, huan, a tunguah ka gilou mahmah, gamdang kho pha hialin leng ka sawi jel ahi.

¹²Ar augsto priesteru pilnvaru un atļauju iedams šinī nolūkā uz Damasku,

¹²Huchibang hih dingin, siampu lalte thu muin leh, a sawlna lai uh tawiin, Damaska khua ah ka hoha.

¹³Ceļā dienas vidū, ķēniņ, es redzēju gaismu no debesīm, kas bija spožāka par sauli, apspīdam mani un tos, kas bija kopā ar mani.

¹³Huan, i aw, Toupa, ka pai lain, sun annek hun ahi a, van akipan vak banghiam, ni vak sanga vakjaw, keimah leh ka paipihte kimah vakin ka mu a.

¹⁴Kad mēs visi nokritām zemē, es dzrdēju balsi ebreju valodā man sakām: Saul, Saul, kāpēc tu mani vajā? Grūti tev spert dzenulim pretim.

¹⁴Huan, ka vek un lei ah ka puk ua, Hebru pauin, Saula, Saula, nang bangachia honsawi? Sutna chiangzumte suih nanga dia na ahi, honchiin ka ja a.

¹⁵Tad es sacīju: Kungs, kas Tu esi? Kungs teica: Es esmu Jēzus, ko tu vajā.

¹⁵Huan, ken, Toupa, kua na hia? ka chi a. Huan, Toupan, Jesu, na sawi ka hi.

¹⁶Bet celies un nostājies uz savām kājām, jo es tāpēc tev parādījos, lai ieceltu tevi par kalpu un liecinieku tam, ko es tev atklāšu,

¹⁶Himahleh, thou inla, dingin; hiai na thil muhte leh, na kianga ka hongkilakna dingte toh, huai na sem ding leh theihpih dia nang honbawl dingin na kiangah ka hongkilak ahi;

¹⁷Izraudzīdamies tevi no tautas un pagāniem, pie kuriem es tevi tagad sūtu

¹⁷Mi tengteng leh Jentelte khut akipan ka honhum hing ding;

¹⁸Atvērt viņu acis, lai tie no tumsas atgrieztos gaismā un no sātana varas pie Dieva, lai tie ticībā uz mani saņemtu grēku piedošanu un mantojumu svēto pulkā.

¹⁸A mit uh hihvak dingin a kiang uah ka honsawl ahi, huchiin mial tuh vaklam a ngatsan ding ua, Setan thuneihna Pathian lam a ngatsan ding uh, khelhna ngaihdamna a muhna ding uleh a hon gintak jiak ua siangthou kaite laka goutan a neihna ding un, a chi a.

¹⁹Tāpēc, ķēniņ Agripa, es šai debesu parādībai nebiju nepaklausīgs,

¹⁹Huaijiakin, kumpipa Agrippa aw, vana mi kilak ka sel kei hi,

²⁰Bet es sludināju vispirms tiem, kas Damaskā un Jeruzalemē, un visā jūdu zemē, kā arī pagāniem, lai nožēlo grēkus un atgriežas pie Dieva, un dara darbus, kas ir grēku nožēlas cienīgi.

²⁰Atungin, Damaska khua a mite kiangah, huan Jerusalem khua ate kiangah, huan, Judia gam chih a mite kiangah leh, Jentelte kiangah leng, kisik minpu thama thil hiha, kisika, Pathian lam a ngatna ding un, ka hih zo jel ahi.

²¹Šī iemesla dēļ, kad biju svētnīcā, jūdi mani sagrāba un mēģināja nonāvēt.

²¹Huaite jiakin Judaten Pathian biakin ah a honman ua, hihlup a hontum ua.

²²Bet Dieva palīdzības sargāts, es stāvu līdz šai dienai kā liecinieks maziem un lieliem, neko citu nesacīdams, kā vien to, ko pravieši un Mozus runājuši par to, kas notiks.

²²Himahleh, Pathian kiang akipana panpihna ka muh jiakin tuni tanin mi neute leh mi liante kianga thu theisakin ka om nalai hi, jawlneite leh Mosiin hongtung ding a chih thu kia uh loungal thu dang gen louin.

²³Ka Kristum jācieš, ka Viņš pirmais no miroņiem augšāmcelsies, lai sludinātu gaismu savai tautai un pagāniem.

²³Huchia, Krisin gim a thuak dinga, hua misi laka kipan a thohnawn jiaka mi tengteng kianga leh Jentelte kianga leng vak musakpa masapen ahi ding, a chih thu uh, a chi a.

²⁴Kad viņš tā runāja un aizstāvējās, Fēsts sacīja skaļā balsī: Neprātīgais Pāvil, daudzās mācības noved tevi līdz ārprātam!

²⁴Huan, huchibanga a siamna thu a gen lain, Festain, aw ngaihtakin, Paula, na hai ahi; na theih tamnain nang honhaisak hi, a chi a.

²⁵Tad Pāvils sacīja: Viscienīgākais Fēst, es neesmu ārprātīgs, bet es runāju patiesus un pādomātus vārdus,

²⁵Himahleh, Paulain, Festa hoihpen, hai kei veng e; thu diktak leh thu piltak ka gen jaw ahi.

²⁶Jo to visu zina arī ķēniņš, uz kuru es vaļsirdīgi runāju. Es domāju, ka nekas no tā viņam nav apslēpts, jo tas nav noticis kādā nebūt kaktā.

²⁶Hiai thu khawng kumpipan a thei vo-oi, a kiangah leng lau louin ka gen hi; hiai thil khawng bangmah a kiangah im ahi kei chih diktakin ka thei hi; hiaite, inning peuha hih ahi ngal keia.

²⁷Ķēniņ Agripa, vai tu tici pravoešiem? Es zinu, ka tu tici.

²⁷Kumpipa Agrippa, jawlneite thu na gingta chih ka thei hi, a chi a.

²⁸Tad Agripa sacīja Pāvilam: Tu gandrīz mani pārliecini kļūt par kristīgo.

²⁸Huan, Agrippain, Paula kiangah, sawtlou chik phet khema, Kristiana honbawl tum neive! a chi a.

²⁹Un Pāvils sacīja: Lai Dievs dod, ka ne tikai gandrīz, bet pilnīgi nevien tu, bet arī visi, kas dzird, šodien kļūtu tādi, kāds es esmu, tikai bez šīm važām.

²⁹Huan, Paulain, sawtin, sawt kei leh, nang kia ka chi kei, tuni a ka thu ja tengteng leng, keimah banga om dingin Pathian kiangah ka ngen ahi, kol khawngte bel bun tuan louin, a chita.

³⁰Tad piecēlās ķēniņš un zemes pārvaldnieks, un Berenīke, un tie, kas kopā ar viņiem sēdēja.

³⁰Huan, kumpipa toh, gamukpa toh, Barnisi toh, a kiang ua tute toh a ding chiat ua;

³¹Aizgājuši tie sarunājās savā starpā, sacīdami: Šis cilvēks neko tādu nav darījis, ar ko būtu pelnījis nāvi vai važas.

³¹huan, a pai tuam ua, a kihou ua, hiai miin sihna leh kol butna khop hial thil bangmah a na hih kei hi, a chi uhi.Huan, Agrippain, Festa kiangah, hiai min Kaisar kianga tut ding na nachi keileh, pawt mai ding hiven, a chi a.

³²Bet Agripa sacīja Fēstam: Šo cilvēku varētu atbrīvot, ja viņš nebūtu pārsūdzējis ķeizaram.

³²Huan, Agrippain, Festa kiangah, hiai min Kaisar kianga tut ding na nachi keileh, pawt mai ding hiven, a chi a.