¹Bet kāds vīrs, vārdā Ananija, un viņa sieva Safīra pārdeva tīrumu

¹Himahleh, mi khat a min Anania, a ji Sapphira toh a om ua; Ananiain a neih uh a juaka, a ji theihin a man a khen a imta a;

²Un ar sievas ziņu noslēpa daļu no tīruma maksas, bet kādu daļu atnesa un nolika pie apustuļu kājām.

²huan, a khen a hontawia, sawltakte khebul ah a koih a.

³Tad Pēteris sacīja: Ananij, kāpēc sātans iekārdināja tavu sirdi, lai tu melotu Svētajam Garam un noslēptu daļu no tīruma maksas?

³Himahleh, Peterin, Kha Siangthou khem ding leh gamman a khen imdingin bangdia Setanin na lungtang hihkhauh ahia?

⁴Vai tev piederošais nevarēja tā palikt un vai pēc pārdošanas nebija tavā varā? Kāpēc tu šo lietu ieņēmi savā sirdī? Tu nesameloji cilvēkam, bet Dievam.

⁴A om laiteng nanga ahi gige ka hia? na juak nungin leng na thuthuin a om ka hia? bangachia hiai thute na lungtanga ngaihtuah? Mihing khem na hi kei, Pathian khem na hi jaw, a chi a.

⁵Tad Ananija, dzirdēdams šos vārdus, pakrita un nomira; un visus, kas to dzirdēja, pārņēma lielas bailes.

⁵Huan, Ananiain huai thu a jak takin a puka, a sita a; huan, a za peuhin a lau mahmahta uh.

⁶Tad jaunekļi piecēlušies nogādāja viņu prom un, iznesuši arā, apbedīja.

⁶Huan, tangval hon a thou ua, a tuam ua, a jawng khia ua, a vuita uh.

⁷Bet notika, ka pēc apmēram trijām stundām, nezinādama, kas bija noticis, atnāca arī viņa sieva.

⁷Huan, dakkal thum ding hiam nung in, thil omdan theilouin a ji a hongluta.

⁸Tad Pēteris viņai sacīja: Saki man, sieviet, vai jūs par tādu maksu pārdevāt tīrumu? Un viņa sacīja: Jā, par tādu!

⁸Huan, Peterin a kiangah, honhilh in, gam, hiai zah phetin maw na juak uh? a chi a. Huan, aman, He, hiai zah phetin ahi, a chi a.

⁹Tad Pēteris teica viņai: Kāpēc jūs esat vienojušies kārdināt Kunga garu? Lūk, to kājas ir pie durvīm, kas apbedīja tavu vīru, un viņi aiznesīs arī tevi.

⁹Huan, Peterin a kiangah, bangachia Toupa Kha zeet dinga kithutuak na hi ua? Ngaiin, kongkhak bul ah na pasal vuite khepek a hongomta, nang leng a honjawng khe ding uh, a chi a.

¹⁰Tūliņ tā nokrita pie viņa kājām un nomira. Un jaunekļi ienākuši atrada to mirušu, un viņi aiznesa to un apraka pie viņas vīra.

¹⁰Huan, thakhatin a khe bul ah a puk paha, a sita hi; huan, tangval hon a honglut ua, amah tuh siin a hongmu ua, a jawngkhia ua, a pasal kiangah a vuita uhi.

¹¹Un lielas bailes pārņēma visu draudzi un visus tos, kas to dzirdēja.

¹¹Huan, saptuamte tengteng leh huai thu za peuhten a lauta mahmah uhi.

¹²Bet caur apustuļu rokām notika tautā daudz zīmju un brīnumu; un visi vienprātīgi bija kopā Salomona priekštelpā.

¹²Huan, mi lakah Pathianin sawltakte khutin chiamtehna leh thillamdang tampi a hih jel hi. Huan, amaute a vek un lungsim mun khatin Solomon in lim ah a kikhawm jel uhi.

¹³Bet no pārējiem neviens neuzdrošinājās tiem piebiedroties, bet tauta tos ļoti godināja.

¹³Mi dang bel kuamah a lak uah a pang ngamta kei uh; himahleh, min amaute a phat ngal ua.

¹⁴Tad arvien vairāk auga to vīriešu un sieviešu skaits, kas ticēja uz Kungu,

¹⁴Huan, a gingthak hon numei leh pasal tampi takin Toupa kiangah a honbehlap tuantuan uh.

¹⁵Tā kā tie iznesa slimos ielās un nolika gultās un nestavās, lai, Pēterim garām ejot, kaut viņa ēna kādu no tiem apēnotu un tie atbrīvotos no savām kaitēm.

¹⁵Huchiin mi damloute leng kongzing khawngah a lumsak ua, Peter pai kawma a lim bekin a lak ua khat bek a liah theihna ding in, a chi ua.

¹⁶Tad sapulcējās Jeruzalemē arī daudzi no kaimiņu pilsētām; tie atnesa neveselos un ļauno garu apsēstos, un tie visi tika izdziedināti.

¹⁶Huan, Jerusalem kho kim khua akipan mipite leng huai damloute dawi nin hihgimte honpiin a hongkhawm ua; huaite leng a hongdam chiatta uh.

¹⁷Tad cēlās augstais priesteris un visi, kas kopā ar viņu bija (tie piederēja pie saduceju sektas), kļuva dusmu pilni

¹⁷Huan, siampu lianpen leh a lawmte tengteng a hongkisa ua, (huai a lawmte tuh Saddukai pawl ahi uh) a haza mahmah ua.

¹⁸Un apcietināja apustuļus, un novietoja tos publiskā cietumā.

¹⁸Sawltakte a man ua, vantang khumna ah a khumta uhi.

¹⁹Bet Kunga eņģelis naktī atvēra cietuma durvis, izveda viņus ārā un sacīja:

¹⁹Himahleh, janin Toupa angel khatin kongkhakte a honhonga, a pikhia a.

²⁰Ejiet un, dievnamā nostājušies, runājiet ļaudīm visus šīs dzīvības vārdus!

²⁰Pathian biakin ah vading unla, mi kiangah hiai hinna thute vagen un, a chi a.

²¹To dzirdējuši, viņi rīta agrumā iegāja svētnīcā un mācīja. Tad ieradās augstais priesteris un tie, kas ar viņu kopā bija, un sasauca augsto tiesu un visus Izraēļa bērnu vecākos un nosūtīja uz cietumu atvest tos.

²¹Huan, huai thu a jak un khovak hun laiin, Pathian biakin ah a valut ua, thu a vahilhta uh. Himahleh, Siampu Lian leh a lawmte a hong ua, vaihawmte leh Israel suante upate tengteng a sam khawm ua, sawltakte hon pi sak dingin suangkulh ah mi a sawl uhi.

²²Bet kad kalpi atnāca un, cietumu atvēruši, tos neatrada, viņi atgriezās un paziņoja,

²²Himahleh, upate a vahoh ua, suangkulh ah lah amau a mu kei ua; huchiin a kik nawn uh.

²³Sacīdami: Mēs cietumu gan atradām visā rūpībā aizslēgtu un sargus durvju priekšā stāvot, bet, atvēruši to, mēs iekšā nevienu neatradām.

²³Suangkulh bit tak a kikhakin, a vengte leng kongkhak bulah dingin a mu ngal ua, himahleh, ka hong ua, a sungah kuamah ka mu sam kei ua, chiin a gen ua.

²⁴Bet svētnīcas priekšnieks un augstie priesteri, dzirdēdami šos vārdus, bija neziņā par to, kas noticis.

²⁴Huan, Pathian biakin upa leh siampu lalten, huai thute a jak un, Hiai bang, bangchi phetin a thang de aw? chiin, a thu ah a mang uh a bang petpeta.

²⁵Bet kāds atnācis paziņoja viņiem: Lūk, vīri, ko jūs iemetāt cietumā, stāv dievnamā un māca ļaudis.

²⁵Huan, mi khat a honga, a kiang uah, Ngai un, suang kulha na mi khumte un Pathian biakina dingin mi a hilh uh, ka chi! chiin a honggen a.

²⁶Tad svētnīcas priekšnieks ar kalpiem aizgāja un atveda viņus, nepielietojot varu, jo baidījās no ļaudīm, ka tie nenomētātu viņus akmeņiem.

²⁶Huchiin upa tuh upate toh a vahoh ua vantang a kihtak jiak un, hiamgamna om louin a honpi ua, huchi hikei leh suanga den ahi kha ding uh.

²⁷Un tie, viņus atveduši, novietoja augstajā tiesā. Tad augstais priesteris jautāja viņiem,

²⁷Huan, a honpi tun tak un, vaihawmmite maah a dingsak ua. Huan, siampu lianpenin, a kiang uah,

²⁸Sacīdams: Mēs jums stingri pavēlējām nemācīt šinī vārdā. Un jūs, lūk, piepildāt Jeruzalemi ar savu mācību un gribat šī Cilvēka asinis saukt pār mums.

²⁸Huai minin thu hilh louh ding ka honchita ua; thei un, na thuhilh un Jerusalem khua a hihdim vekta uh, hiai mipa sisan honkhuksak tum nei ve ua, chiin a sal a.

²⁹Bet Pēteris un apustuļi atbildēja, sacīdami: Dievam jāklausa vairāk nekā cilvēkiem.

²⁹Himahleh, Peter leh sawltakten, Mihing thu sangin Pathian thu i man a kiphamohjaw hi.

³⁰Mūsu tēvu Dievs uzmodināja Jēzu, kuru jūs, piesitot krustā, nonāvējāt.

³⁰Nou singah Jesu khaikangin na hihlumua, i pipute Pathianin a kaithou nawnta ahi.

³¹Dievs ar savu labo roku Viņu paaugstinājis par Valdnieku un Pestītāju, lai Izraēli vestu pie grēku nožēlošanas un to piedošanas.

³¹Amah mah tuh Pathianin Kumpipa leh Hondampa a om dingin a taklam ah a hihlianta a, Israelte khelhna pan kiheisak ding leh ngaidam dingin.

³²Mēs esam šo vārdu liecinieki un arī Svētais Gars, ko Dievs devis visiem, kas Viņam paklausa.

³²Huai thute kou a theihpihte ka hi ua; Kha Siangthou, Pathianin a thu jui peuhte kianga a piak tak, a theipa ahi nawn lai, a chi ua, a dawng ua.

³³To dzirdējuši, tie saniknojās un nodomāja viņus nonāvēt.

³³Huan, amau, huai thu a jak un a sin uh a thak mahmaha, hihlup a tumta uh.

³⁴Bet kāds farizejs, vārdā Gamaliēls, visā tautā iecīnīts bauslības mācītājs, piecēlās augstajā tiesā un lika šos cilvēkus uz īsu brīdi izvest ārā.

³⁴Himahleh, vaihawmte lakah, a min Gamaliel, Pharisai, Dantheimi, mi tengteng laka minthangpi mi khat a dinga, tua mite khah takdih ding thu a pia a.

³⁵Un viņš tiem sacīja: Izraēliešu vīri, padomājiet sevī, ko jūs gribat darīt ar šiem cilvēkiem!

³⁵Huan, vaihawmte kiangah, Nou Israel mite aw, hiai mite tunga na thilhih tup uh pilvang un.

³⁶Jo pirms kādām dienām sacēlās Toedass, sacīdams, ka viņš kaut kas esot. Viņam piebiedrojās skaitā ap četri simti vīru. Viņu nonāvēja; un visi, kas viņam ticēja, tika izklīdināti un iznīcināti.

³⁶Tumalamin leng, Theuda, mi lian kichiin, a hongoma, huai mipa kiangah mi tampi, za li phial, a na awn ua, amah tuh hihlupin a omta a; a thu jui peuhmah a vek un a dalhjakta uh, bangmah a hita kei uhi.

³⁷Pēc viņa pierakstīšanās laikā sadumpojās galilejietis Jūdass un aizrāva sev līdz tautu; bet viņš pats gāja bojā, un visi, kas viņam pievienojās, tika izklīdināti.

³⁷Huai mi om nungin min gelh laiin, Galili gama mi huai Juda a hongom nawna; a lamah mi khenkhat a hip nawna; himahleh amah leng a sita a, a thu jui peuhmah tuh a vek un a dalhjakta uh.

³⁸Tāpēc es jums tagad saku: atkāpieties no šiem cilvēkiem un atstājiet tos, jo, ja šis ir cilvēku nodoms un darbs, tad tas neiznāks.

³⁸Huai jiakin tuin ka honhilh ahi, hiai mite khoih kei unla, amau om omin omsak un; hiai a thiltup uh leh a thilhih uh mihing akipan ahihleh a mang ding;

³⁹Bet ja Dieva, tad jūs nevarēsiet to iznīcināt. Pretējā gadījumā jūs izrādīsities Dieva pretinieki. Tie viņam piekrita.

³⁹ahihhangin Pathian akipan ahihleh amau na hihmang theikei ding uh; huchilouin jaw Pathian dou na nahi zenzen kha ding uh, a chi a.

⁴⁰Un viņi, pasaukuši apustuļus, šaustīja tos un, piekodinādami nekad vairs nerunāt Jēzus vārdā, atlaida tos.

⁴⁰Huan, a gen tuh lem a sata ua; huchiin, sawltakte tuh a sam ua, a vua ua; a vuak khit un, Jesu mina thu gen louh ding chi bikbekin a khahta uh.

⁴¹Tad viņi priecādamies aizgāja no augstās tiesas, jo bija atzīti par cienīgiem Jēzus vārda dēļ ciest negodu.

⁴¹Huchiin, vaihawmte laka kipan a pawtkhia ua, tua Min jiaka daina thuak taka seh ahihjiak un a kipak mahmah uhi.Huan, nitengin Pathian biakin ah leh amau in khawng bangah, Jesu tuh Kris ahi, chiin, thuhilh leh gen a tawp tuan kei uhi.

⁴²Bet viņi nemitējās svētnīcā un mājās ik dienas mācīt un sludināt Jēzu Kristu.

⁴²Huan, nitengin Pathian biakin ah leh amau in khawng bangah, Jesu tuh Kris ahi, chiin, thuhilh leh gen a tawp tuan kei uhi.