¹Bet Jēzus aizgāja uz Olīvkalnu.

¹Jesu bel Oliv tang ah a hoh a.

²Un agri rītā Viņš atkal atnāca svētnīcā, un visa tauta sanāca pie Viņa. Un Viņš apsēdās un mācīja tos.

²Huan, jingin Pathian biakin ah a lut nawna, mi tengteng a kiangah a hongpai ua; huan, amah a tu a, amau thu a hilh a.

³Te rakstu mācītāji un farizeji atveda sievieti, pieķertu laulības pārkāpšanā, un to vidū nostādījuši,

³Huan, laigelhmite leh Pharisaiten numei khat a angkawm lai amat uh a honpi ua; huan, a lai ah a ding sak ua,

⁴Sacīja Viņam: Mācītāj, šī sieviete tikko pieķerta laulības pārkāpšanā.

⁴Jesu kiangah, Sinsakpa, hiai numei a angkawm lai a mat uh ahia, a angkawm lai takin.

⁵Bet Mozus bauslībā mums pavēlējis tādu sievieti nomētāt akmeņiem. Ko Tu saki? (3.Moz.20,10).

⁵Dan laibu ah, Mosiin hichibang mi jaw suanga denlup thu a honpia hi; nang bangchi na sa a? chi ua.

⁶To tie sacīja, Viņu kārdinādami, lai varētu Viņu apsūdzēt. Bet Jēzus, uz priekšu noliecies, ar pirkstu rakstīja smiltīs.

⁶Huai thu tuh amah zeetna dia a chih uh ahi, hekna ding a muh theihna ding un. Huchiin Jesu a kuna, a khut zungin lei ah a gelha.

⁷Kad nu tie turpināja Viņam jautāt, Viņš piecēlies sacīja tiem: Kas no jums bez grēka, lai pirmais met akmeni uz viņu! (5.Moz.17,7).

⁷Huan, a dot lailai jiakun amah a ding a, a kiang uah, Na lakua khelhna neilou peuhin amah suangin deng masa heh, a chi a.

⁸Un Viņš, atkal noliecies, rakstīja zemē.

⁸Huan, a kun nawna, a khutzungin lei ah a gelh nawna.

⁹Bet tie, to dzirdējuši, sākot ar vecākajiem, cits pēc cita aizgāja. Palika Jēzus viens un sieviete, vidū stāvot.

⁹Huan, amau a thugen a jak un, upa penin a pana, a tawp phain, khatkhatin a gel khe jel ua; huchiin Jesu kia a om a, numei a laia a omna ngeia om toh.

¹⁰Tad Jēzus piecēlies sacīja viņai: Sieviet, kur ir tie, kas tevi apsūdzēja? Vai neviens tevi nepazudināja?

¹⁰Huan, Jesu a daktoua, a kiangah, Numei, kaw om ahi ua? Kuamahin siamlouh hontangsak lou hia? a chi a.

¹¹Viņa sacīja: Neviens, Kungs! Tad Jēzus teica tai: Arī es tevi nepazudināšu. Ej un negrēko vairs!

¹¹Huan, aman, Toupa, kuamahin hontangsak kei, a chi a. Huan, Jesun, Ken leng siam louh kon tangsak kei; pai inla, tunungin hihkhial nawnta ken, a chi a.

¹²Tad Jēzus atkal runāja un sacīja tiem: Es esmu pasaules gaisma; kas man seko, tas nestaigā tumsā, bet iegūs dzīvības gaismu.

¹²Huan, Jesun a kiang uah thu a gen nawna, Kei khovel vak ka hi; kuapeuh honjui tuh mialah a khosa kei hial ding, hinna vak a nei zo ding hi, a chi a,

¹³Bet farizeji sacīja Viņam: Tu liecini pats par sevi; tava liecība nav patiesa.

¹³Huchiin Pharisaiten a kiangah, Nangmah thu theisak na hi; na thu theihsak a dik kei hi, a chi ua.

¹⁴Jēzus atbildēja viņiem, sacīdams: Un ja es liecinu pats par sevi, tad mana liecība ir pareiza, jo es zinu, no kurienes nāku un kur eju; bet jūs nezināt, no kurienes es nāku un kur eju.

¹⁴Jesun a kiang uah, Keimah thu theisak nahita leng zong, ka thu theisak a dik ahi; ken ka hongkipatna hiam, ka manohna ding hiam leng, ka thei hi; nouten bel ka hongkipatna hiam, ka manohna ding leng na theikei uhi.

¹⁵Jūs tiesājat miesīgi; es netiesāju nevienu.

¹⁵Nou sa danin vai na hawmsak uh; ken jaw kuamah vai ka hawmsak kei hi.

¹⁶Un ja es tiesāju, mans lēmums ir pareizs, jo es neesmu viens, bet es un Tēvs, kas mani sūtījis.

¹⁶Ahi, vaihawmsak nahita leng zong, ka vaihawmsakna a dik ding; keimah kia ka hi kei a, kei leh Pa honsawlpa ka hi zo ngal ua.

¹⁷Un jūsu bauslībā rakstīts, ka divu cilvēku liecība ir pareiza (5.Moz.17,6; 19,15).

¹⁷Ahi, na dan laibu uah leng, Mi nih thu a dik, chih gelh ahi.

¹⁸Es esmu, kas liecību dod pats par sevi, un par mani liecina Tēvs, kas mani sūtījis.

¹⁸Kei ka hih leh keimah thu theisakpa ka hia, Pa hon sawlpan ka thu a theisak hi, a chi a, a dawng a.

¹⁹Tad tie sacīja Viņam: Kur ir tavs Tēvs? Jēzus atbildēja: Ne jūs mani pazīstat, ne manu Tēvu. Ja jūs mani pazītu, tad pazītu arī manu Tēvu.

¹⁹Huan, amau a kiangah, Na pa koiah? a chi ua. Jesun, Nou kei non theikei uh, ka Pa leng na theikei uh; kei honthei hi le uchin, ka Pa leng na thei ding uh, chiin, a dawnga.

²⁰Šos vārdus Jēzus, mācīdams svētnīcā, teica pie upura lādes; un neviens Viņu neapcietināja, jo Viņa stunda vēl nebija pienākusi.

²⁰Huai thu tuh Pathian biakina thu a hilh kawmin, sum koihna muna a gen ahi; kuamahin amah a man sam kei uh, a hun a tun nailouh jiakin.

²¹Tad Jēzus atkal viņiem sacīja: Es aizeju, un jūs meklēsiet mani un savā grēkā nomirsiet. Kur es eju, tur jūs nevarat nākt.

²¹Huan, aman, a kiang uah, Ka pai mang dinga, nou non zong ding ua, na khelhna uah na si ding uh; ka hohna dingah na hong theikei ding uh, a chi nawna.

²²Tad jūdi teica: Vai Viņš sevi nonāvēs, ka Viņš sacīja: Kur es eju, tur jūs nevarat nākt?

²²Huan, Judaten, Ka hohna dingah na hong theikei ding uh, a chih, a kihihlum dia a diam? a chi ua.

²³Un Viņš tiem sacīja: Jūs esat no šīs zemes, es esmu no augšienes. Jūs esat no šīs pasaules, es neesmu no šīs pasaules.

²³Huan, aman a kiang uah, Nou nuai lama kipan na hi uh; kei jaw tung lama kipan ka hi; nou hiai khovela na hi uh, kei jaw hiai khovela ka hi kei.

²⁴Tāpēc es jums sacīju, ka jūs nomirsiet savos grēkos; jo ja jūs neticēsiet, ka es tas esmu, jūs nomirsiet savos grēkos.

²⁴Huaijiakin, na kiang uah, Na khelhna uah na si ding uh, ka chih, huai amah ka hi chih na gin kei ua leh, na khelhna uah na si ngeingei ding uh, a chi a.

²⁵Tad tie sacīja Viņam: Kas Tu esi? Jēzus viņiem atbildēja: Sākums, kas arī ar jums runā.

²⁵Huan, amau a kiangah, Kua na hi maia ahia? a chi ua. Jesun a kianguah, A tunga kipanin na kiang uah ka genta.

²⁶Daudz man par jums jārunā un jātiesā, bet Tas, kas mani sūtījis, ir patiess; un es runāju pasaulei to, ko esmu no Viņa dzirdējis.

²⁶Nou tungtang thu ah thil tampi gen ding leh ngaihtuah ding ka nei; abangabang hi heh aw, honsawlpa jaw mi dik ahi; a kianga thu ka jak peuhmah khovel kiangah ka hilh hi, a chi a.

²⁷Un tie nesaprata, ka Viņš Dievu sauca par savu Tēvu.

²⁷Pa thu a kiang uah a gen chih a theikei uh.

²⁸Tad Jēzus sacīja viņiem: Kad jūs paaugstināsiet Cilvēka Dēlu, tad jūs atzīsiet, ka es tas esmu; un es pats no sevis nekā nedaru un runāju tikai to, ko Tēvs man mācījis.

²⁸Huchiin, Jesu mahin, Nou mihing Tapa na khaikang nung un, amah ka hi chih leh, ken keimah thuin thil bangmah ka hih keia, Pa in honhilh bang jelin hiai thu ka gen jaw ahi chih na thei ding uhi.

²⁹Un Tas, kas mani sūtījis, ir ar mani; un Viņš nav atstājis mani vienu, jo es vienmēr daru to, kas Viņam labpatīk.

²⁹Honsawlpa tuh ka kiang ah a oma, honensan kei hi; a thil kipahlam peuhmah ka hih jel jiakin, a chi a.

³⁰Kad Viņš tā runāja, daudzi ticēja Viņam.

³⁰Huan, huai thu tuh a gen lain mi tampin amah a gingta ta ua.

³¹Tad Jēzus sacīja tiem jūdiem, kas Viņam ticēja: Ja jūs pastāvēsiet manā mācībā, tad patiesi jūs būsiet mani mācekļi.

³¹Huchiin, Jesun a gingta Judate kiangah, Ka thua na om gige uleh, ka nungjuite na hi taktak ding uh;

³²Un jūs atzīsiet patiesību, un patiesība darīs jūs brīvus.

³²huan, thutak na thei ding ua, thutakin a honsuaktasak ding, a chi a.

³³Tie Viņam atbildēja: Mēs esam Ābrahama pēcnācēji un nekad nevienam neesam vergojuši, kā tad Tu saki: jūs būsiet brīvi?

³³Huan, amau a kiangah, Abraham suante keive ua, tu tannin kuamah salah ka om ngei kei uh, Suahtaksakin na om ding uh, bangchihchiha chi na hia? a chi ua, a dawng ua.

³⁴Jēzus atbildēja viņiem: Patiesi, patiesi es jums saku: ikviens, kas grēku dara, ir grēka vergs.

³⁴Huan, Jesun a kiang uah, Chihtaktakin chihtaktakin kon hilh ahi, kuapeuh thil hihkhial tuh, khelhna sal ahi,

³⁵Vergs nepaliek mājās mūžīgi, bet dēls paliek mūžīgi.

³⁵Sal tuh chikpeuhin in ah a om gige kei; tapa tuh chikpeuhin a om gige hi.

³⁶Ja tad Dēls jūs atbrīvos, jūs patiesi būsiet brīvi.

³⁶Huchiin, Tapain sal apat a honsuahtaksak leh, na suakta petmah ding uh.

³⁷Zinu, ka jūs esat Ābrahama Dēli, bet jūs meklējat mani nonāvēt, tāpēc ka jūs manus vārdus neaptverat.

³⁷Abraham suante na hi uh chih ka thei hi, himahle-uchin, honthah na tum ngal ua, ka thuin nou ah omna a neih louh jiakin.

³⁸Es runāju to, ko esmu redzējis pie sava Tēva; un jūs darāt to, ko redzējāt pie sava tēva.

³⁸Ken ka Pa kianga thil ka muh ka gen a; nou leng na pa u kianga thil na jak uh na hih uh, a chi a.

³⁹Tie atbildēja Viņam, sacīdami: Mūsu tēvs ir Ābrahams. Jēzus viņiem sacīja: Ja jūs esat Ābrahama bērni, tad dariet Ābrahama darbus!

³⁹Huan, amau a kiangah, Kou pa Abraham ahi, a chi ua, a dawng ua. Huan, Jesun a kiang uah, Abraham tate nana hile uchin, Abraham thil hih na hihta ding uh.

⁴⁰Bet jūs tagad tiecaties nonāvēt mani, Cilvēku, kas jums teicu patiesību, ko dzirdēju no Dieva. To Ābrahams nedarīja.

⁴⁰Himahleh, Pathian kianga thutak ka jak, nou honhilpa kei tun ah honthah na tum ngal ua; Abrahamin jaw hichibangin a hih kei. Nou jaw na pa uh thil na hih nak uhi, a chi a.

⁴¹Jūs darāt savu tēvu darbus. Tad tie sacīja Viņam: Mēs neesam netiklībā dzimuši, mums ir viens Tēvs, Dievs!

⁴¹Huan, amau a kiangah, Angkikawma piang ka hi kei uh, Pa khat kia ka nei uh, Pathian, a chi ua.

⁴²Jēzus viņiem sacīja: Ja Dievs būtu jūsu tēvs, tad jūs mani mīlētu, jo es esmu izgājis un nāku no Dieva. Jo es neesmu nācis no sevis, bet Viņš mani ir sūtījis.

⁴²Jesun a, kiang uah, Pathian na Pa uh hita leh, nou kei non itta ding uh; Pathian apan hong pawt leh a kianga kipana hongpai ka hi ngala; keimah thua hong leng ka hi sam kei, aman a honsawl jaw ahi.

⁴³Kāpēc jūs nesaprotat manu runu? Tāpēc, ka jūs neesat spējīgi klausīties manos vārdos.

⁴³Bang achia ka pau omdan theilou? Ka thu na laksawn theih louh jiak uh ahi.

⁴⁴Jūsu tēvs ir velns; un jūs gribat darīt sava tēva kārības. Tas sākumā ir bijis slepkava un nepastāv patiesībā, jo viņā patiesības nav. Melus runādams, viņš runā savu, jo viņš ir melis un meļu tēvs.

⁴⁴Nou jaw na pa uh diabol kianga pawt na hi ua, na pa uh duhgawlna hih na ut uhi. Amah jaw a tunga kipan tualthat ahi, thutak ah a om kei, a sunga thutak himhim a om louh jiakin. Juau thu a genin amaha ngei a gen ahi; juauthei ahi ngala, juaupa leng ahi.

⁴⁵Bet kad runāju patiesību, jūs neticat man.

⁴⁵Thutak ka gen jiakin nou hon gingta lou na hi uhi.

⁴⁶Kas no jums man var pārmest grēku? Ja es jums runāju patiesību, kāpēc jūs neticat man?

⁴⁶Na lak uah kuan ahia gilou lamah siamlouh hontan thei om? Thutak ka genin leng nou bang achia hon gingta lou?

⁴⁷Kas ir no Dieva, tas Dieva vārdus dzird. Jūs tāpēc nedzirdat, ka neesat no Dieva.

⁴⁷Pathian apan pawtin, Pathian thu a pakta nak a; hiaijiakin na pakta kei uhi, Pathian apan pawt na hih louh jiakun, a chi a.

⁴⁸Tad jūdi Viņam atbildēja, sacīdami: Vai mēs labi nesakām, ka Tu esi samarietis un ka Tevī ir ļaunais gars?

⁴⁸Huan, Judaten a kiangah, Samari mi dawi jawl na hi ka chi uh, ka chi dik ngel kei umaw? a chi ua, a dawng ua.

⁴⁹Jēzus atbildēja: Manī ļaunā gara nav, bet es godinu savu Tēvu, bet jūs man darāt negodu.

⁴⁹Jesun, Dawi jawl ka hi kei hi; ka Pa kapahtawi ahi jaw, nou ka min hihsia neive ua.

⁵⁰Bet es savu godu nemeklēju; ir Kas meklē un tiesā.

⁵⁰Himahleh, keimah kilawmna zong ka hi kei; a zongmi leh a ngaihtuahmi khat a om ahi.

⁵¹Patiesi, patiesi es jums saku: Ja kas manus vārdus izpildīs, tas nāves mūžam neredzēs.

⁵¹Chihtaktakin, chihtaktakin kon hilh ahi, min ka thu a zop leh khantawnin sih ni mel a mu kei ding, a chi a.

⁵²Tad jūdi sacīja: Tagad mēs zinām, ka Tevī ir ļaunais gars. Ābrahams un pravieši nomira, bet Tu saki: kas manus vārdus pildīs, tas nāvi mūžam nebaudīs.

⁵²Huan, Judaten a kiangah, Dawi jawl na hi chih tuin ka theita uh. Abraham a sita, jawlneite toh, nang. Min ka thu a zop leh, khantawnin sihna achiam kei ding, na chi ngala.

⁵³Vai Tu esi lielāks nekā mūsu tēvs Ābrahams, kas miris? Arī pravieši miruši. Par ko Tu sevi turi?

⁵³Ka pu uh Abraham sangin na thupijaw ahia? amah leng a sita a, jawlneite leng a sita uh; kuaa kibawl na hia? a chi ua.

⁵⁴Jēzus atbildēja: Ja es sevi godinu, mans gods nav nekas. Tas ir mans Tēvs, kas mani godina, par ko jūs sakāt, ka Viņš ir jūsu Dievs.

⁵⁴Huan, Jesun, Keimah kipahtawi leng ka kilawmna bangding mah ahi kei; ka Pathian uh, na chih uh ka Pa, hon pahtawipa ahi; nou amah na thei ngal kei uhi;

⁵⁵Un jūs Viņu nepazīstat, bet es Viņu zinu. Un ja es sacītu, ka es Viņu nezinu, tad es būtu jums līdzīgs melis. Bet es Viņu pazīstu un pildu Viņa vārdu.

⁵⁵ken jaw amah ka thei; Amah ka theikei, chileng, noumau bang a juau thei mah ka hi ding: huchiin amah ka theia, a thu leng ka jui jel hi.

⁵⁶Jūsu Tēvs Ābrahams priecājās, ka viņš redzēs manu dienu. Viņš redzēja un gavilēja (1.Moz.18,18; 22,18).

⁵⁶Na pu uh Abraham, ka ni mu ding a hih jiakin a nuam mahmah a, huan, a mu pet maha, a kipak mahmah hi, a chi a, a dawnga.

⁵⁷Tad jūdi sacīja Viņam, Tev vēl nav piecdesmit gadu, un Tu esi Ābrahamu redzējis?

⁵⁷Huan, Judaten a kiangah, Nang kum sawmnga leng hi nai lou piin, Abaham na mu ahia? a chi ua.

⁵⁸Jēzus viņiem sacīja: Patiesi, patiesi es jums saku: pirms nekā Ābrahams bija, es esmu.

⁵⁸Jesun a kianguah, Chihtaktakin, chihtaktakin kon hilh ahi, Abraham om main leng ka om, a chi a.Huchiin a denna dingin suang a tawm ua; himahleh Jesu a bu a, Pathian biakin a kipan a pawtta.

⁵⁹Tad viņi pacēla akmeņus, lai mestu Viņam, bet Jēzus paslēpās un izgāja no svētnīcas.

⁵⁹Huchiin a denna dingin suang a tawm ua; himahleh Jesu a bu a, Pathian biakin a kipan a pawtta.