1Jau daudzi mēģinājuši uzrakstīt nostāstus par notikumiem, kas risinājušies mūsu vidū.
1Huai thilte i lak ua takpetpeta gina om, mi tampiin a thu gelh ana tup uh,
2Kā tos mums notēlojuši tie, kas sākumā paši redzējuši un bijuši vārda kalpi,
2A tunga pata a mute leh thu nasemten honhilh bang un,
3Tā iedomājos, visu no sākuma pamatīgi izpētot, tev, viscienīgākais Teofil, pēc kārtas uzrakstīt,
3Theophil aw, a bul apat bangkim chiantakin ka suia, kizom jelin nanga dingin kigelh leh a hoih ding, ka chi ahi;
4Lai tu pārliecinātos tās mācības patiesībā, kurā tu esi mācīts.
4tumaa thu nang honhilh uh a dik ngelngel hi chih na theihna dingin.
5Jūdejas ķēniņa Heroda laikā dzīvoja kāds Abijas kārtas priesteris, vārdā Zaharijs, un viņa sieva, vārdā Elizabete, no Ārona cilts.
5Judia gam kumpipa Herod a dam laiin, Abija pawla mi a min Zakaria khat a om a; huaiin Aron tanute laka khat jiin a neia, a min tuh Elizabet ahi.
6Bet abi viņi bija taisnīgi Dieva priekšā un nevainojami pildīja visus Kunga baušļus un noteikumus.
6A nih un Pathian mitmuhin diktatin a om ua, gensiat beiin Toupa thupiak leh a dan tengteng juiin a omjel ua.
7Bet viņiem nebija bērnu, jo Elizabete bija neauglīga; un abi bija veci gados.
7Himahleh Elizabet a chin jiakin ta a neikei ua, a nih un upa pitak ahi tuak ngal ua.
8Un notika, ka viņš savureiz pildīja priestera pienākumus Dieva priekšā,
8Huan, hichibang ahi a, a pawlte hihdan bang jela Pathian maa siampua a gamtat laiin,
9Un viņam, pēc priestera paražas lozējot, bija jāiet Kunga svētnīcā kvēpināt;
9siampu dan bangin Toupa biakina lut leh gimlim hal tuh a tan ahi a.
10Un visi daudzie ļaudis ārā lūdza Dievu kvēpināšanas stundā.
10Huan, gimlim hal hun laiin mipite a vek un inpua ah a na thum ua.
11Tad viņam parādījās Kunga eņģelis, stāvot kvēpināšanas altāra labajā pusē.
11Huan, Toupa angel khat gimlim halna maitam taklama dingin a kiangah a kilak a.
12Un Zaharijs, to redzēdams, izbijās, un viņu pārņēma bailes.
12Huan, Zakariain a muh takin a lungjinga, lau leng a lau a.
13Bet eņģelis sacīja viņam: Nebīsties, Zaharij, jo tava lūgšana ir uzklausīta: tava sieva Elizabete dzemdēs tev dēlu un tu nosauksi viņu vārdā Jānis.
13Himahleh angelin a kiangah, Zakaria, lau ken, na nget jaka a om jiakin, na ji Elizabet in tapa a honneihsak dia, a min Johan na sak ding ahi.
14Un Tev būs prieks un līksmība, un daudzi priecāsies par viņa piedzimšanu.
14Huan, nang na nuamin na kipak dinga; amah a suahin mi tampi a kipak ding uh.
15Jo viņš būs liels Kunga priekšā; vīnu un reibinošus dzērienus viņš nedzers; un Svētais Gars viņu piepildīs jau mātes miesās.
15Toupa ngaihin mi lian ahi dia, uain leh ju himhim a dawn kei ding; a nu sung apat himin Kha Siangthouin a hongdim ding.
16Un daudzus Izraēļa bērnus viņš atgriezīs pie Kunga, viņu Dieva.
16Israel suante tampi Toupa a Pathian lam uh a ngasak nawn ding a.
17Un tas ies viņa priekšā Elija garā un spēkā, pievērsdams tēvu sirdis bērniem un neticīgos taisnīgo gudrībai, lai sagatavotu Kungam paklausīgu tautu.
17Huan, pate lungtang tate lam ngasak ding, mi chihmohte mi diktat pilna lam ngasak ding, Toupa dinga mi pite mansaa om sak dinga na bawl khol dingin Elija lungsim leh thilhihtheihna puin Toupa ma ah a pai ding. a chi hi.
18Un Zaharijs sacīja eņģelim: Kā lai es to zinu? Jo es esmu vecs, un mana sieva arī gados.
18Huan, Zakariain angel kiangah, Huai bangchin ka thei dia? kei putek hi inga, ka ji leng pitek ahi ngala, a chi a.
19Un eņģelis viņam atbildēja un sacīja: Es esmu Gabriels, kas stāv Dieva priekšā, un es esmu sūtīts, lai tev to sacītu un tev pasludinātu šo prieka vēsti.
19Huan, angelin a dawnga, a kiangah, Gabriel, Pathian maa ding jel ka hia; nang houpih ding leh, huai thu hoih honhilh dinga sawl ka hi.
20Un, lūk, tu kļūsi mēms un nevarēsi runāt līdz tai dienai, kamēr tas notiks, tāpēc ka tu neticēji maniem vārdiem, kas savlaicīgi piepildīsies.
20Ngaiin, ka thugente a huntaka hongtung ding, na gintak louh jiakin huai thilte a hongtun masiah na dai dide dia, pau leng na pau theikei ding, a chi a.
21Un ļaudis gaidīja Zahariju un brīnījās, kāpēc viņš kavējas svētnīcā.
21Huan, vantang in Zakaria a nangak ua, Pathian biakin sunga a om sawt jiakin lamdang a sa mahmah ua.
22Bet viņš iznācis nevarēja tos uzrunāt; un tie noprata, ka viņš dievnamā redzējis parādību. Un viņš māja tiem un palika mēms.
22Huan, a hongpawtin a kiang uah thu a gen theita kei a; huchiin, biakin ah kha kilak a mu ahi chih a theita ua; huan, a kiang uah chiamtehna te a bawl a, pau theilouin a om lailai hi.
23Un notika, ka izbeidzās viņa kalpošanas laiks; un viņš aizgāja savās mājās.
23Huan, hichi ahi a, a nasepna ni a kim takin a in ah a paita a.
24Bet pēc šīm dienām viņa sieva Elizabete kļuva grūta un nerādījās piecus mēnešus, sacīdama:
24Huan, tua nite nungin, a ji Elizabet tuh a honggaita a, kha nga a buta a,
25Tā Kungs mani svētījis; Viņš izraudzījis šīs dienas, lai atņemtu manu negodu ļaužu priekšā.
25Mi laka ka min se khuhna dingin, Toupan a honmuhin, hichibangin ka tungah a hihta, chiin.
26Bet sestajā mēnesī Dievs sūtīja eņģeli Gabrielu uz Galilejas pilsētu, kas saucās Nācarete.
26Huan, a kha gukna ah Pathianin angel Gabriel, Galili gama khua khat Nazaret a chih uah,
27Pie jaunavas, kas bija saderināta Dāvida cilts vīram, kam vārds bija Jāzeps; un jaunavas vārds bija Marija.
27nungak siangthou khat kiangah a sawla, huai nungak tuh David suan mikhat a min Joseph toh ki kham ahi ua; nungak min tuh Mari ahi.
28Un eņģelis, ienācis pie viņas, sacīja: Esi sveicināta, žēlastības pilnā! Kungs ir ar tevi; tu esi svētīta starp sievietēm.
28Huan, angel tuh a kiangah a luta, Chibai, nang nakpitaka deihtuam: Toupa na kiangah a om, a chi a.
29To izdzirdusi, tā iztrūkās no viņa valodas un domāja: kas tā par sveicināšanu?
29Huan, huai thu jiakin a lunghimoh mahmaha, Bangchidana chibai honbuk a diam aw? chiin, a kingaihtuaha.
30Bet eņģelis viņai sacīja: Nebīsties, Marija, jo tu esi atradusi žēlastību pie Dieva.
30Huan, angelin a kiangah, Mari, lau ken; Pathian lakah deihsakna na tang hi.
31Lūk, tu kļūsi grūta miesās un dzemdēsi Dēlu, un nosauksi Viņu vārdā Jēzus.
31Ngai in, na gai dia, tapa na nei dia, a min din Jesu na sa ding ahi.
32Un Viņš būs liels un sauksies Visaugstākā Dēls, un Dievs Kungs dos Viņam tēva Dāvida troni, un Viņš valdīs pār Jēkaba namu mūžīgi,
32Amah mi lian a honghi dinga, Tungnungpen Tapa a chi ding uh; Toupa Pathianin a kiangah a pu David tutphah a pe dia.
33Un Viņa valstībai nebūs gala.
33Jakob suante tungah khantawnin a lal dia, a gam in bei ni a neikei ding hi, a chi a.
34Bet Marija sacīja eņģelim: Kā tas var notikt, jo es vīra nezinu?
34Huan, Mariin angel kiangah, Hiai bangchin ahi dia? pasal lah neilou inga, a chi a.
35Un eņģelis atbildēja un sacīja viņai: Svētais Gars nāks pār tevi, un Visaugstākā spēks tevi apēnos. Tāpēc arī Svētais, kas no tevis dzims, sauksies Dieva Dēls.
35Huan, angelin a dawnga, a kiang ah, Kha Siangthou na tungah a hongtung dinga, Tungnungpen thilhihtheihnain a honliah khum ding, huai jiakin misiangthou hongpiang ding leng, siangthou Pathian Tapa, chihin a om ding, a chi a.
36Un, lūk, tava radiniece Elizabete, kuru sauc par neauglīgo, savā vecumā ieņēma dēlu un staigā sestajā mēnesī.
36Huan, ngaiin, na sanggamnu Elizabetin leng a tek nungin tapa a paita; a ching a chihchih uh, tu kha a kha gukna a hita.
37Jo Dievam neviena lieta nav neiespējama.
37Pathian thu pawt himhim thil hih theilouin a om kei ding, a chi a.
38Bet Marija sacīja: Lūk, es esmu Kunga kalpone, lai man notiek pēc tava vārda! Un eņģelis no viņas aizgāja.
38Huan, Mariin, Ngai in, Toupa sikhanu ka hi, na thu bang jelin ka tungah tung hen, a chi a. Huan, angelin a paisanta.
39Bet Marija, tanīs dienās cēlusies, steigšus aizgāja kalnos, jūdu pilsētā.
39Huai laiin Mari a thou a, singtangah, Judia gama khua khat ah a hoh paha;
40Un viņa, iegājusi Zaharija namā, sveicināja Elizabeti.
40Huan, Zakaria in ah a luta, Elizabet chibai a buk a.
41Un notika, ka Elizabetei, Marijas sveicināšanu dzirdot, bērniņš priecīgi sakustējās viņas miesās; un Elizabete piepildījās Svētā Gara;
41Huan, hichi ahia, Elizabetin Mari chibai buk a jak takin, a sung a naungek a tanga; huan, Elizabet tuh Kha Siangthouin a hongdimta; huan, aw ngaihtakin a kikou a,
42Un viņa skaļā balsī sauca un sacīja: Tu esi svētīta starp sievietēm, un svēts ir tavas miesas auglis!
42Nang numei sapsap din na hampha hi, na gil gah leng a hampha hi.
43Un no kurienes man tas, ka mana Kunga māte nāk pie manis?
43Ka Toupa nu ka kianga na hong bangchidan ahia oi?
44Jo, lūk, tiklīdz tava sveicināšanas balss atskanēja manās ausīs, bērniņš līksmībā sakustējās manās miesās.
44Ngai in, non chibai buk husa ka bila a lut takin, a kipah jiakin naungek ka sungah a tang ahi.
45Un svētīga tu esi ticēdama, ka tas izpildīsies, ko Kungs tev sacījis.
45A gingnu a hampha hi, a kianga Toupan thu a gen tuh tung ding a hih jiakin, a chi a.
46Un Marija sacīja: Augsti slavē Kungu mana dvēsele.
46Huan, Mariin, Ka nuntaknain Toupa a pahtawi e,
47Un mans gars gavilē Dievā, manā Pestītājā,
47Ka kha leng ka Hondampa Pathian tungah a kipak mahmaha.
48Jo viņš ir uzlūkojis savas kalpones pazemību; lūk, no šī brīža mani svētīgu teiks visas paaudzes,
48A sikhanu nam tom dan a mu a, a hehpiha; ngai in, tu nung siah khangthak tengtengin hampha honchi ding uh.
49Jo Varenais lielas lietas manī darījis; un svēts ir Viņa vārds.
49Amah Mi hatin ka tungah thil thupi tak honhih saka, a min leng a siangthou hi.
50Un viņa žēlsirdība paliek paaudžu paaudzēs tiem, kas Viņa bīstas.
50A laudansiamte tuh khangthak tanin a hehpih jeljel.
51Viņš parādīja varu ar savu elkoni, izklīdinādams lepnos savā sirdsprātā.
51A banin a tha hatdan a ensaka, mi kisatheite tuh a lungtang gelna a hihdalhta.
52Viņš varenos gāza no troņiem un paaugstināja pazemīgos.
52A laltutphah ua lal tute a kai khia a, nam tomte tuh a pahtawita a.
53Izsalkušos viņš pildīja labumiem un bagātos atstāja tukšā.
53Gilkial te thil hoihin a hihvah a, mihaute khut vuakin a pai mang sakta hi.
54Viņš uzņēma savu kalpu Izraēli, atminējies savu žēlsirdību,
54A sikha Israel taksap awng tuh a huta, a zahngaihna theihgigena dingin.
55Kā Viņš runājis mūsu tēviem, Ābrahamam un viņa pēctečiem mūžīgi.
55I pipute kianga a gen bangin khantawin Abraham leh a suante lamah.
56Bet Marija palika pie viņas kādus trīs mēnešus un tad atgriezās savās mājās.
56Huan, Mari kha thum khawng a kiang ah a oma, huan, a in lamah a pai nawnta.
57Bet Elizabetei pienāca laiks dzemdēt; un viņa dzemdēja dēlu,
57Huan, Elizabet nau suah a honghunta a; huchiin tapa a honneita a.
58Un viņas kaimiņi un radi, izdzirduši, ka Kungs viņai parādījis savu žēlastību, priecājās līdz ar viņu.
58Huan, a vengte leh a sanggamten Toupan a hehpih mahmah chih a na ja ua, a kipahpih uh.
59Un notika, ka astotajā dienā tie sanāca bērniņu apgraizīt un sauca to viņa tēva vārdā: Zaharijs.
59Huan, hichi ahia, a ni giat nin naungek zeksum dingin a hong ua; a min din a pa min mah Zakaria sak a tum ua.
60Un viņa māte atbildēja un sacīja: Nekādā ziņā, bet viņš sauksies Jānis.
60Huan, a nun, Hi lou e, amah jaw Johan sak jawk ding ahi, a chi a, a dawng a.
61Un tie sacīja viņai: Taču nav neviena tavos rados, kas sauktos šinī vārdā.
61Huan, a nu kiangah, Na sanggamte lakah hiai min pu kuamah a om sam ua, a chi ua.
62Bet tie māja viņa tēvam, kā tas vēlētos viņu saukt.
62Huan, a pa kiangah chiamtehnate bawlin, A min din bang sa lehang na deih a? a chi ua.
63Un viņš pieprasīja galdiņu un rakstīja: Viņa vārds ir Jānis. Un visi brīnījās.
63Huan, lai gelhnapek a ngena, A min Johan ahi, chiin a gelh a.
64Un te atdarījās viņa mute un mēle; un viņš runāja, godinādams Dievu.
64Huan, a vek un lamdang a sa mahmah uh. Huan, thakhatin a kam hongkihongin a lei a hongkiphel a, Pathian phatin a hongpau kheta a.
65Un bailes pārņēma visus viņu kaimiņus; un visas šīs ziņas izpaudās visā Jūdejas kalnājā.
65Huan, a kim ua omte tengtengin a lau ta ua; Huchiin, huai thute tuh Judia gam singtang tengtengah a thang ta a.
66Un visi, kas to dzirdēja, paturēja to savā sirdī, sacīdami: Kā jums šķiet, kas būs šis bērns, jo Dieva roka ir ar viņu?
66Huan, a za peuhmahin, a lungtang un a vei chiat ua, Huai naungek bangchi phet a honghi de aw? chiin. Huan, Toupa khutin amah a panpih ngala.
67Un Zaharijs, viņa tēvs, Svētā Gara piepildīts, pravietoja, sacīdams:
67Huan, a pa Zakaria tuh, Kha Siangthouin a hongdima, a genkhol a,
68Godināts lai ir Kungs, Izraēļa Dievs, jo Viņš ir apmeklējis savu tautu un devis tai pestīšanu;
68Toupa, Israel Pathian, phatin om hen, a mite a honveha, tatna a siamsak a.
69Un Viņš mums pacēla pestīšanas ragu pār sava kalpa Dāvida namu;
69A sikha David inkuanpihte lakah hotdamna ki a honbawlsaktak jiakin;
70Kā Viņš runājis ar savu svēto praviešu muti, kas no mūžības;
70Tang laia kipan a jawlnei siangthoute kama, a gen bangin.
71Ka Viņš mūs atpestīs no mūsu ienaidniekiem un visu to rokām, kas mūs ienīst;
71I doute lakah leh honhote tengteng laka hotdam-a i om ding thu,
72Lai pierādītu žēlsirdību mūsu tēviem un atcerētos savu svēto derību.
72I pipute kianga achiam zahngaihna tangtungsak dingin leh a thukhun siangthou theigige dingin.
73Zvērestu, ko Viņš zvērējis mūsu tēvam Ābrahamam un dod mums,
73I pu Abraham kianga a kichiam a.
74Lai mēs, izglābti no savu ienaidnieku rokām, bezbailīgi Viņam kalpotu
74I doute laka a honbit saka, lau loua a na i sepna ding.
75Svētumā un taisnībā Viņa priekšā visās mūsu mūža dienās.
75I dam sung teng a mit muha siangthou leh diktat taka omna dingin.
76Un tevi, bērniņ, sauks par Visaugstākā pravieti, jo tu iesi Kunga vaiga priekšā sagatavot Viņam ceļu,
76A hi, Bawi, nang jaw Tungnungpen jawlnei a honchi ding ua; a lampi khawng bawl dingin Toupa maah na pai ding ahi ngala.
77Lai dotu pestīšanas atziņu Viņa ļaudīm to grēku piedošanai
77A khelhnate uh ngaihdamna dia a mite kianga hotdamna theihna pe ding in.
78Mūsu Dieva sirsnīgās žēlsirdības dēļ, ar kuru Auseklis no augšienes mūs uzlūkojis,
78I Pathian lungtanga hehpihna jiakin, huchia tunglam akipan i tunga ni a tan chianga.
79Lai apgaismotu tos, kas tumsībā un nāves ēnā sēd, un virzītu mūsu kājas uz miera ceļu.
79Mial laka leh sihna lima tute tanvak ding leh khamuanna lampia i khete kalsuan sak dingin, a chi a.Huan, naungek tuh a hongkhang lian deuhdeuha, a kha lam a honghat hiaihiai a, Israelte kianga a hongkilak masiah gamdai ah a om gige.
80Un bērns auga, un stiprinājās garā, un palika tuksnesī līdz tai dienai, kad viņam bija jāstājās Izraēļa priekšā.
80Huan, naungek tuh a hongkhang lian deuhdeuha, a kha lam a honghat hiaihiai a, Israelte kianga a hongkilak masiah gamdai ah a om gige.