1Un Viņš sacīja saviem mācekļiem: Nav iespējams, ka apgrēcība nenāktu; bet bēdas tam, caur ko tā nāk!
1Huan, Jesun, a nungjuite kiangah, Puknate omlou thei ahi kei; himahleh, pukna omsakpa tung a gik hi:
2Labāk tādam būtu, ja viņam uzkārtu kaklā dzirnakmeni un iemestu jūrā, nekā viņš apgrēcina vienu no šiem mazajiem.
2Hiai mi neute laka khat leng hihpuk sangin, a hihpuk ding ngawngah buh gawi janna suang ok sakin, tuipi ah khiakin omleh, amah a dingin a hoihzo ding.
3Pielūkojiet paši sevi! Ja tavs brālis grēko pret tevi, pamāci viņu! Bet ja tas to nožēlo, piedod tam!
3Pilvang un, na unauin thil a hih khelh leh taihilh in; a kisik leh, ngaidam in.
4Un ja viņš septiņas reizes dienā grēkotu pret tevi un septiņas reizes grieztos pie tevis, sacīdams: es nožēloju, tad piedod tam!
4Ni khatin na tungah sagih vei thil hihkhialin sagih vei, ka kisik, chia, nang lama a hongkihei nawn leh, na ngaidam ding ahi, a chi a.
5Un apustuļi sacīja Kungam: Vairo mūsu ticību!
5Huan, sawltakten, Toupa kiangah, Ka ginna uh khangsak in, a chi ua.
6Bet Kungs sacīja: Ja jums būtu ticība kā sinepju graudiņš un jūs sacītu šim zīdtārpu kokam: izraujies un pārstādies jūrā, tad tas jums paklausītu.
6Huan, Toupan, Ankam tangkhat bang ginna na neih uleh, hiai singtheimukung kiangah, Na kibot inla, tuipi ah na kisuan in, na chi ding ua, na thu uh a mang mai ding.
7Bet kurš no jums, kam ir kalps, arājs vai gans, kad tas pārnāks no lauka, sacīs viņam: tūlīt nāc un sēdies pie galda?
7Himahleh, nou lakah kuapeuhin lei letin hiam, belam chingin hiam sikha nei le uchinla, a hongvaipai takin, An honum pah aw, kua ahia nou lakah na chi ding?
8Vai viņš tam neteiks: pagatavo man ēdienu un apjoz priekšautu, un apkalpo mani, kamēr es ēdīšu un dzeršu; un pēc tam tu ēdīsi un dzersi.
8Ka nek ding honbawl sak inla, puan teng inla, ka neka ka dawn zoh masiah ka nek bawl in; huai khit chiangin nang na nein na dawn nake, na lak ua kua ahia na chi zo lou ding?
9Un vai viņš izsaka pateicību tam kalpam, ka tas darīja to, ko tam pavēlēja?
9Na thu bang ua a hih jiakin na sikha kiang uah kipah thu na gen ngei u hia?
10Es nedomāju. Tā arī jūs, kad izpildīsiet visu, kas jums uzdots, sakiet: Mēs esam nederīgi kalpi, mēs darījām to, ko mums vajadzēja darīt.
10Huchi mahbangin nouleng na kiang ua thupiak tengteng banga na hih nung un, Sikha phatuam lou ka hi uh; kahih ding him uh ahi ka hih uh, chi un, a chi a.
11Un, ejot uz Jeruzalemi, notika, ka Viņš gāja caur Samarijas un Galilejas vidieni.
11Huan, hichi ahia, Jerusalem khuaa a pai sin lai in, Samari leh Galili gam a kheng a.
12Un kādā miestā ieejot, Viņam pretim nāca desmit spitālīgi vīrieši, kas apstājās notālēm.
12Huan, koikhua hiama a lut dingin, mi phak ngenta, sawmin a nadawn ua, huaite tuh gamla takah a ding ua, huan, aw ngaihtakin,
13Un paceltā balsī sacīja: Jēzu, Mācītāj, apžēlojies par mums!
13Jesu, Heutupa, ka tunguah zahngai in, a chi ua.
14To ieraudzījis, Viņš sacīja: Ejiet un parādieties priesteriem! Un notika, ka, tiem ejot, viņi kļuva tīri.
14Huan, aman amau a muhin, a kiang uah, Siampute kiangah vakilak un, a chi a. Huan, hichi ahia, a pai lai un a hongsiangthou chiat ua.
15Bet viens no tiem, redzēdams, ka viņš izdziedināts, griezās atpakaļ un skaļā balsī godināja Dievu,
15Huan, a lak ua khatin dam chih a kitheih takin, aw ngaihtaka Pathian phat kawmin a kik nawnta a;
16Un nokrita uz sava vaiga pie Viņa kājām, un pateicās; un tas bija samarietis.
16huan, a khebul ah a khupboha, a kipahthu a gena; huai mi tuh Samari mi ahi a.
17Bet Jēzus atbildēja un sacīja: Vai desmit nekļuva veseli? Kur ir deviņi?
17Huchiin, Jesun a dawnga, Mi sawm hong siangta hilou na hi umaw? kuate koi ah?
18Nav neviens atradies, kas būtu atgriezies un Dievam godu devis, kā vien šis svešinieks.
18Pathian phat dinga kik nawn, hiai theihlouhmi kia loungal kuamah muha om lou uhia? a chi a.
19Un Viņš tam sacīja: Celies un ej, jo tava ticība tev palīdzējusi!
19Huan, a kiangah, Thou inla, pai in; na ginna na dampih ahi, a chi a.
20Bet farizeji jautāja Viņam: Kad nāks Dieva valstība? Viņš tiem atbildēja un sacīja: Dieva valstība nenāk redzamā veidā.
20Huan, Pharisaiten Pathian gam hongtun hun ding a dot jiak un, a kiang uah, Pathian gam muh theihin a hongtung kei;
21Un arī neteiks: Lūk, še ir, vai, lūk, tur ir, jo, lūk, Dieva valstība ir jūsos pašos.
21En un, hiai ah: hiam, Pam ah: hiam, a chi kei ding uh; ngai un, Pathian gam tuh na lak uah a om, a chi a, a dawnga.
22Un Viņš sacīja saviem mācekļiem: Nāks dienas, kad jūs alksiet redzēt vienu Cilvēka Dēla dienu, bet neredzēsiet.
22Huan, nungjuite kiangah, Mihing Tapa damlai ni khawng ni khat bek na muh nop ni uh a hong om ding, himahleh na mu kei ding uh.
23Un jums sacīs: Lūk, še ir, un, lūk, tur ir! Neejiet tur un nesekojiet tam!
23Huan, na kiang uah, En un, pam ah: En un, hiai ah: a honchi ding ua; pai khe kei unla, amau leng jui kei un;
24Jo kā zem debesīm uzliesmojis zibens apspīd to, kas zem debesīm ir, tā būs Cilvēka Dēls savā dienā.
24vannuai lehlama khua aphiata, vannuai lehlam tanphaa a vak zel bangin Mihing Tapa a hong niin a om ding ahi ngala.
25Bet vispirms Viņam daudz vajag ciest un no šīs cilts atmestam kļūt.
25Himahleh, huai main thil tamtak a thuak ding a, tulai khangthakte deihlouhin a omding ahi.
26Un kā tas bija Noasa dienās, tā tas būs arī Cilvēka Dēla dienās.
26Noa dam laia thil omdan bangin, Mihing Tapa a hongpai nawn hun chiangin a om sam ding.
27Tie ēda un dzēra; precēja sievas un izdeva pie vīra līdz pat tai dienai, kad Noass iegāja šķirstā; un tad nāca ūdensplūdi un iznīcināja visu.
27Noa longa a luta, tui a hongleta, a vekua a hihlup khit ni a tun masiah, a ne un a dawn ua, ji leh tain a kinei uh.
28Tāpat, kā tas notika Lata dienās: ēda, dzēra, pirka un pārdeva, stādīja un būvēja;
28Huchi mahbangin Lota dam laiin a hongom a; a ne un a dawn ua, a lei un a juak ua, a suan un a lam uh;
29Bet tai dienā, kad Lats izgāja no Sodomas, lija uguns un sērs no debesīm un iznīcināja visus.
29himahleh, Sodom khua a kipan Lota a pawt niin vana kipanin mei leh kat a zu a, a vek un a hihlumta.
30Gluži tāpat būs tai dienā, kad parādīsies Cilvēka Dēls.
30Huchi mahbangin Mihing Tapa a hongkilak niin a om ding.
31Ja kāds tanī stundā būs uz jumta, bet viņa lietas - namā, tas lai nekāpj zemē tās paņemt, un ja kas tīrumā, tas lai neatgriežas atpakaļ!
31Huai niin kuamah a sum in sunga oma, amah in tunga om, vala dingin kum kei heh; loua om leng pai kei hen.
32Pieminiet Lata sievu!
32Lota ji theigige un.
33Kas savu dzīvību centīsies glābt, tas to pazaudēs, bet kas to pazaudēs, tas to atgūs.
33Kuapeuh a hin humbitna zongin a tan dinga kuapeuh a hin tanin a humbit ding.
34Es jums saku: tanī naktī divi būs vienā gultā: vienu uzņems, bet otru atstās.
34Ka hon hilh ahi, huai janin lupna khatah mi nih a om ding ua, khat lakin a om dinga, khat nutsiatin a om ding.
35Divas kopā mals: vienu uzņems un otru atstās; divi būs tīrumā: vienu uzņems un otru atstās.
35Numei nih buh gawi janin a om ding ua, khat lakin a om dia, khat nutsiatin a om ding.
36Tad mācekļi jautāja Viņam, sacīdami: Kur, Kungs?
36Pasal nih lou ah a om ding ua; khat lakin a om dia; khat nutsiatin a om ding, a chi a.Huan, amau, a kiangah, Toupa, koiah eita? a chi ua, a dong ua. Huan, aman a kiang uah, Saluang omna peuhah musane leng a kikhawm ding uh, a chi a.
37Viņš tiem sacīja: Visur, kur miesa, salasās arī ērgļi.
37Huan, amau, a kiangah, Toupa, koiah eita? a chi ua, a dong ua. Huan, aman a kiang uah, Saluang omna peuhah musane leng a kikhawm ding uh, a chi a.