1Un viss viņu pulks cēlās un aizveda Viņu pie Pilāta.
1Huan, mipi khempeuh a ding ua, Jesu Pilat kiangah a pita ua.
2Un tie sāka Viņu apsūdzēt, sacīdami: Mēs atradām, ka Viņš jauc mūsu tautu un ka Viņš aizliedz ķeizaram maksāt nodokļus un saka, ka Viņš ir Kristus - Karalis.
2Huan, Hiai miin ka chite uh a pimanga, Kaisar kiangah siah liau a kham, Kris, Kumpipa, a kichih, ka ja uh, chiin, a hekta ua.
3Un Pilāts jautāja Viņam, sacīdams: Vai Tu esi jūdu ķēniņš? Bet Viņš atbildēja un sacīja: Tu to saki.
3Huan, Pilatin, a kiangah, Judate kumpipa na hi hia? chiin, a donga. Hi e, chiin, a dawng a.
4Tad Pilāts sacīja augstajiem priesteriem un ļaužu pulkam: Es nekādas vainas neatrodu pie šī Cilvēka.
4Huan, Pilatin siampu liante leh mipite kiangah, Hiai mi tungah bangmah khelhna ka mu kei, a chi a.
5Un tie uzmācās viņam, sacīdami: Viņš kūda tautu, mācīdams visā Jūdejā, sākot ar Galileju līdz šejienei.
5Himahleh, amau, Galili gamah a pana, hiai mun phain, Judia gam kho tengah thuhilhin, mi tengteng a toknok gige ahi, chiin, a pang semsem ua.
6Bet Pilāts, dzirdēdams par Galileju, jautāja, vai šis cilvēks ir galilejietis.
6Huan, Pilatin huai a jakin, huai mi tuh Galili gama mi a hih leh hih louh a donga.
7Un uzzinājis, ka Viņš ir no Heroda apgabala, tas aizsūtīja Viņu pie Heroda, kas pats tanīs dienās bija Jeruzalemē.
7Huchiin, Herod uka mi ahi chih a theih takin Herod kiangah a sawlta a; huai laiin amah leng Jerusalem khua ah a om a.
8Bet Herods, ieraudzījis Jēzu, ļoti priecājās, jo tas no seniem laikiem Viņu gribēja redzēt, jo daudz par Viņu bija dzirdējis, un cerēja no Viņa redzēt kādu brīnumu.
8Herodin Jesu a muhin a kipak mahmah a; a tanchin a jak jiakin, tumasiah a pat muh a ut him ahi a, a thillamdang hih banghiam bek muh leng a lamen ahi.
9Un tas daudz vārdiem Viņu izjautāja, bet Viņš tam nekā neatbildēja.
9Huan thu tampi a donga; himahleh bangmahin a dawng tuan kei hi.
10Bet augstie priesteri un rakstu mācītāji stāvēja un uzmācīgi Viņu apsūdzēja.
10Huan, siampu liante leh laigelhmiten dingin nakpi takin a hek ua.
11Tad Herods ar saviem kareivjiem, viņu nonicinājis, izsmiekla dēļ apģērba Viņu baltās drēbēs un aizsūtīja atpakaļ pie Pilāta.
11Huan, Herod leh a sepaihten Jesu a simmoh ua, nuihza bawlnan a zang uh, huan, puan thupi tak silh sakin Pilat kiangah a sawl nawnta hi.
12Un tanī dienā Herods un Pilāts kļuva draugi, jo iepriekš viņi bija ienaidnieki savā starpā.
12Huan, huai ni takin Herod leh Pilat a kihouthei ta uh; huai masiah jaw kihouthei lou hi ua.
13Bet Pilāts, sasaucis augstos priesterus un priekšniekus, un tautu,
13Huan, Pilatin siampu liante, heutute, mi tengteng a sam khawm a, a kiang uah,
14Sacīja viņiem: Jūs atvedāt pie manis šo cilvēku, it kā Viņš būtu tautas kūdītājs; lūk, es Viņu izjautāju jūsu klātbūtnē un neatradu pie šī Cilvēka nevienas no tām vainām, kādās jūs Viņu apsūdzat;
14Mite a pimang, chiin, hiai mi ka kiangah na honpi uh ahi a; huan, ngai un, na ma ua ka etchet nungin na hekna thu uah hiai mi tungah bangmah khelhna ka mu kei ahi;
15Un Herods arī ne, jo es jūs aizsūtīju pie viņa un, lūk, nekas nav darīts, ar ko Viņš nāvi būtu pelnījis.
15Herodin leng a mu sam kei; i kiang uah a honsawl nawnta ahi; ngai un, sihna khop hial bangmah a hih kei hi.
16Tāpēc es Viņu sodīšu un atbrīvošu.
16Huchiin ka vo dinga, ka pawt sak mai ding, a chi a.
17Bet svētkos viņam vajadzēja tiem vienu atbrīvot.
17(Ankuanglui nia mikhat amau laka a pawt sak teitei ding ahi ngala. )
18Bet viss pūlis kliedza, sacīdams: Nost šo, un atlaid mums Barabu,
18Himahleh, kituaktakin a kikou ua, Hiai mi hihmangthang inla, Barabba pen honpawt sak jawin, a chi ua.
19Kas pilsētā kādas notikušās sacelšanās un slepkavības dēļ bija ielikts cietumā.
19Huai mi tuh khopia helna bang ahi hiam jiak leh, tual a thah jiaka suangkulha tang ahi.
20Un Pilāts, gribēdams Jēzu atbrīvot, atkal runāja viņiem,
20Pilatin bel, Jesu khah a uta, a kiang uah thu a gen nawna.
21Bet tie kliedza, sacīdami: Sit Viņu krustā, sit Viņu krustā!
21Himahleh, a kikou ua, Kros ah kilhden in, kros ah kilhden in, a chi ua.
22Bet trešo reiz viņš tiem teica: Ko tad Viņš ļaunu darījis? Es nekādas vainas, kas pelna nāvi, pie Viņa neatrodu. Tāpēc es Viņu pārmācīšu un atlaidīšu.
22Huan, aman, a thum veina ah a kiang uah, Bang dingin maw? hiai min bang ahia ahihkhelh? sihna khop hial a tungah bangmah ka mu kei; huchiin ka vo dinga, ka khah mai ding, a chi a.
23Bet tie turpināja viņam uzmākties, skaļi kliedzot, pieprasīdami, lai Viņu sistu krustā; un viņu kliegšana pieņēmās.
23Amau bel aw ngaihtakin kros a kilhden dingin a ngen teitei uh. Huan, a aw un a vau daita hi.
24Tad Pilāts nolēma izpildīt viņu lūgumu.
24Huan, Pilatin a nget bang ua hih dingin thu a hihpukta a.
25Un viņš tiem atbrīvoja to, kas slepkavības un sacelšanās dēļ bija ieslodzīts cietumā, ko tie bija lūguši, bet Jēzu nodeva viņu iegribai.
25Helna leh tualthah jiaka suangkulha tang a nget uh a khaha; Jesu bel a ut ut ua lohdingin a peta hi.
26Un kad Viņu veda, tie aizturēja kādu Sīmani no Kirēnes, kas nāca no laukiem, un uzlika viņam krustu, lai nes to Jēzum pakaļ.
26Huan, a pi mang lai un, Simon Kurini khua a mi, gam lam a kipana hong a man ua, Jesu nunglama po dingin a tungah kros tuh a nga ta uhi.
27Bet Viņam sekoja liels pulks ļaužu un sieviešu, kas Viņu apraudāja un nožēloja.
27Huan, mi nazong leh numei amah kaha mau jeljul, mipi tampitakin a jui ua.
28Bet Jēzus, pagriezies pret tām, sacīja: Jeruzalemes meitas, neraudiet par mani, bet raudiet pašas par sevi un savu bērnu dēļ!
28Jesu bel amau lam a nga a, Jerusalem tanute aw, honkah kei un, noumau leh na tate uh dingin kap jaw un.
29Jo nāks dienas, kad sacīs: Svētīgas neauglīgās un tā miesas, kas nav dzemdējušas, un krūtis, kas nav barojušas.
29Ngai un, a ni a hongtung dinga, huai niin, numei chingte, naupai ngei louhna gilte, naunek ngei louh nawite a hampha uh, a honchi ding uh.
30Tad sāks runāt kalniem: gāzieties pār mums, un uz pakalniem: apklājiet mūs!
30Huai hun chiangin, miten, tangte kiangah, Hondelh un, a chi ding uh, mualte kiangah, Honkhuh un, a chi ding uhi.
31Jo, ja to dara ar zaļu koku, kas notiks ar nokaltušo?
31Sing a hinlaia bawn hichi banga a hih u leh; a keu chiangin bang a kilohta phet dia? a chi a.
32Bet līdz ar Viņu tika vestidivi citi ļaundari, lai viņus nogalinātu.
32Huan, a kiangah mi dang nih, mi gilou, hihlup dingin a pi sam ua.
33Un kad tie nonāca vietā, kas saucas Kalvārija, tur tie sita Viņu un slepkavas krustā: vienu pa labi, otru pa kreisi.
33Huan, Lu Guh, a chih mun uh a tun un, huaiah kros ah a kilhden ua, mi giloute toh, a taklam ah khat, a vei lam ah khat.
34Bet Jēzus sacīja: Tēvs, piedod viņiem, jo tie nezina, ko dara. Un tie, dalot Viņa drēbes, meta kauliņus.
34Huan, Jesun, Pa, amau ngaidam in; a thil hih uh a theikei ua hi, a chi a. Huan a puansilhte kihawmin, ai a san uh.
35Un ļaudis stāvēja un skatījās; un priekšnieki kopā ar tiem izsmēja Viņu, sacīdami: Citiem Viņš palīdzēja, - lai glābj sevi, ja Viņš ir Kristus, Dieva izredzētais.
35Huan, vantang honin dingin a en ua. Huchiin vaihawmmiten bel Midang bawn a hihdam jel aka; Pathian tel kris tuh a hih taktak leh amah leng kihihdam leh ake, chiin, a enghou ua.
36Arī kareivji, Viņu izsmiedami, nāca un sniedza Viņam etiķi,
36Huan, sepaihten leng amah nuihza bawlnan a nei ua, a kiangah a hong ua, zu thuk a pia ua,
37Un sacīja: Ja Tu esi jūdu ķēniņš, tad glāb sevi!
37Judate kumpipa na hih taktak leh, kihihdam in, a chi ua.
38Un bija arī virs Viņa uzraksts, rakstīts grieķu un latīņu, un ebreju valodā: Šis ir jūdu Ķēniņš.
38Huan, a tung lamah, HIAI MI JUDATE KUMPIPA A HI, chiin, lai a kisuang hi.
39Bet viens no tiem ļaundariem, kas bija piesists krustā, zaimoja Viņu, sacīdams: Ja Tu esi Kristus, tad glāb sevi un mūs!
39Huan, a mi gilou kilh khat un Jesu a taia, Kris na hi ka hia? kihihdam inla, kou leng honhihdam tanla, a chi a.
40Bet otrs atbildēdams norāja viņu un sacīja: Pats tu, būdams tanī pat sodā, nebīsties Dieva!
40Himahleh, khatpan tuh dawn kawmin, a taihilh a, Pathian na ngawn leng na kihta ka hia? kibang sapa hongawt uh.
41Jo mēs taču saņemam taisnīgi un pienācīgi par mūsu darbiem, bet Viņš nekā ļauna nav darījis.
41Ei jaw gawttuak him i hi; i thil hih man lel mu i hi a; hiai miin bel bangmah a hihkhial ngal keia, a chi a.
42Un viņš sacīja Jēzum: Kungs, piemini mani, kad Tu nāksi savā valstībā!
42Huan, aman, Jesu, thuneihna toh Kumpipa-a na hongpai chiangin hontheigige in, a chi a.
43Un Jēzus sacīja viņam: Patiesi, es tev saku: šodien tu būsi ar mani paradīzē.
43Huan, aman, a kiangah, Chihtaktakin ka honhilh ahi, Tuniin ka kiangah Paradis ah na om sam ding, achia.
44Bet bija ap sesto stundu, un tumsa iestājās līdz pat devītajai stundai.
44Huan, dak gukna ding khawng ahi a, huai nungsiah dak kuana hun tanin gam pumpi a hongmial vekta a, ni vak a beita hi;
45Un saule aptumšojās, un priekškars svētnīcā pārplīsa vidū pušu.
45huan, Pathian biakin puanjak a lai ah a hong kekta hi.
46Un Jēzus sauca skaļā balsī, sacīdams: Tēvs, Tavās rokās es nododu savu garu! Un Viņš, to teikdams, izdvesa garu.
46Huan, Jesu aw ngaihtakin a kikou a, Pa, na khutah ka kha ka honkem sak hi a chi a. Huan, huai a chih khitin a kha a khahta hi.
47Bet simtnieks, redzēdams to, kas notika, godināja Dievu, sacīdams: Patiesi, šis Cilvēks bija taisnīgs!
47Huan, sepaih zaheupan thil omdan a muh in, Hiai mi pel louin mi dik ahi ngeingei, chiin, Pathian a phatta.
48Un viss ļaužu pulks, kas bija klāt pie šī šausmu skata, redzot notikušo, sita savās krūtīs un atgriezās atpakaļ.
48Huan, huai etnop tuh en dinga mipi hongkikhawm tengteng ten thil omdante a muh un a awm uh tumtumin a kik nawnta uhi.
49Bet visi Viņa pazīstamie un sievietes, kas ar Viņu bija nākušas no Galilejas, to redzēdamas, stāvēja nostāk.
49Huan, amel theihte tengteng leh, numei Galili gama kipana honjuite, huai thilte enin gamla takah a ding uh.
50Un, lūk, viens vīrs, Jāzeps vārdā, būdams labs un taisnīgs cilvēks, kas bija pilsētas pārvaldes loceklis,
50Huan, ngai un, mi khat amin Joseph, vaihawmmi, mi hoih tak, diktak, Judate khua khat Arimathai a kipan a oma,
51No Arimatejas, Jūdejas pilsētas, kas arī pats gaidīja Dieva valstību, nepiekrita to lēmumiem un darbiem;
51A vaihawm uah leh a thil hih uah leng a kiawi kei him a. Pathian gam a lamen gige a.
52Šis aizgāja pie Pilāta un lūdza Jēzus miesas.
52Huai mi tuh Pilat kiangah a hoha, Jesu luang a ngen a.
53Un viņš tās noņēma un ietina audeklā, un ielika izcirstā kapā, kur vēl neviens nebija glabāts.
53Huan a la khia a, puan mal ngatin a tuama, han, suang khuakkuak, kuamah sial ngei nai louhna ah, a siala.
54Un tā bija sagatavošanās diena, un sabats jau tuvojās.
54Huan, huai ni tuh kiginni ahi a, Khawlni a honghi sinsinta hi.
55Bet sekotājas sievietes, kas ar Viņu bija nākušas no Galilejas, redzēja kapu un to, kā Viņa miesas tika noliktas.
55Huan, numei, Galili gam akipana a kianga hongten a jui jel ua, han leh a luang sialdan a mu uh hi.Huan, a pai nawn ua, banghiam gim namtui khawng leh thau namtui khawng a bawl uhi.
56Un atgriezušās, viņas sagatavoja smaržas un svaidāmās zāles, bet sabatu saskaņā ar bauslību tās pavadīja klusu.
56Huan, a pai nawn ua, banghiam gim namtui khawng leh thau namtui khawng a bawl uhi.