1Un Viņš atkal iegāja sinagogā. Un tur atradās cilvēks, kam bija nokaltusi roka.
1Huan, kikhopna in ah a lut nawna; huaiah mi khat khutjaw a na om a
2Un tie Viņu uzmanīja, vai Viņš sabatā nedziedinās, lai Viņu apsūdzētu.
2Huan, amah a hek theihna ding un Khawlniin a hihdam nop leh nop louh a ensim ua.
3Un Viņš sacīja cilvēkam, kam roka bija nokaltusi: Stājies vidū!
3Huan, aman khutjaw kiangah, Hongding khia in, a chi a.
4Un Viņš sacīja tiem: Vai sabatā pienākas labu vai ļaunu darīt, dvēseli glābt vai pazudināt? Bet viņi klusēja.
4Huan a kiang uah, Khawlniin hihhoih hia siang, hihsiat? hotdam hia siang, hihlup? chiin, a donga. Himahleh a dai dide ua.
5Un Viņš, noskumis par viņu sirds aklumu, visapkārt tos dusmīgi uzlūkoja un sacīja cilvēkam: Izstiep savu roku! Un tas izstiepa; un viņa roka kļuva vesela.
5Huan a lungtang uh tak jiaka lungkham mahmah leh heh kawma amaute a et velvel nungin, huai mi kiangah, Na khut zan in, a chi a, Huan, a zan kheta a, a khut tuh a damta.
6Un farizeji izgājuši tūlīt apspriedās ar herodiešiem pret Viņu, kā Viņu nonāvēt.
6Huan, Phaisaite a pawt khia ua, amah a hihlup theihna dan ding uh ngaihtuahin Herod pawl a mite toh a kihou khawm pah ua.
7Bet Jēzus ar saviem mācekļiem aizgāja pie jūras; un daudz ļaužu no Galilejas un Jūdejas sekoja Viņam.
7Huan, Jesu tuh a nungjuite toh dil lamah a pai mang ua; huan, Galili gam a kipanin mipi tampitakin a jui ua;
8Un liels daudzums no Jeruzalemes un no Idumejas, un Aizjordānijas, un no Tiras apkārtnes, un Sidonas, dzirdēdami, ko Viņš dara, nāca pie Viņa.
8Huan, a thilhih thupidan a jak un Judia gama kipan, Jerusalem khua akipan, Idumai gam akipan, Jordan gal a kipan, Tura leh Sidon khokim akipan bangin mipi tampitak a kiangah a hong ua.
9Un Viņš sacīja saviem mācekļiem, lai tie sagatavo Viņam laivu ļaužu dēļ, lai tie Viņu nenospiestu.
9Huan mipi jiakin amah a dia long neu mansaa na om dingin a nungjuite a hilha. Huchilou in jaw honum lutlut kha ding uh, a chi a.
10Jo Viņš daudzus izdziedināja, tā ka tie, kam bija kādas kaites, metās pie Viņa, lai Viņam pieskartos.
10Mi tampi a hihdamta ngala, huchiin natna nei peuhmahin amah a khoih theihna ding un a boh huthut ua.
11Un nešķīstie gari, redzot Viņu, metās Viņa priekšā zemē un kliedza, sacīdami:
11Dawi ninten leng amah a muh tengun a maah khupbohin, Nang Pathian Tapa na hi, chiin, a kikou nak uh.
12Tu esi Dieva Dēls! Un Viņš tos stingri norāja, lai tie Viņu neatklāj.
12Huan, aman, a tanchin than louh ding a kiang uah a chi bikbek jel a.
13Un Viņš, uzkāpis kalnā, aicināja pie sevis tos, kurus pats vēlējās; un tie pienāca pie Viņa.
13Huan, tangah a vahoh tou a, aman a ngaihngaih a sam a; huan, amau tuh a kiangah a hoh tou ua.
14Un Viņš iecēla divpadsmit, lai tie ar Viņu būtu un lai sūtītu tos sludināt.
14Huan, a kianga a om ding leh, thu gen dia a sawl khiak dingin sawm leh nihte a sepa.
15Un Viņš tiem deva varu dziedināt slimības un izdzīt ļaunos garus.
15daite delh khiakna thunei dingin leng.
16Un Sīmanim Viņš pielika vārdu Pēteris;
16Huaite tuh Simon, Peter a chih bang
17Un Jēkabu, Zebedeja dēlu, un Jāni, Jēkaba brāli, un pielika viņiem vārdu Boanerges, tas ir, pērkona dēli;
17Zebedai tapa Jakob leh Jakob unau Johan, huai mite tuh Baonerges a chih te bang, huai tuh vanging tapate chihna ahi.
18Un Andreju, un Filipu, un Bērtuli, un Mateju, un Tomu, un Jēkabu, Alfeja dēlu, un Tadeju, un Sīmani Kanānieti.
18Andru, Philip, Bartholomai, Matthai, Thoma, Alphai tapa Jakob, Thaddai, Kanan mi Simon,
19Un Jūdasu Iskariotu, kas Viņu arī nodeva.
19leh a mansapa Juda Iskariot te bang ahi uh. Huan, in ah a paita.
20Un viņi atnāk mājās; un daudz ļaužu atkal sapulcējās, tā ka viņi nevarēja pat maizi ēst.
20Huan, mipi a a hong khawm nawn ua, huchiin an nangawn leng a ne theikei ua.
21Un kad Viņa piederīgie to dzirdēja, tie izgāja Viņu aizturēt, jo tie sacīja: Viņš kļuvis bezprātīgs.
21Huan, a lawmten huai a jakunm A hai ahi, chiin amah mat tumin a kisa uh.
22Un rakstu mācītāji, kas bija atnākuši no Jeruzalemes, sacīja, ka Viņā Belcebuls un ka ļaunos garus Viņš izdzen ar velnu virsnieka spēku.
22Huan, laigelhmite Jerusalem khua a kipana hong sukten, Beelzibul a jawl ahi, dawi lal jiakin ahi, dawite a delh khiak nak, a chi ua.
23Un tos kopā sasaucis, Viņš sacīja tiem līdzībās: kā sātans var sātanu izdzīt?
23Huan, Jesun laigelhmite a sama, gentehna thuin a kiang uah, Setan in Setan mah bangchin a delh khe theia?
24Un ja valsts savā iekšienē sašķeļas, tad tāda valsts nevar pastāvēt.
24Gam leng amah a kidou leh, huai gam a ding khe theikei ding.
25Un ja kāds nams pret sevi pašu nāk naidā, tāds nams nevar pastāvēt.
25Inkuan khat leng amau a kidou uleh, huaite inkuan a ding khe theikei kei ding uh.
26Ja nu sātans celsies pret sevi pašu, tad viņā notiek šķelšanās; un viņš nevar pastāvēt, bet viņam ir gals klāt.
26Setan mah leng amah kidou a, a kilan in tuh, a ding khe theikei dinga, amangthang zo mai ding.
27Neviens nespēj, spēcīgā namā iegājis, tā rīkus laupīt, pirms nebūs stiprais saistīts; un tad viņš tā namu izlaupīs.
27Kuamahin mi hat ina lutin a sum a lak sak theikei uh, mi hatpa tuh a hen masak phot kei uleh, huai nungin tuh a in a lohsak mai ding uh.
28Patiesi es jums saku, ka cilvēku bērniem visi grēki un zaimi, ar kādiem ir zaimojuši, tiks piedoti,
28Chihtaktakin ka honhilh ahi, mihing tate, a khelhna tengteng uah leh Pathian a gensiatnalam bangpeuh uah leng a gensiatnate uah, ngaihdam ahi ding ua
29Bet kas zaimo Svēto Garu, tas piedošanu ne mūžam nedabūs, bet pelnīs mūžīgo grēku.
29Kuapeuh Kha siangthou hilhial gansia jaw bangchik chiang mahin ngaihdamna a mu kei dinga, khantawn khelhna siamlouin a hongom zo ding, a chi a.
30Jo viņi sacīja: Viņā ir nešķīstais gars.
30Dawi nin a jawl ahi, a chih jiakun huai tuh a gen ahi.
31Un atnāca Viņa māte un brāļi; un tie, ārā stāvēdami, sūtīja pie Viņa un aicināja Viņu.
31Huan, a nu leh a unaute a hong ua, inpua ah a ding ua; amah sam din mi a sawl ua.
32Un ļaudis sēdēja ap Viņu un sacīja Viņam: Lūk, Tava māte un Tavi brāļi ārā meklē Tevi.
32Huan a kim ah mipi a natu diamduam ua; huan, a kiangah, Ngaidih, inpua ah na nu leh na sanggampaten a hongzong uh, a chi ua.
33Un Viņš tiem atbildēja un sacīja: Kas ir mana māte un mani brāļi?
33Huan, aman a kianguah, Ka nu leh ka samgampate kuate ahi ua? chiin a dawnga
34Un Viņš visapkārt uzlūkoja tos, kas ap Viņu sēdēja, un sacīja: Lūk, mana māte un mani brāļi!
34Huan, a kiang khawnga tute a en velvel a, En un, ka nu leh ka sanggampatekuapeuh Pathian deihlam hih photphot, huai mite tuh ka sanggampate, ka sanggampate, ka sanggamnute, ka nute ahi uh, a chi a.
35Jo, kas pilda Dieva prātu, tas ir mans brālis un mana māsa, un māte.
35kuapeuh Pathian deihlam hih photphot, huai mite tuh ka sanggampate, ka sanggampate, ka sanggamnute, ka nute ahi uh, a chi a.