¹Tanīs dienās, kad daudz ļaužu bija kopā un tiem nebija ko ēst, Viņš, saaicinājis mācekļus, sacīja tiem:

¹Huai ni khawngin, mipi tampitak a hongom nawn ua, nek ding bangmah a neikei ua, aman a nungjuite a sama, a kiang uah,

²Man žēl šo ļaužu, jo, lūk, viņi jau trīs dienas paliek pie manis, un viņiem nav ko ēst.

²Mipi honte tuin ka kiangah ni thum a omta ua, nek ding bangmah a neih louh jiak un ka hehpih mahmah hi;

³Un ja es tos atlaidīšu mājās neēdušus, tie ceļā nonīks, jo daži no viņiem nākuši no tālienes.

³Anngawlin a in uah pai sak leng lam kalah a bah kha ding uh; khenkhatte khol houh a hongpaina uh a gamla mahmah ngala, a chi a.

⁴Un Viņa mācekļi atbildēja Viņam: Kas šos var paēdināt ar maizi še, tuksnesī?

⁴Huan, a nungjuiten, min hiai gamdai ah koia tanghouin ahia hiai khawngte a hihtai theih ding uh? chiin, amah a dawng ua.

⁵Un Viņš jautāja tiem: Cik jums ir maizes? Tie atbildēja: Septiņas.

⁵Huan, aman, Tanghouphel bangzah na nei ua? chiin, amau a donga. Huan, amau, Phel sagih, a chi ua.

⁶Un Viņš pavēlēja ļaudīm apmesties zemē. Un, paņēmis septiņas maizes, Viņš pateicās, lauza un deva tās saviem mācekļiem, lai viņi ceļ priekšā; un viņi cēla tās ļaudīm priekšā.

⁶Huan, mipite leia tu dingin thu a pia a; tanghouphel sagih a la-a, kipahthu a gen khitin a balkhama, ama ua lui dingin a nungjuite kiangah a piaa; huan, mipite ma ah a luita uh.

⁷Un viņiem bija nedaudz zivtiņu; un tās Viņš svētīja un pavēlēja celt priekšā.

⁷Ngasa tawmchik leng a nei ua; aman vual a jawl a, huaite leng a ma ua lui dingin thu a pia a.

⁸Un viņi ēda un paēda, un pielasīja ar atlikušajām druskām septiņus grozus.

⁸Huchin, a ne ua, a kham chiat ua; a khamval nen u leng bawm sagih dimin a luak uh.

⁹Bet to, kas ēda, bija tūkstoši četri; un tad Viņš tos atlaida.

⁹Amau tuh sang li khawng ahi ua; huan, aman amaute a paisakta hi.

¹⁰Un tūdaļ Viņš ar saviem mācekļiem, iekāpis laivā, nonāca Dalmanutas robežās.

¹⁰Huan, amah tuh a nungjuite kiangah long ah a tuangpah ngala, Dalmanutha gam a tungta.

¹¹Un farizeji izgājuši sāka strīdēties ar Viņu un, Viņu kārdinādami, prasīja no Viņa zīmi no debesīm.

¹¹Huan, Pharisaite a hongsuak ua, amah zeetna dingin, amah laka van akipana chiamtehna zongin amah a selta uh.

¹²Un Viņš nopūtās savā garā un sacīja: Ko šī cilts meklē zīmi? Patiesi es jums saku: šai ciltij nekāda zīme netiks dota.

¹²Huan, amah tuh a lungsimin nakpiin a thum a, Bang achia tulai khangthakten chiamtehna zong uh ahia? Chihtaktakin ka hon hilh ahi, tulai khangthakte kiangah chiamtehna himhim piak ahi kei ding, a chi a.

¹³Un Viņš, tos atlaidis, atkal iekāpa laivā un pārcēlās otrā malā.

¹³Huan, amaute a pai sana, long ah a tuang nawna, gal khat lamah a paita a.

¹⁴Un viņi bija aizmirsuši paņemt līdz maizi; un viņiem laivā nebija vairāk līdz kā viena maize.

¹⁴Huan, a nungjuiten tanghou a tawi mangngilh ua, tanghouphel khat kia lou ngal longah tanghou dang himhim lah a nei ngal kei ua.

¹⁵Un Viņš tiem piekodināja un sacīja: Skatieties un sargieties no farizeju rauga un Heroda rauga!

¹⁵Huan, aman, a kiang uah, Pharisaite silngou leh Herod silngou lakah kiveng unla, pilvang un, a chi a.

¹⁶Un viņi domāja un savā starpā runāja: Tas tāpēc, ka mums nav maizes.

¹⁶Huan, amau, Tanghou i nei het kei, chiin, a kingaihtuah ua.

¹⁷To nomanīdams, Jēzus sacīja viņiem: Ko jūs domājat, ka jums maizes nav? Vai jūs vēl nemanāt, nedz noprotat? Vai jums sirds vēl nocietināta?

¹⁷Huan, Jesun huai a theihin, a kiang uah, Bangdia tanghou na neih louh jiakua kingaihtuah na hi ua? Tu nangawnin na theithei sam kei u-maw? theisiam sam loulai maw? na lungtang uh na taksakta ua hia?

¹⁸Jums ir acis, bet jūs neredzat; jums ir ausis, bet jūs nedzirdat? Un jūs neatminaties,

¹⁸Mit nei napiin na mu kei ua hia? bil nei napiin na za kei ua hia? Theigige lou maw?

¹⁹Kad es piecas maizes lauzu pieciem tūkstošiem, cik grozu jūs savācāt pilnus druskām? Tie Viņam saka: Divpadsmit.

¹⁹Sangnga laka tanghouphel nga ka balkhap laiin a nen bawm bangzah ahia na luah dim uh? a chi a. Huan, amau a kiangah, Sawm leh nih, a chi uh.

²⁰Kad es lauzu septiņas maizes četriem tūkstošiem: cik grozu jūs savācāt ar druskām? Un tie sacīja Viņam: Septiņus.

²⁰Huan, sangli lak sagih ka balkhap laiin, a nen bawm bangzah ahia na luah dim uh? a chi a. Huan, amau a kiangah, Sagih, a chi ua.

²¹Un Viņš tiem sacīja: Kā tad jūs vēl nesaprotat?

²¹Huan, aman, akiang uah, Tu nangawnin na theisiam kei lai uh maw? a chi a.

²²Un viņi nonāca Betsaidā; un pie Viņa atveda neredzīgo un lūdza Viņu, lai Viņš tam pieskartos.

²²Huan, Bethsaida a hong tung ua. Huan, a kiangah mittaw a honpi ua, amah khoih dingin a ngen ua.

²³Un Viņš, paņēmis neredzīgo aiz rokas, izveda to ārpus miesta; ar siekalām apslapinājis viņa acis un uzlicis tam savas rokas, Viņš jautāja, vai viņš ko redzot?

²³Huan, aman mittaw khut a lena, khua a kipanin a pi khia a; huan, a mit ah chil a sia a, a tunga khut a koih khitin, Khua na mu thei hia? chiin a donga.

²⁴Un tas, atvēris acis, sacīja: Es redzu cilvēkus kā kokus staigājam.

²⁴Huan, a hondak khia a, Mihing ka mu a; singpai bangin ka mu, a chi a.

²⁵Tad Viņš atkal uzlika rokas uz tā acīm; un tas sāka redzēt. Un tas kļuva vesels, tā ka visu skaidri redzēja.

²⁵Huan, a mitah a khut a koih nawna, huan, aman a en gegu a, a hongdam maimah a, bangkim chiantakin a mutheita.

²⁶Un Viņš sūtīja to mājās, sacīdams: Ej savās mājās un, kad ieiesi miestā, nesaki nevienam!

²⁶Huan, Jesun, Khua ah leng lut ken, chiin, a in ah a paisakta.

²⁷Un Jēzus un Viņa mācekļi aizgāja uz Filipa Cesarijas miestiem; un Viņš ceļā jautāja saviem mācekļiem, tiem sacīdams: Ko ļaudis saka? Kas es esmu?

²⁷Huan, Jesu leh a nungjuite a hongpai jel ua, Kaisari Philipi khua te a hongtung ua; huan, pai kawmin a nungjuit kiangah, Miten kei kua ahi a honchi ua? chiin, a donga.

²⁸Tie atbildēja Viņam un sacīja: Jānis Kristītājs, citi Elijs, bet citi ka viens no praviešiem.

²⁸Huan, amau, Baptispa Johan ahi, a honchi uh; midangin, Elija ahi, a honchi ua; khenkhatin bel, Jawlnei kua hiam ahi, a honchi uh, chiin, a hilh ua.

²⁹Tad Viņš tiem sacīja: Bet par ko jūs mani turat? Pēteris atbildēja un sacīja Viņam: Tu esi Kristus.

²⁹Huan, aman, a kiang uah, A hihleh nou kei kua ahi non chi ua? chiin, a dong a, Peterin akiangah Kris tuh na hi, chiin, a dawnga.

³⁰Un Viņš tiem piekodināja, lai tie par Viņu nevienam nekā nesaka.

³⁰Huan, aman a tanchin kuamah hilh louh ding a chi bikbek a.

³¹Un Viņš sāka tos mācīt, ka Cilvēka Dēlam būs daudz jācieš un jākļūst vecāko un augsto priesteru, un rakstu macītāju atmestam un nonāvētam, un pēc trim dienām Viņš celsies no miroņiem.

³¹Huan, Mihing Tapain thil tampi a thuak dingte, upate, siampu lalte, laigelhmite deih louh a a om ding khawng, hihlupa a om ding khawng, ni thum nunga a thoh nawn ding khawng amaute a hilh panta a.

³²Un Viņš runāja šos vārdus atklāti. Un Pēteris, paņēmis savrup Viņu, sāka Viņu apsaukt.

³²Huai thute tuh chian takin a gen ahi. Huan, Peterin amah a pi tuama, a tai a.

³³Viņš, pagriezies un savus mācekļus uzlūkojis, piedraudēja Pēterim, sacīdams: Atkāpies no manis, sātan, jo tu neizproti dievišķo, bet cilvēcīgo!

³³Amah bel a hongkihei a, a nungjuite munin, Peter a tai a, Setan, ka nungah pai in, Pathian thilte ngaihtuah louin, mihing thilte na ngaihtuah jaw ahi, a chi a.

³⁴Un Viņš, pieaicinājis ļaudis līdz ar saviem mācekļiem, sacīja tiem: Ja kas man grib sekot, lai aizliedz pats sevi, lai ņem savu krustu un seko man!

³⁴Huan, mipite, a nungjuite toh, a sam a, a kiang uah, Kuapeuhin honzuih a ut leh, amah kingaihsak louin, a kros puin honjui hen.

³⁵Un kas savu dzīvību grib glābt, tas to pazaudēs; bet kas savu dzīvību pazaudēs manis un evaņģēlija labad, tas to izglābs.

³⁵Kuapeuh ahinna humbit utin a tan dia; kuapeuh keimah jiak leh Tanchin Hoih jiaka a hinna tanin a humbit ding.

³⁶Jo kāds labums cilvēkam, ja viņš iemantotu visu pasauli, bet savai dvēselei darīs zaudējumu?

³⁶Min khovel a pumin a nei henla, a hinna tan jel leh, amah adingin bang a phatuam dia?

³⁷Vai kādu maiņas pretvērtību cilvēks dos par savu dvēseli?

³⁷Min a hinna tangdin bang a pe thei dia?Kuapeuh tulai khangthak angkawm leh thil gilou chingte laka keimah leh ka thu zumpih tuh, Mihing Tapain, angel siangthoute toh a Pathupinaa kivana a hong hun chiangin, huai mi tuh a honzumpih thuk sam ding, a chi a.

³⁸Ja kas manis un manu vārdu dēļ kaunēsies šīs laulības pārkāpējas un grēcīgās cilts priekšā, tā dēļ arī Cilvēks Dēls kaunēsies, kad Viņš ar saviem eņģeļiem nāks sava Tēva godībā.

³⁸Kuapeuh tulai khangthak angkawm leh thil gilou chingte laka keimah leh ka thu zumpih tuh, Mihing Tapain, angel siangthoute toh a Pathupinaa kivana a hong hun chiangin, huai mi tuh a honzumpih thuk sam ding, a chi a.

³⁹Un Viņš tiem sacīja: Patiesi es jums saku, ka daži no šeit stāvošajiem nāvi nebaudīs, pirms tie nebūs redzējuši Dieva valstību spēkā atnākam.