¹Tad rakstu mācītāji un farizeji no Jeruzalemes nāca pie Viņa un sacīja:

¹Huailai in, Jerusalem khua a om Pharisaite leh laigelhmite Jesu kiang ah a hong ua,

²Kāpēc Tavi mācekļi pārkāpj senču ieražas? Viņi nemazgā rokas pirms maizes ēšanas.

²Bangdia na nungzuite upate thugousiah a talek nak uh ahia? tanghou a nek chiang un a khut uh a sil ngeikei uh, a chi ua.

³Bet Viņš tiem atbildēja un sacīja: Kāpēc jūs pārkāpjat Dieva bausli savu ieražu labad? Jo Dievs sacīja:

³Huan, aman tuh a kiang uah, Nou leng bang dia na thugousiah ziak ua Pathian thupiak a talek na hi ua?

⁴Godā tēvu un māti, un kas tēvu vai māti nievā, tam būs mirt!

⁴Pathian in, Na nu leh na pa zah in, Kuapeuh a nu hiam a pa hiam gensia tuh si ngeingei heh, a chi ngal a.

⁵Bet jūs sakāt: kas tēvam un mātei saka: kas tev no manis par labu pienākas, lai ir upura dāvana,

⁵Nou bel, Kuapeuh a nu hiam a pa hiam kiang a, Non zatna ding Pathian kiang a piak a hita, chi peuhmah in,

⁶Un tam vairs nav jāgodina savs tēvs un sava māte. Un jūs apejat Dieva bausli savu ieražu dēļ.

⁶a nu leh a pa a zah ding a hikei, na chi ua. Huchiin na thugousiah ziak un Pathian thu tuh bangmahlou na suah uh.

⁷Jūs, liekuļi! Isajs ir labi pravietojis par jums, sacīdams:

⁷Nou lepchiahte, Isaiin na tungtang thu uh a na genkhol dik mahmah hi.

⁸Šī tauta godina mani ar lūpām, bet viņu sirdis ir tālu no manis.

⁸Hiai miten a kam un a hon zah ua, himahleh a lungtang un a hon gamlat uhi.

⁹Bez pamata viņi mani godina, jo tie sludina cilvēku mācības un likumus.

⁹Abang abang hileh, a thuhilhna uah mihing thupiak a hilh ziak un a hon biak uh a thawn mai ahi, chiin, a chi a, a dawng a.

¹⁰Un Viņš, sasaucis pie sevis ļaudis, tiem sacīja: Klausieties un iegaumējiet:

¹⁰Huan, mipi a sam a, a kiang uah, Ngaikhia unla, na theisiam un;

¹¹Ne tas, kas mutē ieiet, sagāna cilvēku, bet tas, kas no mutes iziet, sagāna cilvēku.

¹¹Kam a lut mihing hihnin a pang ahi kei; himahleh kam a pawt in, huai ngei in mihing a hihnin ahi zaw, a chi a.

¹²Tad Viņa mācekļi pienākuši sacīja Viņam: Vai zini, ka farizeji, izdzirduši šos vārdus, krita apgrēcībā?

¹²Huailai in a nungzuite a hongpai ua, a kiang ah, Pharisaiten huai thu a zak ua a lungkimlouhdan uh na thei hia? a chi ua.

¹³Bet Viņš atbildēja un sacīja: Visi stādi, ko mans Debestēvs nav stādījis, tiks ar saknēm izrauti.

¹³Aman tuh, Kung tengteng ka Pa van a om suanlouh tuh bohkhiak in a om ding.

¹⁴Atstājiet tos! Viņi ir akli un aklo vadoņi. Bet kad aklais aklo vada, abi iekrīt bedrē.

¹⁴Amaute awlmoh kei un: mittaw makai ahi uh; huchi in mittaw in mittaw mah a pi leh kokhuk ah a ke khawm ding uh, a chi a, a dawng a.

¹⁵Bet Pēteris atbildēja un sacīja Viņam: Paskaidro mums šo līdzību!

¹⁵Huan, Peter in a kiang ah, Huai gentehna thu hon hilhchian tanla, chi in a dong a.

¹⁶Un Viņš sacīja: Vai arī jūs vēl neizprotat?

¹⁶Huan aman, Tutan a nou leng theihna neilou a om nalai na hi umaw?

¹⁷Vai nesaprotat, ka viss, kas mutē ieiet, noiet vēderā un tiek izmests laukā?

¹⁷Kam a lut peuhmah gil ah a ke khia a, dailenna ah paihkhiak in a om chih na theikei ua hia?

¹⁸Bet kas no mutes iziet, tas nāk no sirds, un tas sagāna cilvēku.

¹⁸Kam a pawtte bel lungtang a hong pawt ahi ua: huaite ngeingei in mihing a hihnin nak.

¹⁹Jo no sirds iziet ļaunas domas, slepkavība, laulības pārkāpšana, nešķīstība, zādzība, nepatiesa liecība, zaimi.

¹⁹Lungtang a kipan in ngaihtuahna giloute, tualthahnate, angkawmnate, kingaihnate, guktaknate, heknate, gensiatnate a hong pawt nak;

²⁰Tas ir, kas sagāna cilvēku. Bet ēšana nemazgātām rokām cilvēku nesagāna.

²⁰huaite ahi mihing hihnin; khut sil lou a an nek in mi a hihnin kei, a chi a.

²¹Un Jēzus, turieni atstājis, aizgāja Tiras un Sidonas robežās.

²¹Huan, Jesu hiai a kipan a pawt a, Tura leh Sidon uk ah a paita.

²²Un, lūk, kanāniešu sieviete, no tās puses atnākusi, sauca, sacīdama Viņam: Kungs, Dāvida Dēls, apžēlojies par mani! Manu meitu šausmīgi moka ļaunais gars.

²²Huan, ngaidih, huai gam a kipan Kanan numei khat a hong pawt a, Toupa, David Tapa, ka tungah zahngai in, ka tanu dawi in lungkhamhuaipi in a man a, chi in, a kikou a.

²³Bet Viņš tai neatbildēja ne vārda. Un Viņa mācekļi pienāca, lūdza Viņu un sacīja: Atlaid viņu, jo tā sauc pēc mums.

²³Aman bel kam khat in leng a dawngkei. Huan, a nungjuite'n, I nung ah a kikou a kikou ngal a, paisak mai tanla, chi in a hon ngen ua.

²⁴Bet Viņš atbildēja un sacīja: Es esmu sūtīts vienīgi pie Izraēļa nama pazudušajām avīm.

²⁴Aman bel, Israel nam lak a belam mangte kiang lou ngal ah sawl ka hikei a chi a, a dawng a.

²⁵Bet tā atnāca un pielūdza Viņu, sacīdama: Kungs, palīdzi man!

²⁵Himahleh, numei tuh a hong pai a, Toupa hon huh in, chi in, chibai a buk a.

²⁶Viņš atbildēja un sacīja: Nav labi atņemt maizi bērniem un mest suņiem.

²⁶Huan, aman, Tate tanghou laksak a, uite kiang a paih a kilawm kei, a chi a, a dawng a.

²⁷Bet Viņa atbildēja: Tiešām, Kungs, tomēr arī sunīši ēd druskas, kas nokrīt no viņu kunga galda.

²⁷Huan, aman, Toupa, hih jaw ahi a; himahleh, uiten leng a pu uh dohkan a kipan a tanghou nen kia a ne jel sam ve ua oi, a chi a.

²⁸Tad Jēzus atbildēja un sacīja viņai: Ak, sieviet, liela ir tava ticība. Lai notiek, kā esi vēlējusies! Un no tā brīža viņas meita kļuva vesela.

²⁸Huaitak in Jesun a kiang ah, Numei, na ginna thupi na tel e; na deih bang tak in na tungah om hen, a chi a, a dawng a, Huchi in a tanu tuh, huaihun ngei in a hong damta.

²⁹Un Jēzus, iedams no turienes, gāja gar Galilejas jūru; un, uzkāpis kalnā, Viņš tur apsēdās.

²⁹Huan, Jesu huai a kipan a pai a, Galili dil kiang a hongtung a: huan, tang ah a paitou a, huailai ah a tuta a.

³⁰Un daudz ļaužu nāca pie Viņa un atveda līdz mēmus, aklus, klibus, kropļus un daudz citus un nolika tos pie Viņa kājām; un Viņš tos dziedināja.

³⁰Huan, mipi tampitak, khebaite, mittawte, pautheiloute, piangsualte leh midang tampi honpi in, a kiang ah a hongpai ua; huan, a na hihdam chiatta.

³¹Tā kā ļaudis, redzot mēmos runājam, tizlos staigājam, aklos redzam, brīnījās un godināja Izraēļa Dievu.

³¹Huchi in, mipin pautheiloute hong pau a, piangsualte hong hoih a, khebaite khe a pai a, mittawte'n hon mutheita uh chih a muh un lamdang a sa mahmah ua; huchi in Israelte Pathian tuh a phatta uh.

³²Bet Jēzus, saaicinājis savus mācekļus, sacīja: Man žēl šo ļaužu, jo jau trīs dienas tie palikuši pie manis, un viņiem nav ko ēst. Es negribu viņus atlaist neēdušus, lai tie ceļā nepagurtu.

³²Huan, Jesun a nungjuite a sam a, Mipite tu in ni thum ka kiang ah a omta ua, nek ding bangmah a neihlouh jiak un, ka hehpih mahmah; anngawl in ka paisak utkei hi, huchilou in jaw lamkal ah a bah kha ding uh, a chi a.

³³Un mācekļi sacīja Viņam: No kurienes mums šeit, tuksnesī, tik daudz maizes, lai paēdinātu tik daudz ļaužu?

³³Huan, nungjuiten tuh a kiang ah, Mipi hiai zahzah vahna khop tanghou hu zahzah gamdai ah koi a kipan in i mu dia? A chi ua.

³⁴Jēzus jautāja viņiem: Cik jums maizes? Viņi atbildēja: Septiņas un dažas zivtiņas.

³⁴Huan, Jesun a kiang uah, Tanghou phel bangzah na nei ua? A chi a. Huan, amau tuh a kiang ah, Phel sagih, nga neu tawmchik toh, a chi ua.

³⁵Un Viņš pavēlēja ļaudīm apmesties zemē.

³⁵Huan, aman tuh lei a tu ding in mipite thu a pia a.

³⁶Un Viņš, paņēmis septiņas maizes un zivis, izteicis pateicības lūgšanu, lauza un deva saviem mācekļiem, bet mācekļi deva tautai.

³⁶Huan, tanghou phel sagih leh ngate a la a, kipahthu a gen a, a balkham a, nungzuite kiang ah a pia a, huan nungjuiten mipite kiang ah a pe sawn uh.

³⁷Un visi ēda un paēda. Un viņi savāca septiņus grozus, pilnus ar pārpalikušajām druskām.

³⁷Huan, a vek un a ne ua, a vah chiat ta ua; anek val nen uleng, bawmpi sagih dim a ngah uh.

³⁸Bet to, kas ēda, bija četri tūkstoši cilvēku, neieskaitot bērnus un sievietes.

³⁸A nete tuh numei leh naupang simlouh in, piching ngen leng sangli ahi uh.Huan mipite a sawl mang nung in long ah a tuang a. Magadan gam a hongtungta.

³⁹Un Viņš, atlaidis ļaudis, iekāpa laivā un nonāca Magedanas novadā.

³⁹Huan mipite a sawl mang nung in long ah a tuang a. Magadan gam a hongtungta.