¹Es runāju patiesību Kristū, es nemeloju; mana sirdsapziņa dod liecību Svētajā Garā,

¹Kris ah thu taktak ka gen ahi, ka juau kei, kha Siangthou ah ka sia leh pha theihnain leng hontheihpiha,

²Ka man ir lielas skumjas un nepārtrauktas sāpes manā sirdī.

²Ka lungtang ah haksakna thupitak leh lunggaihna dai theilou ka pai ahi.

³Es vēlētos, ka Kristus mani atmestu manu brāļu dēļ, kas miesīgi ir mani ciltsbrāļi,

³Ka unaute sa lama ka chi pihte sikin, kei pen Kris kianga kipan hihtuam khop hialin hamse thuakin om hial leng ka chi ngala.

⁴Kuri ir izraēlieši, kam pieder pieņemto bērnu tiesības un godība, un derība, un bauslība, un dievkalpojumi, un apsolījumi,

⁴Isreal mi ahi ngal ua; ta hihna bang, thupina bang, thukhun tengteng bang, dan piakna bang, Pathian nasepna bang, thuchiam tengteng bang, amaua ahi a;

⁵Un tēvi, un no kuriem pēc miesas cēlies Kristus, kas mūžīgi ir augsti teicams Dievs. Amen.

⁵Pipute leng amaua ahi ua, sa lam thu ah Kris leng amau laka kipan a hongpawt ahi a; amah thil tengteng tunga om, khantawn phat tuak Pathian ahi. Amen.

⁶Bet nav tā, it kā Dieva solījumi būtu zaudējuši spēku. Jo ne visi, kas no izraēliešiem cēlušies, ir izraēlieši.

⁶Himahleh, Pathian thu bangmahlou banga omta ahi keia. Isreal suante Isreal mi ahi vek kei uhi;

⁷Un ne visi Ābrahama pēcnācēji ir arī bērni, bet no Īzāka tev tiks aicināti pēcnācēji;

⁷Abraham suante a hih jiak un a vek un a tate leng ahi kei uhi; Isaak ah na suante a kiminloh ding, chih ahi jaw hi.

⁸Tas ir: ne mirstīgie bērni ir Dieva bērni, bet apsolīšanas bērni tiek ieskaitīti pēcnācējos.

⁸Huai tuh, sa tate Pathian tate ahi kei ua, thuchiam tate Abraham suana seh ahi jaw uh, chihna ahi.

⁹Jo šie ir apsolīšanas vārdi: Ap šo laiku es nākšu, un Sārai būs dēls. (1.Moz.18,10)

⁹Thuchiam pen tuh hiai ahi: Tu hun bangin ka hong dia, Sarain ta a nei ding chih.

¹⁰Un ne tikai viņai, bet arī Rebeka kļuva grūta no vienas kopdzīves ar mūsu tēvu Īzāku.

¹⁰Huai phet ahi kei Rebekain leng i pu Isaak laka nau a pai laiin,

¹¹Un iekams dēli bija dzimuši vai ko labu vai ļaunu darījuši, (lai Dieva lēmums attiecībā uz izvēli nemainītos)

¹¹Naupangte a pian ma un, sia leh pha a hih ma un, thilhih jiak hilou in, a sampa deih jiak hi jawin, tel lam thu ah Pathian thu seh tuh a kip theihna dingin-a kiangah;

¹²Ne darbu dēļ, bet Aicinātāja gribas dēļ viņai bija sacīts, ka vecākais kalpos jaunākajam,

¹²A upa jawin a naupang jaw na a sem ding, Pathianin a chi ahi.

¹³Kā rakstīts: Jēkabu es mīlēju, bet Ezavu es ienīdu.

¹³Jakob ka it a, Esau jaw ka hua, chih gelh bangin.

¹⁴Ko tad lai sakām? Vai Dievs rīkojas netaisnīgi? Nekādā ziņā!

¹⁴Bang I genta ding ua leh? Pathian ah diktatlouhna a om ahia?

¹⁵Jo Mozum Viņš saka: Es apžēlošu to, kuru gribu apžēlot; un es parādīšu žēlsirdību tam, kam vēlos būt žēlsirdīgs.

¹⁵Om lou hial. Aman, Ka hehpih peuhmah ka hehpih dia, zah ka ngaihna tung peuhmah ah zah ka ngai ding, chiin, Mosi kiangah a genta ngal a.

¹⁶Tāpēc tas nav atkarīgs no vēlēšanās nedz no skriešanas, bet no Dieva, kas apžēlojas.

¹⁶Huaijiakin, a deihpa jiak ahi keia, a taipa jiak leng ahi sam keia, a hehpihpa Pathian jiak ahi jaw hi.

¹⁷Jo Raksti saka faraonam: Tāpēc es tevi iecēlu, lai pie tevis parādītu savu spēku un lai mans vārds tiktu pasludināts visai pasaulei.

¹⁷Laisiangthou in Pharo kiangah, Hiai jiak takin ka hontungding ahi, nanga ka thilhihtheihna ka taklat theihna ding leh, leitung tengtenga ka min a than theihna dingin, achi ngal a.

¹⁸Tātad, kuru Viņš grib, to Viņš apžēlo, un kuram grib, tam nocietina sirdi.

¹⁸Huchiin, Pathianin a ut peuhpeuh a hehpiha, a ut peuhpeuh leng a genhak sak ahi.

¹⁹Tu varbūt sacīsi man: ko tad viņš vēl pārmet? Jo kas spēj pretoties Viņa prātam?

¹⁹Nou, ka kiangah, Bangdia hondem ahia? A deihlam kuan ahia kalh? Non chi ding uh a hih tuak.

²⁰Ak cilvēk, kas tu esi, ka gribi ar Dievu tiesāties? Vai veidols saka tēlniekam: Kāpēc tu mani esi tā veidojis?

²⁰Ahi, himahleh, mihing aw, Pathian nial vialpa kua na hia leh? Thilsiamin, a siampa kiangah, Bang achia hichi banga honsiam? A chi dia hia?

²¹Un vai podniekam nav varas no tās pašas vielas darināt vienu trauku godam, bet citu negodam?

²¹Bellei tang khat apan bel khat kilawm taka, bel khat zatna niama zat ding a bawl din belvelpan bellei tungah thu a neikeia hia?

²²Bet kas tad, ja Dievs, gribēdams parādīt savas dusmas un zināmu darīt savu varu, lielā pacietībā bija iecietīgs pret dusmības traukiem, kas bija padoti pazušanai,

²²Hehna bel mangthang dia kilawmte tunga, Pathianin a hehna leh a thilhihtheihna latsak uta, a thuakzoh teitei leh, bang a poi dia, huchia,

²³Lai apžēlošanas traukiem, kurus viņš sagatavojis godībai, atklātu savu godības bagātību?

²³Hehpihna bel, thupi dinga a nabawl kholhte tunga, a hehpihna hauhdan a latsak theihna dingin.

²⁴Par tādiem Viņš mūs aicinājis ne tikai no jūdiem, bet arī no pagāniem,

²⁴Huaite tuh eite i hi-huai hehpihna belte Judate laka kipan kia hilou a, Jentelte laka kipana leng sapte.

²⁵Kā Viņš Oseja grāmatā saka: Es saukšu par savu tautu to, kas nav mana tauta, un nemīļoto par mīļoto, un neapžēloto par apžēloto.

²⁵Hosia laibu ah, Ka mite hi ngei lou, ka mite, ka chi dia; huan, it ngei louhnu leng Itnu, ka chi ding.

²⁶Un notiks, ka tanī vietā, kur bija pateikts: Jūs neesat mana tauta, ka tur viņi tiks saukti par dzīvā Dieva bērniem. (Os.1,10; 2,24)

²⁶Huan hichi a honghi dia, a kiang ua, Ka mite na hi kei uh, chihna mun ah ngei Pathian hing tate sakin a om ding uh. chih gelh bangin.

²⁷Bet Isajs izsaucas par Izraēli: Ja Izraēļa bērnu skaits būtu kā jūras smiltis, tad tikai atliekas tiks izglābtas.

²⁷Isai in leng Isreal mite thu kikou pihin, Isreal mite jaw tuipi puiaunel zahin tam mahle uh, a gawt bang kia hotdamin a om ding uh.

²⁸Jo Viņš savu vārdu izpildīs steidzīgi un taisnīgi, jā, Kungs izpildīs savu vārdu ar steigu virs zemes. (Is.10,22)

²⁸Toupan kintaka hihzou vekin leitungah a gawt ding thu a tangtun dek ngala, a chi.

²⁹Kā jau Isajs iepriekš pateicis: Ja Kungs Sabaots nebūtu atstājis mums sēklu, mēs būtu kļuvuši kā Sodoma un līdzinātos Gomorai.

²⁹Isai mahin, Mipite Toupan chi suah ding honna hawi saklou hileh Sodom khua bangin i naomta ding ua, Gomorra khua banga bawlin i naomta ding, chia a agen kholh bangin.

³⁰Ko tad lai sakām? Pagāni, kas necentās pēc attaisnošanas, iemantoja attaisnošanu, proti, attaisnošanu, kas iziet no ticības.

³⁰Bang i genta dia leh? Jentel, diktatna delh louten, diktatna a naphata uh ahi, -ginna jiaka diktatna tuh.

³¹Turpretī Izraēlis, kas dzinās pēc attaisnošanas likuma, attaisnošanu likumā nesasniedza.

³¹Isreal, diktatna dan delhten, diktatna dan pen a pha zouta kei uh.

³²Kāpēc? Tāpēc, ka nemeklēja ticībā, bet ar darbiem; viņi atsitās pret piedauzības akmeni,

³²Bang hang ahia? Ginnain a delh kei ua, thilhiha muh theih bangin a delh jiak uh ahi. Pukna suangah a pukta ngal ua.Ngaiin, Zion ah kisuihna suang leh pukna suangpi ka koiha, kuapeuhmah amah gingta tuh a zahlak kei ding, chih gelh bangin.

³³Kā rakstīts: Lūk, es nolieku Sionā piedauzības akmeni un apgrēcības klinti, un katrs, kas uz Viņu tic, kaunā nepaliks. (Is 8,14; 23,16)

³³Ngaiin, Zion ah kisuihna suang leh pukna suangpi ka koiha, kuapeuhmah amah gingta tuh a zahlak kei ding, chih gelh bangin.