¹Jēkabs, Dieva un mūsu Kunga Jēzus Kristus kalps, sveicina divpadsmit ciltis, kas dzīvo izklīdinātas.

¹JACOBO, siervo de Dios y del Señor Jesucristo, á las doce tribus que están esparcidas, salud.

²Mani brāļi, uzskatiet to kā lielu prieku, ka jūs piemeklē dažādi kārdinājumi,

²Hermanos míos, tened por sumo gozo cuando cayereis en diversas tentaciones;

³Zinādami, ka jūsu ticības pārbaudīšana rada pacietību!

³Sabiendo que la prueba de vuestra fe obra paciencia.

⁴Bet pacietība parādās pilnīgā darbā, lai jūs būtu pilnīgi, nepeļami un bez kādiem trūkumiem.

⁴Mas tenga la paciencia perfecta su obra, para que seáis perfectos y cabales, sin faltar en alguna cosa.

⁵Ja kādam no jums trūkst gudrības, lai izlūdzas to no Dieva, kas visiem dod bagātīgi un bez pārmetumiem, un tā viņam tiks dota.

⁵Y si alguno de vosotros tiene falta de sabiduría, demándela á Dios, el cual da á todos abundantemente, y no zahiere; y le será dada.

⁶Bet lai lūdz ticībā, nemaz nešaubīdamies, jo, kas šaubās, tas līdzīgs jūras vilnim, ko vējš dzenā un mētā.

⁶Pero pida en fe, no dudando nada: porque el que duda es semejante á la onda de la mar, que es movida del viento, y echada de una parte á otra.

⁷Lai tāds cilvēks nedomā kaut ko no Kunga saņemt.

⁷No piense pues el tal hombre que recibirá ninguna cosa del Señor.

⁸Vīrs, kam dalīta dvēsele, ir nepastāvīgs visos savos ceļos.

⁸El hombre de doblado ánimo es inconstante en todos sus caminos.

⁹Bet lai pazemīgais brālis lepojas savā paaugstināšanā,

⁹El hermano que es de baja suerte, gloríese en su alteza:

¹⁰Bet bagātais savā pazemībā, jo kā zāles zieds viņš izzudīs.

¹⁰Mas el que es rico, en su bajeza; porque él se pasará como la flor de la hierba.

¹¹Jo saule uzlēca savā karstumā un izkaltēja zāli, un tās zieds nokrita, un tās vaiga skaistums gāja bojā. Tāpat bagātais nonīks savās gaitās.

¹¹Porque salido el sol con ardor, la hierba se secó, y su flor se cayó, y pereció su hermosa apariencia: así también se marchitará el rico en todos sus caminos.

¹²Svētīgs tas vīrs, kas panes pārbaudījumus, jo pārbaudīts tas saņems dzīvības kroni, ko Dievs apsolīja tiem, kas Viņu mīl.

¹²Bienaventurado el varón que sufre la tentación; porque cuando fuere probado, recibirá la corona de vida, que Dios ha prometido á los que le aman.

¹³Neviens kārdināšanā lai nesaka, ka Dievs to kārdina, jo Dievu nevar kārdināt uz ļaunu, un Viņš nevienu nekārdina.

¹³Cuando alguno es tentado, no diga que es tentado de Dios: porque Dios no puede ser tentado de los malos, ni él tienta á alguno:

¹⁴Bet katru kārdina viņa paša kārība, kas to vilina un valdzina.

¹⁴Sino que cada uno es tentado, cuando de su propia concupiscencia es atraído, y cebado.

¹⁵Pēc tam kārība, kad tā ieņēmusies, dzemdē grēku, bet padarītais grēks dzemdē nāvi.

¹⁵Y la concupiscencia, después que ha concebido, pare el pecado: y el pecado, siendo cumplido, engendra muerte.

¹⁶Tādēļ nemaldieties, mani mīļie brāļi!

¹⁶Amados hermanos míos, no erréis.

¹⁷Katrs labs devums un katra pilnīga dāvana nāk no augšienes. Tā nāk no gaismas Tēva, kurā nav pārmaiņas, nedz pārgrozības ēnas.

¹⁷Toda buena dádiva y todo don perfecto es de lo alto, que desciende del Padre de las luces, en el cual no hay mudanza, ni sombra de variación.

¹⁸Labprātīgi Viņš mūs dzemdinājis ar patiesības vārdu, lai mēs būtu Viņa radījumu pirmdzimtie.

¹⁸El, de su voluntad nos ha engendrado por la palabra de verdad, para que seamos primicias de sus criaturas.

¹⁹Ziniet, mani mīļie brāļi: katrs cilvēks, lai čakls klausīties, bet lēns runāt un lēns dusmoties.

¹⁹Por esto, mis amados hermanos, todo hombre sea pronto para oir, tardío para hablar, tardío para airarse:

²⁰Jo cilvēka dusmas nesagādā Dieva taisnību.

²⁰Porque la ira del hombre no obra la justicia de Dios.

²¹Tāpēc, atmezdami katru netīrību un ļaunuma pārpilnību, lēnprātībā saņemiet iesēto vārdu, kas var izglābt jūsu dvēseles!

²¹Por lo cual, dejando toda inmundicia y superfluidad de malicia, recibid con mansedumbre la palabra ingerida, la cual puede hacer salvas vuestras almas.

²²Esiet vārda izpildītāji, bet ne tikai klausītāji, paši sevi apmānīdami,

²²Mas sed hacedores de la palabra, y no tan solamente oidores, engañándoos á vosotros mismos.

²³Jo, ja kāds ir vārda klausītājs, bet ne izpildītājs, tas līdzīgs vīram, kas skata savus sejas vaibstus spogulī.

²³Porque si alguno oye la palabra, y no la pone por obra, este tal es semejante al hombre que considera en un espejo su rostro natural.

²⁴Sevi aplūkojis, tas aiziet un tūliņ aizmirst, kāds viņš bija.

²⁴Porque él se consideró á sí mismo, y se fué, y luego se olvidó qué tal era.

²⁵Bet kas uzmanīgi ieskatās pilnīgās brīvības likumā un paliek tanī, tas nav palicis aizmāršīgs klausītājs, bet darba darītājs, tas būs svētīgs savā darbībā.

²⁵Mas el que hubiere mirado atentamente en la perfecta ley, que es la de la libertad, y perseverado en ella, no siendo oidor olvidadizo, sino hacedor de la obra, este tal será bienaventurado en su hecho.

²⁶Ja kāds domā, ka tas ir dievbijīgs, un nesavalda savu mēli, bet maldina savu sirdi, tad viņa dievbijība ir tukša.

²⁶Si alguno piensa ser religioso entre vosotros, y no refrena su lengua, sino engañando su corazón, la religión del tal es vana.

²⁷Tīra un neaptraipīta dievbijība Dieva Tēva priekšā ir tad, ja apmeklē bēdās bāreņus un atraitnes un sevi pasargā neaptraipītu no šīs pasaules.

²⁷La religión pura y sin mácula delante de Dios y Padre es esta: Visitar los huérfanos y las viudas en sus tribulaciones, y guardarse sin mancha de este mundo.