1Tad Viņš, pacēlis savas acis, redzēja bagātos metam savus ziedojumus upuru traukā.
1Y MIRANDO, vió á los ricos que echaban sus ofrendas en el gazofilacio.
2Bet Viņš redzēja arī kādu nabaga atraitni, divas artaviņas iemetam.
2Y vió también una viuda pobrecilla, que echaba allí dos blancas.
3Un Viņš sacīja: Patiesi es jums saku, ka šī nabaga atraitne ziedoja vairāk nekā visi,
3Y dijo: De verdad os digo, que esta pobre viuda echó más que todos:
4Jo šie visi ziedoja Dievam dāvanas no tā, kas tiem palika pāri, bet šī no savas trūcības upurēja visu savu iztiku, kas tai bija.
4Porque todos estos, de lo que les sobra echaron para las ofrendas de Dios; mas ésta de su pobreza echó todo el sustento que tenía.
5Un kad daži runāja par svētnīcu, ka tā skaistiem akmeņiem un dāvanām izgreznota, Viņš sacīja:
5Y á unos que decían del templo, que estaba adornado de hermosas piedras y dones, dijo:
6Nāks dienas, kad no tā, ko jūs redzat, ne akmens uz akmens nepaliks, ko nenopostīs.
6Estas cosas que veis, días vendrán que no quedará piedra sobre piedra que no sea destruída.
7Bet tie jautāja Viņam, sacīdami: Mācītāj, kad tas notiks, un kāda zīme tam, kad tas sāks izpildīties?
7Y le preguntaron, diciendo: Maestro, ¿cuándo será esto? ¿y qué señal habrá cuando estas cosas hayan de comenzar á ser hechas?
8Viņš sacīja: Pielūkojiet, ka jūs nepieviļ! Jo daudzi nāks manā vārdā, sacīdami: Es tas esmu, un tas laiks ir pienācis. Bet neejiet tiem pakaļ!
8El entonces dijo: Mirad, no seáis engañados; porque vendrán muchos en mi nombre, diciendo: Yo soy; y, el tiempo está cerca: por tanto, no vayáis en pos de ellos.
9Bet kad jūs dzirdēsiet par kariem un nemieriem, nebīstieties! Tam visam iepriekš jānotiek, bet tūdaļ vēl nav gals.
9Empero cuando oyereis guerras y sediciones, no os espantéis; porque es necesario que estas cosas acontezcan primero: mas no luego será el fin.
10Tad Viņš tiem sacīja: Tauta celsies pret tautu un valsts pret valsti.
10Entonces les dijo: Se levantará gente contra gente, y reino contra reino;
11Un vietu vietām būs lielas zemestrīces un mēris, un bads, un šausmas, un lielas zīmes no debesīm.
11Y habrá grandes terremotos, y en varios lugares hambres y pestilencias: y habrá espantos y grandes señales del cielo.
12Bet pirms visa tā viņi pacels pret jums savas rokas un vajās jūs, nododot sinagogām un cietumiem, un vedīs jūs ķēniņu un valdnieku priekšā mana vārda dēļ.
12Mas antes de todas estas cosas os echarán mano, y perseguirán, entregándoos á las sinagogas y á las cárceles, siendo llevados á los reyes y á los gobernadores por causa de mi nombre.
13Bet tas notiks jums par liecību.
13Y os será para testimonio.
14Tad nu apņematies savās sirdīs nedomāt par to, ko jūs atbildēsiet!
14Poned pues en vuestros corazones no pensar antes cómo habéis de responder:
15Jo es jums došu valodu un gudrību, kurai visi jūsu pretinieki nespēs pretoties un pretī runāt.
15Porque yo os daré boca y sabiduría, á la cual no podrán resistir ni contradecir todos los que se os opondrán.
16Pat vecāki un brāļi, un radi, un draugi jūs nodos un dažus no jums nonāvēs.
16Mas seréis entregados aun de vuestros padres, y hermanos, y parientes, y amigos; y matarán á algunos de vosotros.
17Un visi jūs ienīdīs mana vārda dēļ;
17Y seréis aborrecidos de todos por causa de mi nombre.
18Bet neviens mats no jūsu galvas nepazudīs.
18Mas un pelo de vuestra cabeza no perecerá.
19Savā pacietībā jūs iemantosiet savas dvēseles.
19En vuestra paciencia poseeréis vuestras almas.
20Bet kad jūs redzēsiet karaspēku ielencam Jeruzalemi, tad ziniet, ka tās izpostīšana pienākusi.
20Y cuando viereis á Jerusalem cercada de ejércitos, sabed entonces que su destrucción ha llegado.
21Tad tie, kas Jūdejā, lai bēg kalnos, kas pilsētā, lai iet ārā, un kas tās apkārtnē, lai neieiet tanī!
21Entonces los que estuvieren en Judea, huyan á los montes; y los que en medio de ella, váyanse; y los que estén en los campos, no entren en ella.
22Jo šīs ir atmaksas dienas, lai izpildītos viss, kas rakstīts.
22Porque estos son días de venganza: para que se cumplan todas las cosas que están escritas.
23Bet bēdas grūtniecēm un zīdītājām tanīs dienās, jo liela apspiešana nāks pār zemi un dusmas pār šo tautu.
23Mas ay de las preñadas, y de las que crían en aquellos días! porque habrá apuro grande sobre la tierra é ira en este pueblo.
24Un no zobena asmens tie kritīs, un tos kā gūstekņus aizvedīs visās tautās, un pagāni mīdīs Jeruzalemi, iekams izpildīsies pagānu laiks.
24Y caerán á filo de espada, y serán llevados cautivos á todas las naciones: y Jerusalem será hollada de las gentes, hasta que los tiempos de las gentes sean cumplidos.
25Un būs zīmes pie saules un mēness, un zvaigznēm, un jūras kaukšanas un plūdu dēļ bailes tautām virs zemes.
25Entonces habrá señales en el sol, y en la luna, y en las estrellas; y en la tierra angustia de gentes por la confusión del sonido de la mar y de las ondas:
26Cilvēki bailēs sastings, gaidot, kas nāks pār visu pasauli, jo debesu stiprumi sakustēsies.
26Secándose los hombres á causa del temor y expectación de las cosas que sobrevendrán á la redondez de la tierra: porque las virtudes de los cielos serán conmovidas.
27Un tad redzēs Cilvēka Dēlu nākam padebesī lielā varā un godībā.
27Y entonces verán al Hijo del hombre, que vendrá en una nube con potestad y majestad grande.
28Bet kad tas viss sāks piepildīties, skatieties un paceliet savas galvas, jo jūsu pestīšana tuvojas!
28Y cuando estas cosas comenzaren á hacerse, mirad, y levantad vuestras cabezas, porque vuestra redención está cerca.
29Un Viņš tiem sacīja līdzību: Uzlūkojiet vīģes koku un visus kokus!
29Y díjoles una parábola: Mirad la higuera y todos los árboles:
30Kad tiem jau augļi metas, tad ziniet, ka vasara tuvu.
30Cuando ya brotan, viéndolo, de vosotros mismos entendéis que el verano está ya cerca.
31Tāpat arī jūs, redzot to notiekam, ziniet, ka Dieva valstība tuvu.
31Así también vosotros, cuando viereis hacerse estas cosas, entended que está cerca el reino de Dios.
32Patiesi es jums saku: Šī cilts neizzudīs, iekams viss tas notiks.
32De cierto os digo, que no pasará esta generación hasta que todo sea hecho.
33Debess un zeme zudīs, bet mani vārdi nezudīs.
33El cielo y la tierra pasarán; mas mis palabras no pasarán.
34Bet pielūkojiet, ka jūsu sirdis kādreiz neapgrūtinātu pārēšanās, piedzeršanās un šīs dzīves rūpes, un ka šī diena nepienāktu jums negaidīta.
34Y mirad por vosotros, que vuestros corazones no sean cargados de glotonería y embriaguez, y de los cuidados de esta vida, y venga de repente sobre vosotros aquel día.
35Jo kā valgs tā nāks pār visiem, kas dzīvo virs zemes.
35Porque como un lazo vendrá sobre todos los que habitan sobre la faz de toda la tierra.
36Tāpēc esiet nomodā un vienmēr lūdziet Dievu, lai jūs būtu cienīgi stāties Cilvēka Dēla priekšā un izbēgtu no visa tā, kas notiks!
36Velad pues, orando en todo tiempo, que seáis tenidos por dignos de evitar todas estas cosas que han de venir, y de estar en pie delante del Hijo del hombre.
37Tā Viņš dienas pavadīja, mācīdams svētnīcā, bet naktīs Viņš gāja un palika kalnā, ko sauc par Olīvkalnu.
37Y enseñaba de día en el templo; y de noche saliendo, estábase en el monte que se llama de las Olivas.
38Bet visa tauta rīta agrumā steidzās pie Viņa, lai svētnīcā Viņu klausītos.
38Y todo el pueblo venía á él por la mañana, para oirle en el templo.