1Esiet sekotāji man kā es Kristum!
1 Araŋ ma ciya ay dondonkoyaŋ, sanda mate kaŋ cine ay mo go Almasihu wane.
2Brāļi, par to es jūs cildinu, ka jūs visur mani pieminat un pildāt manas pavēles tā, kā es jums tās esmu devis.
2 Sohõ ay g'araŋ saabu kaŋ araŋ fongu nd'ay hay kulu ra. Araŋ go ga dondonandiyaŋey yaari mo, mate kaŋ cine ay n'i ci araŋ se.
3Bet es gribu, lai jūs zinātu, ka katra vīra galva ir Kristus, bet sievas galva ir vīrs, un Kristus galva ir Dievs.
3 Amma ay ga ba araŋ ma faham nda woone: alboro kulu boŋo ga ti Almasihu, wayboro mo, a boŋo ga ti alboro, Almasihu mo, a boŋo ga ti Irikoy.
4Katrs vīrietis, kas, apsedzis galvu, lūdz Dievu vai pravieto, dara negodu savai galvai.
4 Alboro kulu kaŋ go ga adduwa te, wala a go ga annabitaray te, d'a boŋo go daabante, a go ga nga koyo kaynandi.
5Bet katra sieviete, kas lūdz Dievu vai pravieto ar neapsegtu galvu, dara negodu savai gadvai, jo tā ir tāpat kā apcirpta.
5 Amma wayboro kulu kaŋ go ga adduwa te, wala a go ga annabitaray te, d'a boŋo si daabante, nga mo go ga nga koyo kaynandi, zama a ga saba nda wayboro kaŋ na nga boŋo cabu.
6Ja sieviete neaizsedzas, tad lai viņai nocērp matus! Tā kā sievietei ir kauns būt apcirptai vai noskūtai, tad lai apsedz galvu!
6 Zama da wayboro si nga boŋo daabu, a ma nga boŋ hamno dumbu mo. Amma da haawi hari no wayboro se a ma nga boŋ hamno dumbu wala a m'a cabu, kal a ma nga boŋo daabu.
7Vīrietim nevajag galvu apsegt, jo viņš ir Dieva attēls un godība, bet sieviete ir vīra gods.
7 Zama alboro mana hima ka nga boŋo daabu, za kaŋ nga wo Irikoy alhaalo no, Irikoy darza mo no. Amma wayboro ga ti alboro darza.
8Jo vīrietis nav no sievietes, bet sieviete no vīrieša; (1.Moz.2,21-22)
8 Zama i mana alboro kaa wayboro gaa, amma wayboro no i kaa alboro gaa.
9Arī vīrietis nav radīts sievietes dēļ, bet sieviete - vīrieša dēļ. (1.Moz.2,18 u.c.)
9 Woodin banda, i mana alboro taka wayboro sabbay se, amma day wayboro no i taka alboro sabbay se.
10Tāpēc sievietei galvā jānēsā varas zīme eņģeļu dēļ.
10 Woodin sabbay se _da|_ malaykey sabbay se _mo|_, a ga hima wayboro ma bara nda dabaro kaŋ cire a go seeda nga boŋo gaa.
11Tomēr Kungā nav vīrietis bez sievietes, nedz sieviete bez vīrieša;
11 Kulu nda yaadin, Rabbi do wayboro si bara alboro baa si, alboro mo si bara wayboro baa si.
12Jo kā sieviete no vīrieša, tā arī vīrietis no sievietes, bet viss no Dieva.
12 Zama mate kaŋ cine i na wayboro kaa alboro gaa, yaadin mo no i ga alboro hay wayboro do, woone yaŋ kulu mo, Irikoy do no i fun.
13Spriediet jūs paši: vai pieklājas sievietei neaizsegtai Dievu lūgt?
13 Araŋ ma sanno dumbu araŋ boŋ se, hal a ga hima wayboro kaŋ mana daabu ma adduwa te Irikoy gaa?
14Vai pati daba nemāca: ja kāds vīrietis audzē matus, tas viņam ir negods;
14 Manti Adam-ize alhaalo bumbo g'araŋ dondonandi kaŋ, da alboro boŋ hamno ga ku, woodin haawi hari no a se?
15Bet ja sieviete audzē matus, tas viņai ir gods, jo mati viņai doti par aizsegu.
15 Amma da wayboro gonda boŋ hamni kuuku, a darza hari no. Zama Irikoy na boŋ hamni no a se, a ma ciya a boŋo daabuyaŋ hari.
16Bet ja kāds gribētu ķildoties, tad ne pie mums, ne Dieva Baznīcā tāda ieraduma nav.
16 Amma da boro fo ga ba nga ma kakaw woodin boŋ, iri nda Irikoy margey wo sinda alaada _kaŋ waana|_ woodin.
17Bet šo es aizrādu ne cildinādams, jo jūsu sanāksmes nenāk jums par labu, bet par ļaunu.
17 Amma lordo wo kaŋ ay g'araŋ no ra, ay s'araŋ saabu. Zama manti araŋ ma hanse se, amma hasaraw se no araŋ go ga margu.
18Vispirms es dzirdu, ka jūsu draudzes sanāksmēs notiekot šķelšanās, un daļēji es tam ticu;
18 Sintina day, ay maa fay-fayyaŋ go araŋ game ra waati kaŋ araŋ ga margu Almasihu marga ra. Ay ga jara cimandi mo.
19Jo šķelšanām gan jābūt, lai kļūtu redzami tie, kas starp jums ir uzticami.
19 Zama haciika a ga tilas no wurdi waani-waani ma bara araŋ game ra, hala borey kaŋ yaŋ gonda cimi araŋ game ra ma bangay.
20Kad jūs sanākat kopā, tad tas vairs nav Kunga vakarēdiena baudīšanai;
20 Yaadin gaa, waati kaŋ araŋ ga margu nangu folloŋ, manti Rabbi ŋwaaro no araŋ go ga ŋwa.
21Jo katrs steidzas paņemt ēšanai savu ēdienu, un tā dažs paliek izsalcis, bet dažs piedzeras.
21 Zama ŋwaaro do boro kulu ga cahã ka nga wano ŋwa. Boro fo ga maa haray, afo mo ga haŋ ka bugu.
22Vai jums nav māju, kur ēst un dzert? Vai jūs nicināt Dieva Baznīcu un apkaunojat tos, kam nekā nav? Ko lai jums saku? Vai lai cildinu? Šai ziņā es jūs necildinu.
22 Mate no? Araŋ sinda fuyaŋ kaŋ ra araŋ ga ŋwa ka haŋ no? Wala araŋ go ga donda Irikoy marga, ka borey kaŋ gaa jaŋay go haawandi? Ifo no ay ga ne araŋ se? Y'araŋ saabu nda woone? Ay si.
23Jo no Kunga es saņēmu, ko arī jums atstāju, ka Kungs Jēzus tanī naktī, kad Viņš tika nodots, paņēma maizi,
23 Zama Rabbi do no ay du woone kaŋ ay n'araŋ no, kaŋ ga ti: Cino kaŋ ra i na Rabbi Yesu nooyandi, a na buuru sambu.
24Un pateikdamies lauza un sacīja: Ņemiet un ēdiet, šī ir mana Miesa, kas par jums tiks atdota; to dariet manai piemiņai!
24 Waato kaŋ a saabu, a banda a n'a ceeri-ceeri ka ne: «Woone ga ti ay gaahamo kaŋ i go ga pati araŋ sabbay se. Araŋ ma woone te ka fongu nd'ay.»
25Tāpat arī biķeri pēc vakarēdiena, sacīdams: Šis biķeris ir Jaunā derība manās Asinīs; to dariet, cikkārt jūs to dzerat, manai piemiņai!
25 Yaadin mo no a na gaasiya sambu hawra banda ka ne: «Gaasiyo wo ga ti alkawli tajo ay kuro ra. Alwaati kulu kaŋ araŋ goono g'a haŋ, araŋ ma woone te ka fongu nd'ay.»
26Un cikkārt šo maizi ēdīsiet un biķeri dzersiet, jūs pasludināsiet Kunga nāvi, iekams Viņš nāks.
26 Zama alwaati kulu kaŋ araŋ ga buuro wo ŋwa ka gaasiya wo haŋ mo, araŋ go ga Rabbi buuyaŋo waazu no hal a ga kaa.
27Tātad, kas necienīgi šo maizi ēdīs vai dzers Kunga biķeri, tas noziegsies pret Kunga Miesu un Asinīm.
27 Boro kulu mo kaŋ ga Rabbi buuro ŋwa, wala a g'a gaasiya haŋ da fondo kaŋ mana hima nd'a, bora din gonda taali Rabbi gaahamo d'a kuro do.
28Bet lai cilvēks pats sevi pārbauda, un tā lai ēd no šīs maizes un dzer no šī biķera!
28 Kala boro kulu ma nga boŋ neesi, woodin banda a ma ŋwa buuro gaa ka haŋ gaasiya gaa.
29Jo kas ēd un dzer necienīgi, tas, neizšķirdams Kunga miesu, ēd un dzer sev tiesu.
29 Zama boro kaŋ go ga ŋwa ka haŋ, d'a si Rabbi gaahamo fayanka, ciiti no a go ga candi nga boŋ gaa, ŋwaayaŋo da haŋyaŋo din do.
30Tādēļ starp jums ir daudz neveselu un vāju, un daudzi aizmiguši.
30 Woodin sabbay se no, araŋ game ra boro boobo te londibuunoyaŋ, i jante, iboobo mo kani.
31Ja mēs paši sevi tiesātu, tad mēs netiktu tiesāti.
31 Amma d'iri g'iri boŋ neesi, doŋ Rabbi si ciiti nd'iri.
32Bet tiesādams Kungs mūs pārmāca, lai mēs reizē ar šo pasauli netiekam pazudināti.
32 Waato kaŋ Rabbi g'iri ciiti binde, a go g'iri gooji no, zama nga ma s'iri zeeri ndunnya banda.
33Tātad, mani brāļi, kad jūs sapulcējaties mielastam, tad pagaidiet cits citu!
33 Yaadin gaa, ay nya-izey, waati kaŋ cine araŋ ga margu zama araŋ ma ŋwa se, kal araŋ ma care batu.
34Ja kāds ir izsalcis, lai paēd mājās, ka jūs nesapulcētos tiesai. Kad ieradīšos, noteikšu pārējo.
34 Da boro fo haray, a ma ŋwa za fu, zama araŋ marguyaŋo ma si ciya ciiti daliili. Sanney kaŋ cindi, ay g'i hanse waati kaŋ ay ga kaa.