1Izgājuši cauri Amfipolei un Apollonijai, viņi nonāca Tesalonīkē, kur bija jūdu sinagoga.
1 Waato kaŋ i bisa Amfibolis da Aboloniya, i kaa Tassalonika kwaara, naŋ kaŋ Yahudance diina marga fu fo go.
2Pēc savas ieražas Pāvils iegāja pie viņiem un trīs sabatus skaidroja tiem Rakstus,
2 Bulos mo nga alaada boŋ furo i do. Asibti hinza no a goono ga kakaw nd'ey Tawreto da Annabey Tirey da Zabura* ra.
3Atklādams un izskaidrodams tiem, ka Kristum vajadzēja ciest un augšāmcelties no miroņiem; un ka tas ir Jēzus Kristus, ko es jums sludinu.
3 A goono ga borey fahamandi ka cabe _i se|_ kaŋ a ga tilas no Almasihu ma taabi haŋ, a ma bu ka ye ka tun. A ne: «Yesu wo, kaŋ ay goono g'a baaro waazu araŋ se, nga no ga ti Almasihu.»
4Un daži no tiem ticēja un piebiedrojās Pāvilam un Sīlam un arī liels daudzums dievbijīgo un pagānu, kā arī ne mazums dižciltīgo sieviešu.
4 I ra boro fooyaŋ bare ka lamba Bulos da Sila gaa. Gareku borey kaŋ yaŋ ga sududu _Irikoy se|_ jama boobo, da wayboro beerey mo, manti jama kayna no.
5Tad jūdi, būdami skaudīgi, paņēma no pūļa dažus ļaunus vīrus, sagāja barā, uztrauca pilsētu un, apstājuši Jazona namu, meklēja viņus, lai vestu tautas priekšā.
5 Amma Yahudancey to da canse. I du boro laalo fooyaŋ kwaara boro yaamey ra, ka boro boobo margu, ka kwaara toonandi nda kuraari karyaŋ. I na Yason windo taaru ka furo. I goono ga ceeci ngey ma Bulosyaŋ kaa taray borey do.
6Un tie, viņus neatraduši, vilka Jazonu un dažus brāļus pie pilsētas priekšniekiem, kliegdami, ka tie, kas uztrauc pilsētu, arī šurp atnākuši;
6 Amma waato kaŋ i mana di ey, i na Yason da nya-izey fooyaŋ candi ka kond'ey kwaara alkaaley jine. I goono ga kuuwa ka ne: «Borey din kaŋ na ndunnya bare, ngey no ka kaa neewo mo. Yason wo mo, a n'i zumandi.
7Tos uzņēmis Jazons, un tie visi rīkojas pret ķeizara pavēlēm, sacīdami, ka ir cits ķēniņš - Jēzus.
7 Woone yaŋ kulu goono ga goy ka gaaba nda Kaysar* lordey. I goono ga ne, way, koy fo go no, kaŋ se i ga ne Yesu.»
8Tā viņi kūdīja tautu un pilsētas priekšniekus, kas to dzirdēja.
8 Waato kaŋ borey marga da kwaara alkaaley maa woodin, i laakaley tun.
9Bet viņi, saņēmuši no Jazona un pārējiem galvojumu, tos atlaida.
9 Waato kaŋ i na tolme ta Yason da boro cindey gaa, i n'i taŋ.
10Bet brāļi tādēļ naktī aizsūtīja Pāvilu un Sīlu uz Beroju. Tur nonākuši, viņi iegāja jūdu sinagogā.
10 Sahãadin-sahãadin mo, cino ra, nya-izey na Bulos da Sila donton i ma koy Beriya kwaara. Ngey mo, waato kaŋ i to noodin, i furo Yahudance diina marga fuwo ra.
11Šie bija cildenāki nekā tesalonīķieši. Viņi visai labprātīgi uzņēma vārdu, pētīdami ik dienas Rakstus, vai tas tā ir.
11 Beriya borey mo bisa Tassalonika borey daa hanno, zama i na sanno ta da bine yadda, ka Tawreto da Annabey Tirey da Zabura fintal zaari kulu, ka di hala yaadin no hayey din bara.
12Un daudzi no viņiem, kā arī ne mazums cienītu pagānu, kļuva ticīgi.
12 Woodin sabbay se i ra boro boobo cimandi, da Gareku wayboro beerey da alborey mo koyne, manti jama kayna no.
13Kad Tesalonīkes jūdi uzzināja, ka Pāvils Berojā sludina Dieva vārdu, tie nāca arī uz turieni, uzbudinādami un uztraukdami ļaudis.
13 Amma waato kaŋ Tassalonika kwaara Yahudancey du baaru kaŋ Bulos goono ga Irikoy sanno waazu Beriya mo ra, i kaa noodin mo ka borey marga zukku k'i laakaley tunandi.
14Tad brāļi tūdaļ sūtīja Pāvilu, lai viņš iet līdz jūrai, bet Sīla un Timotejs palika tur.
14 Gaa no, sahãadin-sahãadin nya-izey na Bulos donton hala teeko me, amma Sila da Timotiyos mo goro noodin.
15Bet tie, kas pavadīja Pāvilu, aizveda viņu līdz Atēnām un aizgāja, saņēmuši no viņa pavēli Sīlam un Timotejam, lai tie drīz nāktu pie viņa.
15 Borey kaŋ yaŋ na Bulos dum mo kand'a hal Atina kwaara. Waato kaŋ i du lordi kaŋ ne Sila da Timotiyos ma kaa a do da waasi, gaa no i dira.
16Kamēr Pāvils Atēnās tos gaidīja, tā gars viņā iedegās, redzēdams elkdievībai atdotu pilsētu.
16 Waato kaŋ Bulos goono g'i batu noodin Atina, a bina butugu kaŋ a goono ga di kwaara to da tooruyaŋ.
17Un viņš sarunājās ar jūdiem un Dieva atzinējiem sinagogā, bet ik dienas tirgus laukumā ar tiem, kas bija klāt.
17 A kakaw i diina marga fuwo ra da Yahudancey, da _dumi cindey|_ kaŋ yaŋ ga sududu _Irikoy se|_. Habo ra mo zaari kulu a ga kakaw da borey kaŋ yaŋ a ga kubanda.
18Tad daži epikūriešu un stoiķu filozofi strīdējās ar viņu; bet daži sacīja: Ko šis pļāpa grib teikt? Bet citi: Šķiet, viņš ir jaunu dievu sludinātājs, jo viņš tiem sludināja Jēzu un augšāmcelšanos.
18 Boro fooyaŋ mo, Abikariyey ra da Satosiyey fonda borey ra, laakal ceecikoyaŋ, goono ga salaŋ d'a. Boro fooyaŋ goono ga ne: «Boro yaamo woone binde, ifo n'a ga ba nga ma ne?» Boro fooyaŋ mo goono ga ne: «Iri diyaŋ gaa de-koy* yawyaŋ boŋ no a goono ga salaŋ» (zama Bulos goono ga Yesu nda buukoy tunandiyaŋ baaro waazu).
19Un tie, saņēmuši viņu, veda uz areopagu, sacīdami: Mēs taču varam dabūt zināt, kas tā par jaunu mācību, ko tu sludini?
19 I n'a di ka kond'a Arobasa _marga|_ do ka ne a se: «Iri ga hin ka bay haŋ kaŋ no ga ti dondonandiyaŋ tajo wo, kaŋ ni goono ga te?
20Jo tu sniedz mūsu ausīm kaut ko jaunu. Tāpēc mēs gribam zināt, kas tas ir.
20 Zama ni goono ga kande hari taji iri hangey ra. Iri mo ga ba iri ma hayey din feerijo bay.»
21Jo visiem atēniešiem un atnācējiem, svešiniekiem, nekas cits nerūpēja, kā vienīgi kaut ko jaunu runāt vai klausīties.
21 Zama Atina borey kulu da yawey kaŋ goono ga goro i do sinda hay kulu joogole, kala day ngey ma ci wala mo ngey ma maa hari taji fo.
22Tad Pāvils, stāvēdams areopaga vidū, sacīja: Atēnieši, es redzu jūs visās lietās pārāk reliģiozus!
22 Bulos kay Arobasa _marga|_ bindo ra ka ne: «Ya Atina borey, ay di kaŋ hay kulu ra araŋ wo diina ganako beeriyaŋ no.
23Jo es, apstaigādams un aplūkodams jūsu dievekļus, atradu arī altāri, uz kura bija rakstīts: "Nepazīstamajam Dievam". Ko jūs nepazīdami godinājat, to es jums sludinu.
23 Zama waato kaŋ ay goono ga bisa, ay go ga di mo hayey kaŋ se araŋ goono ga sombu, kal ay di sargay feema fo kaŋ hantumo wo go a gaa kaŋ ga ne: IRIKOY KA} I SI BAY SE. To! Woodin kaŋ se araŋ goono ga sombu jaŋ-ka-bayyaŋ ra, nga no ay ga ba ay m'a baaro ci araŋ se.
24Dievs, kas radījis pasauli un visu, kas tanī ir, būdams debess un zemes Kungs, nemājo rokām celtos tempļos,
24 Irikoy, nga kaŋ na ndunnya nda hay kulu kaŋ go a ra te, nga ga ti beene nda ganda Koyo. A si goro fu kaŋ i te da kambe ra.
25Un Viņu neapkalpo cilvēku rokas, it kā Viņam kā vajadzētu; Viņš pats dod visiem dzīvību un elpu, un visu.
25 Manti mo kambe no boro ga may d'a a se, sanda hal a ga laami hay fo, zama nga bumbo no goono ga hay kulu no: fundi da fulanzamay da hay kulu.
26Viņš padarīja to, ka no viena visu cilvēku cilts apdzīvotu visu zemes virsu, nosprauzdams noteiktus laikus un robežas to dzīvošanai.
26 _Boro|_ folloŋ mo no a na Adam-izey dumi kulu te d'a, i ma goro ndunnya kulu boŋ. A na alwaatey mo daŋ i se mate kaŋ nga waadu, d'i goray hirrey,
27Lai tie meklētu Dievu vai tie varētu Viņu nojaust un atrast, lai gan Viņš nav tālu no mums katra:
27 zama i ma Irikoy ceeci hal i ma dadab ka du a, baa day kaŋ a si mooru iri boro kulu gaa.
28Jo Viņā mēs dzīvojam un kustamies, un esam, kā arī daži jūsu dzejnieki sacījuši: Mēs arī esam Viņa cilts.
28 Zama a ra no iri goono ga funa, iri goono ga nyooti, iri goonoyaŋo bara mo, mate kaŋ araŋ doonkoy ra boro fooyaŋ mo ne: ‹Zama iri mo a izeyaŋ no.›
29Tāpēc mums, kas esam Dieva cilts, nevajag domāt, ka dievība līdzīga zeltam vai akmenim, vai cilvēka mākslas skulptūrai un izdomājumam.
29 To! Za kaŋ iri ya Irikoy izeyaŋ no, a si hima iri ma tammahã hala Irikoy barayaŋ ga hima sanda wura cine, wala nzarfu, wala tondi jabante, haŋ kaŋ boro ga du nga gonitaray da nga lasaabuyaŋo ra.
30Bet Dievs, skatīdamies pār šiem nezināšanas laikiem, tagad pasludina cilvēkiem, lai visi un visur gandara par grēkiem,
30 Ammataray jirbey, Irikoy n'i muray, amma sohõ a goono ga borey kulu lordi nangu kulu ka ne i ma tuubi,
31Jo Viņš nolicis dienu, kurā taisnīgi tiesās pasauli caur Vīru, ko Viņš izredzējis un visiem to ticamu padarījis, uzmodinādams Viņu no miroņiem.
31 za kaŋ Irikoy na zaari fo daŋ kaŋ ra a ga ndunnya kulu ciiti adilitaray boŋ. A g'a te mo bora kaŋ a waadu do, kaŋ boŋ Irikoy tabbatandi boro kulu se za kaŋ a n'a tunandi ka kaa buukoy game ra.»
32Dzirdēdami par mirušo augšāmcelšanos, daži zobojās, bet daži sacīja: Par to mēs tevi klausīsimies citu reizi.
32 Waato kaŋ i maa buukoy tunandiyaŋo sanno, i ra boro fooyaŋ haaru. Amma boro fooyaŋ ne: «Iri ga ye ka maa ni se koyne sanno wo boŋ.»
33Tā Pāvils aizgāja no viņu vidus.
33 Gaa no Bulos fatta i game ra.
34Bet daži vīrieši piebiedrojās viņam un kļuva ticīgi, starp tiem Dionīzijs, areopaga loceklis, un sieviete, vārdā Damara, un citi līdz ar viņiem.
34 Amma boro fooyaŋ lamb'a gaa ka cimandi. I ra no Diyonisiyos go, Arobasa marga boro fo no, da wayboro fo kaŋ maa Damaris, da boro fooyaŋ koyne i banda.