1Kad Vasarsvētku diena bija pienākusi, visi viņi bija kopā tanī pat vietā.
1 Alwaato kaŋ Pantakot* zaaro to, ikulu margu care banda nangu folloŋ.
2Un piepeši no debesīm nāca rūkoņa, it kā stipra vēja pūsma, un piepildīja visu māju, kur tie sēdēja.
2 Sahãadin kala yooje fo fun beene, danga haw gaabikooni faaruyaŋ cine. A na fuwo kulu kubay, nango kaŋ ra i go ga goro.
3Un viņiem parādījās mēles it kā no uguns, kas sadalījās un nolaidās uz ikviena no viņiem.
3 Deeneyaŋ mo kaŋ ga hima danji beeleyaŋ bangay i se, fay-fayante yaŋ da care, ka zumbu i afo-fo kulu boŋ.
4Un visi tika Svētā Gara piepildīti un iesāka runāt dažādās valodās, kā Svētais Gars deva viņiem izrunāt.
4 Ikulu to da Biya Hanno. I sintin ka salaŋ da ciine waani-waani yaŋ, mate kaŋ cine Biya goono ga no i se i ma salaŋ d'a.
5Bet Jeruzalemē dzīvoja jūdi, dievbijīgi vīri no visām tautām zem debess.
5 A go, Yahudanceyaŋ go no Urusalima ra, kaŋ yaŋ ga humburu Irikoy, kaŋ yaŋ fun ndunnya dumey kulu ra kaŋ go beena cire.
6Kad šī balss atskanēja, daudzi sanāca kopā un apjuka, jo ikviens dzirdēja tos runājam savā valodā.
6 Waato kaŋ i maa yooja din, jama zuru ka margu care do. I boŋ haw, zama boro kulu goono ga maa i goono ga salaŋ ngey bumbey ciiney ra.
7Un visi samulsa un brīnījās, sacīdami: Lūk, vai tie visi, kas runā, nav galilejieši?
7 I jirsi ka to da dambara, ka ne: «Wa guna me, borey kaŋ yaŋ goono ga salaŋ, manti Galili laabu boroyaŋ no?
8Un kā mēs ikviens dzirdējām savu valodu, kurā mēs dzimuši?
8 Day, mate no kaŋ iri boro kulu goono ga maa nga ciina kaŋ ra i n'iri hay?
9Partieši un mēdieši, un elamitieši, un kas dzīvo Mezopotāmijā, Jūdejā un Kapadokijā, Pontā un Āzijā.
9 Bartiyancey, da Madiyancey, da Ilamancey, da ngey kaŋ yaŋ goono ga goro Mesopotamiya, da Yahudiya, da Kabadosiya, da Bontos, da Aziya,
10Frīģijā un Pamfīlijā, Ēģiptē un Lībijas daļā ap Kirēni un ienācēji no Romas,
10 da Firijiya, da Bamfiliya, da Misira, da Libi nangey, Kayrawa do haray, da Romance yawey, danga Yahudancey da borey kaŋ yaŋ furo i diina ra,
11Tāpat jūdi un prozelīti, krētieši un arābi; mēs dzirdējām viņus mūsu valodās sludinām Dieva lielos darbus.
11 da Karitancey da Laarabey* -- iri goono ga maa i se, i goono ga salaŋ Irikoy goy bambatey boŋ iri ciiney ra.»
12Un visi pārsteigti brīnījās, viens otram sacīdami: Ko tas nozīmē?
12 Ikulu jirsi hala boŋ haway n'i di. I ne ngey nda care se: «Ifo no woone wo?»
13Bet citi izsmiedami sacīja: Tie ir salda vīna pilni.
13 Amma boro fooyaŋ n'i hahaara ka ne: «Baji no i haŋ ka bugu.»
14Bet Pēteris, nostājies ar tiem vienpadsmit, paceltā balsī sacīja viņiem: Jūdejas vīri un visi, kas dzīvojat Jeruzalemē, lai tas jums zināms, un savām ausīm uzmaniet manus vārdus:
14 Amma Bitros da iway cindi fa din kaa ka kay. Bitros na nga jinde tunandi ka ne i se: «Ya Yahudance alborey, d'araŋ kulu kaŋ yaŋ goono ga goro Urusalima, wa naŋ ay m'araŋ fahamandi da woone, araŋ ma hangan ka maa ay sanno se mo.
15Viņi nav iereibuši, kā jūs domājat, jo ir tikai dienas trešā stunda;
15 Zama borey wo manti boroyaŋ kaŋ bugu, mate kaŋ cine araŋ goono ga tammahã, za kaŋ sohõ susubay guuru yagga no.
16Bet tas ir, ko pravietis Joēls sacīja:
16 Amma woone ga ti wo kaŋ annabi* Yowel ci.
17Tas būs pēdējās dienās, saka Kungs, es izliešu no sava Gara pār ikvienu miesu, un jūsu dēli un jūsu meitas pravietos, un jūsu jaunieši redzēs parādības, un jūsu sirmgalvji sapņos sapņus.
17 A do Irikoy ne: ‹A ga ciya jirbey bananta ra, ay g'ay Biya zumandi Adam-izey kulu boŋ. Araŋ ize arey d'araŋ ize wayey ga annabitaray te, araŋ sahãkooney ga di bangayyaŋ, araŋ dottijey mo ga hindiriyaŋ te.
18Un arī pār saviem kalpiem un savām kalponēm es tanīs dienās izliešu no sava Gara, un viņi pravietos.
18 Baa ay bannyey d'ay koŋŋey boŋ jirbey din ra, ay g'ay Biya zumandi, i ga annabitaray te mo.
19Un es došu brīnumzīmes augšā pie debesīm un apakšā virs zemes: asinis un uguni, un dūmu kvēpus;
19 Ay ga dambara hariyaŋ cabe beena ra, da alaamayaŋ mo ne ganda ndunnya ra: kuri, da danji, da dullu ciciriyaŋ.
20Saule pārvērtīsies tumsā un mēness asinīs, iekams nāks Kunga lielā un redzamā diena.
20 Wayna ga bare ka ciya kubay, hando mo ga bare ka ciya kuri, hala Rabbi zaaro ga kaa ka to, zaari bambata din kaŋ gonda darza.
21Un notiks, ka ikviens, kas Kunga vārdu piesauks, kļūs pestīts. (Jl.2,28-31)
21 A ga ciya mo, boro kulu kaŋ ga ce Rabbi maa gaa ga du faaba.›
22Izraēliešu vīri! Uzklausiet šos vārdus: Jēzu no Nācaretes, šo Vīru, ko Dievs jums apliecinājis spēkā un brīnumos, un zīmēs, ko Dievs caur Viņu darījis jūsu vidū, kā arī jūs to zināt,
22 Ya Israyla alborey, araŋ ma maa sanney wo: Yesu, Nazara bora, Irikoy n'a seeda araŋ game ra, dabari goyey da dambara harey da alaamey do kaŋ yaŋ Irikoy goono ga te a do araŋ game ra, mate kaŋ araŋ bumbey ga bay.
23To jūs pēc Dieva noteiktā lēmuma un paredzes nodevāt un ar noziedznieku rokām piekalāt krustā, un nonāvējāt.
23 Nga, Yesu, i n'a nooyandi Irikoy saawara kaŋ a waadu da hayey kaŋ a jin ka bay boŋ. Amma araŋ wo, araŋ n'a di k'a kanji _bundo gaa|_, k'a wi da boro laaloyaŋ kambey.
24Dievs Viņu, atbrīvodams no miroņu valsts ciešanām, uzmodināja, jo tai bija neiespējami Viņu paturēt.
24 Day Irikoy n'a tunandi, kaŋ a na buuyaŋ gurzuga feeri banda, za kaŋ a si du ka te buuyaŋ ma hin k'a gaay.
25Jo Dāvids par Viņu saka: Es vienmēr redzēju Kungu savu acu priekšā, jo Viņš ir man pa labi, lai es nešaubītos.
25 Zama Dawda n'a ciine te ka ne: ‹Ay go ga di Rabbi ay jine waati kulu. Za kaŋ a go ay kambe ŋwaaro gaa, ay si zinji.
26Tāpēc mana sirds priecājās, un mana mēle gavilēja, un arī mana miesa dusēs cerībā.
26 Woodin sabbay se no ay bina ga farhã, ay deena mo ga kaan. Oho, ay gaahamo mo ga goro beeje ra.
27Jo Tu neatstāsi manu dvēseli mirušo valstī, nedz dosi savam Svētajam redzēt satrūdēšanu.
27 Zama ni s'ay fundo naŋ Alaahara, ni si naŋ ni wane Hanna ma fumbu.
28Tu man esi zināmus darījis dzīves ceļus, un ar līksmību Tu mani piepildīsi sava vaiga priekšā.
28 Ni naŋ ay ma fundi fondey bay, ni g'ay toonandi nda bine kaani ni goonoyaŋo ra.›
29Brāļi, es uzdrošinos ar jums vaļsirdīgi runāt par patriarhu Dāvidu, ka viņš ir nomiris un aprakts, un viņa kaps pie mums ir līdz šai dienai.
29 Ya nya-ize alborey, kal ay ma baabey kaayo Dawda sanni ci araŋ se taray kwaaray. A bu, i n'a fiji, a saara mo go iri do hala hõ.
30Viņš bija pravietis un zināja, ka Dievs viņam zvērēdams apsolīja sēdināt viņa tronī vienu no tā miesas atvasēm. (Ps.131,11)
30 A binde, za kaŋ annabi no, a bay kaŋ Irikoy ze nga se da zeyaŋ ka ne Dawda banda gaa no Irikoy ga boro fo gorandi Dawda koytaray karga boŋ.
31Viņš, to paredzēdams, sacīja par Kristus augšāmcelšanos, jo Viņš netika atstāts mirušo valstī, nedz Viņa miesa redzēja satrūdēšanu. (Ps.15,10)
31 Kaŋ Dawda di haŋ kaŋ ga haw ka kaa, a salaŋ Almasihu* tunyaŋo boŋ ka ne Irikoy mana Yesu naŋ Alaahara, a gaahamo mo mana fumbu.
32Šo Jēzu Dievs cēla augšām, tam mēs visi esam liecinieki.
32 Yesu wo, Irikoy n'a tunandi. Iri kulu ya woodin seedayaŋ no.
33Dieva labās rokas paaugstināts un no Tēva saņēmis Svētā Gara apsolījumu, Viņš izlēja to, ko jūs redzat un dzirdat.
33 Irikoy n'a beerandi nga kambe ŋwaaro gaa beene. A na alkawlo ta Baaba do kaŋ ga ti Biya Hanno. A n'a zumandi da mate kaŋ araŋ goono ga di, araŋ goono ga maa mo.
34Jo Dāvids neuzgāja debesīs, bet pats sacīja: Kungs sacīja manam Kungam: sēdies pie manas labās rokas,
34 Zama Dawda mana ziji ka koy beena ra bo, amma nga bumbo ne: ‹Rabbi ne ay Koyo se: Ma goro ay kambe ŋwaaro gaa,
35Iekams es Tavus ienaidniekus lieku par paklāju Tavām kājām. (Ps.109,1)
35 hala ay ma ni ibarey te ni ce taamey se furkange.›
36Tāpēc lai viss Izraēļa nams visnoteiktāk zina, ka Dievs padarīja Viņu par Kungu un Kristu, šo Jēzu, ko jūs sitāt krustā.
36 Wa naŋ Israyla dumo kulu ma bay kaŋ daahir Yesu wo kaŋ araŋ kanji din, nga no Irikoy ciya Koy da Almasihu.»
37Bet viņi, to dzirdot, satriektu sirdi, sacīja Pēterim un pārējiem apustuļiem: Brāļi, ko mums darīt?
37 Waato kaŋ i maa sanno din, a n'i biney gooru. I ne Bitros da diya cindey se: «Nya-izey, ifo no iri ga te?»
38Un Pēteris viņiem sacīja: Gandariet par saviem grēkiem, un ikviens no jums lai kristās Jēzus Kristus vārdā jūsu grēku piedošanai, un jūs saņemsiet Svētā Gara dāvanu.
38 Bitros ne i se: «Wa tuubi. I ma te araŋ afo kulu se baptisma Yesu Almasihu maa ra araŋ zunubi yaafayaŋ sabbay se, araŋ ga du Biya Hanno nooyaŋ ra mo.
39Jo solījums pieder jums un jūsu bērniem, un visiem, kas tālu ir, kurus Kungs, mūsu Dievs, vēl aicinās.
39 Zama alkawlo go araŋ, d'araŋ izey, da boro kulu kaŋ ga mooru se, hala ka koy i kulu me kaŋ yaŋ Rabbi iri Irikoyo ga ce nga do.»
40Vēl daudz citos vārdos viņš apliecināja un mācīja tos, sacīdams: Glābieties no šīs samaitātās cilts!
40 Da sanni boobo yaŋ gaa a n'i seeda k'i yaamar mo ka ne: «Wa araŋ boŋ faaba zamana siiro wo gaa.»
41Kas viņa vārdus pieņēma, tie kristījās; un tanī dienā pievienojās ap trīs tūkstoši dvēseļu.
41 Borey kaŋ yaŋ n'a sanno ta mo, i te i se baptisma. Zaaro din ra Irikoy na boro zambar hinza cine tonton i se.
42Un viņi pastāvēja apustuļu mācībā, maizes laušanas sadraudzībā un lūgšanā.
42 I goono ga mo ye da haŋ kaŋ diyey go g'i dondonandi, da markasinay, da buuru ceeriyaŋ da adduwa teeyaŋ ra.
43Un ikvienai dvēselei bija bailes, jo apustuļi Jeruzalemē darīja daudzus brīnumus un zīmes, un lielas bailes pārņēma visus.
43 Humburkumay goono ga zumbu borey kulu boŋ. Irikoy goono ga dambara hariyaŋ da alaama boobo yaŋ te diyey do.
44Bet visi, kas ticēja, turējās kopā, un viss viņiem bija kopīgs.
44 Borey kulu kaŋ yaŋ cimandi mo go care banda. Hay kulu kaŋ go i se, i goono g'a margu.
45Viņi pārdeva savus īpašumus un mantu un izdalīja visiem, kā kuram vajadzēja.
45 I goono ga ngey arzakey da ngey jiney neera ka fay-fay jama se, boro kulu laamo boŋ.
46Viņi ik dienas vienprātīgi sanāca svētnīcā un mājās lauza maizi, un gavilējot ar vientiesīgu sirdi pieņēma barību,
46 Zaari kulu mo i goono ga mo ye da bine folloŋ Irikoy* windo ra, ka buuru ceeri ngey fuwey ra, ka ngey ŋwaarey ŋwa care banda da farhã da bine folloŋ.
47Godinādami Dievu un iegūdami žēlastību visā tautā. Bet Kungs ik dienas pievienoja viņiem tos, kam vajadzēja kļūt pestītiem.
47 I goono ga Irikoy kuuku, i gonda gaakuri borey kulu do mo. Zaari ka koy zaari mo, Rabbi goono ga tonton i se borey kaŋ yaŋ du faaba.