1Bet Pāvils, uzlūkodams augsto tiesu, sacīja: Vīri, brāļi, es pēc vislabākās sirdsapziņas esmu dzīvojis Dieva priekšā līdz pat šai dienai.
1 Amma Bulos na Yahudancey arkusey marga guna ka ne i se: « Ay nya-izey, bine lasaabu hanno no ay goono ka kay d'a Irikoy jine hala ka kaa hunkuna.»
2Te augstais priesteris Ananija pavēlēja tiem, kas ap to stāvēja, sist viņam pa muti.
2 Hananiya, kaŋ ga ti alfaga beero na borey kaŋ goono ga kay Bulos jarga lordi ka ne i m'a kar meyo gaa.
3Tad Pāvils sacīja viņam: Dievs tevi sitīs, tu nobaltinātā siena! Tu sēdi, lai mani tiesātu pēc likuma, bet pret likumu pavēli mani sist.
3 Gaa no Bulos ne a se: «Ni mo, Irikoy ga ni kar, nin cinari kaŋ i kwaarandi! Ni goono ga goro ka ciiti ay se Tawreto* boŋ, ni goono ga lordi mo ka ne i m'ay kar ka gaaba nda Tawreto?»
4Un klātesošie sacīja: Tu zaimo augsto Dieva priesteri?
4 Borey kaŋ goono ga kay noodin ne: «Irikoy alfaga beero no ni ga wow, wala?»
5Bet Pāvils sacīja: Es nezināju, ka viņš ir augstais priesteris, jo ir rakstīts: Savas tautas priekšnieku tev nebūs zaimot.
5 Bulos ne: «Ay nya-izey, ay mana bay me hala nga no ga ti alfaga beero. Zama i n'a hantum ka ne: ‹Ni ma si sanni yaamo ci ni jama jine bora boŋ.› »
6Bet Pāvils, zinādams, ka viena daļa ir saduceji un otra - farizeji, sauca augstajā tiesā: Vīri, brāļi! Es esmu farizejs un farizeju dēls; mani tiesā cerības dēļ un mirušo augšāmcelšanās dēļ.
6 Amma kaŋ Bulos bay kaŋ i ra jare fa Sadusi* fonda boroyaŋ no, jare fa mo Farisi fonda boroyaŋ no, a kuuwa Yahudancey arkusey marga ra ka ne: «Ay nya-izey, ay wo Farisi fonda boro no, Farisi fonda borey ize mo no. Buukoy tunyaŋo beeje ciine boŋ no i goono ga ciiti ay se.»
7Kad viņš to pateica, izcēlās nesaskaņas farizeju un saduceju starpā, un pūlis sašķēlas.
7 Waato kaŋ a na woodin ci binde, kosongu naan ka tun Farisi fonda borey da Sadusi fonda borey game ra, marga mo fay ihinka.
8Jo saduceji saka, ka nav ne augšāmcelšanās, ne eņģeļu, ne gara, bet farizeji visu to atzīst.
8 Zama Sadusi fonda borey goono ga ne buukoy tunyaŋ wala malaykey wala biya, ikulu si no. Amma Farisi fonda borey goono ga seeda ka ne ikulu go no.
9Tad izcēlās liela kliegšana. Daži no farizejiem cēlās un strīdējās, sacīdami: Mēs nekā ļauna pie šī cilvēka neatrodam. Kas tad, ja gars vai eņģelis viņam runājis?
9 Kosongu bambata tun. Asariya dondonandiko fooyaŋ kaŋ ti Farisi fonda boroyaŋ tun ka kay. I goono ga salaŋ ka gubi ka ne: «Iri ya kay mana di taali boro wo gaa. Da biya wala malayka no ka salaŋ a se binde, yaadin gaa mate no?»
10Kad strīds kļuva lielāks, priekšnieks, bīdamies, ka tie Pāvilu nesaplosa, pavēlēja kareivjiem iet un izraut viņu no to vidus, un ievest kareivju mītnē.
10 Waato kaŋ kosongo beeri gumo, wongu nyaŋo, kaŋ ga humburu borey ma si koy ka Bulos nyage-nyage, na soojey lordi ka ne i ma koy ka Bulos kaa borey game ra da gaabi ka kand'a soojey fuwo ra.
11Nākošajā naktī Kungs viņam piestājās un sacīja: Esi pastāvīgs! Kā tu par mani liecināji Jeruzalemē, tā tev jāliecina arī Romā.
11 A wane suba cino ra no Rabbi kay Bulos jarga ka ne a se: «Ma te bine-gaabi, zama mate kaŋ ni na seeda no ay boŋ ne Urusalima ra, yaadin cine mo no tilas ni ma seeda te Roma mo ra.»
12Kad diena bija uzaususi, daži no jūdiem sapulcējās un deva solījumu, sacīdami: Mēs neēdīsim un nedzersim, kamēr Pāvilu nenonāvēsim.
12 Waato kaŋ mo bo, Yahudancey te me fo ka laaliyaŋ haw ngey boŋ gaa ka ne ngey si ŋwa, ngey si haŋ mo kala nda ngey na Bulos wi jina.
13Bet to, kas tā sazvērējušies, bija vairāk nekā kā četrdesmit vīru.
13 Borey kaŋ yaŋ na hawandiyaŋo wo te mo ga bisa boro waytaaci.
14Tie aizgāja pie augstajiem priesteriem un vecākajiem un sacīja: Mēs devām solījumu nekā nebaudīt, iekams Pāvilu nenonāvēsim.
14 I kaa alfaga beerey da arkusey do ka ne: «Iri na laaliyaŋ haw iri boŋ gaa kaŋ iri si ŋwaari kulu taba kala day d'iri na Bulos wi jina.
15Tagad jūs kopā ar augsto tiesu ziņojiet priekšniekam, lai viņš to atved pie jums it kā viņa rūpīgākai nopratināšanai, bet mēs būsim gatavi viņu nonāvēt, pirms viņš šeit tuvosies.
15 Sohõ binde, kal araŋ da Yahudancey arkusey marga ma ne wongu nyaŋo se a ma kande Bulos araŋ do. Araŋ ma te sanda araŋ g'a sanno ciito te a ma boori gumo. Day iri mo, za a mana to neewo, iri go soolante iri m'a wi.»
16Pāvila māsas dēls, dzirdēdams par šo viltību, nāca, iegāja kareivju mītnē un paziņoja Pāvilam.
16 Amma Bulos waymayzo maa i gumando baaru. A binde kaa ka furo soojey fuwo ra ka ci Bulos se.
17Tad Pāvils, pieaicinājis vienu no virsniekiem pie sevis, sacīja: Aizved šo jaunekli pie priekšnieka, jo viņam ir kaut kas tam ziņojams.
17 Bulos mo na sooje jine funey ra afo ce ka ne a ma kaa nga do. A ne: «Ma konda arwaso wo wongu nyaŋo do, zama a gonda sanni kaŋ a ga ci a se.»
18Tad tas paņēma to līdz, un aizvedis pie priekšnieka, sacīja: Apcietinātais Pāvils lūdza man atvest šo jaunekli pie tevis, jo viņam esot kaut kas tev sakāms.
18 Nga mo kond'a wongu nyaŋo do. A ne: «Bulos, kas'izo din no, n'ay ce ka ne ya kaa nga do. A n'ay ŋwaaray ka ne ya kande arwaso wo ni do. A gonda sanni kaŋ a ga ba nga ma ci ni se.»
19Priekšnieks, paņēmis viņu pie rokas, aizgāja ar to savrup un jautāja viņam: Kas tas ir, ko tu gribi man ziņot?
19 Wongu nyaŋo mo na arwaso kamba di ka kond'a labu gaa k'a hã tuguyaŋ ra ka ne: «Baaru woofo dumi no ni du kaŋ ni ga ba ni ma ci ay se?»
20Tad viņš sacīja: Jūdi norunājuši lūgt tevi, lai tu rītdien vestu Pāvilu uz augsto tiesu it kā viņa rūpīgākai nopratināšanai;
20 A ne: «Yahudancey te me folloŋ ga ni ŋwaaray ma kande Bulos Yahudancey arkusey marga do suba. I ga te sanda i ga ba ngey ma ye ka maa a sanney no soosay.
21Bet tu netici tiem, jo no tiem vairāk nekā četrdesmit vīru uzglūn viņam. Tie solījušies neēst un nedzert, iekams viņu nenonāvēs, un tagad tie sagatavoti un gaida tavu piekrišanu.
21 Ma si yadda i se fa, zama i ra boro fooyaŋ goono ga gum kaŋ yaŋ ga bisa boro waytaaci. I na laaliyaŋ haw ngey boŋ gaa, ŋwa si, haŋ si, kala nda ngey na Bulos wi jina. Sohõ i go soolante, ni do alkawlo _hinne|_ mo no i goono ga batu.»
22Tad priekšnieks atlaida jaunekli, pavēlēdams nevienam nesacīt, ka to viņam paziņojis.
22 Wongu nyaŋo mo na arwaso sallama k'a lordi ka ne: «Ma si hayey kaŋ ni n'ay kabarandi nd'a ci boro kulu se.»
23Un viņš, pasaucis divus virsniekus, sacīja tiem: Sagatavojiet trešajai nakts stundai divi simti kareivju, kas lietu uz Cēzareju, un septiņdesmit jātniekus, un divi simti šķēpnešus.
23 A na boro hinka ce sooje jine funey ra ka ne i se: «Araŋ ma sooje zangu hinka soola cin guuru yagga kaŋ ga koy hala Kaysariya, da bari-kari wayye, da yaajikoy zangu hinka.»
24Un sakārtojiet jājamos lopus, lai Pāvilu uzsēdinātu un novestu viņu veselu pie zemes pārvaldnieka Fēliksa.
24 A ne i ma almanyaŋ soola mo kaŋ boŋ i ga Bulos dake ka kond'a baani samay laabukoyo Filikos do.
25(Jo viņš baidījās, ka jūdi kādreiz nepaņem to ar varu un nenonāvē, un vēlāk viņam pašam nebūtu jācieš zaimi, it kā viņš gribējis naudu pieņemt.)
25 A na tira fo hantum yaa ka ne:
26Viņš rakstīja šāda satura vēstuli: Klaudijs Lizijs sveicina viscienīgāko zemes pārvaldnieku Fēliksu.
26 «Ay, Kuludiyos Lisiyas, go ga laabukoyo Filikos, ihanno kaŋ bisa ikulu koy, fo.
27Šo vīru jūdi bija saņēmuši un taisījās nogalināt, bet es, uzzinājis, ka viņš ir romietis, piesteidzos ar karaspēku un izglābu to;
27 Boro wo, Yahudancey n'a di no, i goono ga ba ngey m'a wi mo. Kal ay kaa i gaa jirsi boŋ nda soojeyaŋ ka bora din kaa kambe, zama ay du baaru kaŋ nga wo Romance no.
28Bet gribēdams zināt, kādu vainu tie viņam pārmet, es to novedu viņu augstajā tiesā.
28 Kaŋ ay ga ba ya bay taali kaŋ se no i kande a kalima, a se no ay mo kond'a Yahudancey arkusey marga jine.
29Es atradu, ka tie viņu apsūdz bauslības jautājumos, bet ne noziegumā, kas pelnītu nāvi vai važas.
29 A binde, ay du ka maa i goono g'a kalima ngey asariya* sanni boŋ, amma i mana kande kalima nda hay fo kaŋ to buuyaŋ, wala baa sisiri hawyaŋ.
30Kad man tika ziņots par slazdiem, ko tie viņam sagatavojuši, es nosūtīju viņu pie tevis, paziņodams arī sūdzētājiem, lai tie izsakās tavā priekšā. Paliec vesels!
30 Waato kaŋ boro fo n'ay kabarandi nda me-hawyaŋo kaŋ Yahudancey goono ga te a boŋ, sahãadin-sahãadin ay mo n'a donton ni do. Ay n'a kalimakoy mo lordi ka ne i m'a kalima ci ni jine.»
31Tad kareivji, izpildot pavēli, ņēma Pāvilu un naktī aizveda uz Antipatrīdu.
31 Soojey binde na Bulos sambu mate kaŋ i n'i lordi din ka kond'a cino ra Antibatris kwaara.
32Nākošajā dienā, atlaiduši jātniekus iet ar viņu tālāk, paši atgriezās karaspēka mītnē.
32 A wane suba mo i naŋ bari-karey ma koy a banda. Soojey mo ye ngey fuwo do.
33Nonākuši Cēzarejā un atdevuši vēstuli zemes pārvaldniekam, tie veda arī Pāvilu viņa priekšā.
33 Waato kaŋ bari-karey to Kaysariya, i na tira no laabukoyo se, i na Bulos mo daŋ a kambe ra.
34To izlasījis, tas vaicāja, no kāda apgabala viņš, un, uzzinājis, ka no Kilikijas,
34 Waato kaŋ laabukoyo na tira caw, a na Bulos hã hala laabo kambu kaŋ boro no. Kaŋ a bay Silisiya no Bulos fun,
35Viņš teica: Es tevi uzklausīšu, kad atnāks tavi apsūdzētāji; un viņš pavēlēja to apsargāt Heroda tiesas pilī.
35 a ne a se: «Ay ga maa ni sanno waato kaŋ ni kalimakoy to ne.» A lordi ka ne i ma Bulos gaay k'a batu Hirodus faada ra.