1Izglābušies mēs uzzinājām, ka salu sauc par Melitu. Svešinieki parādīja mums ne mazums laipnības.
1 Saaya kaŋ cine iri du ka fatta, gaa no iri du ka bay kaŋ gungo maa ga ti Malita.
2Sakūruši uguni, viņi mūs atspirdzināja, jo bija iestājies lietus un aukstums.
2 Noodin borey mo n'iri cabe gomni, hala gomni kulu dumi. Zama i na danji funsu k'iri kulu kubayni, zama beene hari goono ga kaŋ, yeeni mo go no.
3Kad Pāvils salasīja kādu gubu žagaru un tos pielika ugunskuram; tad karstuma dēļ izlīda odze un apvijās ap viņa roku.
3 Waato kaŋ Bulos koy mo ka tuuri ganday fo ku ka daŋ danjo ra, wiiza, gondi go tuuro ra. Danjo konno n'a kaa taray, nga mo na Bulos kambe di.
4Tad iedzimtie, redzēdami rāpuli karājamies pie viņa rokas, sarunājās savā starpā: Tiešām, šis cilvēks ir slepkava; no jūras viņš izglābās, bet atriebība neļauj viņam dzīvot.
4 Waato kaŋ noodin borey di gondi laalo wo go ga sarku Bulos kamba gaa, i ne ngey nda care se: «Sikka si boro wo boro-wi no. Baa day kaŋ a du ka teeko hasarawo yana, asariya man'a taŋ. Alhakko go a banda, a ga bu mo.»
5Bet viņš rāpuli nokratīja ugunī, necietis nekā ļauna. (Mk.16,18)
5 Amma Bulos na gondo misile k'a furu danjo ra, hay kulu mana du a mo.
6Tie domāja, ka viņš uztūks, piepeši pakritīs un nomirs. Bet pēc ilgas gaidīšanas, redzēdami, ka viņam nekas ļauns nenotiek, tie pārdomāja un sacīja: Viņš ir dievs. (Apd.14,10-11)
6 Ngey wo goono ga tammahã a ga fuusu, wala mo Bulos ma gaaru ka kaŋ sahãadin ka bu. Amma kaŋ i gay i mana di haŋ kaŋ du a, i bare ka ne kaŋ irikoy fo no.
7Šinī apvidū salas priekšniekam, vārdā Publijam, bija īpašumi. Viņš mūs uzņēma un trīs dienas laipni deva pajumti.
7 Noodin jarga gonda fari nda fu yaŋ, gungo dabarikwa kaŋ maa Bubliyos wane yaŋ no. A n'iri kubayni, k'iri zumandi nga do kala jirbi hinza k'iri cabe beeray.
8Bet notika, ka Publija tēvs gulēja slims ar drudzi un asins sērgu. Pāvils iegāja pie viņa, pielūdza Dievu un, uzlicis tam rokas, izdziedināja to.
8 Wiiza, Bubliyos baaba goono ga kani, konni da gunde kar goono g'a taabandi. Kaŋ Bulos kaa a do ka te adduwa, a na nga kambe dake jantekomo boŋ k'a no baani.
9Kad tas bija noticis, visi, kas salā slimoja, nāca un tika izdziedināti.
9 Waato kaŋ woodin te mo, gungo ra boro cindey kulu kaŋ yaŋ sinda baani goono ga kaa, i du baani mo.
10Viņi mums izrādīja lielu godu un, mums aizbraucot, deva līdz visu nepieciešamo.
10 I n'iri beerandi mo da beeray kulu cine. Waati kaŋ iri tun ka dira hari hi ra koyne, i soobay ka margu iri se hay kulu kaŋ iri ga laami.
11Pēc trim mēnešiem mēs aizbraucām Aleksandrijas kuģī, kas pārziemoja salā un kam bija Kastora zīme.
11 Handu hinza banda no iri tun Iskandariya hi fo ra, kaŋ jaw noodin gungo ra, kaŋ a seeda ga ti Tawey himandi.
12Nonākuši Sirakūzās, mēs tur palikām trīs dienas.
12 Iri zumbu Sirakusa ka te jirbi hinza noodin.
13No turienes, gar piekrasti braucot, mēs nonācām Rēgijā; un kad pēc vienas dienas sacēlās dienvidu vējš, mēs otrā dienā nonācām Puteolos.
13 Iri tun noodin ka windi ka kaa Regiyum. A suba mo kala dandi kambe hawo tun. Zaari hinkanta mo iri kaa Buteyoli.
14Tur mēs atradām brāļus un viņi lūdza mūs palikt pie tiem septiņas dienas. Tā mēs nonācām Romā.
14 Noodin iri na nya-ize fooyaŋ gar, i n'iri ŋwaaray iri ma goro ngey do jirbi iyye. Yaadin gaa no iri to Roma.
15Turienes brāļi, to izdzirduši, steidzās mums pretim līdz pat Apija forumam un Trīs tavernām. Pāvils, tos ieraudzījis, pateicās Dievam, un viņam radās drosme.
15 Noodin mo, waato kaŋ nya-izey maa iri baaro, i tun ngey m'iri kubay. I kaa hal Abiya Habu da Yaw-Fu-Hinza. Kaŋ Bulos di borey din, a na Irikoy saabu, a du bine-gaabi mo.
16Kad nonācām Romā, Pāvilam tika atļauts palikt savrup ar kareivi, kas viņu apsargāja.
16 Waato kaŋ iri furo Roma, i yadda Bulos se a ma goro nga nda sooja kaŋ goono g'a batu din hinne.
17Bet pēc trim dienām, viņš saaicināja ievērojamākos jūdus. Kad tie sanāca, viņš tiem sacīja: Vīri, brāļi, es neko neesmu darījis ne pret tautu, ne tēvu ieražām. Tomēr Jeruzalemē mani sastīja un nodeva romiešu rokās.
17 A jirbi hinzanta banda, Bulos na Yahudancey jine borey ce. Waato kaŋ i margu mo, a ne i se: «Nya-izey, baa day kaŋ ay mana hay fo te iri dumo wala iri alaadey gaa, kulu nda yaadin i n'ay daŋ hawante Urusalima kwaara Romancey kambe ra.
18Tie, mani nopratinājuši, gribēja atbrīvot, jo man nebija nevienas ar nāvi sodāmas vainas.
18 Ngey mo, waato kaŋ i n'ay gosi, i goono ga miila ngey m'ay taŋ zama ay mana taali fo te kaŋ to buuyaŋ.
19Tā kā jūdi pretojās, es biju spiests pārsūdzēt ķeizaram, bet ne tāpēc, lai apsūdzētu savu tautu.
19 Amma waato kaŋ Yahudancey wangu ka yadda nda woodin, kal a tilas ay gaa ya konda ay ŋwaarayyaŋo Kaysar do, i ma ciiti ay se neewo a jine. Manti hala zama ay gonda kalima fo ay dumo boŋ no bo.
20Šī iemesla dēļ es jūs ielūdzu, lai jūs redzētu un ar jums runātu, jo šinīs važās esmu ieslēgts Izraēļa cerības dēļ,
20 Woodin se no ay n'araŋ ce ka du ka di araŋ, ka salaŋ araŋ se mo. Zama Israyla beeja sabbay se no i n'ay haw da sisiro wo.»
21Bet tie viņam sacīja: Mēs neesam ne vēstules no Jūdejas saņēmuši par tevi, ne arī kāds no brāļiem ieradies ko vēstīt vai ko ļaunu par tevi runāt.
21 I ne a se: «Iri mana du tira ni boŋ kaŋ fun Yahudiya. Nya-izey kaŋ yaŋ kaa ra mo, boro kulu mana ni baaru ci iri se, wala a ma hay fo laalo ci iri se ni boŋ.
22Tomēr mēs vēlamies no tevis dzirdēt, ko tu domā, jo mums par šo sektu zināms, ka tai visur pretojas.
22 Amma iri ga ba iri ma maa ni do haŋ kaŋ ni di. Zama fondo wo ciine ra, iri ga bay kaŋ nangu kulu i g'a jance.»
23Tad daudzi, noteikuši viņam dienu, ieradās viņa mājoklī. Viņš tiem no agra rīta līdz vakaram izskaidroja, apliecinādams Dieva valstību un pārliecinādams par Jēzu, sākot ar Mozus bauslību un praviešiem.
23 Waato kaŋ hano kaŋ i kosu a se to, boro boobo kaa a do, nango kaŋ a go da goray. A goono g'i fahamandi ka Irikoy koytara baaro seeda i se, a goono g'i candi Yesu ciine boŋ Musa Tawreto ra, da Annabey Tirey ra mo, za susubay kala wiciri kambo.
24Un citi ticēja tam, kas tika runāts, bet citi neticēja.
24 Boro fooyaŋ na wo kaŋ a ci din daahirandi, boro fooyaŋ mo man'a cimandi.
25Viņu starpā nebija vienprātības. Viņi aizgāja, kad Pāvils sacīja šo vienu vārdu: Svētais Gars pareizi runājis mūsu tēviem caur pravieti Isaju,
25 Kaŋ i mana wafaku nda care, i sintin ka dira, saaya kaŋ cine Bulos na sanni fo ci i se banda, kaŋ a ne: «Biya Hanna gonda cimi kaŋ a salaŋ annabi Isaya me ra araŋ kaayey se ka ne:
26Sacīdams: Ej pie šīs tautas un saki viņiem: ausīm jūs dzirdēsiet un nesapratīsiet, skatīdamies jūs skatīsieties un neredzēsiet.
26 ‹Ma koy dumo wo do ka ne: Maayaŋ ra, araŋ ga maa, amma araŋ si faham baa kayna. Gunayaŋ ra mo, araŋ ga di amma araŋ si fayanka baa kayna.
27Jo šīs tautas sirds ir nocietināta, un ar ausīm tiem grūti dzirdēt, un savas acis tie aizvēruši, lai ar acīm tie neredzētu un ar ausīm nedzirdētu, un sirdī nesaprastu, un neatgrieztos, un es tos neizdziedinātu. (Is.6,9-10; Mt.13,14-15)
27 Zama dumo wo bina te tijina, i na ngey hangey sandandi, I na ngey moy daabu mo. Da manti yaadin no i ga di da ngey moy, i ga maa nda ngey hangey, i ga faham mo da ngey biney ka ye ka bare ay do, hal ay m'i no baani.›
28Tad lai jums tas zināms, ka Dievs pagāniem sūtījis pestīšanu un tie to dzirdēs.
28 Araŋ ma bay kaŋ Irikoy faaba wo, a n'a donton hala ka koy dumi cindey se, ngey mo ga maa r'a.»
29Kad viņš to pateica, jūdi, savā starpā stipri strīdēdamies, aizgāja no viņa.
29 Waato kaŋ a na sanney din ci, Yahudancey dira, i goono ga kakaw boobo te ngey nda care game ra.
30Bet viņš palika savā īrētajā dzīvoklī veselus divus gadus un pieņēma visus, kas pie viņa nāca.
30 Bulos goro nga sufuray fuwo ra kal a na jiiri hinka toonandi. A goono ga borey kulu kubayni kaŋ yaŋ ga kaa a do.
31Neviena netraucēts, viņš sludināja Dieva valstību un visā paļāvībā mācīja par Kungu Jēzu Kristu.
31 A goono ga Irikoy koytara baaro waazu ka Rabbi Yesu Almasihu hayey dondonandi nda bine-gaabi kulu, boro kulu siino g'a ganji mo.