1Kamēr viņi runāja tautai, pienāca priesteri, svētnīcas pārvalde un saduceji,
1 I goono ga salaŋ jama se yaadin cine, kal alfagey da Irikoy windo batukoy jine funa, da Sadusi* fonda boroyaŋ kaa ka kaŋ i boŋ.
2Kas bija sarūgtināti par to, ka viņi mācīja tautu un sludināja augšāmcelšanos no miroņiem caur Jēzu.
2 Kankami go i biney ra, zama Bitrosyaŋ goono ga borey dondonandi ka buuyaŋ tunyaŋo waazu Yesu maa ra.
3Un tie satvēra viņus un nodeva sardzei līdz rītam, jo bija jau vakars.
3 I na diyey di ka daŋ kasu kala suba, zama wiciri kambo ban ka to.
4Bet daudzi, kas šos vārdus bija dzirdējuši, ticēja; un šo vīriešu skaits bija pieci tūkstoši.
4 Amma boro boobo kaŋ yaŋ maa sanno din n'a cimandi, alborey baayaŋo mo kaa ka to sanda boro zambar gu cine.
5Bet nākošajā dienā notika, ka Jeruzalemē sapulcējās viņu priekšnieki un vecākie, un rakstu mācītāji,
5 A suba binde, i koyey da arkusey da asariya* dondonandikoy na care margu Urusalima ra.
6Un augstais priesteris Anna, un Kaifa, un Jānis, un Aleksandrs, un cik to bija no priesteru kārtas.
6 Hanana kaŋ ga ti alfaga* beero go noodin, nga nda Kayafa, da Yohanna, da Iskandari, da alfaga beero dumey kulu.
7Un tie, novietojuši viņus vidū, jautāja: Ar kā spēku vai kā vārdā jūs to darījāt?
7 Waato kaŋ i na diyey kayandi borey bindo ra, i n'i hã ka ne: «Dabari woofo dumi wala maa woofo no araŋ na woone wo te d'a?»
8Tad Pēteris, Svētā Gara piepildīts, sacīja viņiem: Tautas priekšnieki un vecākie, klausieties:
8 Bitros to da Biya Hanno. Gaa no a ne i se: «Araŋ wo jama koyey da arkusey,
9Ja mūs šodien pratina labā darba dēļ, kas slimo cilvēku darīja veselu.
9 hunkuna araŋ goono g'iri guna nda goy hanno kaŋ iri te boro zaŋaykom fo se, da haŋ kaŋ do mo no bora din du baani.
10Tad lai jums visiem un visai Izraēļa tautai ir zināms, ka mūsu Kunga Jēzus Kristus Nācarieša vārdā, kuru jūs krustā sitāt, kuru Dievs augšāmcēla no miroņiem, šis stāv jūsu priekšā vesels.
10 Araŋ boro kulu da Israyla jama kulu, araŋ ma bay kaŋ Yesu Almasihu maa ra, Nazara bora kaŋ araŋ kanji no, kaŋ Irikoy tunandi ka kaa buukoy game ra -- maa wo ra no boro wo goono ga kay araŋ jine baanikooni.
11Viņš ir akmens, ko jūs, cēlāji, atmetāt, bet kas kļuvis par stūrakmeni; (Ps.117,22; Is.28,16; Mt.21,42; Mk.12,10; Lk.20,17; Rom.9,33)
11 Yesu ga ti: ‹tondo kaŋ araŋ cinakoy donda, kaŋ ciya cinaro boŋo.›
12Un nevienā citā nav pestīšanas, jo zem debess cilvēkiem nav dots neviens cits vārds, kurā viņi varētu kļūt pestīti.
12 A cine fo mo si no kaŋ do faaba go, zama maa fo si no koyne beeno wo cire kaŋ Irikoy no borey se kaŋ do tilas iri ma du faaba.»
13Bet tie, redzēdami Pētera un Jāņa patstāvību un nopratuši, ka viņi ir nemācīti un vienkārši cilvēki, brīnījās un uzzināja, ka viņi bijuši kopā ar Jēzu.
13 Waato kaŋ i di Bitros da Yohanna bine-gaabey, i di mo kaŋ boroyaŋ no kaŋ mana caw, talkayaŋ mo no, jama go ga dambara. I bay mo kaŋ Bitrosyaŋ go Yesu banda za doŋ.
14Un tie, redzot izdziedināto cilvēku ar viņiem kopā stāvam, nevarēja nekā pretim runāt.
14 I go ga di mo bora kaŋ du baani go ga kay i banda, i sinda mo hay kulu kaŋ i ga ci.
15Bet tie lika viņiem atstāt augsto tiesu un apspriedās savā starpā,
15 Amma waato kaŋ i n'i lordi ka ne i ma fatta Yahudancey arkusey marga ra, jama binde saaware ngey nda care game ra.
16Sacīdami: Ko lai darām ar šiem cilvēkiem? Jo, ka brīnums caur viņiem noticis, tas zināms visiem Jeruzalemes iedzīvotājiem. Tas zināms, un mēs to nevaram noliegt.
16 I ne: «Mate no iri ga te borey wo se? Zama haciika alaama bambata fo te i do kaŋ bangay taray kwaaray Urusalima boro kulu se. Iri si hin k'a ze mo.
17Bet lai tas tālāk tautā neizpaustos, mēs viņiem piedraudēsim, lai tie Viņa vārdā vairs nevienam cilvēkam nekā nerunā.
17 Amma zama baaro wo ma si say-say ka tonton jama game ra, wa naŋ iri ma kaseeti i gaa ka ne i ma si ye ka salaŋ boro kulu se koyne maa wo ra.»
18Un tie, pasaukuši viņus, pavēlēja vairs nerunāt un nemācīt Jēzus vārdā.
18 Gaa no i na diyey ce k'i lordi ka ne i ma si salaŋ, wala i ma si dondonandi kulu-kulu Yesu maa ra.
19Tad Pēteris un Jānis tiem atbildēja, sacīdami: Spriediet, vai Dieva priekšā ir taisnīgi jūs vairāk klausīt nekā Dievu?
19 Amma Bitros da Yohanna tu ka ne i se: «D'a ga saba Irikoy jine iri ma maa araŋ se ka bisa iri ma maa Irikoy se, kal araŋ ma sanno dumbu.
20Jo mēs nevaram nerunāt par to, ko esam redzējuši un dzirdējuši.
20 Zama a si du ka te iri ma jaŋ ka dede haŋ kaŋ iri di da haŋ kaŋ iri maa.»
21Un viņi piedraudēdami atlaida tos, neatrazdami iemesla tautas dēļ tos sodīt, jo visi teica, kas bija darīts un kas bija noticis;
21 Waato kaŋ i kaseeti diyey gaa ka tonton, i n'i taŋ, zama i mana du fondo ka du k'i gooji jama sabbay se. Zama boro kulu goono ga Irikoy beerandi haŋ kaŋ te sabbay se.
22Jo cilvēkam, pie kā šis izdziedināšanas brīnums notika, bija vairāk nekā četrdesmit gadu.
22 Zama bora kaŋ boŋ baani nooyaŋ alaama goyo te ga bisa jiiri waytaaci.
23Kad viņus atlaida, tie aizgāja pie savējiem un stāstīja viņiem, ko augstie priesteri un vecākie tiem sacījuši.
23 Kaŋ i n'i taŋ, i ye ka koy ngey jama do. I na hayey kulu dede kaŋ alfaga beerey da arkusey ci ngey se.
24To noklausījušies, viņi vienprātīgi pacēla savas balsis uz Dievu, sacīdami: Kungs, kas esi radījis debesis un zemi, jūru un visu, kas tanī ir,
24 Waato kaŋ jama maa, i na ngey jindey tunandi Irikoy gaa da bine folloŋ ka ne: «Ya Koy Beero, nin no na beene nda ganda, da teeku, da hay kulu kaŋ go i ra mo te.
25Kas caur Svēto Garu ar sava kalpa Dāvida, mūsu tēva, muti esi sacījis: Kāpēc pagāni trako un ļaudis izdomā nelietības?
25 Ni Biya Hanna do mo, ni tamo iri baabo Dawda me ra, ni ci ka ne: ‹Ifo se no ndunnya dumey follo, jamayaŋ mo ga hari yaamo yaŋ miila?
26Zemes ķēniņi saceļas un valdnieki apvienojas pret Kungu un Viņa Svaidīto? (Ps.2,1-2)
26 Ndunnya bonkooney tun ka kay, mayraykoyey mo na me haw ka gaaba nda Rabbi nda nga Almasihu.›
27Jo patiesi šinī pilsētā Herods un Poncijs Pilāts apvienojušies ar pagāniem un ar Izraēļa ļaudīm pret Tavu svēto kalpu Jēzu, ko Tu esi svaidījis,
27 Zama haciika Hirodus* da Bilatos Buntus margu birno wo ra, ngey nda dumi cindey da Israyla jama, ka gaaba nda ni tamo Yesu kaŋ ni daŋ.
28Lai darītu to, ko Tava roka un Tavs padoms nolēmis, ka tam jānotiek.
28 Zama i ma hayey kulu te kaŋ me ni kamba da ni saawara waadu ka ne ga te.
29Bet tagad, Kungs, skaties viņu draudos un dod saviem kalpiem pilnā paļāvībā runāt Tavu vārdu!
29 Sohõ mo, ya Rabbi, guna i kaseetiyaŋo. Ma naŋ ni bannyey ma ni sanno salaŋ da bine-gaabi kulu.
30Izstiep savu roku dziedināšanai un zīmju un brīnumu darīšanai sava svētā Dēla Jēzus vārdā!
30 Ma ni kamba salle baani nooyaŋ se, hala alaamayaŋ da dambara hariyaŋ ma te mo ni tam hanna Yesu maa ra.»
31Pēc lūgšanas nodrebēja vieta, kur viņi bija sapulcējušies; un viņi visi kļuva svētā Gara pilni un drošsirdīgi runāja Dieva vārdu.
31 Waato kaŋ i te adduwa, nango kaŋ i bara din zinji. I kulu to mo da Biya Hanna, i na Irikoy sanno ci mo da bine-gaabi.
32Un daudzie ticīgie bija viena sirds un viena dvēsele; un neviens no viņiem nekā no tā, kas viņiem bija, nesauca par savu, bet viss viņiem bija kopīgs.
32 Jama kaŋ cimandi ra, i biney d'i miiley ya afolloŋ no. Koyne i ra boro kulu si ne jinay kaŋ nga ga dabari se ya nga wane no, amma hay kulu kaŋ go i se jama wane no.
33Un apustuļi lielā spēkā deva liecību par mūsu Kunga Jēzus Kristus augšāmcelšanos; un liela žēlastība bija viņos visos.
33 Dabari bambata no diyey na ngey seeda no d'a, Rabbi Yesu tunyaŋo boŋ. Gomni bambata mo go i kulu boŋ.
34Un neviena trūcīga nebija viņu starpā, jo tie, kam bija tīrumi un nami, pārdeva tos un atnesa maksu par pārdoto,
34 I ra mo boro kulu mana jaŋ hay fo, zama i me-a-me kaŋ yaŋ gonda batama da windi yaŋ, i go g'i neera, ka kande hayey kaŋ i neera nooro
35Un nolika apustuļiem pie kājam. Un katram tika dalīts, kā tam bja vajadzīgs.
35 k'a jisi diyey jine. Diyey goono g'a fay-fay boro fo kulu se, mate kaŋ ga saba nda boro fo kulu laami.
36Arī levīts Jāzeps, dzimis kiprietis, ko apustuļi sauca par Barnabu, kas nozīmē: iepriecināšanas dēls,
36 Boro fo go no kaŋ maa Yosi, kaŋ diyey n'a maa daŋ Barnaba (kaŋ a feerijo ga ti Bine-gaabi Ize). Lawi boro no, Kubrus laabo boro.
37Pārdeva tīrumu, kas tam piederēja, un naudu atnesa un nolika pie apustuļu kājām.
37 A gonda fari kaŋ a neera. A kande nooro ka jisi diyey jine.