1Bet tanīs dienās, mācekļu skaitam pieaugot, grieķu starpā cēlās kurnēšana pret ebrejiem, ka ikdienišķajā apkalpošanā viņu atraitnes netiek ievērotas.
1 Amma jirbey din ra, waato kaŋ ganakoy goono ga baa ka tonton, Yahudancey kaŋ ga Gareku sanni salaŋ go ga borey kaŋ yaŋ ga Ibraniyancey* sanni salaŋ jance, zama i n'i wayborey kaŋ kurnyey bu muray zaari kulu gaakasina gaa.
2Tad tie divpadsmit, sasaukuši daudz mācekļu, sacīja: Nepieklājas mums atstāt Dieva vārdu un kalpot galdam.
2 Diya way cindi hinka na ganakoy marga kulu ce ka ne i se: «A si hima iri ma Irikoy Sanno naŋ ka ŋwaari zaban.
3Tāpēc, brāļi, izraugiet no sava vidus septiņus goda vīrus, Svētā Gara un gudrības pilnus, kurus tad mēs iecelsim šinī darbā,
3 Araŋ ma guna binde, nya-izey, boro iyye araŋ ra kaŋ yaŋ gonda seeda hanno, kaŋ to da Biya Hanno da laakal mo, kaŋ iri ga daŋ goyo din boŋ.
4Bet mēs pastāvēsim lūgšanā un vārda kalpošanā.
4 Iri mo, iri ga mo ye adduwa nda Sanno goyo gaa.»
5Un šī runa patika visai sanāksmei. Un viņi izvēlēja Stefanu, vīru, kas bija ticības un Svētā Gara pilns, un Filipu, un Prohoru, un Nikanoru, un Timonu, un Parmenu, un ienācēju Nikolaju no Antiohijas.
5 Sanno din binde kaan marga borey kulu se. I na Istifanos suuban, boro no kaŋ to nda cimbeeri* da Biya Hanno, nga nda Filibos, da Borokoros, da Nikanor, da Timon, da Barmenas, da Nikolas, Antiyos kwaara boro no kaŋ _waato din a|_ furo Yahudance diina ra.
6Šos viņi stādīja apustuļiem priekšā; un tie, Dievu pielūgdami, uzlika viņiem rokas.
6 Ngey wo, i n'i daŋ diyey jine. Waato kaŋ diyey te adduwa, i na ngey kambey dake i boŋ.
7Un Kunga vārds auga, un mācekļu skaits Jeruzalemē stipri vairojās; arī liels pulks priesteru kļuva padevīgs ticībai.
7 Irikoy Sanno mo soobay ka say-say, ganakoy baayaŋ mo goono ga tonton ka baa gumo Urusalima ra. Alfagey marga bambata mo na cimi fonda gana.
8Bet Stefans, būdams žēlastības un spēka pilns, darīja lielus brīnumus un zīmes tautā.
8 Istifanos mo, kaŋ to nda gomni da dabari, na dambara hari da alaama bambata yaŋ te borey game ra.
9Tad cēlās daži no tā saucamās libertīņu un kirēniešu, un aleksandriešu sinagogas un no tiem, kas bija no Kilikijas un Āzijas, un strīdējās ar Stefanu;
9 Amma boro fooyaŋ tun Burcini Yahudance diina marga ra, Kayrawa kwaara boroyaŋ no, da Iskandarey, da afooyaŋ kaŋ fun Silisiya laabu da Aziya laabu mo. I goono ga kakaw da Istifanos.
10Un viņi nespēja pretoties gudrībai un garam, kas no viņa runāja.
10 Amma i mana du k'a zeeri laakal da Biya _Hanno|_ kaŋ do a ga salaŋ se.
11Tad viņi sakūdīja vīrus, lai saka: Mēs dzirdējām, ka viņš runā zaimu vārdus pret Mozu un Dievu.
11 Gaa no i na boro fooyaŋ bana tuguyaŋ ra i ma ne: «Iri maa a na alaasiray sanniyaŋ ci Musa nda Irikoy boŋ.»
12Tad tie sakūdīja tautu un vecākos, un rakstu mācītājus. Tie saskrējuši satvēra viņu un aizveda augstajā tiesā.
12 I na jama, da arkusey da asariya dondonandikoy zukku, hal i kaŋ a boŋ k'a candi ka kond'a Yahudancey arkusey marga jine.
13Un tie uzstādīja melīgu liecību, kas sacīja: Šis cilvēks nemitējas runāt pret svēto vietu un bauslību.
13 I kande tangari seedayaŋ kaŋ yaŋ ne: «Boro wo, waati kulu a ga salaŋ ka gaaba nda Nangu Hananto wo da Tawreto mo.
14Mēs dzirdējām viņu sakām, ka šis Jēzus no Nācaretes izpostīs šo vietu un pārgrozīs paražas, ko mums devis Mozus.
14 Zama iri maa a goono ga ne, way, Yesu Nazara bora din ga nangu wo zeeri ka alaadey kaŋ yaŋ Musa no iri se barmay mo.»
15Un visi, kas sēdēja augstajā tiesā, uzlūkojuši viņu, redzēja tā seju it kā eņģeļa vaigu.
15 Boro kulu mo kaŋ goono ga goro Yahudancey arkusey marga ra na mo sinji a gaa. I di a moyduma go sanda malayka moyduma cine.