1Tāpēc, svētie brāļi, debesu aicinājuma dalībnieki, skatieties uz mūsu apliecināšanas sūtni un augsto priesteri Jēzu,
1 Woodin sabbay se, ya nya-izey hanantey, araŋ kaŋ yaŋ gonda baa beene ceeyaŋo ra, araŋ ma mo sinji Diya da Alfaga Beero gaa kaŋ iri goono ga seeda, nga kaŋ ti Yesu.
2Kas ir uzticīgs Tam, kas Viņu iecēlis, tāpat kā Mozus bija visā Viņa namā.
2 Nga wo naanaykoy no Irikoy kaŋ n'a daŋ se, mate kaŋ Musa ciya Irikoy windo kulu ra.
3Viņš ir atzīts par lielāka goda cienīgu nekā Mozus par tik, par cik mājas cēlājam piekrīt lielāks gods nekā mājai.
3 Zama i na Yesu lasaabu kaŋ a gonda darza ka bisa Musa, mate kaŋ windi cinako gonda beeray ka bisa windo.
4Katram namam ir savs cēlājs, bet Dievs ir visu radījis.
4 Zama windi kulu gonda nga cinakwa, amma hay kulu cinakwa ga ti Irikoy.
5Un Mozus gan bija uzticīgs visa Viņa namā kā kalps, lai apliecinātu to, kas jāsludina.
5 Musa wo, daahir a ciya naanaykoy Irikoy windo kulu ra, nga kaŋ ti saajawko, a ma seeda te hayey kaŋ Irikoy ga ci se.
6Bet Kristus ir kā dēls savā namā. Mēs esam šis nams, ja līdz galam uzglabāsim nesatricinātu uzticību un cerības godību.
6 Amma Almasihu wo ciya naanaykoy, nga kaŋ ti Ize, Irikoy windo boŋ. Iri no ga ti a windo, d'iri g'iri bine-gaabo d'iri beeja* kaŋ ga ti iri darza gaay nda gaabi hala bananta.
7Tāpēc Svētais Gars saka: Šodien, ja dzirdiet Viņa balsi,
7 Woodin sabbay se binde, mate kaŋ Biya Hanna go ga ci ka ne: «Hunkuna, d'araŋ maa a jinda,
8Neapcietiniet savas sirdis kā sarūgtinājuma un kārdināšanas dienā tuksnesī.
8 wa s'araŋ biney sandandi, sanda mate kaŋ cine i te ngey murteyaŋo hane, hano kaŋ hane i n'ay si saajo ra.
9Kur jūsu tēvi kārdināja mani pārbaudīdami, kaut gan redzēja manus darbus
9 Naŋ kaŋ araŋ kaayey n'ay gosi k'ay si, i di ay goyey mo hala jiiri waytaaci.
10Četrdesmit gadus. Tāpēc es sašutu par šo cilti un sacīju: vienmēr viņi sirdī maldās, bet manus ceļus viņi neatzina.
10 Woodin sabbay se no ay te waato zamana izey se bine. Ay ne: ‹Waati kulu i go ga daray ngey biney ra, I man'ay fondey bay mo.›
11Tāpēc es zvērēju savās dusmās: Manā miera tie neieies. (Ps 94)
11 Kal ay ze ay futa ra ka ne: ‹Daahir i si furo ay fulanzamyaŋo ra.› »
12Skatieties, brāļi, vai kādā no jums nav neticības ļaunā sirds, lai atkāptos no dzīvā Dieva,
12 Yaadin gaa, nya-izey, araŋ ma haggoy hal araŋ ra afo ma si bara nda bine laalo kaŋ ga wangu cimandiyaŋ, kaŋ ga naŋ araŋ ma fay da Irikoy fundikoono.
13Bet pamudiniet viens otru diendienā, kamēr vēl saucas "šodien", ka grēka viltība nenocietina kādu no jums.
13 Amma araŋ ma care yaamar han kulu, za i ga hin ka ne Hunkuna. A ma si te araŋ boro fo bine ma sandi zunubi fafaguyaŋ do.
14Jo mēs esam kļuvuši Kristus līdzdalībnieki, ja tikai mēs paļāvības sākumu uz Viņu paturēsim stipru līdz galam.
14 Zama iri gonda baa Almasihu ra, da day iri g'iri naanay sintina yaari nda gaabi hala bananta.
15Kamēr sacīts: Šodien, ja Viņa balsi dzirdēsiet, neapcietiniet savas sirdis kā tanī sarūgtinājumā!
15 I go ga ne: «Hunkuna, d'araŋ maa a jinde, wa s'araŋ biney sandandi, sanda mate kaŋ cine i te ngey murteyaŋo hane.»
16Daži, to dzirdēdami, sarūgtinājās, bet ne visi, kas Mozus vadībā izgāja no Ēģiptes.
16 Zama may yaŋ no borey kaŋ, waato kaŋ i maa, i murte? Manti ikulu no kaŋ yaŋ fun Misira Musa banda?
17Bet uz ko Viņš dusmojās četrdesmit gadus? Vai ne uz tiem, kas bija grēkojuši un kuru miesas tika izkaisītas tuksnesī?
17 May yaŋ mo no borey kaŋ se Irikoy futu jiiri waytaaca ra? Manti borey kaŋ yaŋ na zunubi te no ka kaŋ buukoyaŋ saajo ra?
18Bet par kuriem Viņš zvērēja, ka tie neieies Viņa mierā; vai ne par tiem, kas bija neticīgi?
18 May yaŋ se mo no a ze ka ne i si furo nga fulanzamyaŋo ra? To, kala ngey kaŋ yaŋ wangu ganayaŋ.
19Un mēs redzam, ka viņi nevarēja ieiet savas neticības dēļ.
19 Iri di mo kaŋ i mana du ka furo, zama i man'a cimandi.