1Tad Jēzus sešas dienas pirms Lieldienām atnāca Betānijā, kur bija nomiris Lācars, ko Jēzus uzmodināja no miroņiem.
1 A cindi jirbi iddu Paska* bato ma to. Yesu kaa Baytaniya, nango kaŋ Liyaziru go, bora kaŋ Yesu tunandi buukoy game ra.
2Tur sarīkoja Viņam mielastu; un Marta apkalpoja, bet Lācars bija viens no tiem, kas atradās ar Viņu pie galda.
2 Noodin no i te a se hawray. Marta no n'i saajaw, Liyaziru mo go borey ra kaŋ yaŋ go ŋwaaro do.
3Un Marija, paņēmusi mārciņu īstas, dārgas nardu eļļas, svaidīja Jēzus kājas; un tā susināja Viņa kājas saviem matiem; un svaidāmās eļļas smarža piepildīja māju.
3 Maryama binde na kilo jare nardi* ji hanno sambu, kaŋ nooru ga baa. A na waddo soogu Yesu cey boŋ k'a cey tuusu nda nga boŋ hamno. Fuwo kulu to nda waddo hawo.
4Tad Jūdass Iskariots, viens no Viņa mācekļiem, kas Viņu vēlāk nodeva, sacīja:
4 Amma Yahuta, Kariyoti bora, kaŋ ga ti Yesu talibey ra afo, nga kaŋ ga ba k'a amaana ŋwa, ne:
5Kāpēc šo svaidāmo eļļu nepārdeva par trīs simts denārijiem un tos neizdalīja nabagiem?
5 «Ifo se no i mana waddo wo kaŋ ga to danga jiiri fo banandi cine neera ka no talkey se?»
6Bet to viņš sacīja ne tāpēc, ka viņam rūpētu nabagi, bet gan tāpēc, ka viņš bija zaglis; un viņš, naudas kasi pie sevis turēdams, piesavinājās to, kas tanī tika ielikts.
6 A na woodin ci, manti zama a baa go da talkey no bo, amma zama zay no. Koyne zama nooru foola go a se, a go ga sambu haŋ kaŋ go a ra.
7Tad Jēzus sacīja: Atstājiet viņu, lai viņa to uzglabā manai apbedīšanas dienai!
7 Yesu mo ne: «Ma fay d'a. A na woone gaay no ay fijiyaŋo hane sabbay se.
8Jo nabagi vienmēr ir pie jums, bet es neesmu vienmēr.
8 Zama araŋ gonda talkey araŋ banda alwaati kulu, amma ay si no araŋ do alwaati kulu.»
9Tad daudzi jūdu ļaudis uzzināja, ka Viņš ir tur; un atnāca ne tikai Jēzus dēļ, bet lai redzētu arī Lācaru, ko Viņš bija uzmodinājis no miroņiem.
9 Yahudancey jama boobo binde du baaru kaŋ Yesu go noodin. I kaa mo, manti Yesu hinne sabbay se bo, amma zama ngey ma di Liyaziru kaŋ a tunandi buukoy game ra mo.
10Bet augstie priesteri nodomāja nogalināt arī Lācaru,
10 Amma alfaga beerey te saaware ngey ma Liyaziru mo wi,
11Jo viņa dēļ daudzi jūdi nāca un ticēja uz Jēzu.
11 zama a sabbay se no Yahudance boobo koy ka Yesu cimandi.
12Bet otrā dienā daudz ļaužu, kas bija ieradušies svētkos, dzirdēdami, ka Jēzus nāk uz Jeruzalemi,
12 A wane suba, jama boobo kaa bato do. Waato kaŋ i maa baaru kaŋ Yesu go kaa Urusalima,
13Paņēmuši palmu zarus un izgājuši Viņam pretī, sauca: Hozanna, svētīgs, kas nāk Kunga vārdā, Izraēļa Ķēniņš!
13 i na teenay kambayaŋ sambu ka fatta ka kuband'a. I goono ga kuuwa ka ne: «Hosanna!*» «Albarkante no nga kaŋ goono ga kaa Rabbi maa ra, nga Israyla Bonkoono!»
14Un Jēzus, atradis jaunu ēzeli, uzsēdās tanī, kā rakstīts:
14 Yesu mo, waato kaŋ a du farkay binj'ize fo, a goro a boŋ, mate kaŋ i n'a hantum ka ne:
15Nebīsties, Siona meita, lūk, tavs Ķēniņš nāk, sēdēdams ēzelienes kumeļā!
15 «Ma si humburu, Sihiyona* ize wayo. Guna, ni Bonkoono go kaa. A go ga goro farkay binj'ize boŋ.»
16Viņa mācekļi vispirms to nesaprata, bet, kad Jēzus tika pagodināts, tad atminējas, ka tā par Viņu bija rakstīts, un tā Viņam darīja.
16 A talibey mana faham da hayey din za sintina, amma waato kaŋ Irikoy na Yesu beerandi, waato gaa no i fongu kaŋ i na hayey din hantum a boŋ, i na hayey din te a se mo.
17Bet ļaudis, kas ar Viņu bija, kad Viņš sauca Lācaru no kapa un to uzmodināja no miroņiem, deva liecību.
17 Jama kaŋ go Yesu banda waato kaŋ a na Liyaziru ce a ma fatta saara ra ka tun buukoy game ra goono ga seeda.
18Tāpēc arī ļaudis izgāja Viņam pretim, jo dzirdēja, ka Viņš darījis šo brīnumu.
18 Woodin se no jama mo fatta ka kuband'a zama i maa baaru kaŋ a na alaama din te.
19Bet farizeji sarunājās savā starpā: Redziet, ka mēs nekā nepadarīsim! Lūk, visa pasaule seko Viņam!
19 Farisi fonda borey mo ci ngey nda care se ka ne: «Araŋ di kaŋ araŋ si ga du hay kulu! Guna, ndunnya kulu koy a banda.»
20Bet starp tiem, kas bija atnākuši, lai svēkos pielūgtu Dievu, bija daži pagāni.
20 Gareku fooyaŋ mo go borey game ra kaŋ yaŋ goono ga koy ka sududu bato do.
21Viņi piegāja pie Filipa, kas bija no Betsaidas Galilejā, un lūdza to, sacīdami: Kungs, mēs gribam redzēt Jēzu!
21 I binde kaa Filibos do, kaŋ ga ti Baytsayda kwaara kaŋ go Galili laabo ra boro, k'a hã ka ne: «Iri jine bora, iri ga ba iri ma di Yesu.»
22Filips nāk un saka to Andrejam; bet Andrejs un Filips pateica to Jēzum.
22 Filibos kaa ka ci Andarawos se, Andarawos mo kaa, nga nda Filibos, ka ci Yesu se.
23Bet Jēzus atbildēja viņiem, sacīdams: Pienākusi stunda, lai Cilvēka Dēls tiktu pagodināts.
23 Yesu tu i se ka ne: «Boro Izo beerandiyaŋo saaya to.
24Patiesi, patiesi es jums saku: ja kviešu grauds neiekrīt zemē un nenomirst,
24 Haciika, haciika ay ga ci araŋ se: da alkama gurayze mana kaŋ laabo ra ka bu, a ga goro nga hinne. Amma d'a bu, a ga ize boobo hay.
25Tas paliek viens; bet ja nomirst, tad atnes daudz augļu. Kas savu dzīvību mīl, tas to zaudē; bet kas šinī pasaulē savu dzīvību ienīst, tas to saglabā mūžīgai dzīvei.
25 Boro kaŋ ga ba nga fundo, a ga daray a se no, amma boro kaŋ ga wangu nga fundo ndunnya wo ra g'a gaay ka kaa fundi hal abada gaa.
26Ja kas man kalpo, tas lai seko man, un kur es esmu, tur būs arī mans kalps. Un kas man kalpo, to godinās mans Tēvs.
26 Boro kulu kaŋ ga may ay se, kal a m'ay gana. Naŋ kaŋ ay go mo, noodin no ay tamo ga bara. Boro kulu kaŋ ga may ay se, ay Baabo ga bora din beerandi.
27Tagad mana dvēsele ir satraukta. Un ko lai es saku? Tēvs, atpestī mani no šīs stundas? Bet šai stundai es taču atnācu.
27 Sohõ ay fundo go taabi ra. Ifo no ay ga ne? Wala ay m'ay Baaba ŋwaaray a m'ay faaba saaya wo gaa no? Amma woodin sabbay se no ay kaa saaya wo gaa!
28Tēvs, pagodini savu vārdu! Tad nāca balss no debesīm: Es to pagodināju un vēl pagodināšu!
28 Ya Baaba, ma ni maa beerandi!» Kala jinde fun beena ra ka ne: «Ay jin k'a beerandi, ay g'a beerandi mo koyne.»
29Tad ļaudis, kas stāvēja un dzirdēja, sacīja: Pērkons rūca. Citi sacīja: Eņģelis runāja Viņam.
29 Jama binde kaŋ go ga kay noodin, kaŋ maa r'a, goono ga ne: «Beena dundu.» Boro fooyaŋ mo goono ga ne: «Malayka no ka salaŋ a se.»
30Jēzus atbildēja un sacīja: Ne manis dēļ šī balss atskanēja, bet jūsu dēļ.
30 Yesu tu ka ne: «Jinda wo mana kaa ay sabbay se, amma a kaa araŋ sabbay se.
31Tagad šī pasaule tiek tiesāta; tagad šīs pasaules valdnieks tiks izmests ārā.
31 Sohõ ndunnya wo ciito to, sohõ i ga ndunnya wo koyo gaaray.
32Un kad es tikšu no šīs zemes pacelts, es visus vilkšu pie sevis.
32 Ay mo, d'i n'ay sambu beene, ay ga borey kulu candi ay do.»
33Bet to Viņš sacīja, norādīdams, kādā nāvē Viņš mirs.
33 A goono ga woodin ci no ka cabe buuyaŋ kaŋ dumi no nga ga ba ka bu.
34Ļaudis Viņam atbildēja: Mēs dzirdējām bauslībā, ka Kristus paliek mūžīgi; kā tad Tu saki, ka Cilvēka Dēlam jākļūst paceltam? Kas ir šis Cilvēka Dēls?
34 Jama binde tu a se ka ne: «Iri maa i ne Tawretu ra Almasihu ga goro hal abada. Mate no kaŋ ni ga ne: tilas kal i ma Boro Izo sambu beene? May ga ti Boro Izo wo?»
35Tad Jēzus sacīja viņiem: Vēl neilgi gaisma ir pie jums. Staigājiet, kamēr jums ir gaisma, lai jūs tumsa neapņem, un kas tumsā staigā, tas nezina, kurp viņš iet.
35 Yesu binde ne i se: «A cindi kayna fo annura go araŋ game ra. Araŋ ma dira za araŋ gonda annura, zama kuba ma si araŋ di. Zama boro kaŋ ga dira kubay ra si bay naŋ kaŋ nga goono ga koy.
36Kamēr jums ir gaisma, ticiet gaismai, lai jūs būtu gaismas bērni! To Jēzus sacīja un aizgāja, un pazuda no viņiem.
36 Za araŋ gonda annura, wa annura cimandi, zama araŋ ma ciya annura izeyaŋ.» Waato kaŋ Yesu na sanney din ci, a koy ka tugu i se.
37Bet lai gan Viņš tik lielus brīnumus darīja to priekšā, tie neticēja Viņam.
37 Amma baa kaŋ a na alaama boobo te i jine, i man'a cimandi,
38Lai izpildītos pravieša Isaja vārdi, ko viņš ir teicis: Kungs, kas ir ticējis mūsu sludinājumam, un kam ir atklājies Kunga elkonis? (Is.53,1)
38 zama i ma annabi Isaya sanno toonandi, kaŋ a ci ka ne: «Rabbi, may no k'iri baaro cimandi? May se mo no Rabbi kamba bangay?»
39Tāpēc tie nevarēja ticēt, jo Isajs tālāk saka:
39 Woodin sabbay se no i si hin ka cimandi, zama Isaya ye ka ci koyne ka ne:
40Viņš to acis aptumšoja un viņu sirdis nocietinaja, lai acīm neredzētu un sirdīm nesaprastu, un neatgrieztos, ka es tos dziedinātu.
40 «A n'i moy danandi k'i biney sandandi, zama i moy ma si di, i biney ma si faham hal i ma bare ay do, hal ay m'i no baani.»
41To Isajs sacīja, kad redzēja Viņa godību un runāja par Viņu.
41 Isaya na sanney wo ci zama a di Yesu darza k'a bumbo ciine te.
42Tomēr daudzi priekšnieki ticēja Viņam, bet farizeju dēļ neapliecināja, lai tos neizslēgtu no sinagogas.
42 Kulu nda yaadin, baa jine borey ra, iboobo n'a cimandi, amma Farisi fonda borey sabbay se i man'a seeda, zama i ma si ngey kaa Yahudance diina marga ra.
43Jo viņi mīlēja vairāk cilvēku godināšanu nekā Dieva godu.
43 Zama i ga ba borey do beeray ka bisa Irikoy do wano.
44Bet Jēzus sauca, sacīdams: Kas man tic, tas netic man, bet tam, kas mani sūtījis.
44 Yesu binde na nga jinde sambu ka ne: «Boro kaŋ g'ay cimandi, manti ay hinne no a ga cimandi bo, amma nga kaŋ n'ay donton mo.
45Un kas mani redz, tas redz To, kas mani sūtījis.
45 Boro kaŋ go ga di ay go ga di nga kaŋ n'ay donton mo.
46Es, gaisma, atnācu pasaulē, lai ikviens, kas man tic, nepaliktu tumsībā.
46 Ay wo annura no kaŋ kaa ndunnya ra, zama boro kulu kaŋ g'ay cimandi ma si goro kubay ra.
47Un ja kāds dzird manus vārdus un tiem neseko, es to netiesāju, jo es nenācu pasauli tiesāt, bet pasauli glābt.
47 Boro kulu kaŋ maa ay sanney, d'a s'i gana mo, ay s'a ciiti, zama ay mana kaa ndunnya ciitiyaŋ se, amma zama ay ma ndunnya faaba.
48Kas mani nievā un manus vārdus nepieņem, tam ir savs tiesnesis. Vārdi, ko runāju, tie viņu tiesās pastarā dienā.
48 Boro kaŋ ga wangu ay, a s'ay sanney ta mo, a gonda haŋ kaŋ g'a ciiti: sanno kaŋ ay ci din no g'a ciiti zaari bananta ra.
49Jo es nerunāju no sevis, bet Tēvs, kas mani sūtīja, Viņš man deva pavēli, ko sacīt un ko runāt.
49 Zama ay mana ay boŋ sanni salaŋ, amma Baabo kaŋ n'ay donton no k'ay lordi nda haŋ kaŋ ay ga ci da haŋ kaŋ ay ga salaŋ.
50Un es zinu, ka Viņa bauslis ir mūžīgā dzīve. Tāpēc visu, ko runāju, es saku tā, kā to man teica Tēvs.
50 Ay ga bay mo kaŋ a lordo ga ti fundi hal abada. Hayey kaŋ ay goono ga salaŋ binde, mate kaŋ cine Baabo ci ay se, yaadin no ay mo goono g'i ci.»