1Jau daudzi mēģinājuši uzrakstīt nostāstus par notikumiem, kas risinājušies mūsu vidū.
1 Ya nin ay jine bora Tiyafilos, boro boobo na anniya haw ka hayey din baarey hantum kaŋ yaŋ tabbat no, i n'i te iri game ra.
2Kā tos mums notēlojuši tie, kas sākumā paši redzējuši un bijuši vārda kalpi,
2 Za sintina moy seedey da Sanno saajawkoy mo n'i no iri se.
3Tā iedomājos, visu no sākuma pamatīgi izpētot, tev, viscienīgākais Teofil, pēc kārtas uzrakstīt,
3 Woodin sabbay se no ay mo di a ga boori ay ma hantum ni se. Zama ay na hayey din kulu guna-guna soosay, za sanno fuuma d'a fonda boŋ mo.
4Lai tu pārliecinātos tās mācības patiesībā, kurā tu esi mācīts.
4 Ay mo go ga hantum ni se hala ni ma sanno kaŋ i na ni dondonandi nd'a din tabbatandiyaŋo bay.
5Jūdejas ķēniņa Heroda laikā dzīvoja kāds Abijas kārtas priesteris, vārdā Zaharijs, un viņa sieva, vārdā Elizabete, no Ārona cilts.
5 Waato kaŋ Hirodus* gonda Yahudiya koytaray, alfaga* fo go no kaŋ a maa ga ti Zakariya, Abiya kuray boro no. A wando maa Alizabata, Haruna* dumo gaa n'a fun.
6Bet abi viņi bija taisnīgi Dieva priekšā un nevainojami pildīja visus Kunga baušļus un noteikumus.
6 I boro hinka mo adilanteyaŋ no Irikoy jine. I goono ga dira Rabbi lordey d'a farilley kulu ra, taali kulu si.
7Bet viņiem nebija bērnu, jo Elizabete bija neauglīga; un abi bija veci gados.
7 Amma i sinda ize, zama Alizabata wo waygunu no. I boro hinka mo jiirey baa.
8Un notika, ka viņš savureiz pildīja priestera pienākumus Dieva priekšā,
8 A go no, Zakariya go nga alfagataray goyo gaa Irikoy jine, nga alwaato boŋ.
9Un viņam, pēc priestera paražas lozējot, bija jāiet Kunga svētnīcā kvēpināt;
9 Alfagataray alaada boŋ kurne n'a daŋ a ma furo Irikoy* fuwo ra ka dugu ton.
10Un visi daudzie ļaudis ārā lūdza Dievu kvēpināšanas stundā.
10 Jama kulu mo go taray ga adduwa te dugu tonyaŋo alwaato ra.
11Tad viņam parādījās Kunga eņģelis, stāvot kvēpināšanas altāra labajā pusē.
11 Rabbi malayka* fo mo bangay Zakariya se. A goono ga kay dugu tonyaŋ feema jarga, kambe ŋwaaro gaa haray.
12Un Zaharijs, to redzēdams, izbijās, un viņu pārņēma bailes.
12 Zakariya laakalo tun waato kaŋ a di a, a humburu mo.
13Bet eņģelis sacīja viņam: Nebīsties, Zaharij, jo tava lūgšana ir uzklausīta: tava sieva Elizabete dzemdēs tev dēlu un tu nosauksi viņu vārdā Jānis.
13 Amma malayka ne a se: «Ma si humburu Zakariya, zama Irikoy maa ni ŋwaara. Ni wando Alizabata mo ga ize alboro fo hay ni se. Ni g'a maa daŋ Yohanna.
14Un Tev būs prieks un līksmība, un daudzi priecāsies par viņa piedzimšanu.
14 Ni ga farhã ka te bine kaani, boro boobo mo ga farhã a hayyaŋo sabbay se.
15Jo viņš būs liels Kunga priekšā; vīnu un reibinošus dzērienus viņš nedzers; un Svētais Gars viņu piepildīs jau mātes miesās.
15 Zama a ga te boro beeri no Rabbi jine. A si duvan* wala baji dumi kulu haŋ. A ga to mo nda Biya* Hanno za nyaŋo gunda ra.
16Un daudzus Izraēļa bērnus viņš atgriezīs pie Kunga, viņu Dieva.
16 A ga Israyla* ize boobo bare k'i ye Rabbi ngey Irikoyo do haray.
17Un tas ies viņa priekšā Elija garā un spēkā, pievērsdams tēvu sirdis bērniem un neticīgos taisnīgo gudrībai, lai sagatavotu Kungam paklausīgu tautu.
17 A ga koy Rabbi jine mo nda Iliya* biya*, d'a dabaro mo, zama a ma baabey biney bare k'i ye izey do haray, a ma hanga sandey ye i ma dira adilantey* laakalo ra, a ma jama soolante mo margu Rabbi se.»
18Un Zaharijs sacīja eņģelim: Kā lai es to zinu? Jo es esmu vecs, un mana sieva arī gados.
18 Zakariya ne malayka se: «Ifo gaa no ay ga woodin bay? Zama ay ya dottijo no, ay wande mo jiirey baa.»
19Un eņģelis viņam atbildēja un sacīja: Es esmu Gabriels, kas stāv Dieva priekšā, un es esmu sūtīts, lai tev to sacītu un tev pasludinātu šo prieka vēsti.
19 Malayka mo tu ka ne a se: «Ay no Jibraylu, kaŋ ga kay Irikoy jine. Irikoy n'ay donton no zama ay ma salaŋ ni se, ay ma kande ni se baaru hanno wo.
20Un, lūk, tu kļūsi mēms un nevarēsi runāt līdz tai dienai, kamēr tas notiks, tāpēc ka tu neticēji maniem vārdiem, kas savlaicīgi piepildīsies.
20 Guna, ni ga dangay, ni si du ka salaŋ mo koyne kala han kaŋ hane hayey din ga te, za kaŋ ni mana cimandi ay sanney se, kaŋ Irikoy ga toonandi ngey alwaato ra.»
21Un ļaudis gaidīja Zahariju un brīnījās, kāpēc viņš kavējas svētnīcā.
21 Jama mo go taray ga Zakariya batu. Kal i dambara nda gayyaŋo kaŋ a te Irikoy fuwo ra.
22Bet viņš iznācis nevarēja tos uzrunāt; un tie noprata, ka viņš dievnamā redzējis parādību. Un viņš māja tiem un palika mēms.
22 Waato kaŋ a fatta, a si hin ka salaŋ i se. I bay mo kaŋ a di bangayyaŋ fo Irikoy fuwo ra. Nga mo, a soobay ka te i se dedandiyaŋ, ka goro beebe.
23Un notika, ka izbeidzās viņa kalpošanas laiks; un viņš aizgāja savās mājās.
23 A go no mo, kaŋ a goyo jirbey ban, a koy nga kwaara.
24Bet pēc šīm dienām viņa sieva Elizabete kļuva grūta un nerādījās piecus mēnešus, sacīdama:
24 Jirbey din banda Alizabata, Zakariya wando te gunde. A na nga boŋ tugu handu gu ka ne:
25Tā Kungs mani svētījis; Viņš izraudzījis šīs dienas, lai atņemtu manu negodu ļaužu priekšā.
25 «Ya-cine no Rabbi te ay se, hano kaŋ hane a bakar ay se, zama a m'ay jance haro ganandi borey jine.»
26Bet sestajā mēnesī Dievs sūtīja eņģeli Gabrielu uz Galilejas pilsētu, kas saucās Nācarete.
26 A go no koyne, a handu iddanta ra, kala Irikoy na malayka Jibraylu donton a ma koy kwaara fo do Galili laabo ra, kaŋ maa Nazara.
27Pie jaunavas, kas bija saderināta Dāvida cilts vīram, kam vārds bija Jāzeps; un jaunavas vārds bija Marija.
27 A ma koy wandiyo fo do kaŋ i ga ba k'a hiijandi alboro fo se. Albora maa ga ti Yusufu, Dawda dumo boro no. Wandiya mo maa Maryama.
28Un eņģelis, ienācis pie viņas, sacīja: Esi sveicināta, žēlastības pilnā! Kungs ir ar tevi; tu esi svētīta starp sievietēm.
28 Malayka furo a do ka ne a se: «Fofo, nin kaŋ du gomni. Rabbi go ni banda.»
29To izdzirdusi, tā iztrūkās no viņa valodas un domāja: kas tā par sveicināšanu?
29 Amma Maryama laakalo tun gumo sanno sabbay se. A goono ga miila nga bina ra hala fooyaŋ woofo dumi no woone.
30Bet eņģelis viņai sacīja: Nebīsties, Marija, jo tu esi atradusi žēlastību pie Dieva.
30 Kala malayka ne a se: «Ma si humburu, Maryama, zama ni du gaakuri Irikoy do.
31Lūk, tu kļūsi grūta miesās un dzemdēsi Dēlu, un nosauksi Viņu vārdā Jēzus.
31 Guna mo, ni ga te gunde, ni ga ize aru hay, ni g'a maa daŋ Yesu mo.
32Un Viņš būs liels un sauksies Visaugstākā Dēls, un Dievs Kungs dos Viņam tēva Dāvida troni, un Viņš valdīs pār Jēkaba namu mūžīgi,
32 A ga ciya mo boro beeri, i ga ne a se Koy Beero kaŋ bisa ikulu Ize no. Rabbi Irikoy g'a no a kaayo Dawda koytara karga.
33Un Viņa valstībai nebūs gala.
33 A ga koytaray ŋwa Yakuba dumey boŋ hal abada, a koytara mo sinda me.»
34Bet Marija sacīja eņģelim: Kā tas var notikt, jo es vīra nezinu?
34 Maryama mo ne malayka se: «Mate no woodin ga te ka te d'a, za kaŋ ay mana alboro bay?»
35Un eņģelis atbildēja un sacīja viņai: Svētais Gars nāks pār tevi, un Visaugstākā spēks tevi apēnos. Tāpēc arī Svētais, kas no tevis dzims, sauksies Dieva Dēls.
35 Malayka tu ka ne a se: «Biya Hanno ga zumbu ni boŋ. Koy Beero kaŋ bisa ikulu dabaro no ga te ni se yuumay. Woodin sabbay se no, izo kaŋ ni ga hay din, i ga ne a se Ihanna, Irikoy Ize.
36Un, lūk, tava radiniece Elizabete, kuru sauc par neauglīgo, savā vecumā ieņēma dēlu un staigā sestajā mēnesī.
36 Guna mo, ni nya-ka-fo-sina Alizabata gonda ize nga gunda ra, nga nda nga zeena. Woone mo ga ti a handu iddanta, nga kaŋ waato i ga ne a se waygunu.
37Jo Dievam neviena lieta nav neiespējama.
37 Zama sanni si Irikoy do kaŋ ga jaŋ dabari.»
38Bet Marija sacīja: Lūk, es esmu Kunga kalpone, lai man notiek pēc tava vārda! Un eņģelis no viņas aizgāja.
38 Maryama ne: «Guna, ay ya Rabbi koŋŋa no. I ma te ay se mate kaŋ ni ci din.» Kala malayka n'a naŋ.
39Bet Marija, tanīs dienās cēlusies, steigšus aizgāja kalnos, jūdu pilsētā.
39 Maryama tun jirbey din ra ka koy da waasi tondey kuukey laabo ra, Yahudiya kwaara fo do.
40Un viņa, iegājusi Zaharija namā, sveicināja Elizabeti.
40 A furo Zakariya fuwo ra ka Alizabata fo.
41Un notika, ka Elizabetei, Marijas sveicināšanu dzirdot, bērniņš priecīgi sakustējās viņas miesās; un Elizabete piepildījās Svētā Gara;
41 A go no mo, waato kaŋ Alizabata maa Maryama fooyaŋo, kala attaciriya sar Alizabata gunda ra. Nga mo to nda Biya Hanno.
42Un viņa skaļā balsī sauca un sacīja: Tu esi svētīta starp sievietēm, un svēts ir tavas miesas auglis!
42 A na nga jinda sambu nda gaabi ka ne: «Ni ya albarkante no wayborey game ra, albarkante mo no ni gundayzo.
43Un no kurienes man tas, ka mana Kunga māte nāk pie manis?
43 Man ay to mo, hala ay Rabbo nya ma kaa ay do?
44Jo, lūk, tiklīdz tava sveicināšanas balss atskanēja manās ausīs, bērniņš līksmībā sakustējās manās miesās.
44 Zama guna, waato kaŋ ni fooyaŋo jinda furo ay hangey ra, kala attaciriya sar ay gunda ra, farhã sabbay se.
45Un svētīga tu esi ticēdama, ka tas izpildīsies, ko Kungs tev sacījis.
45 Albarkante no ni kaŋ cimandi kaŋ Irikoy ga haya kaŋ nga ci ni se toonandi.»
46Un Marija sacīja: Augsti slavē Kungu mana dvēsele.
46 Maryama mo ne: «Ay bina ga Rabbi beerandi,
47Un mans gars gavilē Dievā, manā Pestītājā,
47 Ay biya mo ga farhã Irikoy ay Faabakwa se.
48Jo viņš ir uzlūkojis savas kalpones pazemību; lūk, no šī brīža mani svētīgu teiks visas paaudzes,
48 Zama a na nga koŋŋa kaynandiyaŋo guna, Hal a go, ne ka koy jine zamana kulu izey ga ne ay se albarkante.
49Jo Varenais lielas lietas manī darījis; un svēts ir Viņa vārds.
49 Zama nga kaŋ ga ti Hinkoyo, A te ay se hari bambata yaŋ, A maa ya Ihanna mo no.
50Un viņa žēlsirdība paliek paaudžu paaudzēs tiem, kas Viņa bīstas.
50 A suujo go baabey da ngey waddey gaa ka koy izey da ngey waddey gaa, Ngey kaŋ yaŋ ga humbur'a gaa no.
51Viņš parādīja varu ar savu elkoni, izklīdinādams lepnos savā sirdsprātā.
51 A na gaabi cabe nda nga kamba. A na borey kaŋ gonda boŋbeeray ngey biney saawarey ra din say-say.
52Viņš varenos gāza no troņiem un paaugstināja pazemīgos.
52 A na gaabikooney zeeri ka kaa ngey koytaray kargey ra, Ka talkey beerandi.
53Izsalkušos viņš pildīja labumiem un bagātos atstāja tukšā.
53 A na harayzey kungandi nda hari hanno yaŋ, Amma arzakantey, a n'i sallama kambe koonu.
54Viņš uzņēma savu kalpu Izraēli, atminējies savu žēlsirdību,
54 A na nga tamo Israyla gaa, Zama nga ma fongu nda suuji,
55Kā Viņš runājis mūsu tēviem, Ābrahamam un viņa pēctečiem mūžīgi.
55 Mate kaŋ cine a ci iri kaayey, Ibrahim da nga banda mo se hal abada.»
56Bet Marija palika pie viņas kādus trīs mēnešus un tad atgriezās savās mājās.
56 Kala Maryama goro Alizabata do sanda handu hinza cine, waato din gaa no a ye fu.
57Bet Elizabetei pienāca laiks dzemdēt; un viņa dzemdēja dēlu,
57 A go no mo, Alizabata jirbey to kaŋ a ga hay, hala mo a na ize alboro hay.
58Un viņas kaimiņi un radi, izdzirduši, ka Kungs viņai parādījis savu žēlastību, priecājās līdz ar viņu.
58 A gorokasiney d'a nya-ka-fo-siney maa kaŋ Rabbi na nga suuji beero cabe a se. I farhã mo a banda.
59Un notika, ka astotajā dienā tie sanāca bērniņu apgraizīt un sauca to viņa tēva vārdā: Zaharijs.
59 Kala jirbi ahakkante hane i kaa zama ngey ma zanka dambangu*. I ho k'a maa ce Zakariya, a baabo maa.
60Un viņa māte atbildēja un sacīja: Nekādā ziņā, bet viņš sauksies Jānis.
60 Amma nyaŋo tu ka ne: «Manti yaadin no. I ga ne a se Yohanna.»
61Un tie sacīja viņai: Taču nav neviena tavos rados, kas sauktos šinī vārdā.
61 I tu ka ne a se: «Ni dumo ra boro kulu si no kaŋ i g'a ce nda maa woodin.»
62Bet tie māja viņa tēvam, kā tas vēlētos viņu saukt.
62 Kal i te dedandiyaŋ baabo se, k'a hã maa kaŋ no a ga ba i m'a ce d'a.
63Un viņš pieprasīja galdiņu un rakstīja: Viņa vārds ir Jānis. Un visi brīnījās.
63 Nga mo, a na walhã hã ka hantum: «A maa ga ti Yohanna.» Hala boro kulu dambara.
64Un te atdarījās viņa mute un mēle; un viņš runāja, godinādams Dievu.
64 Sahãadin-sahãadin, Irikoy na baabo meyo fiti, a n'a deena taŋ mo, hal a salaŋ ka Irikoy sifa.
65Un bailes pārņēma visus viņu kaimiņus; un visas šīs ziņas izpaudās visā Jūdejas kalnājā.
65 Humburkumay kaa gorokasiney kulu gaa. Yahudiya tondey laabo kulu ra mo borey na baarey din ciinay te.
66Un visi, kas to dzirdēja, paturēja to savā sirdī, sacīdami: Kā jums šķiet, kas būs šis bērns, jo Dieva roka ir ar viņu?
66 Borey kulu kaŋ maa mo n'i jisi ngey biney ra ka ne: «Zanka wo binde, mate no a ga bara nd'a? Zama haciika Rabbi kambe go a banda.»
67Un Zaharijs, viņa tēvs, Svētā Gara piepildīts, pravietoja, sacīdams:
67 Kala baabo, Zakariya to nda Biya Hanno ka annabitaray te ka ne:
68Godināts lai ir Kungs, Izraēļa Dievs, jo Viņš ir apmeklējis savu tautu un devis tai pestīšanu;
68 «I ma Rabbi Israyla Irikoyo sifa, Zama a kaa ka nga borey kunfa, ka fansa te i se.
69Un Viņš mums pacēla pestīšanas ragu pār sava kalpa Dāvida namu;
69 A na faaba hilli fo tunandi iri se nga tamo Dawda dumo ra.
70Kā Viņš runājis ar savu svēto praviešu muti, kas no mūžības;
70 Mate kaŋ Irikoy ci din annabi* hanney meyey ra, Za doŋ zamaney waney.
71Ka Viņš mūs atpestīs no mūsu ienaidniekiem un visu to rokām, kas mūs ienīst;
71 Hal a m'iri faaba iri ibarey gaa, D'iri konnakoy kulu kambe ra mo.
72Lai pierādītu žēlsirdību mūsu tēviem un atcerētos savu svēto derību.
72 A ma suuji te iri kaayey se, Ka fongu nda nga sappa hanna,
73Zvērestu, ko Viņš zvērējis mūsu tēvam Ābrahamam un dod mums,
73 Zeyaŋo boŋ kaŋ Irikoy ze d'a iri kaayo Ibrahim se,
74Lai mēs, izglābti no savu ienaidnieku rokām, bezbailīgi Viņam kalpotu
74 Hal a m'iri no iri ma faaba iri ibarey kambey ra, Iri ma may Irikoy se humburkumay si.
75Svētumā un taisnībā Viņa priekšā visās mūsu mūža dienās.
75 Iri ma Irikoy gana hananyaŋ da adilitaray ra, Hal iri aloomarey me.
76Un tevi, bērniņ, sauks par Visaugstākā pravieti, jo tu iesi Kunga vaiga priekšā sagatavot Viņam ceļu,
76 Oho, nin mo zanka kayna, I ga ne ni se Koy Beero kaŋ bisa ikulu wane annabi, Zama ni ga furo Rabbi jine k'a fondey soola.
77Lai dotu pestīšanas atziņu Viņa ļaudīm to grēku piedošanai
77 Ni ga faaba bayray no a borey se ngey zunubey yaafayaŋo do,
78Mūsu Dieva sirsnīgās žēlsirdības dēļ, ar kuru Auseklis no augšienes mūs uzlūkojis,
78 Irikoy bina suujo sabbay se, Kaŋ a do no a kande beene mo boyaŋo iri do.
79Lai apgaismotu tos, kas tumsībā un nāves ēnā sēd, un virzītu mūsu kājas uz miera ceļu.
79 Ngey kaŋ yaŋ go kubay ra da buuyaŋ biyo ra mo ga goro, Nga no ga kaari i gaa. A g'iri cey daŋ baani fonda ra mo.»
80Un bērns auga, un stiprinājās garā, un palika tuksnesī līdz tai dienai, kad viņam bija jāstājās Izraēļa priekšā.
80 Zanka binde beeri ka te gaabi biya ra. A goro saajey ra hala jirbey kaŋ i n'a cabe Israyla se.