1Pēc tam Kungs nozīmēja vēl citus septiņdesmit divus un sūtīja viņus pa diviem sava vaiga priekšā visās pilsētās un vietās, kur Viņš domāja iet.
1 Hayey din banda Rabbi na boro wayye fo suuban k'i donton ihinka-hinka i ma koy nga jine kwaara kulu da nangu kulu kaŋ nga wo ga ba ka koy.
2Un Viņš tiem sacīja: Pļaujamā daudz, bet strādnieku maz. Lūdziet tad pļaujas Kungu, lai Viņš sūta strādniekus savā pļaujā!
2 A ne i se mo: «Faro wiyaŋo ga baa, amma goy-teerey si baa. Woodin se binde araŋ ma ŋwaaray wiikwa gaa, a ma goy-teeriyaŋ donton nga faro wiyaŋo se.
3Ejiet! Lūk, es jūs sūtu kā jērus vilku starpā.
3 Wa koy araŋ koyyaŋ. Wa guna, ay g'araŋ donton danga feejiyaŋ sakaliyaŋ* game ra.
4Nenesiet līdz nedz naudas maku, nedz somu, nedz kurpes un nevienu ceļā nesveiciniet!
4 Day wa si foolo, wala zalifonto, wala taamuyaŋ jare. Wa si boro kulu fo fonda boŋ mo.
5Un kur jūs kādā namā ieiesiet, vispirms sakiet: miers šim namam!
5 Windi kulu mo kaŋ ra araŋ ga furo, wa jin ka ne: ‹Baani ma bara windo wo gaa.›
6Un ja tur būs miera bērns, jūsu miers mitēs pār viņu; bet ja nē, tad tas atgriezīsies jūsos.
6 Da baani ize go noodin, araŋ salam ga goro a boŋ. Da manti yaadin mo no, a ga ye araŋ do.
7Bet tanī pat namā palieciet un ēdiet, un dzeriet, kas viņiem ir, jo strādnieks ir savas algas cienīgs! Nestaigājiet no vienas mājas otrā!
7 Araŋ ma goro windo din ra, ka ŋwa ka haŋ wo kaŋ go i se, zama goy-teeri ga hima ka du nga banando. Araŋ ma si zumbu windi-windi.
8Un ja jūs ieiesiet kādā pilsētā un jūs tur uzņems, ēdiet, ko jums liks priekšā!
8 Kwaara kulu kaŋ ra araŋ ga furo, hala mo i n'araŋ kubayni, kal araŋ ma ŋwa haŋ kaŋ i ga jisi araŋ jine.
9Un dziediniet slimos, kas tanī ir, un sakiet viņiem: Dieva valstība jums tuvu klāt!
9 Araŋ ma doorikomey kaŋ go a ra no baani. Wa ci i se: ‹Irikoy koytara kaa ka maan araŋ gaa.›
10Bet ja jūs ieiesiet kādā pilsētā, un viņi jūs neuzņems, izgājuši tās gatvēs, sakiet:
10 Amma kwaara kulu kaŋ ra araŋ furo, d'i mana araŋ kubayni, araŋ ma fatta ka koy kwaara fondey ra ka ne:
11Pat putekļus, kas no jūsu pilsētas mums pielipuši, mēs nokratām uz jums; tomēr to ziniet, ka Dieva valstība ir tuvu!
11 ‹Baa araŋ kwaara kusa kaŋ lamba iri cey gaa, iri g'a kokobe araŋ gaa. Kulu nda yaadin wa bay kaŋ Irikoy koytara kaa ka maan.›
12Es jums saku, ka Sodomai tai dienā būs vieglāk nekā šai pilsētai.
12 Ay ga ci araŋ se: Hano din hane, Saduma ga du rongome ka bisa kwaara din.
13Bēdas tev, Horacina! Bēdas tev Betsaida, jo, ja Tirā un Sidonā būtu notikuši tie brīnumi, kas notika jūsos, tad tās jau sen, rupjās drēbēs un pelnos sēdot, gandarītu par grēkiem.
13 Kaari nin, Korazin! Kaari nin, Baytsayda! Zama nda Tir* da Zidon* ra no i na dabari goyey wo te kaŋ yaŋ i te araŋ ra, doŋ i tuubi za waatifo, ka goro bufu zaara nda boosu ra.
14Tiešām Tirai un Sidonai tiesas dienā būs vieglāk nekā jums.
14 Kulu nda yaadin, Tir da Zidon ga du rongome ciito hane ka bisa araŋ.
15Un tu, Kafarnauma, kas līdz debesīm esi paaugstināta, tiksi nogremdēta līdz pat ellei.
15 Ya nin Kafarnahum, ni ga ni boŋ beerandi ka koy hala beene no? Abada! I ga ni ye ganda hala Alaahara.
16Kas jūs klausa, tas mani klausa; un kas jūs nicina tas nicina mani; bet kas mani nicina tas nicina to, kas mani sūtījis.
16 Boro kaŋ maa araŋ se, a maa ay mo se. Boro kaŋ wangu araŋ, a wangu ay mo. Boro kaŋ wangu ay mo, a wangu nga kaŋ n'ay donton.»
17Bet tie septiņdesmit divi atgriezās un priecādamies sacīja: Kungs, pat ļaunie gari mums Tavā vārdā padodas.
17 Boro wayya din ye ka kaa da farhã ka ne: «Rabbi, baa follayey go iri dabaro cire ni maa ra!»
18Un Viņš tiem sacīja: Es redzēju sātanu kā zibeni no debesīm krītam.
18 Kal a ne i se: «Ay go ga Saytan* guna waato kaŋ a fun beene ka kaŋ, mate kaŋ cine beene maliyaŋ ga te d'a.
19Lūk, es jums devu varu pār katru ienaidnieka spēku un čūsku un skorpiju samīšanai, un nekas jums nekaitēs.
19 Guna, ay n'araŋ no dabari araŋ ma gondiyaŋ da daŋyaŋ taamu, araŋ ma ibare dabaro kulu may mo. Hay kulu si no kaŋ g'araŋ maray.
20Tomēr nepriecājieties par to, ka gari jums pakļauti, bet priecājieties, ka jūsu vārdi ierakstīti debesīs!
20 Kulu nda yaadin, araŋ ma si farhã woodin sabbay se, kaŋ follayey ga may araŋ se. Amma araŋ ma farhã da kaŋ i n'araŋ maayey hantum beena ra.»
21Tanī pat brīdī Viņš gavilēja Svētajā Garā un sacīja: Es godāju Tevi, Tēvs, debess un zemes Kungs, ka Tu to apslēpi gudrajiem un mācītājiem, bet atklāji mazajiem! Tiešām, Tēvs, jo tas Tev tā labpaticis!
21 Saaya din ra a farhã Biya _Hanna|_ ra ka ne: «Ya Baaba, beene nda ganda Koyo, ay ga saabu ni se, zama ni na hayey din tugu laakalkooniyaŋ da fahamantey se, k'i bangandi zankey se. Oho, ya Baaba, zama yaadin no ga kaan ni se.
22Mans Tēvs visu man atdevis; un neviens nezina, kas ir Dēls, kā tikai Tēvs; un kas ir Tēvs, kā tikai Dēls un kam Dēls to vēlas atklāt.
22 Ay Baaba na hay kulu daŋ ay kambe ra. Boro kulu si bay boro kaŋ no ga ti Izo kala day Baabo, wala mo i si bay boro kaŋ no ga ti Baabo kala day Izo nda boro kulu mo kaŋ se Izo miila nga m'a bangandi.»
23Un Viņš, griezdamies pie saviem mācekļiem, sacīja: Svētīgas tās acis, kas redz to, ko jūs redzat!
23 A bare nga talibey gaa ka guunu i se ka ne: «Albarkanteyaŋ no moy kaŋ yaŋ ga di haŋ kaŋ araŋ wo goono ga di.
24Jo es jums saku, ka daudzi pravieši un ķēniņi vēlējās redzēt, ko jūs redzat, un nav redzējuši, un dzirdēt to, ko jūs dzirdat, un nav dzirdējuši.
24 Zama ay ga ci araŋ se: annabi boobo da koy boobo bini ngey ma di haŋ kaŋ araŋ goono ga di, amma i mana di a, i ma maa haŋ kaŋ araŋ goono ga maa, amma i mana maa mo.»
25Un, lūk, kāds likumu pazinējs piecēlās, un, Viņu kārdinādams, sacīja: Mācītāj, ko man darīt, lai es iemantotu mūžīgo dzīvi?
25 A go no mo kala Tawretu* bayko fo tun ka Yesu si. A ne: «Alfa, ifo no ay ga te hal ay ma fundi hal abada tubu?»
26Bet Viņš tam sacīja: Kas bauslībā rakstīts? Kā tu lasi?
26 Nga mo ne a se: «Ifo no i hantum Tawreto ra? Ifo no ni caw?»
27Un tas atbildēja un sacīja: Mīli Kungu, savu Dievu, no visas savas sirds un no visas savas dvēseles, un ar visu savu spēku, un ar visu savu prātu, un savu tuvāko - kā sevi pašu.
27 Bora tu ka ne «Kala ‹ni ma ba Rabbi ni Irikoyo da ni bina kulu, da ni fundo kulu, da ni gaabo kulu, da ni laakalo kulu mo.› Woodin banda, ‹ni ma ba ni gorokasin danga ni boŋ cine.› »
28Un Viņš tam sacīja: Tu pareizi atbildēji; dari tā, un tu dzīvosi!
28 Yesu binde ne a se: «Ni tuyaŋo saba. Ni ma te yaadin, ni ga funa.»
29Bet viņš, gribēdams sevi attaisnot, sacīja Jēzum: Un kas tad ir mans tuvākais?
29 Amma nga wo, kaŋ a ga ba a ma nga boŋ adilandi*, a ne Yesu se: «May no ga ti ay gorokasin?»
30Tad Jēzus iesāka un sacīja: Kāds cilvēks, iedams no Jeruzalemes uz Jēriku, iekrita slepkavu rokās. Tie viņu aplaupīja un ievainoja, un, atstājuši pusdzīvu, aizgāja.
30 Yesu tu ka ne: «Boro fo go no kaŋ fun Urusalima ka do Yeriko kwaara. Kal a kaa ka kaŋ kosaraykoyaŋ game ra. Ngey mo n'a jinayey kulu ta a gaa, k'a kar ka gaahamo bagu-bagu. I dira k'a naŋ buuyaŋ da fundi game ra.
31Bet gadījās, ka kāds priesteris gāja pa to pašu ceļu un, viņu ieraudzījis, pagāja garām.
31 A kaa ka saba nda alfaga fo goono ga fonda din gana; kal a di bora din. A kamba ka bis'a gaa.
32Tāpat arī levīts, kad bija tanī vietā, viņu redzēdams, pagāja garām.
32 Yaadin no Lawiti* fo kaŋ nga mo to noodin; a di a ka kamba ka bisa.
33Bet kāds samarietis, iedams savu ceļu, nonāca pie viņa un, to ieraudzījis, apžēlojās.
33 Amma Samariyance fo kaŋ go naaruyaŋ ra, waato kaŋ a to noodin, a di bora. Kal a bakaraw n'a di.
34Un tas, piegājis klāt, apsēja viņa brūces, ieliedams tanīs eļlu un vīnu, un, uzcēlis viņu savā lopā, aizveda to mājvietā un rūpējās par viņu.
34 A koy a do, a na ji da duvan* dooru a biyey boŋ k'i didiji. Waato kaŋ a na bora dake nga bumbo almano boŋ, a kond'a yaw fu fo do k'a saajaw.
35Bet otrā dienā viņš, izvilcis divus denārijus, deva tos mājas saimniekam, sacīdams: Gādā par viņu, un, ko tu vairāk izdosi, es, kad atgriezīšos, atdošu tev.
35 A suba mo a na jirbi hinka sufuray kaa ka no yaw fu koyo se ka ne: ‹Ni m'a saajaw. Hay kulu kaŋ ni ga wi ka bisa yaadin, d'ay ye ka kaa, kulu ay ga ni bana.›
36Kā tev šķiet, kurš no šiem trim bija tuvākais tam, kas iekrita slepkavu rokās?
36 To. I boro hinza din game ra, may no ni ga tammahã ka ciya gorokasin bora din se kaŋ kubay da kosaraykoy?»
37Un viņš atbildēja: Tas, kas viņam parādīja žēlsirdību. Un Jēzus viņam sacīja: Ej, un tu dari tāpat!
37 Nga mo ne: «E! Bora kaŋ te a se suuji.» Kala Yesu ne a se: «Ma koy, ni mo, ka te yaadin.»
38Bet notika, ka, tālāk iedami, viņi nonāca kādā miestā; un kāda sieviete, vārdā Marta, uzņēma Viņu savā namā.
38 Kaŋ i go fonda ra ga koy, a furo kawye fo ra. Wayboro fo kaŋ maa Marta n'a zumandi nga windo ra.
39Un viņai bija māsa, vārdā Marija, kas, apsēdusies pie Kunga kājām, klausījās Viņa vārdos.
39 Kayne fo go a se kaŋ maa Maryama. A goro ganda Yesu jarga ka soobay ka hangan a sanney se.
40Bet Marta, nopūlējusies, lai viņu labāk apkalpotu, pienāca un sacīja: Kungs, vai Tev nerūp, ka mana māsa atstājusi mani, lai es viena kalpotu? Saki jel viņai, lai viņa man palīdz!
40 Amma Marta laakalo tun saajawo baayaŋ sabbay se. Kal a furo Yesu do ka ne: «Rabbi, ni baa si kaŋ ay kayno n'ay naŋ ay hinne da saajawo? Kala ma ci a se a ma kaa ka kambe daŋ ay se.»
41Un Kungs viņai atbildēja, sacīdams: Marta, Marta, tu rūpējies un pūlies par daudz lietām,
41 Amma Rabbi tu ka ne a se: «Marta, Marta, ni goono ga sakulla ka taabi hari boobo se,
42Bet tikai viena ir nepieciešama. Marija izvēlējusies sev labāko daļu; tā viņai netiks atņemta.
42 amma hari follonku no i ga laami. Maryama na baa hanna suuban kaŋ i s'a ta a gaa.»