1Un Viņš sacīja saviem mācekļiem: Nav iespējams, ka apgrēcība nenāktu; bet bēdas tam, caur ko tā nāk!
1 Yesu ne nga talibey se: «A si te hartayaŋ sabaabey ma jaŋ ka kaa, amma kaari nga kaŋ do no i goono ga fun ka kaa!
2Labāk tādam būtu, ja viņam uzkārtu kaklā dzirnakmeni un iemestu jūrā, nekā viņš apgrēcina vienu no šiem mazajiem.
2 Dambe day bora se i ma fufuyaŋ* tondi sarku a jinda gaa k'a jindaw teeko ra, a ga bisa a ma daŋ afolloŋ zanka kayney wo ra i ma taali te.
3Pielūkojiet paši sevi! Ja tavs brālis grēko pret tevi, pamāci viņu! Bet ja tas to nožēlo, piedod tam!
3 Araŋ ma haggoy d'araŋ boŋ. Da ni nya-ize na zunubi te ni se, kala ma deen'a gaa. D'a tuubi, m'a yaafa.
4Un ja viņš septiņas reizes dienā grēkotu pret tevi un septiņas reizes grieztos pie tevis, sacīdams: es nožēloju, tad piedod tam!
4 D'a na zunubi te ni se hala sorro iyye zaari fo ra, hala sorro iyye mo a ma ye ni do ka ne: ‹Ay tuubi,› kulu ni m'a yaafa.»
5Un apustuļi sacīja Kungam: Vairo mūsu ticību!
5 Diyey mo ne Rabbi se: «Ma cimbeeri* tonton iri se.»
6Bet Kungs sacīja: Ja jums būtu ticība kā sinepju graudiņš un jūs sacītu šim zīdtārpu kokam: izraujies un pārstādies jūrā, tad tas jums paklausītu.
6 Rabbi ne: «D'araŋ gonda cimbeeri sanda mutard* ize cine, doŋ d'araŋ ne durmi nyaŋo wo se: ‹Ma dagu ka koy sinji teeko ra,› kal a ma maa araŋ se k'a te.
7Bet kurš no jums, kam ir kalps, arājs vai gans, kad tas pārnāks no lauka, sacīs viņam: tūlīt nāc un sēdies pie galda?
7 Amma may no araŋ game ra kaŋ gonda bannya nga fari ra ga far, wala a go alman banda, d'a fun fari a ga ne a se: ‹Kaa sohõ-sohõ ka goro ka ŋwa?›
8Vai viņš tam neteiks: pagatavo man ēdienu un apjoz priekšautu, un apkalpo mani, kamēr es ēdīšu un dzeršu; un pēc tam tu ēdīsi un dzersi.
8 Day manti a ga ne a se: ‹Ni ma hay fo soola kaŋ ay ga ŋwa, ma guddama k'ay saajaw hal ay ma ŋwa ka haŋ jina? Woodin banda ni mo ga ŋwa ka haŋ.›
9Un vai viņš izsaka pateicību tam kalpam, ka tas darīja to, ko tam pavēlēja?
9 Ngo, a ga bannya din saabu zama a te hayey kaŋ i ci a se?
10Es nedomāju. Tā arī jūs, kad izpildīsiet visu, kas jums uzdots, sakiet: Mēs esam nederīgi kalpi, mēs darījām to, ko mums vajadzēja darīt.
10 Yaadin mo no araŋ wo: waato kaŋ araŋ te hay kulu kaŋ i ci araŋ se, kal araŋ ma ne: ‹Iri ya bannyayaŋ no kaŋ sinda nafa. Iri te haŋ kaŋ ga hima iri se iri ma te.› »
11Un, ejot uz Jeruzalemi, notika, ka Viņš gāja caur Samarijas un Galilejas vidieni.
11 Waato kaŋ Yesu goono ga koy Urusalima, kal a gana ka bisa Samariya nda Galili ra.
12Un kādā miestā ieejot, Viņam pretim nāca desmit spitālīgi vīrieši, kas apstājās notālēm.
12 Kaŋ a furo kawye fo ra, jiraykooni way kuband'a. I kay hala nangu mooro ka
13Un paceltā balsī sacīja: Jēzu, Mācītāj, apžēlojies par mums!
13 ngey jindey tunandi ka ce ka ne: «Yesu, iri Koyo, m'iri suuji!»
14To ieraudzījis, Viņš sacīja: Ejiet un parādieties priesteriem! Un notika, ka, tiem ejot, viņi kļuva tīri.
14 Waato kaŋ a di ey, a ne i se: «Wa koy k'araŋ boŋ cabe alfagey se.» A go no mo, i diraw ra, i n'i hanandi.
15Bet viens no tiem, redzēdams, ka viņš izdziedināts, griezās atpakaļ un skaļā balsī godināja Dievu,
15 I ra afo, waato kaŋ a di nga du baani, kal a ye ka kaa da jinde beeri ka darza no Irikoy se.
16Un nokrita uz sava vaiga pie Viņa kājām, un pateicās; un tas bija samarietis.
16 A ye ganda ka gande biri Yesu jine, a goono ga saabu a se. Day nga wo Samariya boro no.
17Bet Jēzus atbildēja un sacīja: Vai desmit nekļuva veseli? Kur ir deviņi?
17 Yesu tu ka ne: «Manti i na iway din hanandi? To, man yagga din?
18Nav neviens atradies, kas būtu atgriezies un Dievam godu devis, kā vien šis svešinieks.
18 I mana du boro kulu kaŋ ye ka kaa ka darza no Irikoy se kala day mebaraw wo hinne?»
19Un Viņš tam sacīja: Celies un ej, jo tava ticība tev palīdzējusi!
19 Yesu ne a se mo: «Tun ka koy ni koyyaŋ. Ni cimbeero no ka ni no baani.»
20Bet farizeji jautāja Viņam: Kad nāks Dieva valstība? Viņš tiem atbildēja un sacīja: Dieva valstība nenāk redzamā veidā.
20 Kaŋ Farisi* fonda borey na Yesu hã alwaati kaŋ cine no Irikoy koytara ga kaa, a tu i se ka ne: «Irikoy koytara si kaa da fonnayyaŋ.
21Un arī neteiks: Lūk, še ir, vai, lūk, tur ir, jo, lūk, Dieva valstība ir jūsos pašos.
21 I si ne mo: ‹Guna ne!› wala: ‹Guna yongo!› Zama guna, Irikoy koytara go araŋ game ra.»
22Un Viņš sacīja saviem mācekļiem: Nāks dienas, kad jūs alksiet redzēt vienu Cilvēka Dēla dienu, bet neredzēsiet.
22 Yesu ne nga talibey se mo: «Jirbiyaŋ go kaa kaŋ yaŋ ra araŋ ga beeje araŋ ma di zaari folloŋ Boro Izo zaarey ra, amma araŋ si di a.
23Un jums sacīs: Lūk, še ir, un, lūk, tur ir! Neejiet tur un nesekojiet tam!
23 I ga ne araŋ se: ‹Guna yongo!› wala: ‹Guna ne!› Wa si koy, wa s'i gana.
24Jo kā zem debesīm uzliesmojis zibens apspīd to, kas zem debesīm ir, tā būs Cilvēka Dēls savā dienā.
24 Zama mate kaŋ maliyaŋ ga mali za beene kuray fo ka kwaarandi hala ya-haray kura gaa, yaadin mo no Boro Izo ga bara nd'a nga zaaro ra.
25Bet vispirms Viņam daudz vajag ciest un no šīs cilts atmestam kļūt.
25 Amma a ga tilas a ma maa hari boobo gurzugay jina, zamana wo izey ma wang'a mo.
26Un kā tas bija Noasa dienās, tā tas būs arī Cilvēka Dēla dienās.
26 Mate kaŋ Nuhu jirbey te d'a, yaadin cine mo no a ga bara Boro Izo jirbey ra.
27Tie ēda un dzēra; precēja sievas un izdeva pie vīra līdz pat tai dienai, kad Noass iegāja šķirstā; un tad nāca ūdensplūdi un iznīcināja visu.
27 Borey goono ga ŋwa, i goono ga haŋ, i goono ga hiiji, i goono ga hiijandi -- kala hano kaŋ hane Nuhu furo hiyo ra. Tunfaano* mo kaa k'i kulu halaci.
28Tāpat, kā tas notika Lata dienās: ēda, dzēra, pirka un pārdeva, stādīja un būvēja;
28 Yaadin cine no a bara Lotu jirbey ra mo: i goono ga ŋwa, i goono ga haŋ, i goono ga day, i goono ga neera, i goono ga duma, i goono ga cina.
29Bet tai dienā, kad Lats izgāja no Sodomas, lija uguns un sērs no debesīm un iznīcināja visus.
29 Amma hano kaŋ hane Lotu fun Saduma* ra, kala danji nda sufar* dooru ka fun beena ra, k'i kulu halaci.
30Gluži tāpat būs tai dienā, kad parādīsies Cilvēka Dēls.
30 Yaadin mo no a ga bara hano kaŋ hane Boro Izo ga bangay.
31Ja kāds tanī stundā būs uz jumta, bet viņa lietas - namā, tas lai nekāpj zemē tās paņemt, un ja kas tīrumā, tas lai neatgriežas atpakaļ!
31 Zaaro din ra, boro kaŋ go fu boŋ, a arzaka mo go fuwo ra, a ma si zumbu k'a sambu. Boro kaŋ go fari mo ma si ye banda dunkayo do.
32Pieminiet Lata sievu!
32 Araŋ ma fongu Lotu wando.
33Kas savu dzīvību centīsies glābt, tas to pazaudēs, bet kas to pazaudēs, tas to atgūs.
33 Boro kulu kaŋ ga ceeci nga ma nga fundo faaba, a fundo ga daray. Amma boro kulu kaŋ ga nga fundo nooyandi, a g'a hallasi.
34Es jums saku: tanī naktī divi būs vienā gultā: vienu uzņems, bet otru atstās.
34 Ay ga ne araŋ se: cino din ra boro hinka ga bara daari fo boŋ, i g'afo sambu k'afa naŋ.
35Divas kopā mals: vienu uzņems un otru atstās; divi būs tīrumā: vienu uzņems un otru atstās.
35 Wayboro hinka ga bara nangu fo ga fufu care banda. I g'afa sambu k'afa naŋ.
36Tad mācekļi jautāja Viņam, sacīdami: Kur, Kungs?
36 Boro hinka ga bara fari fo ra. I g'afa sambu k'afa naŋ.»
37Viņš tiem sacīja: Visur, kur miesa, salasās arī ērgļi.
37 I tu a se ka ne: «Man gaa, Rabbi?» A ne i se: «Nangu kaŋ jifa go, noodin no gaadagey mo ga margu.»