1Un Viņš, iegājis Jērikā, gāja tai cauri.
1 Yesu furo Yeriko ka gana a ra.
2Un, lūk, kāds cilvēks, vārdā Zahejs, kas bija muitnieku priekšnieks un bagāts,
2 Guna mo, alboro fo go no kaŋ se i ga ne Zaaku. Jangal tayaŋ koy fo no, arzakante mo no koyne.
3Meklēja Jēzu redzēt, kas Viņš ir, un nevarēja ļaužu dēļ, jo bija mazs augumā.
3 A goono ga ceeci nga ma di Yesu wo, boro kaŋ no. Day a mana du fondo borey marga baayaŋ sabbay se, zama nga wo idunguriyo no.
4Un tas, paskrējis uz priekšu, uzkāpa vīģes kokā, lai Viņu redzētu, jo tur Viņam bija jāiet garām.
4 Kal a zuru ka koy jina ka kaaru durmi nya fo boŋ, zama nga ma du ka di Yesu kaŋ goono ga fonda din gana.
5Un kad Jēzus atnāca tai vietā, Viņš, uz augšu paskatījies, ieraudzīja to un sacīja viņam: Zahej, kāp steigšus zemē, jo šodien man jāpaliek tavā namā!
5 Waato kaŋ Yesu to noodin, a guna beene ka ne a se: «Zaaku, ma waasu ka zumbu, zama hunkuna a ga tilas ay ma zumbu ni kwaara.»
6Un tas steigšus nokāpa un uzņēma Viņu ar prieku.
6 A waasu ka zumbu. A na Yesu kubayni nda farhã.
7To redzot, visi kurnēja, sacīdami, ka Viņš apmeties pie grēcīga cilvēka.
7 Waato kaŋ borey di woodin, i kulu jance ka ne: «A furo ka zumbu zunubikooni fo kwaara.»
8Bet Zahejs piecēlies sacīja Kungam: Lūk, Kungs, pusi no savas mantas es atdodu nabagiem; un es atdošu četrkārtīgi, ja es kādam to būtu nokrāpis.
8 Amma Zaaku kay ka ne Rabbi se: «Rabbi, guna, ay arzaka farso, ay g'a no talkey se. D'ay na hay fo kom boro kulu gaa mo, ay g'a yeti a se sorro taaci.»
9Jēzus sacīja viņam: Šodien šim namam notikusi pestīšana, jo arī šis ir Ābrahama dēls.
9 Yesu ne a se: «Hunkuna faaba kaa windo wo ra, za kaŋ nga din ya Ibrahim ize no.
10Jo Cilvēka Dēls nācis meklēt un pestīt to, kas bija zudis.
10 Boro Izo kaa no zama nga ma haŋ kaŋ daray ceeci k'a faaba.»
11Tiem klausoties, Viņš turpināja un sacīja līdzību, jo Viņš bija tuvu Jeruzalemei; un tie domāja, ka Dieva valstība tūliņ parādīsies.
11 Waato kaŋ i goono ga maa hayey din, Yesu tonton ka misa fo ci i se, zama nga ga maan Urusalima, ngey mo go ga tammahã hala Irikoy koytara ga bangay sahãadin-sahãadin.
12Viņš sacīja: Kāds dižciltīgs cilvēks aizgāja tālās zemēs, lai iegūtu sev valsti un atgrieztos atpakaļ.
12 Woodin sabbay se Yesu ne: «Bonkooni banda fo koy laabu fo ra kaŋ ga mooru, zama nga ma du koytaray ka ye ka kaa.
13Un viņš, pasaucis savus desmit kalpus, deva tiem desmit minas un sacīja viņiem: Tirgojieties, kamēr es pārnākšu!
13 A na nga tam way ce, k'i no mina way. A ne i se: ‹Araŋ ma soobay ka daymi te hal ay ga ye ka kaa.›
14Bet viņa pilsoņi ienīda to; un tie sūtīja sūtņus viņam pakaļ un sacīja: Mēs nevēlamies, ka šis valdītu pār mums.
14 Amma a laabu borey wang'a. A dirawo banda i donton a gaa ka ne: ‹Iri si yadda hala bora din m'iri may.›
15Un notika, ka viņš, valsti ieguvis, atgriezās atpakaļ un lika pasaukt kalpus, kuriem viņš bija devis naudu, lai uzzinātu, cik katrs ietirgojis.
15 A go no mo, waato kaŋ a ye ka kaa, kaŋ a jin ka du koytara, kal a ne i ma tamey kaŋ se nga na nooro no din ce, zama nga ma du ka bay riiba kaŋ dumi no i te daymo ra.
16Tad nāca pirmais un sacīja: Kungs, tava mina nopelnīja desmit minas.
16 Sintina kaa a jine ka ne: ‹Ay jine bora, ni mina du mina way.›
17Viņš tam sacīja: Pareizi, labais kalps, tu biji uzticams mazās lietās; tu valdīsi pār desmit pilsētām.
17 Koyo ne a se: ‹A boori! Ni ya tam hanno no! Za kaŋ hari kayna ra ni na naanay cabe, ni ma may kwaara way boŋ.›
18Un otrs atnāca un sacīja: Kungs, tava mina nopelnīja piecas minas.
18 Ihinkanta kaa a jine ka ne: ‹Ay jine bora, ni mina du mina gu.›
19Un viņš tam sacīja: Arī tu valdi pār piecām pilsētām.
19 A ne nga mo se: ‹Ni ma may kwaara gu boŋ.›
20Un vēl cits nāca un sacīja: Kungs, še ir tava mina. Es to biju noglabājis sviedrautā.
20 Afa mo kaa ka ne: ‹Ay jine bora, ni mina neeya, kaŋ ay jisi ni se diko ra.
21Jo es baidījos tevis, tāpēc ka tu esi bargs cilvēks: tu ņem, ko neesi nolicis, un pļauj, ko neesi sējis.
21 Zama ay humburu nin, zama ni ya boro no kaŋ cine ga gaabu. Ni ga sambu hari kaŋ ni mana jisi, ni ga wi mo hari kaŋ ni mana duma.›
22Viņš sacīja tam: Nekrietnais kalps, ar tavu muti es tevi tiesāju. Tu zināji, ka esmu bargs cilvēks, kas ņem, ko nav nolicis, un pļauj, ko nav sējis.
22 Koyo ne a se: ‹Ni me sanno boŋ no ay ga ciiti ni se, nin, tam laalo! Manti ni bay kaŋ ay ya boro no kaŋ cine ga gaabu? Ay ga sambu hari kaŋ ay mana jisi, ay ga wi mo hari kaŋ ay mana duma.
23Un kāpēc tu neatdevi manu naudu maiņgaldā, lai es pārnācis atprasītu to ar augļiem!
23 Ifo se binde ni mana ay nooro talfi barmaykoy gaa? Ay mo, waati kaŋ ay kaa, ay g'a ceeci, nga nda nga riiba.›
24Un klātesošiem viņš teica: Atņemiet viņam minu un dodiet tam, kam desmit minas!
24 A ne ngey kaŋ yaŋ ga kay noodin se: ‹Wa mina kaŋ go a se din ta k'a no bora kaŋ gonda iway se.›
25Un tie sacīja viņam: Kungs, viņam jau desmit minas!
25 I ne a se: ‹Iri jine bora, a gonda iway.›
26Bet es jums saku: katram, kam ir, tiks dots, lai viņam būtu pārpilnība; bet no tā, kam nav, tiks ņemts arī tas, kas viņam ir. (Mt.13,12; 25,29; Mk.4,25)
26 Ay ga ne araŋ se: ‹Boro kulu kaŋ gonda, nga se no i ga no. Amma boro kaŋ sinda, i ga ta a gaa baa haŋ kaŋ a gonda.
27Bet tos manus ienaidniekus, kas negribēja, lai es pār viņiem valdītu, atvediet šurp un nogaliniet manā priekšā!
27 Amma ay ibarey kaŋ si ba ay ma koytaray ŋwa ngey boŋ wo, wa kand'ey neewo k'i wi ay jine.› »
28Un to teicis, Viņš, iedams uz Jeruzalemi, turpināja ceļu.
28 Waato kaŋ Yesu na woodin ci, a koy jina ka ziji ka to Urusalima.
29Un notika, kad Viņš tuvojās Betfāgai un Betānijai pie kalna, kas saucas Olīvkalns, ka Viņš sūtīja divus savus mācekļus,
29 A go no mo, waato kaŋ a maan Baytfaji nda Baytaniya kawyey, tondo do kaŋ se i ga ne Zeytun*, kala Yesu na nga talibi hinka donton.
30Sacīdams: Ejiet uz miestu, kas jūsu priekšā! Un jūs ieiedami atradīsiet piesietu ēzeļa mātes kumeļu, uz kura vēl neviens cilvēks nav sēdējis; atraisiet to un atvediet!
30 A ne: «Wa koy kwaara kaŋ go araŋ jine din ra. D'araŋ furo, araŋ ga di farkay binj'ize fo goono ga haw, kaŋ boro kulu man'a kaaru jina. Araŋ m'a feeri ka kand'a.
31Un ja kāds jūs jautās, kāpēc jūs to atraisāt, tad sakiet viņam tā: Kungs vēlas tā pakalpojumu.
31 Da boro fo n'araŋ hã ka ne: ‹Ifo se no araŋ g'a feeri?› kal araŋ ma ne: ‹Zama Rabbi no gond'a muraadu.› »
32Un tie, kas bija sūtīti, aizgāja un atrada kumeļu stāvam, kā viņš tiem bija sacījis.
32 Ngey mo kaŋ a donton, waato kaŋ i koy, i gar mate kaŋ a ci ngey se din.
33Bet kad viņi raisīja kumeļu vaļā, tā īpašnieki sacīja tiem: Kāpēc jūs atraisāt kumeļu?
33 I goono ga farkay binj'izo feeri, kal a koyey ne i se: «Ifo se no araŋ ga farkay binj'izo feeri?»
34Un viņi atbildēja: Kungam to vajag.
34 I ne: «Rabbi no gond'a muraadu.»
35Un viņi atveda to pie Jēzus. Un viņi, savas drēbes kumeļam uzklājuši, uzsēdināja Jēzu.
35 I kand'a Yesu do ka ngey taafey daaru farkay binj'izo boŋ ka Yesu kaarandi a boŋ.
36Bet, Viņam jājot, tie izklāja savas drēbes ceļā.
36 Kaŋ a go fonda ra ga koy, i na ngey bankaaray daaru fonda ra.
37Un kad Viņš jau tuvojās Olīvkalna nogāzei, viss mācekļu pulks sāka priecīgi skaļā balsī godināt Dievu par visiem brīnumiem, ko viņi bija redzējuši,
37 A goono ga maan kwaara ka to Zeytun tondo gangara gaa, kala talibey marga kulu sintin ka farhã ka Irikoy kuku nda jinde beeri, dabari goyey kulu kaŋ yaŋ i di sabbay se.
38Sacīdami: Svētīgs, Ķēniņš, kas nāk Kunga vārdā! Miers debesīs un gods augstībā!
38 I goono ga ne: «Albarkante no Bonkoono kaŋ goono ga kaa Rabbi maa ra!» «Laakal kanay go beena ra, darza mo beene hala beene!»
39Un daži farizeji ļaužu pulkā sacīja Viņam: Mācītāj, apsauc savus mācekļus!
39 Farisi fonda boro fooyaŋ mo kaŋ go borey marga game ra ne Yesu se: «Alfa, ma deeni ni talibey gaa.»
40Viņš tiem sacīja: Es jums saku: ja viņi klusētu, kliegtu akmeņi.
40 A tu ka ne: «Ay ga ne araŋ se: da woone yaŋ dangay, tondey ga kuuwa.»
41Un Viņš, pienācis tuvāk un uzlūkodams pilsētu, raudāja par to, sacīdams:
41 Kaŋ Yesu kaa ka maan hal a di kwaara, kal a hẽ a boŋ
42Kaut jel arī tu atzītu un pat šinī tavā dienā, kas pie tava miera vajadzīgs! Bet tagad tas apslēpts tavām acīm:
42 ka ne: «Da day ni bay zaari woone ra, ni bumbo, hari kaŋ ga tabbat baani se! Amma sohõ i n'i tugu ni se.
43Jo nāks dienas pār tevi, kad tavi ienaidnieki aplenks tevi vaļņiem; un tie ielenks tevi un spiedīs tevi no visām pusēm;
43 Zama jirbiyaŋ ga kaa ni gaa kaŋ ni ibarey ga wongu bambu kuuku cina ka ni daŋ bindi, ka ni kankam kuray kulu haray.
44Un viņi nospiedīs tevi zemē un tavus bērnus, kas tevī ir, un neatstās tevī akmeni uz akmens, tāpēc ka tu neatzini savas piemeklēšanas dienu.
44 I ga ni zeeri hala ganda, nin da ni izey ni bindo ra. Ni do i si naŋ baa tondi fo ma cindi tondi fo boŋ, zama ni mana ni kunfa alwaato bay.»
45Un Viņš, iegājis svētnīcā, sāka dzīt ārā tos, kas tanī pārdeva un pirka,
45 A furo Irikoy windo ra ka sintin ka neerakoy kaa taray.
46Sacīdams viņiem: Ir rakstīts: mans nams ir lūgšanas nams, bet jūs esat padarījuši to par slepkavu bedri. (Is.56,7; Jer.7,11)
46 A goono ga ne i se: «I hantum ka ne: ‹Ay windo ga ciya adduwa windi.› amma araŋ n'a bare ka ciya ‹zayyaŋ guusu›.»
47Un viņš katru dienu mācīja svētnīcā. Bet augstie priesteri un rakstu mācītāji, un tautas priekšnieki meklēja Viņu nonāvēt;
47 Han kulu Yesu goono ga borey dondonandi Irikoy windo ra. Amma alfaga beerey da asariya dondonandikoy da jama arkusey ceeci mate kaŋ ngey ga te k'a halaci nd'a.
48Un tie neizprata, ko Viņam darīt, jo visa tauta neatlaidīgi klausījās Viņā.
48 Amma i mana du haŋ kaŋ i ga te, zama borey kulu go ga lamb'a gaa ka hangan a se.