1Un Viņš, kad tie tuvojās Jeruzalemei un Betānijai pie Olīvkalna, sūtīja divus no saviem mācekļiem
1 Waato kaŋ i maan Urusalima* hala Baytfaji nda Baytaniya kawyey, Zeytun* tondo do haray, kal a na nga talibi hinka donton,
2Un sacīja viņiem: Ejiet miestā, kas jūsu priekšā! Un jūs, ieiedami tur, tūdaļ atradīsiet piesietu kumeļu, uz kura vēl neviens cilvēks līdz šim nav sēdējis; atraisiet to un atvediet!
2 ka ne i se: «Wa koy kawya kaŋ go araŋ jine din ra. Za araŋ furanta, araŋ ga di farkay binj'ize fo kaŋ i n'a haw, kaŋ boro kulu mana goro a boŋ jina. W'a feeri ka kand'a.
3Un ja kāds jums sacīs, ko jūs darāt, tad sakiet, ka Kungam tā vajag! Un tūdaļ viņš to atlaidīs šurp.
3 Boro kulu kaŋ n'araŋ hã ka ne: ‹Ifo se no araŋ go ga te yaadin?› araŋ ma ne: ‹Rabbi no gond'a muraadu.› Sahãadin d'a bora din g'a samba ne.»
4Un nogājuši viņi atrada kumeļu, piesietu ārā pie durvīm uz ceļa; un viņi atraisīja to.
4 I koy ka di farkay binj'izo go ga haw fu meyo gaa taray fonda jarga. I n'a feeri.
5Un daži, kas tur stāvēja, sacīja viņiem: Ko jūs darāt, atraisīdami kumeļu?
5 Boro fooyaŋ kaŋ goono ga kay noodin ne i se: «Ifo se no araŋ goono ga farkay binj'izo feeri?»
6Viņi tiem sacīja, kā Jēzus bija pavēlējis; un tie viņus atlaida.
6 I ci i se mate kaŋ Yesu ne, i n'i naŋ mo.
7Un viņi atveda kumeļu pie Jēzus un uzlika tam savas drēbes; un Viņš sēdās tanī.
7 I kande binjo Yesu do ka ngey taafey dake a boŋ. Nga mo kaaru a boŋ.
8Bet daudzi izklāja savas drēbes ceļā; bet citi cirta zarus no kokiem un klāja tos ceļā;
8 Boro boobo mo na ngey bankaarayey daaru fonda ra, afooyaŋ mo tuuri kambe baano yaŋ kaŋ i dumbu saajo ra.
9Un tie, kas gāja priekšā, un tie, kas sekoja, kliedza, sacīdami: Hozanna!
9 Borey mo kaŋ yaŋ go ga koy a jine nda ngey kaŋ yaŋ go ga gana banda soobay ka kuuwa ka ne: «Hosanna*!» «Albarkante no nga kaŋ goono ga kaa Rabbi maa ra!»
10Slavēts, kas nāk Kunga vārdā! Slavēta lai ir mūsu tēva Dāvida valstība, kas nāk! Hozanna augstībā!
10 «Albarkante no koytara kaŋ go kaa, iri baaba Dawda koytara nooya!» «Hosanna beene kaŋ bisa ikulu ra!»
11Un Viņš iegāja Jeruzalemē, dievnamā; un Viņš, visu apskatījis, vakara stundai jau iestājoties, ar tiem divpadsmit izgāja uz Betāniju.
11 Yesu furo Urusalima mo, hala Irikoy* windo ra, ka hay kulu guna. Amma za kaŋ wiciri kambo to, a fatta ka koy Baytaniya, nga nda nga talibi way cindi hinka.
12Un otrā dienā, kad tie izgāja no Betānijas,Viņš bija izsalcis.
12 Susubay ra, waato kaŋ i fun Baytaniya, a maa haray.
13Un Viņš, ieraudzījis tālienē vīģes koku, kam bija lapas, gāja, vai tanī ko neatrastu; un Viņš, piegājis pie tā, neatrada nekā, kā tikai lapas, jo vēl nebija vīģu laiks.
13 Za a go nangu mooro, a di jeejay* nya fo kaŋ gonda kobtey. A gana ka kaa ka di hal nga ga du ize a gaa. Waato kaŋ a to a do, a mana di hay kulu kala kobtey, zama manti jeejay hayyaŋ alwaati no.
14Un Viņš ierunājās un sacīja tam: Lai ne mūžam neviens no tevis augļus neēd! Un Viņa mācekļi to dzirdēja.
14 A salaŋ ka ne jeejay nyaŋo se: «Boro kulu ma si ize ŋwa ni gaa koyne hal abada.» A talibey mo maa woodin.
15Un viņi iegāja Jeruzalemē. Un Viņš, iegājis dievnamā, sāka dzīt ārā tos, kas pārdeva un pirka svētnīcā; un Viņš apgāza naudas mainītāju galdus un baložu pārdevēju solus.
15 I kaa Urusalima. A furo Irikoy windo ra ka sintin ka neerakoy da daykoy gaaray i ma fun Irikoy windo ra. A na nooru barmaykoy taabley tuti ka bare, ngey da koloŋay neerakoy goray nangey mo.
16Un Viņš neļāva, lai kāds nestu kādu trauku caur svētnīcu.
16 A mana naŋ mo kusu jarekoy ma gana ka bisa Irikoy windo ra.
17Un Viņš mācīja, sacīdams tiem: Vai nav rakstīts: manu namu sauks par lūgšanas namu visām tautām? Bet jūs to esat padarījuši par slepkavu bedri.
17 A dondonandi ka ne i se: «Manti i n'a hantum ka ne: ‹I ga ne ay windo se adduwa windi ndunnya dumey kulu se?› Amma araŋ n'a bare ka ciya ‹zayyaŋ guusu›.»
18To dzirdot, augstie priesteri un rakstu mācītāji meklēja, kā Viņu nonāvēt, bet baidījās Viņa, jo viss ļaužu pulks brīnījās par Viņa mācību.
18 Alfaga beerey da asariya* dondonandikoy mo maa. I ceeci mate kaŋ ngey ga te k'a halaci nd'a, zama i ga humbur'a zama borey marga dambara nd'a dondonandiyaŋo.
19Un Viņš, vakaram metoties, izgāja no pilsētas.
19 Kaŋ wiciri kambo to, Yesu nda nga talibey fatta gallo ra.
20Un no rīta, garām iedami, tie redzēja vīģes koku nokaltušu līdz saknēm.
20 Susubay fo mo, waato kaŋ i goono ga bisa, i di jeejay nyaŋo din koogu za kaajey gaa.
21Un Pēteris atminējies sacīja Viņam: Mācītāj, lūk, vīģes koks, kuru Tu nolādēji, ir nokaltis.
21 Bitros mo fongu ka ne a se: «Alfa, guna jeejay nyaŋo kaŋ ni laali din, a koogu.»
22Un Jēzus atbildēja un sacīja viņam: Ticiet Dievam!
22 Yesu tu ka ne i se: «Araŋ ma de Irikoy gaa.
23Patiesi es jums saku: ja kas sacīs šim kalnam: celies un meties jūrā, un nešaubīsies savā sirdī, bet ticēs, ka tas notiks, ko viņš saka, tad tas viņam tā notiks.
23 Zama haciika ay ga ne araŋ se: boro kulu kaŋ ga ne tondi kuuko wo se: ‹Ma dagu ka koy kaŋ teeko ra,› bora mana sikka nga bina ra mo, amma a ga cimandi kaŋ haya kaŋ nga ga ne ga te, woodin ga te.
24Tāpēc es jums saku: visu, ko jūs, Dievu lūgdami, lūgsiet, ticiet, ka jūs saņemsiet; un tas jums notiks.
24 Woodin sabbay se no ay ga ne araŋ se: hay kulu kaŋ me araŋ ga ŋwaaray adduwa ra, wa cimandi kaŋ araŋ du a, a ga ciya araŋ wane mo.
25Un piedodiet, kad jūs stāvat, Dievu lūgdami, ja jums kas ir pret citu, lai arī jūsu Tēvs, kas ir debesīs, piedotu jums jūsu grēkus.
25 Waati kaŋ araŋ goono ga kay ka adduwa te mo, d'araŋ gonda hay fo araŋ da boro fo game ra, araŋ m'a yaafa. Zama araŋ Baabo kaŋ go beena ra mo, a m'araŋ taaley yaafa.
26Bet ja jūs nepiedosiet, arī jūsu Tēvs, kas ir debesīs, nepiedos jums jūsu grēkus. (Mt.6,14-15)
26 Amma d'araŋ si borey taaley yaafa, araŋ Baabo kaŋ go beena ra mo si araŋ taaley yaafa.»
27Un viņi atkal atnāca Jeruzalemē. Un Viņam svētnīcā staigājot, augstie priesteri un rakstu mācītāji, un vecākie pienāca pie Viņa
27 I ye ka kaa Urusalima koyne. Waato kaŋ Yesu goono ga windi Irikoy windo ra, alfaga beerey da asariya dondonandikoy da arkusey kaa a do.
28Un sacīja Viņam: Kā varā Tu šo dari? Un kas Tev šo varu devis, lai Tu to darītu?
28 I go ga ne a se: «Dabari woofo dumi no ni ga hayey din te d'a? Wala may ka ni no dabaro wo hala ni ma hayey din te?»
29Bet Jēzus atbildēja un sacīja viņiem: Es arī jautāšu jums vienu vārdu, un jūs atbildiet man! Un tad es jums pateikšu, kā varā es to daru.
29 Yesu mo ne i se: «Ay g'araŋ hã sanni fo. Araŋ ma tu ay se, ay mo ga ci araŋ se dabari kaŋ dumi no ay goono ga hayey din te d'a.»
30Atbildiet man: vai Jāņa kristība bija no debesīm, vai no cilvēkiem?
30 A ne: «To, Yohanna baptisma*, Irikoy do no a fun, wala borey do no? Wa tu ay se.»
31Bet viņi savā starpā pārdomāja un sacīja: Ja mēs teiksim: no debesīm, Viņš mums sacīs, kāpēc tad mēs neticējām viņam?
31 Kala i saaware ngey da care game ra ka ne: «D'iri ne: ‹Irikoy do no›, a ga ne: ‹Day ifo se no araŋ man'a cimandi?›
32Ja mēs sacīsim: no cilvēkiem, mums jābaidās no tautas, jo visi par Jāni domāja, ka viņš patiesi ir pravietis.
32 Amma d'iri ne: ‹Borey do no›, to!» -- i ga humburu borey marga zama i kulu tabbat kaŋ Yohanna ya annabi no daahir.
33Un viņi atbildēja un sacīja Jēzum: Mēs nezinām. Un Jēzus atbildēja un sacīja viņiem: Arī es jums neteikšu, kā varā es to daru.
33 I binde tu Yesu se ka ne: «Iri si bay.» Yesu mo tu ka ne i se: «Ay mo si ci araŋ se dabari kaŋ dumi no ay goono ga hayey din te d'a.»