1Un Viņš atkal iegāja sinagogā. Un tur atradās cilvēks, kam bija nokaltusi roka.
1 Yesu ye ka furo Yahudance diina marga fuwo ra. Noodin mo boro fo go no kaŋ kamba suugu.
2Un tie Viņu uzmanīja, vai Viņš sabatā nedziedinās, lai Viņu apsūdzētu.
2 Boro fooyaŋ na Yesu mo-kuru-kuru ka di hal a g'a no baani asibti zaaro ra, zama i ma du k'a kalima se.
3Un Viņš sacīja cilvēkam, kam roka bija nokaltusi: Stājies vidū!
3 Yesu ne bora kaŋ kamba suugu din se: «Tun ka kaa bindo ra.»
4Un Viņš sacīja tiem: Vai sabatā pienākas labu vai ļaunu darīt, dvēseli glābt vai pazudināt? Bet viņi klusēja.
4 A ne jama se: «A ga halal* i ma goy hanno te asibti zaaro ra no, wala i ma goy laalo te? I ma fundi faaba wala i m'a wi?» Day i dangay.
5Un Viņš, noskumis par viņu sirds aklumu, visapkārt tos dusmīgi uzlūkoja un sacīja cilvēkam: Izstiep savu roku! Un tas izstiepa; un viņa roka kļuva vesela.
5 Waato kaŋ Yesu na borey din guna, a dukur, a fundo mo goono ga taabi i bine sanda sabbay se. Kal a ne bora kaŋ kamba suugu din se: «Ma ni kamba salle.» A n'a salle, a kamba du baani mo.
6Un farizeji izgājuši tūlīt apspriedās ar herodiešiem pret Viņu, kā Viņu nonāvēt.
6 Kala Farisi* fonda borey mo fatta sahãadin-sahãadin, ngey nda Hirodus* borey. I saaware Yesu boŋ mate kaŋ ngey ga te k'a halaci.
7Bet Jēzus ar saviem mācekļiem aizgāja pie jūras; un daudz ļaužu no Galilejas un Jūdejas sekoja Viņam.
7 Yesu nda nga talibey mo ye teeko me gaa. Borey marga bambata n'a gana, Galili borey da Yahudiya* laabu borey,
8Un liels daudzums no Jeruzalemes un no Idumejas, un Aizjordānijas, un no Tiras apkārtnes, un Sidonas, dzirdēdami, ko Viņš dara, nāca pie Viņa.
8 da Urusalima*, da Idumeya laabu, da Urdun* se ya-haray, da Tir* da Zidon* kwaara borey -- marga bambata no. Waato kaŋ i maa hay kulu kaŋ Yesu goono ga te din baaru, kal i kaa a do.
9Un Viņš sacīja saviem mācekļiem, lai tie sagatavo Viņam laivu ļaužu dēļ, lai tie Viņu nenospiestu.
9 A ne nga talibey se i ma hi kayna fo gaay nga se, zama jama ma s'a kankam.
10Jo Viņš daudzus izdziedināja, tā ka tie, kam bija kādas kaites, metās pie Viņa, lai Viņam pieskartos.
10 Zama a na boro boobo no baani hala boro boobo kaŋ gonda doori futu yaŋ n'a kankam zama ngey m'a ham se.
11Un nešķīstie gari, redzot Viņu, metās Viņa priekšā zemē un kliedza, sacīdami:
11 Waati kulu kaŋ follay tamey ga di a, i ga sombu a jine ka kuuwa ka ne: «Nin no ga ti Irikoy Izo!»
12Tu esi Dieva Dēls! Un Viņš tos stingri norāja, lai tie Viņu neatklāj.
12 Amma a deeni i gaa gumo ka ne i ma s'a bangandi.
13Un Viņš, uzkāpis kalnā, aicināja pie sevis tos, kurus pats vēlējās; un tie pienāca pie Viņa.
13 Yesu kaaru tondo boŋ ka borey kaŋ a ga ba nga ma suuban yaŋ ce nga do. I kaa a do mo.
14Un Viņš iecēla divpadsmit, lai tie ar Viņu būtu un lai sūtītu tos sludināt.
14 A na iway cindi hinka daŋ, borey kaŋ a suuban i ma goro nga banda, a m'i donton i ma waazu,
15Un Viņš tiem deva varu dziedināt slimības un izdzīt ļaunos garus.
15 i ma du hina mo ka follay gaaray ka kaa borey banda.
16Un Sīmanim Viņš pielika vārdu Pēteris;
16 A na iway cindi hinka daŋ. A na maa-dake daŋ Siman gaa ka ne a se Bitros.
17Un Jēkabu, Zebedeja dēlu, un Jāni, Jēkaba brāli, un pielika viņiem vārdu Boanerges, tas ir, pērkona dēli;
17 Yakuba Zabadi ize mo go no, da Yohanna Yakuba kayne. Ngey mo se a na maa-dake daŋ ka ne i se Bowanerges, sanda dunduyaŋ izey nooya.
18Un Andreju, un Filipu, un Bērtuli, un Mateju, un Tomu, un Jēkabu, Alfeja dēlu, un Tadeju, un Sīmani Kanānieti.
18 Andarawos mo go no, da Filibos, da Bartalami, da Matta, da Toma, da Yakuba Halfa ize, da Taddawus, da Siman Kanaana bora,
19Un Jūdasu Iskariotu, kas Viņu arī nodeva.
19 da Yahuta, Kariyoti bora kaŋ bare ka Yesu amaana ŋwa. A kaa fu fo ra.
20Un viņi atnāk mājās; un daudz ļaužu atkal sapulcējās, tā ka viņi nevarēja pat maizi ēst.
20 Boro jama ye ka margu koyne hal i si du ka baa buuru ŋwa.
21Un kad Viņa piederīgie to dzirdēja, tie izgāja Viņu aizturēt, jo tie sacīja: Viņš kļuvis bezprātīgs.
21 Waato kaŋ Yesu windi borey maa baaru, i tun ka kaa a do ngey m'a di se, zama i ne a boŋo koma.
22Un rakstu mācītāji, kas bija atnākuši no Jeruzalemes, sacīja, ka Viņā Belcebuls un ka ļaunos garus Viņš izdzen ar velnu virsnieka spēku.
22 Asariya* dondonandikoy kaŋ fun Urusalima mo ne: «A gonda Baalzabula*.» I ne mo: «Follayey koyo dabari no a go ga follayyaŋ gaaray d'a.»
23Un tos kopā sasaucis, Viņš sacīja tiem līdzībās: kā sātans var sātanu izdzīt?
23 Yesu na jama ce nga do ka sintin ka salaŋ i se da misayaŋ. A ne i se: «Mate no Saytan* ga te ka Saytan gaaray?
24Un ja valsts savā iekšienē sašķeļas, tad tāda valsts nevar pastāvēt.
24 Da koytaray ga fay ihinka ka gaaba nda care, koytara din si du ka kay.
25Un ja kāds nams pret sevi pašu nāk naidā, tāds nams nevar pastāvēt.
25 Fu mo kaŋ fay ihinka ka gaaba nda care, fuwo din si du ka kay.
26Ja nu sātans celsies pret sevi pašu, tad viņā notiek šķelšanās; un viņš nevar pastāvēt, bet viņam ir gals klāt.
26 Da Saytan mo tun ka gaaba nda nga boŋ, a fay ihinka nooya. A si du ka kay, amma a kokora nooya.
27Neviens nespēj, spēcīgā namā iegājis, tā rīkus laupīt, pirms nebūs stiprais saistīts; un tad viņš tā namu izlaupīs.
27 Zama boro kulu si hin ka furo gaabikooni fu ra k'a jinay ku, da manti a jin ka gaabikoono haw no jina. Waato din gaa no a ga hin ka fuwo din jinayey ku.
28Patiesi es jums saku, ka cilvēku bērniem visi grēki un zaimi, ar kādiem ir zaimojuši, tiks piedoti,
28 Haciika ay ga ne araŋ se: i ga Adam-izey zunubey kulu yaafa i se, da Irikoy alaasiray kulu kaŋ i g'a kayna d'a.
29Bet kas zaimo Svēto Garu, tas piedošanu ne mūžam nedabūs, bet pelnīs mūžīgo grēku.
29 Amma boro kulu kaŋ ga Biya Hanno kayna, a sinda yaafayaŋ hal abada amma bora din gonda hal abada zunubi taali no.»
30Jo viņi sacīja: Viņā ir nešķīstais gars.
30 Yesu na woodin yaŋ ci zama boro fooyaŋ ne a gonda follay laalo.
31Un atnāca Viņa māte un brāļi; un tie, ārā stāvēdami, sūtīja pie Viņa un aicināja Viņu.
31 Waato kaŋ a nya d'a nya izey kaa, i kay taray ka boro fo donton Yesu do k'a ce.
32Un ļaudis sēdēja ap Viņu un sacīja Viņam: Lūk, Tava māte un Tavi brāļi ārā meklē Tevi.
32 Borey marga goono ga goro k'a windi. I ne a se: «Guna, ni nya da ni nya ize alborey go taray ga ni ceeci.»
33Un Viņš tiem atbildēja un sacīja: Kas ir mana māte un mani brāļi?
33 A tu ka ne i se: «May no ga ti ay nya nd'ay nya izey?»
34Un Viņš visapkārt uzlūkoja tos, kas ap Viņu sēdēja, un sacīja: Lūk, mana māte un mani brāļi!
34 Waato kaŋ a na borey kaŋ goono g'a windi guna, a ne: «Ay nya nd'ay nya izey, ngey neeya!
35Jo, kas pilda Dieva prātu, tas ir mans brālis un mana māsa, un māte.
35 Zama ngey wo kulu kaŋ ga Irikoy miila te, ngey no ga ti ay nya ize alborey, d'ay waymey, d'ay nya.»