1Un Viņi nonāca viņpus jūras geraziešu zemē.
1 I kaa teeko se ya-haray kambo gaa, Gadarancey laabo ra.
2Un Viņam, izkāpjot no laivas, tūdaļ no kapiem nāca pretim nešķīstā gara apsēsts cilvēks.
2 Waato kaŋ Yesu fun hiyo ra, sahãadin-sahãadin boro fo kuband'a kaŋ gonda follay, a goono ga fun saarayey ra.
3Viņam bija mītne kapos; un neviens nevarēja viņu pat važām sasiet,
3 A goray nango ga ti saarayey ra, boro kulu si hin k'a haw, baa da sisiri.
4Jo bieži viņš, sasiets kāju valgā un važās, sarāva važas un salauza valgu; un neviens nespēja viņu savaldīt.
4 Zama sorro boobo i n'a haw da baka* da sisiri. A ma sisirey feeri, bakey mo a m'i ceeri. Boro kulu sinda dabari kaŋ g'a gooji.
5Un vienmēr dienām un naktīm viņš mita kapos un kalnos, kliedza un sevi dauzīja akmeņiem.
5 Waati kulu mo, cin da zaari, saarayey da tondey ra a go ga kaati ka nga gaahamo kortu nda tondiyaŋ.
6Bet ieraudzījis Jēzu tālumā, tas pieskrēja un pielūdza Viņu.
6 Waato kaŋ a na Yesu fonnay za nangu mooro, a zuru ka kaa ka sombu a se.
7Un viņš, kliegdams stiprā balsī, sacīja: Kas man un Tev, Jēzu, Dieva Visaugstākā Dēls? Es zvērinu Tevi pie Dieva, nemoci mani!
7 A na nga jinde sambu nda gaabi ka ne: «Ya Yesu, Irikoy kaŋ beeri da ikulu Izo, ifo k'ay zaa da nin? Ay ga ni ŋwaaray da Irikoy, ma s'ay gurzugandi.»
8Jo Viņš tam sacīja: Nešķīstais gars, izej no šī cilvēka!
8 Zama Yesu jin ka ne a se: «Nin follay laalo, ma fun bora din banda.»
9Un Viņš tam jautāja: Kāds tavs vārds? Un tas atbildēja Viņam: Leģions mans vārds, jo mēs esam daudz.
9 A na bora din hã ka ne: «Mate ga ti ni maa?» A ne a se: «Jama, zama iri ya iboobo no.»
10Un tas Viņu ļoti lūdza, lai Viņš tos no šī apgabala neizdzītu.
10 A soobay ka Yesu ŋwaaray gumo ka ne a ma si ngey gaaray ka kaa laabo ra.
11Bet tur pie kalna ganījās liels cūku bars.
11 Nango din mo gursuna* kuru bambata go no, i go ga kuru fando boŋ.
12Un gari lūdza Viņu, sacīdami: Sūti mūs cūkās, lai mēs tanīs ieejam!
12 Follayey na Yesu ŋwaaray ka ne: «M'iri donton gursuney din ra, zama iri ma furo i ra.»
13Un Jēzus tūdaļ atļāva tiem. Un nešķīstie gari izgāja un iegāja cūkās, un cūku bars, kurā bija ap divi tūkstoši, lielā ātrumā metās jūrā un noslīka.
13 A yadda i se mo. Follayey fun ka furo gursuney ra. Gursuney kuro kulu mo te nyagas ka do teeko ra ka yoole noodin. I to sanda zambar hinka cine.
14Bet to gani aizbēga un pastāstīja pilsētā un laukos. Un iedzīvotāji izgāja raudzīt, kas noticis.
14 I kurukoy mo zuru ka koy ka baaro ci kwaara nda kawyey ra. Ngey mo koy ka di haŋ kaŋ te.
15Un viņi nāca pie Jēzus un redzēja to, kas tika ļaunā gara mocīts, sēžam apģērbtu un pilnā prātā; un tie ļoti nobijās.
15 I kaa Yesu do ka di bora kaŋ gonda follayey doŋ, a goono ga goro, a go ga daabu nda bankaaray, a go nga laakalo ra, nga kaŋ doŋ a gonda follay jama. Kal i humburu.
16Un tie, kas to bija redzējuši, stāstīja viņiem, kas notika ar ļaunā gara apsēsto un cūkām.
16 Borey kaŋ di mate kaŋ te bora din kaŋ gonda follay doŋ se, da gursuney se mo, i na baaro dede borey se.
17Un tie sāka Viņu lūgt, lai Viņš aizietu no to robežām.
17 Amma ngey wo soobay ka Yesu ŋwaaray ka ne a ma fun ngey laabo ra.
18Bet kad Viņš kāpa laivā, sāka Viņu lūgt tas, kas bija ļaunā gara apsēts, lai tas varētu palikt pie Viņa.
18 Waato kaŋ a goono ga furo hiyo ra, bora kaŋ doŋ a gonda follay, a na Yesu ŋwaaray nga ma goro a banda.
19Un Viņš tam neatļāva, bet sacīja tam: Ej savās mājās pie savējiem un pasludini viņiem, kādas lielas lietas Kungs tev darījis un ka Viņš par tevi apžēlojies!
19 Amma Yesu mana yadda a se. A ne a se: «Ma koy fu ni borey do ka ci i se hari kulu kaŋ Rabbi te ni se, mate kaŋ a bakar ni se mo.»
20Un viņš aizgāja un desmit pilsētu apgabalā sāka sludināt, ko Jēzus viņam darījis, un visi brīnījās.
20 A koy mo ka sintin ka hay kulu kaŋ Yesu te a se dede Dikabolis kwaarey ra. Boro kulu mo dambara.
21Un kad Jēzus atkal laivā pārcēlās pāri jūrai, pie Viņa sapulcējās liels ļaužu pulks; un Viņš bija pie jūras.
21 Waato kaŋ Yesu ye ka teeko daŋandi koyne, boro jama boobo margu a do, nga mo go teeko jabo gaa.
22Un nāca pie Viņa viens no sinagogas priekšniekiem, Jairs vārdā, un, redzēdams Viņu, krita pie Viņa kājām,
22 Yahudance diina marga jine boro fo mo go no kaŋ a maa ga ti Yayirus. Kaŋ a di Yesu, a somb'a jine
23Un ļoti Viņu lūdza, sacīdams: Mana meitiņa ir pie miršanas; nāc, uzliec viņai savu roku, lai tā kļūtu vesela un dzīvotu!
23 k'a ŋwaaray gumo-gumo ka ne: «Ay ize wandiyo go bu da funa game ra. Ay ga ni ŋwaaray ni ma kaa ka ni kambey dake a boŋ, zama a ma du baani ka funa.»
24Un Viņš aizgāja kopā ar to. Un daudz ļaužu sekoja Viņam un drūzmējās ap Viņu.
24 Yesu mo koy a banda. Jama boobo n'a gana k'a kankam.
25Un bija sieviete, kas divpadsmit gadu cieta no asins tecēšanas.
25 Wayboro fo mo go no kaŋ a jiiri way cindi hinka a goono ga kuri dooru.
26Tā bija daudz cietusi no daudziem ārstiem un bija iztērējusi visu savu mantu, bet, palīdzību neatradusi, bija nonākusi vēl ļaunākā stāvoklī.
26 A maa taabi boobo safarikoyey kambey ra. A na hari kulu kaŋ go a se darandi, amma a mana du baani, kal a dooro tonton da futay.
27Viņa, izdzirdusi par Jēzu, nāca ļaužu pulkā un no mugurpuses pieskārās Viņa drēbēm.
27 Amma waato kaŋ a maa Yesu baaro, a furo jama ra a banda k'a kwaayo ham.
28Jo tā sacīja: Ja tikai pieskaršos Viņa drēbēm, es kļūšu vesela.
28 Zama a ne: «Baa ay du k'a kwaayo ham, kulu ay ga du baani.»
29Un tūdaļ viņas asins avots izsīka; un viņa sajuta savās miesās, ka tā no šīs kaites izdziedināta.
29 Sahãadin-sahãadin a kuro dooruyaŋo ban ka koogu. A maa nga gaahamo ra kaŋ nga du baani nga gurzuga gaa.
30Un Jēzus tūdaļ, sevī nomanīdams, ka spēks no Viņa izgājis, pagriezās pret ļaudīm un sacīja: Kas skāra manas drēbes?
30 Sahãadin-sahãadin Yesu maa nga ra kaŋ dabari fo fun nga do. Gaa no a bare ka zagu jama gaa ka ne: «May no k'ay bankaaray ham?»
31Un Viņa mācekļi sacīja Viņam: Tu redzi, ka ļaudis spiežas pie Tevis, un Tu saki: kas man pieskārās?
31 Talibey ne a se: «Ni di boro boobo goono ga ni kankam, ni ma ne mo may no ka ni ham?»
32Un Viņš apskatījās, lai redzētu to, kas to bija darījusi.
32 Amma Yesu bare ka guna ka di bora kaŋ n'a ham.
33Bet sieviete, nobijusies un trīcēdama, zinādama, kas ar viņu noticis, nāca un krita Viņa priekšā zemē un teica Viņam visu patiesību.
33 Waybora kaa a do, a goono ga humburu, a gaahamo go ga jijiri, zama a bay haŋ kaŋ te nga se. A sombu Yesu jine ka dede a se da cimi haya kaŋ nga te.
34Bet Viņš tai sacīja: Meit, tava ticība tevi darījusi veselu! Ej mierā un esi vesela no savas kaites!
34 Yesu ne a se: «Ay ize wayo, ni cimbeero* na ni no baani. Ma koy da laakal kanay, ni ma du baani ni gurzuga gaa mo.»
35Viņam vēl runājot, nāca pie sinagogas priekšnieka un sacīja: Tava meita jau mirusi, ko vēl apgrūtini Mācītāju?
35 Za Yesu go sanno din ciyaŋo gaa, kal i kande baaru Yahudance diina marga jine bora se ka ne: «Ni izo wayo bu. Ifo se ni ga Alfa taabandi koyne?»
36Bet Jēzus, izdzirdis vārdus, kas bija sacīti, teica sinagogas priekšniekam: Nebīsties, tikai tici!
36 Amma kaŋ Yesu maa sanno kaŋ i ci, a ne diina marga jine bora se: «Ma si humburu, kala day ni ma cimandi.»
37Un Viņš neļāva nevienam sev līdz iet, kā vien Pēterim un Jēkabam, un Jānim, Jēkaba brālim.
37 Kaŋ Yesu goono ga koy, a mana ta boro kulu ma koy nga banda kala Bitros da Yakuba nda Yohanna, Yakuba kayne.
38Un viņi nonāca sinagogas priekšnieka namā; un Viņš redzēja uzbudinājumu un tos, kas raudāja un daudz vaimanāja.
38 I kaa diina marga jine bora windo do. Kal i maa kosongu boobo, i goono ga baray gumo.
39Un Viņš, iegājis, sacīja tiem: Ko jūs trokšņojat un raudat? Meitiņa nav mirusi, bet guļ.
39 Waato kaŋ a furo, a ne i se: «Ifo se no araŋ goono ga baray? Koociya mana bu bo, amma jirbi gaa n'a go.»
40Un tie izsmēja Viņu. Bet Viņš, visus izraidījis, paņēma līdz meitiņas tēvu un māti, un tos, kas ar Viņu bija, un iegāja, kur meitiņa gulēja.
40 Waato kaŋ a ci yaadin, i dond'a k'a haaru. Amma waato kaŋ a na borey kulu kaa taray, a na baabo da nyaŋo da ngey kaŋ go nga banda sambu ka furo nango kaŋ koociya go.
41Un Viņš, satvēris meitiņas roku, sacīja tai: Talita, kumi! Tulkojumā: Meitiņ, es tev saku, celies augšām!
41 Waato gaa a na koociya kamba di ka ne: «Talita kumi!» (kaŋ a feerijo ga ti: «Wandiya, ay ga ne ni se, tun!»)
42Un meitiņa tūlīt uzcēlās un staigāja, jo tā bija divpadsmit gadus veca. Un tos pārņēma liels izbrīns.
42 Sahãadin-sahãadin wandiya tun ka dira. A gonda mo jiiri way cindi hinka. Kal i dambara gumo-gumo.
43Un Viņš tiem stingri piekodināja, lai neviens par to neuzzinātu; un Viņš lika dot tai ēst.
43 Yesu n'i lordi nda gaabi ka ne i ma si ci boro kulu se. A ne mo i ma wandiya no ŋwaari.