1Kad Jēzus ķēniņa Heroda laikā bija dzimis jūdu Betlēmē, gudrie no austrumiem aizgāja uz Jeruzalemi,
1 I go no kala alwaato kaŋ i na Yesu hay Baytlahami, Yahudiya* laabu wane ra, Hirodus* koytaray zamana ra, nga no, seeku fooyaŋ fun wayna funay haray ka kaa Urusalima*, ka ne:
2Sacīdami: Kur ir piedzimušais jūdu Ķēniņš? Jo mēs redzējām Viņa zvaigzni austrumos un atnācām Viņu pielūgt.
2 «Man gaa no Yahudancey bonkoono kaŋ i hay din go? Zama iri di a handariya wayna funay haray, iri kaa mo zama iri ma sududu a se.»
3Ķēniņš Herods, izdzirdis to, izbijās, un visa Jeruzaleme līdz ar viņu.
3 Waato kaŋ Bonkoono Hirodus maa woodin, a laakal tun, nga nda Urusalima kulu nga banda.
4Un viņš, sapulcinājis visus augstos priesterus un tautas rakstu mācītājus, iztaujāja tos, kur Kristum bija jāpiedzimst.
4 Gaa no, a na alfaga* beerey da asariya* dondonandikoy kulu margu kaŋ yaŋ go jama ra, k'i hã nango kaŋ i ga Almasihu hay.
5Un viņi tam sacīja: Jūdu Betlēmē, jo tā pravietis rakstījis:
5 I ne a se: «Baytlahami no, Yahudiya laabu ra wano, zama yaadin no annabo hantum ka ne:
6Un tu, Betlēme, jūdu zeme, necik neesi mazāka par Jūdas lielpilsētām, jo no tevis izies Vadonis, kas valdīs pār manu Izraēļa tautu.
6 ‹Ni mo, Baytlahami, Yahudiya laabu, ni manti koda bo baa kayna Yahudiya laabu koyey ra. Zama ni ra no mayraykoyo ga fatta kaŋ ga ciya ay jama Israyla* kuruko.› »
7Tad Herods, slepeni pieaicinājis gudros, rūpīgi iztaujāja viņus par zvaigznes laiku, kas bija parādījusies tiem.
7 Alwaato din binde Hirodus na seekoy din ce tuguyaŋ ra, ka baaro ceeci i do laakal gaa waati kaŋ cine no handariya bangay.
8Un, sūtīdams viņus uz Betlēmi, sacīja: Ejiet un rūpīgi iztaujājiet par Bērnu, un, kad jūs atradīsiet, ziņojiet man, lai arī es aizgājis pielūdzu Viņu!
8 A n'i donton mo i ma koy Baytlahami, ka ne: «Wa koy. Araŋ ma zanka din baaru ceeci nda laakal. Waati kaŋ araŋ du a mo, araŋ ma ye ka kande ay se baaro, zama ay mo ma koy ka somb'a se.»
9Šie, uzklausījuši ķēniņu, aizgāja. Un, lūk, zvaigzne, ko viņi redzēja austrumos, gāja tiem pa priekšu, līdz atnākusi apstājās augšā, kur atradās Bērns.
9 Ngey mo, kaŋ i maa bonkoono sanno din, i koy. Handariya mo kaŋ i di wayna funay haray go ga koy i jine, kal a kaa ka kay nango kaŋ koociya go boŋ do.
10Bet viņi, ieraudzījuši zvaigzni, priecājās lielā priekā.
10 Waato kaŋ i di handariya, i te farhã da bine kaani gumo.
11Un tie, iegājuši mājā, atrada Bērnu un Viņa māti Mariju; un Viņu, zemē nometušies, pielūdza; un tie, atvēruši savas mantas, upurēja Viņam zeltu, vīraku un mirres.
11 I furo fuwo ra mo, i di koociya, nga nda nga nya Maryama. I ye ganda ka sududu a se. I na ngey arzakey feeri ka nooyaŋey salle a se: wura da lubban* da zawul*.
12Un viņi, sapnī saņēmuši atbildi neatgriezties pie Heroda, pa citu ceļu aizgāja savā zemē.
12 Waato kaŋ i du bayrandiyaŋ Irikoy do hindiri ra i ma si ye Hirodus do, i tun ka fondo fo gana kala ngey laabo ra.
13Kad viņi bija aizgājuši, lūk, tā Kunga eņģelis parādījās Jāzepam sapnī, sacīdams: Celies un ņem Bērnu un Viņa Māti, un bēdz uz Ēģipti, un paliec tur, kamēr es tev sacīšu, jo notiks, ka Herods meklēs Bērnu nonāvēšanai!
13 Waato kaŋ i dira, kala Irikoy malayka* fo bangay Yusufu se hindiri ra, ka ne: «Tun ka koociya da nga nyaŋo sambu, ka zuru nd'ey ka koy Misira* ra. Ma goro noodin hal ay ma ci ni se. Zama Hirodus ga ba nga ma koociya ceeci zama nga m'a halaci se.»
14Viņš, uzcēlies naktī, paņēma Bērnu un Viņa māti un aizgāja uz Ēģipti.
14 A tun mo ka koociya da nga nyaŋo sambu cin ra ka koy Misira laabo ra.
15Un viņš bija tur līdz Heroda nāvei, lai izpildītos, ko Kungs ir sacījis caur pravieti, kas priekšsludināja: No Ēģiptes es aicināju savu Dēlu.
15 A goro noodin kala Hirodus buuyaŋ, zama i ma haŋ kaŋ Rabbi ci annabi do toonandi, kaŋ ne: «Ay n'ay izo ce a ma fun Misira laabo ra.»
16Tad Herods, redzēdams, ka viņu gudrie izsmējuši, ļoti dusmojās, aizsūtīja un nogalināja visus bērnus, kuri bija Betlēmē un visā tās apkārtnē, sākot ar diviem gadiem un jaunākus, saskaņā ar laiku, kādu viņš iztaujāja gudrajiem.
16 Alwaato din za kaŋ Hirodus di kaŋ seekoy din na nga hahaara, a dukur gumo. A donton ka zanka alborey kulu wi kaŋ go Baytlahami ra, hal a laabo me kulu, za jiiri hinka ize ka kaa ganda, jirbey lasaabuyaŋ boŋ kaŋ a ceeci nda laakal seekoy do.
17Tad izpildījās, ko bija teicis pravietis Jeremijs, kas sacīja:
17 Han din hane no i na haya kaŋ i ci annabi Irimiya do toonandi, kaŋ ne:
18Raudu un vaimanu balss bija dzirdama Ramā; Rahele apraud savus bērnus un nav iepriecināma, jo viņu vairs nav.
18 «I maa jinde fo Rama ra, hẽeni nda baray bambata. Rahila* goono ga hẽ nga izey sabbay se, a wangu nda yaamaryaŋ, zama i si no.»
19Bet pēc Heroda nāves, lūk, Kunga eņģelis Ēģiptē parādījās Jāzepam sapnī un sacīja:
19 Amma alwaato kaŋ Hirodus bu, kala Rabbi malayka bangay Yusufu se koyne Misira laabo ra ka ne:
20Celies un ņem Bērnu un Viņa māti, un ej uz Izraēļa zemi, jo miruši ir tie, kas tiecās pēc Bērna dvēseles.
20 «Tun ka koociya da nga nyaŋo sambu, ka koy Israyla laabo ra, zama borey kaŋ yaŋ goono ga koociya fundo ceeci ngey m'a halaci din bu.»
21Un viņš piecēlās, ņēma Bērnu un Viņa māti un iegāja Izraēļa zemē.
21 A tun mo, ka koociya da nga nyaŋo sambu, ka kaa Israyla laabo ra.
22Bet izdzirdis, ka Arhelaus valda Jūdejā, sava tēva Heroda vietā, viņš baidījās tur iet un, sapnī pamācīts, aizgāja Galilejas daļā.
22 Amma waato kaŋ a maa Arkalawus na nga baabo Hirodus tubu, a goono ga may Yahudiya laabo ra, a humburu noodin koyyaŋ. A binde du bayrandiyaŋ Irikoy do hindiri ra, kal a kamba ka koy Galili* ra.
23Un nogājis Viņš dzīvoja pilsētā, kura saucās Nācarete, lai izpildītos, ko pravietis bija sacījis: Viņš tiks saukts Nācarietis.
23 A kaa ka goro kwaara fo ra kaŋ se i ga ne Nazara, zama i ma haŋ kaŋ i ci annabey me ra toonandi, kaŋ i ne: «I ga ne a se Nazara boro.»