1Kad Jēzus redzēja ļaužu pulkus, Viņš uzkāpa kalnā; un, kad Viņš bija atsēdies, mācekļi piegāja pie Viņa.
1 Alwaato kaŋ Yesu di borey marga, a kaaru tondo boŋ. Kaŋ a goro binde, a talibey kaa a do.
2Un Viņš, atdarījis savu muti, mācīja tos, sacīdams:
2 A na nga me feeri k'i dondonandi ka ne:
3Svētīgi ir garā nabadzīgie, jo viņu ir debesvalstība.
3 «Albarkanteyaŋ no ngey kaŋ mana ngey boŋ lasaabu hala ngey to hay fo, Zama beene koytara ya i wane no.
4Svētīgi ir lēnprātīgie, jo viņi iemantos zemi.
4 Albarkanteyaŋ no ngey kaŋ gonda bine saray, Zama i ga bakar i se.
5Svētīgi ir tie, kas raud, jo viņi tiks iepriecināti.
5 Albarkanteyaŋ no ngey kaŋ yaŋ ga lalabu, Zama i ga ndunnya tubu.
6Svētīgi ir tie, kas alkst un slāpst taisnības, jo viņi tiks piepildīti.
6 Albarkanteyaŋ no ngey kaŋ yaŋ ga ba adilitaray sanda ŋwa da haŋ cine, zama i g'i kungandi.
7Svētīgi ir žēlsirdīgie, jo viņi tiks apžēloti.
7 Albarkanteyaŋ no ngey kaŋ yaŋ ga suuji cabe, Zama i ga du suuji.
8Svētīgi ir sirdsšķīstie, jo viņi skatīs Dievu.
8 Albarkanteyaŋ no ngey kaŋ yaŋ biney ga hanan, Zama i ga di Irikoy.
9Svētīgi ir miermīlīgie, jo viņi sauksies Dieva bērni.
9 Albarkanteyaŋ no sasabandikoy, Zama i ga ne i se Irikoy izeyaŋ.
10Svētīgi ir tie, kas cieš vajāšanu taisnības dēļ, jo viņu ir debesvalstība.
10 Albarkanteyaŋ no ngey kaŋ yaŋ i g'i gurzugandi adilitaray sabbay se, zama beene koytara i wane no.
11Svētīgi esat jūs, ja jūs manis dēļ lamās un vajās, un visu ļaunu netaisni par jums runās.
11 Albarkanteyaŋ no araŋ, waati kaŋ i g'araŋ wow, i g'araŋ gurzugandi, tangari boŋ mo i g'araŋ maa ce da izefututaray kulu dumi, ay wo sabbay se.
12Priecājieties un līksmojieties, jo jūsu alga ir liela debesīs! Tā viņi ir vajājuši praviešus, kas dzīvoja pirms jums.
12 Araŋ biney ma kaanu, araŋ ma farhã gumo, zama araŋ alhakku beero go beena ra. Zama yaadin cine no i na annabey kaŋ yaŋ n'araŋ jin din gurzugandi nd'a.
13Jūs esat zemes sāls. Bet ja sāls zaudē savas spējas, ar ko tad sālīs? Tā neder vairs nekam, tikai izmešanai ārā, lai cilvēki to samītu.
13 Araŋ no ga ti ndunnya ciiri, day da ciiri tar, ifo no i g'a hanse nd'a? Ne ka koy jine a sinda nafa kulu, kal i m'a furu, i m'a taamu borey ce taamey cire.
14Jūs esat pasaules gaisma. Pilsēta, kas celta kalnā, nav paslēpjama.
14 Araŋ no ga ti ndunnya annura. Kwaara kaŋ go tudu boŋ si tugu.
15Tāpat, iededzinājis sveci, neviens neliek to zem pūra, bet svečturī, lai tā dotu gaismu visiem, kas atrodas mājā.
15 I si fitilla diyandi mo k'a daŋ cilla cire, kala taablo boŋ, hal a ma kaari borey kulu kaŋ yaŋ go fuwo ra se.
16Tā lai jūsu gaisma spīd cilvēkiem: lai viņi redz jūsu labos darbus un godā jūsu Tēvu, kas ir debesīs.
16 Yaadin no araŋ mo. Wa naŋ araŋ annura ma kaari borey jine, zama i ma di araŋ goy hanney, hal i m'araŋ Baabo kaŋ go beena ra beerandi.
17Nedomājiet, ka es atnācu atcelt baušļus un praviešus: es neatnācu atcelt, bet izpildīt.
17 Araŋ ma si tammahã hal ay kaa ka Tawretu* nda annabey sanney zeeri no bo. Ay mana kaa ay m'i zeeri se, amma ay m'i toonandi.
18Patiesi es jums saku: kamēr debess un zeme pāries, no baušļiem nepāries neviens jota un neviena zīmīte, kamēr viss izpildīsies.
18 Cimi no ay go ga ci araŋ se: hala day beena nda ganda mana bisa, hay kulu no si daray Tawretu* ra, biir'ize folloŋ wala tomb'ize folloŋ, kala waati kaŋ hay kulu kubay.
19Kas vienu no šiem vismazākajiem baušļiem atmet un tā mācīs cilvēkus, tas debesvalstībā sauksies par mazāko; bet kas pildīs un mācīs, tas tiks saukts liels debesvalstībā.
19 Boro kulu mo kaŋ ga lordi kaŋ kayna d'i kulu daaru ka borey dondonandi yaadin, i ga ne a se boro kaŋ bisa ikulu kaynayaŋ beene koytara ra. Amma boro kulu kaŋ g'i te, ka borey dondonandi nd'ey, i ga ne a se ibeeri beene koytara ra.
20Es jums saku: ja jūsu taisnība nebūs lielāka kā rakstu mācītāju un farizeju, jūs debesvalstībā neieiesiet.
20 Zama ay ga ne araŋ se: d'araŋ adilitara mana bisa asariya* dondonandikoy da Farisi fonda borey wano, yaadin gaa araŋ si furo beene koytara ra, baa kayna.
21Jūs dzirdējāt, ka senčiem ir sacīts: Tev nebūs nokaut, bet kas nokauj, tiks nodots tiesai.
21 Araŋ maa i ne doŋ borey se: ‹Ni ma si boro wi. Boro kulu mo kaŋ na boro wi ga furo ciiti kataru ra.›
22Bet es jums saku, ka ikviens, kas dusmojas uz savu brāli, tiks nodots tiesai. Bet kas sacīs savam brālim: nelga, tiks nodots augstākai tiesai. Bet kas viņam sacīs: neprātis, tiks sodīts elles ugunī.
22 Amma ay ga ne araŋ se: boro kulu kaŋ ga te bine nga nya-ize se, a koy ga furo Yahudancey arkusey marga kataru ra. Boro kulu kaŋ ga ne nga nya-izo se saamo, nga mo ga furo marga ciiti kataru ra. Boro kulu kaŋ ga ne: ‹Nin, boro yaamo!› nga mo ga furo danji* bango ra.
23Bet ja tu nes savu dāvanu pie altāra un tur atminēsi, ka tavam brālim ir kas pret tevi,
23 Da mo ni goono ga ni sarga* salle sargay teeyaŋo do, noodin mo ni fongu nin da ni nya-izo game ra gonda hay fo,
24Atstāj tur savu dāvanu altāra priekšā, ej, samierinies iepriekš ar savu brāli, un tad nāc un upurē savu dāvanu.
24 kala ni ma ni sarga naŋ noodin sargay teeyaŋo do. Ni ma koy, nin da ni nya-izo ma saba jina, waato gaa ni ma kaa ka ni sarga salle.
25Esi piekāpīgs savam pretiniekam bez kavēšanās, kamēr tu vēl esi ceļā ar viņu, lai pretinieks nenodod tevi tiesnesim, un tiesnesis nenodod tevi tiesas izpildītājam un tevi neiemet cietumā.
25 Nin da ni yanjekaaro ma saba nda waasi, za araŋ go fonda boŋ. Zama ni yanjekaaro ma si ni no alkaali se, alkaali mo ma ni daŋ nga doogari kambe ra, nga mo ma ni daŋ kasu.
26Patiesi es tev saku, ka no turienes tu neizkļūsi, kamēr nebūsi samaksājis pēdējo artavu.
26 Haciika ay ga ne ni se: ni si fatta noodin kala da ni n'a kulu bana, baa su* si cindi ni gaa.
27Jūs esat dzirdējuši, ka senčiem ir sacīts: tev nebūs laulību pārkāpt.
27 Araŋ maa i ne: ‹Ni ma si zina.›
28Bet es jums saku, ka ikviens, kas uzskata sievieti, iekārodams viņu, jau savā sirdī pārkāpis laulību ar to.
28 Amma ay ga ne araŋ se: boro kulu kaŋ na wayboro guna hal a n'a miila, a n'a zina nga bina ra nooya.
29Ja tava labā acs apgrēcina tevi, izrauj to un aizmet no sevis projām, jo labāk tev zaudēt vienu no saviem locekļiem, nekā visa tava miesa tiek iemesta ellē.
29 Amma da ni kambe ŋwaari mwa ga ni to taali, m'a dagu k'a furu. Zama ni jare fo ma halaci, a bisa ni se i ma ni gaaham timmanta daŋ danji* bango ra.
30Un ja tava labā roka tevi apgrēcina, cērt to nost un met no sevis projām, jo labāk tev zaudēt vienu no saviem locekļiem, nekā visa tava miesa tiek iemesta peklē.
30 Da mo ni kambe ŋwaaro ga ni to taali, m'a dumbu k'a furu. Zama dambe ni gaaham jare fo ma halaci, d'i m'a timmanta kulu daŋ danji bango ra.
31Bet ir arī sacīts: kas savu sievu grib atstāt, lai dod viņai šķiršanās rakstu.
31 I ne koyne: ‹Boro kulu kaŋ ga nga wande fay, kal a m'a no hiijay fayyaŋ tira.›
32Bet es jums saku, ka ikviens, kas atstāj savu sievu, izņemot laulības pārkāpšanas gadījumu, padara viņu par laulības pārkāpēju; un kas atstātu precē, pārkāpj laulību.
32 Amma ay ga ne araŋ se: boro kulu kaŋ ga nga wande fay, da manti zina sabbay se no, kulu a n'a daŋ zina fonda ra nooya. Koyne, boro kulu kaŋ ga wayboro fayante hiiji, zina no a go ga te.
33Vēl jūs esat dzirdējuši, ka senčiem sacīts: tev nebūs nepatiesi zvērēt, bet izpildīt to, ko Kungam esi zvērējis.
33 Woodin banda, araŋ maa i ne doŋ borey se: ‹Ni ma si ze da tangari, amma kala ni ma ni zeyaŋo toonandi Rabbi se.›
34Bet es jums saku: nezvēriet nemaz: ne pie debesīm, jo tās ir Dieva tronis,
34 Amma ay ga ne araŋ se: araŋ ma si ze baa kayna. Hala beena boŋ zama Irikoy karga no,
35Ne pie zemes, jo tā ir Viņa kāju balsts, ne pie Jeruzalemes, jo tā ir lielā ķēniņa pilsēta!
35 wala ndunnya boŋ, zama a ce furkange no, wala mo da Urusalima, zama Hina-Kulu-Koyo kwaara no.
36Arī pie savas galvas nezvēri, jo tu nevari nevienu matu padarīt baltu vai melnu!
36 Ni ma si ze mo da ni boŋ, zama ni si hin ka baa ni gaa-hamni ize fo ye ibi wala ikwaaray.
37Bet jūsu runai jābūt: jā, jā! nē, nē! Kas vairāk par to, ir no ļauna.
37 Amma wa naŋ araŋ sanney ma ciya: Oho, oho da hã'a, hã'a. Hay kulu mo kaŋ bisa yaadin, Ilaala* do no a fun.
38Jūs esat dzirdējuši, ka sacīts: aci pret aci, zobu pret zobu.
38 Araŋ maa i ne: ‹Mo no ga mo bana, hinje no ga hinje bana.›
39Bet es jums saku: nepretojieties ļaunumam, bet ja kāds tev sit labajā vaigā, pagriez viņam arī kreiso!
39 Amma ay ga ne araŋ se: wa si kay ka yanje nda boro laalo. Amma boro kulu kaŋ na ni saŋ ni kambe ŋwaari garba gaa, m'afa mo bare a se.
40Un tam, kas grib ar tevi iet tiesā un paņemt tavus svārkus, atstāj viņam arī mēteli!
40 Boro kaŋ ga ba nga ma konda nin ciiti do ka ni kwaay ta ni gaa, ma ni taafa mo taŋ a se.
41Bet kas spiedīs tevi tūkstoš soļus līdz iet, ej ar viņu vēl citus divus!
41 Boro kulu kaŋ ga ni tilasandi mo ni ma koy kilometar fo, ma koy a banda hala ihinka.
42Dod tam, kas no tevis lūdz, un nenovērsies no tā, kas grib aizņemties!
42 Boro kaŋ na ni ŋwaaray mo, m'a no. Boro kaŋ ga ba nga ma garaw sambu ni gaa mo, ma si banda bare a se.
43Jūs esat dzirdējuši, ka ir sacīts: mīli savu tuvāko un nīsti savu ienaidnieku!
43 Araŋ maa i ne: ‹Ni ma ba ni gorokasin, day ni ma konna ni ibare.›
44Bet es jums saku: mīliet savus ienaidniekus, dariet labu tiem, kas jūs ienīst, un lūdziet Dievu par tiem, kas jūs vajā un godu laupa,
44 Amma ay ga ne araŋ se: araŋ ma ba araŋ ibarey. Araŋ ma gaara hanno te araŋ wowkoy se. Ngey kaŋ yaŋ ga wangu araŋ, araŋ ma te i se ihanno. Araŋ ma te adduwa araŋ taabandikoy se, kaŋ yaŋ goono g'araŋ gurzugandi,
45Lai jūs būtu tā Tēva bērni, kas debesīs, kas liek savai saulei uzlēkt pār labajiem un ļaunajiem un lietum līt pār taisnīgajiem un netaisnīgajiem!
45 zama araŋ ma ciya araŋ Baabo kaŋ go beena ra izeyaŋ. Zama a ga naŋ nga wayna ma fun boro hanney da boro laaley kulu se, a ga nga beene haro mo zumandi adilantey da ngey kaŋ yaŋ sinda adilitaray kulu se.
46Ja jūs mīlēsiet tos, kas jūs mīl, kādu algu jūs par to saņemsiet? Vai arī muitnieki tā nedara?
46 Zama nd'araŋ ga ba araŋ baakoy, yaadin gaa man gaa araŋ alhakko? Manti baa jangal taakoy mo ga woodin te?
47Un ja jūs sveicināsiet tikai savus brāļus, ko jūs darāt sevišķu? Vai arī pagāni tā nedara?
47 Wala mo, d'araŋ nya-izey hinne no araŋ ga fo, yaadin gaa ifo no araŋ te kaŋ bisa boro cindey? Manti baa dumi cindey kulu mo ga woodin te bo?
48Tāpēc esiet pilnīgi, kā arī jūsu Debestēvs ir pilnīgs!
48 Woodin sabbay se binde, wa ciya toonanteyaŋ sanda mate kaŋ araŋ Baabo kaŋ go beena ra ya toonante no.