1Pēc tam es dzirdēju it kā liela ļaužu pulka balsis debesīs saucam: Alleluja! Pestīšana un gods, un vara ir mūsu Dievam,
1 Woodin banda ay maa jinde beeri, sanda jama boobo no beena ra. I goono ga ne: «Alleluya! Faaba nda darza nda dabari si kal iri Irikoyo se!
2Jo patiesas un taisnīgas ir Viņa tiesas, kas notiesāja lielo netikli, kura samaitāja zemi savā netiklībā. Un Viņš atrieba savu kalpu asinis, kas bija pie tās rokām.
2 Zama a ciitey ya cimi-cimi wane yaŋ no, adilitaraykoyyaŋ mo no. Zama a na ciiti te kaaruwa beero se, nga kaŋ na ndunnya sara nda nga zina. Irikoy na nga tamey fundey alhakko bana a gaa mo.»
3Un tie atkal sauca: Alleluja! Un tās dūmi paceļas mūžīgi mūžos.
3 I ye ka ci koyne ka ne: «Alleluya! A dullo mo ga ciciri beene hal abada abadin!»
4Tad divdesmit četri sentēvi un četri dzīvnieki pielūdza Dievu, kas sēž tronī, sacīdami: Amen! Alleluja!
4 Arkusu waranka cindi taaca da fundikooni taaca ye ganda ka sududu Irikoy se, nga kaŋ goono ga goro karga boŋ. I goono ga ne: «Amin! Alleluya!»
5Un no troņa atskanēja balss, sacīdama: Godiniet mūsu Dievu visi Viņa kalpi, mazie un lielie, un kas Viņa bīstas!
5 Kala jinde fo fun karga do ka ne: «Wa iri Irikoyo sifa, araŋ kaŋ ga ti a tamey kulu, araŋ borey kaŋ yaŋ ga humbur'a, ibeerey da ikayney.»
6Un dzirdēju it kā liela ļaužu pulka balsi, it kā lielu ūdeņu troksni, it kā spēcīgu pērkonu rūkšanu sakām: Alleluja, jo valda Kungs, mūsu visvarenais Dievs.
6 Ay ye ka maa jinde sanda jama boobo wane, sanda hari zuru boobo jinde, sanda dunduyaŋ jinde gaabikooni mo kaŋ ne: «Alleluya! Zama Rabbi iri Irikoyo, Hina-Kulu-Koyo goono ga may!
7Priecāsimies un līksmosim, un dosim Viņam godu, jo pienākušas Jēra kāzas un Viņa līgava sagatavojusies!
7 Iri ma farhã, iri bine ma kaan, iri m'a beerandi! Zama Feej'izo hiija kaa, a wayhiijo mo na nga boŋ soola.»
8Un tai bija ļauts tērpties spožā un tīrā audeklā, jo audekls ir svēto taisnīgie darbi.
8 I n'a no a ma nga boŋ bangum da lin* baano hanno kaŋ ga nyalaw, (zama lin baana din ga ti hanantey goy adilantey).
9Un viņš man sacīja: Raksti: Svētīgi tie, kas aicināti Jēra kāzu mielastā. Viņš man sacīja: Šie ir patiesie Dieva vārdi.
9 A ne ay se: «Ma woone hantum: Albarkante no ngey kaŋ yaŋ i n'i ce i ma kaa Feej'izo hiija bato do.» A ne ay se koyne: «Woone yaŋ ya Irikoy cimi sanney no.»
10Tad es kritu pie viņa kājām, lai to pielūgtu. Viņš man sacīja: Nedari to! Es esmu tāds pats kalps kā tu un tavi brāļi, kam Jēzus liecība. Pielūdz Dievu, jo Jēzus liecība ir pravietojuma gars!
10 Kal ay ye ganda a jine zama ya sududu a se. Amma a ne ay se: «Ma si ta ka woodin te! Zama ay wo ni tamtaray hangasin no, nin da ni nya-izey mo kaŋ yaŋ goono ga Yesu seeda gaay. Ma sududu Irikoy se. Zama Yesu seeda ya annabitaray biya no.»
11Un es redzēju atvērtas debesis un, lūk, balts zirgs, un sēdētājs tanī saucās Uzticīgais un Patiesais, kas taisnīgi tiesā un karo.
11 Kal ay di beena feerante. Guna mo, bari kwaaray fo neeya, d'a kaarukwa kaŋ se i ga ne Naanaykoy da Cimikoy. Adilitaray ra no a ga ciiti, a ga wongu mo.
12Viņa acis it kā uguns liesma, un galvā Viņam daudzi kroņi. Un bija uzrakstīts Viņa vārds, ko neviens nepazina kā vienīgi Viņš pats.
12 A moy ya danga beeleyaŋ no, koytaray fuula boobo mo go a boŋo gaa. A gonda maa hantumante kaŋ boro kulu s'a bay kala nga bumbo hinne.
13Viņš bija tērpies drēbēs, kas slacītas asinīm, un Viņa vārds saucās Dieva Vārds.
13 A gonda kwaay fo mo nga gaa kaŋ i sufu kuri ra, a maa mo ga ti Irikoy Sanno.
14Un debesu kara pulki sekoja Viņam baltos zirgos, tērpti baltā un tīrā audeklā.
14 Beene wongu jama kaŋ go beena ra n'a gana bari kwaarayyaŋ boŋ, i goono ga bankaaray da lin baano kwaaray wak! kaŋ ga hanan.
15Un no viņa mutes iziet abpusēji ass zobens, ar ko satriekt tautas. Viņš tās valdīs ar dzelzs zizli un min visvarenā Dieva dusmu bardzības vīna spiedi.
15 A meyo ra takuba kaano ga fatta zama a ma ndunnya dumey kar nd'a, a g'i may mo da guuru-bi goobu. A ga duvan* kankamyaŋ nango taamu mo, Irikoy Hina-Kulu-Koyo futay dunga wano nooya.
16Un uz tērpa, proti, Viņa sānos rakstīts: Ķēniņu Ķēniņš un kungu Kungs.
16 A kwaayo gaa d'a tanja gaa a gonda maa hantumante, kaŋ ga ne: BONKOONEY KULU BONKOONO DA KOYEY KULU KOYO
17Tad es redzēju vienu eņģeli, kas stāvēja saulē un sauca stiprā balsī visiem putniem, kas lidoja debess telpā, sacīdams: Nāciet un pulcējieties Dieva lielajā mielastā,
17 Ay di malayka fo mo goono ga kay wayna ra. A kuuwa nda jinde beeri ka ne curey kulu kaŋ ga deesi beene batama bindo ra se: «Wa kaa ka margu ka koy Irikoy batu beero ŋwaaro do!
18Lai ēstu ķēniņu miesas un virsnieku miesas, un vareno miesas, un zirgu un viņu jātnieku miesas, un visu brīvo, un vergu, un mazo, un lielo miesas!
18 Zama araŋ ma bonkooney ham ŋwa, da wongu nyaŋey, da gaabikooney, da bariyey, d'i kaarukoy, da borey kulu ham, burciney da tamey, ibeerey da ikayney.»
19Un es redzēju zvēru un visas zemes ķēniņus, un viņa karapulkus, kas bija sapulcināti, lai karotu ar To, kas sēdēja zirgā, un ar Viņa karaspēku.
19 Ay di alman laala mo da ndunnya bonkooney d'i sooje jamayaŋ. I margu zama ngey ma wongu da nga kaŋ goono ga goro bariyo boŋ nda nga wongu jama mo.
20Un zvēru sagūstīja, bet līdz ar viņu arī viltus pravieti, kas viņa priekšā bija darījis brīnumus, ar kuriem tas pievīlis tos, kas bija pieņēmuši zvēra zīmi un pielūguši viņa attēlu. Tos abus iemeta dzīvus degoša sēra uguns purvā.
20 I na alman laala da nga tangari annabo di, nga kaŋ na alaamey te a jine, kaŋ yaŋ do no a na borey kaŋ yaŋ na alman laala seeda ta da borey kaŋ yaŋ sombu a himando se mo halli. I n'i boro hinka jindaw da fundi danji* bango ra, kaŋ go ga di da sufar*.
21Tad pārējos nonāvēja ar zobenu, kas izgāja no zirga sēdētāja mutes, un visi putni bija paēduši no viņu miesām.
21 I na boro cindey mo wi da bariyo kaarukwa takuba, sanda wo kaŋ goono ga fun a meyo ra nooya. Curey kulu kungu nd'i hamo mo.